Citas ziņas

Carat apsver iespēju vērsties Iepirkumu uzraudzības birojā

, 26.08.2008

Jaunākais izdevums

Carat apsver iespēju apstrīdēt Latvijas 90. gadadienas svinību ietvaros rīkotā atklātā konkursa rezultātus par mediju izvietošanu. Aizsardzības ministrija par saimnieciski izdevīgāko atzīst divas reizes dārgāku piedāvājumu. Mediju aģentūra arī izsaka bažas par noteiktā uzvarētāja atbilstību konkursa kvalifikācijas prasībām

Mediju aģentūra Carat apsver iespēju iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) ar lūgumu izvērtēt LR Aizsardzības ministrijas rīkotā atklātā konkursa, par LR proklamēšanas 90. gadadienas svinību audio un video rullīšu izvietošanu medijos, rezultātus.

Aģentūra uzskata, ka ir nepamatoti izslēgta no dalības konkursā, vienlaikus norādot, ka ministrija, neskatoties uz to, ka konkursa galvenais vērtēšanas kritērijs bijis saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, iecerējusi slēgt līgumu par summu, kas trīs aģentūru konkurencē bijusi vislielākā, sasniedzot 82 536 LVL. Divu pretendentu piedāvātie risinājumi bijuši divas reizes lētāki.

Abu aiz svītras palikušo aģentūru – Carat un SIA Trendmark – piedāvāto reklāmu izvietošanas finansiālā piedāvājuma apjoms faktiski bijis vienāds, bet gandrīz uz pusi zemāks, kā uzvarētāja piedāvātā cena. Informē Baiba Liepiņa, mediju aģentūras Carat valdes locekle:

„Šobrīd grūti atrast objektīvu pamatojumu, kāpēc Aizsardzības ministrija vispārējā taupības gadā izvēlas mediju izvietošanu par divas rseizes dārgāku cenu, lai radītu valsts svētku vizuālo atpazīstamību un izvietotu reklāmu televīzijā, radio un interneta vidē. Carat piedāvātā līguma cena bija viszemākā, savukārt nākamā pretendenta piedāvājums no mediju aģentūras Carat atšķīrās aptuveni par tūkstoš latiem. Konkursa nolikuma galvenais kritērijs bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cena un darba uzdevumā ietvertais kontaktu skaits ar auditoriju veido 80% no vērtējuma. Tieši šī iemesla dēļ nav izprotama Aizsardzības ministrijas pārstāvju izvēle par labu divas reizes dārgākam piedāvājumam. Mēs lūgsim šo gadījumu izvērtēt profesionāļiem un ceram jau drīzumā saņemt IUB atzinumu.”

Mediju eksperte arī atzīst, ka nebūtu pareizi uzskatīt, ka par uzvarētāju izsludinātais piedāvājums ir bijis kvalitatīvāks un tāpēc guvis žūrijas komisijas labvēlību. Tieši pretēji, mediju aģentūra Carat apšauba uzvarētāja atbilstību Aizsardzības ministrijas rīkotā konkursa pieredzes prasībām, konkrēti – vai uzvarētājs pārzinājis auditoriju. „Mans aicinājums noteikti ir arī izvērtēt uzvarētāja atbilstību konkursa nolikuma prasībām, kas noteica, ka visiem pretendentiem jāiesniedz apliecinājums par pretendenta pieredzi pasākumu publicitātes un reklāmas organizēšanā, pozīciju spektra un auditoriju pārzināšanā pēdējo piecu gadu laikā.

Šīs prasības būtība ir, ka mediju izvietošanu drīkstētu veikt tikai tā aģentūra, kas pārzina auditoriju un pērk mediju auditoriju datus, kas nepieciešami mediju plānošanai no Latvijā vienīgā atzītā TV un radio mediju pētījumu aptauju rezultātu datu pētniecības uzņēmuma "TNS Latvia". Man šobrīd ir pamatotas aizdomas, ka uzvarētājs ar šiem datiem nekad nav strādājis un legāli tos nav iegādājies ne šogad, ne arī iepriekš. Tātad uzvarētājs, iespējams, piedāvājumu sagatavojis, neizmantojot mediju auditoriju datus. Ja tas apstiprinātos, uzskatu, ka no profesionālitātes viedokļa raugoties, tas ir ļoti būtisks pārkāpums,” informē B.Liepiņa.

Vēl jāpiezīmē, ka mediju aģentūra Carat no konkursa turpmākas dalības tika izslēgta viena iemesla dēļ: klientu atsauksmēm aģentūra norādīja klientu portfeli un – to kontaktus rekomendāciju saņemšanai. Carat uzskata, ka nepieciešams IUB atzinums, cik pamatots ir šāds lēmums.

„Esmu pārliecināta, ka gan Carat, gan arī mūsu kolēģu piedāvājums kvalitatīvi un prasītajā apjomā nodrošinātu LV 90 video un audio rullīšu izvietošanu TV, radio un interneta vidē, kas vēl vairāk vieš aizdomas par konkursa norises godīgumu, savukārt rekomendāciju trūkums, iespējams, ir tikai iegansts, lai apturētu tālāku aģentūras piedāvājuma izvērtēšanu. Turklāt vēlreiz vēlos uzsvērt, ka, ja tiek meklēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, man kā savas nozares profesionālei un kā šīs valsts pilsonei gribas gūt 100% pārliecību, ka valsts ar nodokļu maksātāju naudu rīkojas saimnieciski. Pagaidām man šādas pārliecības diemžēl nav,” atzīst B.Liepiņa.

Aizsardzības ministrija izsludināja atklāto konkursu par „Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas svinību vizuālās atpazīstamības video un audio komponenšu izvietošanu audiovizuālajos medijos un interneta vidē.” Dalību konkursam un piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti: mediju aģentūra Carat, SIA Trendmark un SIA Communications Expert.

AM pārmetumus noraida, norādot, ka piedāvātā cena bija tikai viens no kritērijiem, raksta Diena.lv. Tāpat tika vērtēts plānotais pārklājums, kā arī pieredze un radošā pieeja. AM iecerējusi slēgt līgumu ar Communications Expert par summu, kas trīs aģentūru konkurencē bijusi divas reizes lielāka, sasniedzot 82 536 latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par CARAT, Aegis Media grupas neatkarīgās mediju aģentūras, vadītāju Latvijā kļuvis Raitis Avots.

Raitis Avots nomainīs līdzšinējo vadītāju Baibu Liepiņu, kura pēc 15 gadu darba esot nolēmusi pieņemt jaunus profesionālos izaicinājumus.

Margus Sameli, Aegis Media grupas izpilddirektors Baltijā, norāda: «Raitis Avots mūsu vadības grupai ir liels ieguvums, it sevišķi ņemot vērā ambiciozos grupas plānus saistībā ar jaunu produktu attīstīšanu tirgū un klientu servisa pilnveidošanu. Esmu pārliecināts, ka Raita pieredze un zināšanas biznesa attīstīšanā un klientu vēlmju identificēšanā, kā arī izpratne par jaunām biznesa attīstības metodēm, modernām tehnoloģijām un eksportu ļaus CARAT kļūt par vēl spēcīgāku uzņēmumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Carat iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam

, 03.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Carat apstrīd Latvijas 90. gadadienas svinību ietvaros rīkotā atklātā konkursa rezultātus par mediju izvietošanu

Trešdien, 3. septembrī mediju aģentūra Carat iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), apstrīdot Aizsardzības ministrijas rīkotā konkursa par LR proklamēšanas 90. gadadienas svinību audio un video rullīšu izvietošanu medijos, rezultātus.

Iesniegtajā sūdzībā Carat lūdz izvērtēt vairākus aspektus, kas konkursa pretendentu izvērtēšanas procedūrā, pēc aģentūras domām, ir pārkāpti. Carat apstrīd žūrijas sastāva kompetenci, norāda uz atšķirīgo pieeju iesniegto piedāvājumu izvērtēšanā, kā arī uzsver, ka par uzvarētāju pasludinātajai aģentūrai, kuras piedāvājums bijis visdārgākais, nav pieeja oficiālajiem mediju datiem. Nozarē tas vērtējams kā būtisks kvalitātes trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Publiskais iepirkums un inovācija – vai pietiek vien ar labiem spēles noteikumiem?

Aleksandrs Cepilovs, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos.

Olborgas universitātes Dānijā profesors Makss Rolfstams (Max Rolfstam) – viens no inovāciju publiskā iepirkuma pētniekiem – secinājis, ka, lai gan veiktās izmaiņas kopumā vērtējamas kā pozitīvas, pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas Publisko iepirkumu likumā

Ieva Azanda, [email protected], 03.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neilgu laiku pēc nu jau tik pierastās viedokļu apmaiņas starp Valsts prezidentu, Saeimu un, kādu laiku iepriekš arī sociālajiem partneriem, tomēr tikuši izsludināti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas šobrīd ir viens no galvenajiem tiesību aktiem, kas regulē publisko finanšu līdzekļu izmantošanu.

Katram, kas kaut reizi piedalījies publiskā iepirkuma procesā, visdrīzāk ir radies viedoklis par šī procesa efektivitāti, rezultātiem un kopējo caurspīdīgumu. Tie, kas seko tiesisko procesu attīstībai, visdrīzāk ir arī novērojuši mēģinājumus iedibināt pamatpostulātu, ka lielākajos projektos publisko iepirkumu procesu pēc būtības vajadzētu aizstāt publiskai privātajai partnerībai, kuras ietvaros gan arī var būt nepieciešamība piemērot Publisko iepirkumu likuma noteikumus. Lai nu kā, jāapzinās, ka minētās izmaiņas varētu nenotikt tik ātri, ne visos segmentos un, turklāt, šobrīd īsti nav skaidra publiskās privātās partnerības projektu nākotne un izaugsmes perspektīvas. Līdz ar to atliek skatīties uz publisko iepirkumu procesu kā uz neatņemamu sastāvdaļu publiskā sektora mijiedarbībai ar privāto kaut vai tādā minimālā apmērā. Attiecīgi loģiski rodas jautājums, kas Publisko iepirkumu likumā ir mainījies. Visdrīzāk varētu izdalīt trīs būtiskākās izmaiņas, kuras vērts ņemt vērā un apsvērt sīkāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būs valsts pasūtījumu gudrāka kontrole - būs godīgāks piegādātājs

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs, 15.06.2020

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircējs, piegādātājs – kvalitatīva informācija – kvalitatīvs risinājums.

Aizvien vairāk gan pasaules, gan Latvijas tirgū izskan vārds „Publiskais iepirkums”. Tā ir iepirkuma procedūra, kurā valsts sektors iepērk produktus vai pakalpojumus no privātajiem uzņēmumiem.

Publiskos iepirkumus nacionālajā līmenī reglamentē divi tiesību akti – Publisko iepirkumu likums un likums „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Latvijā iepirkumus, kuru līgumcena pārsniedz 10000 LVL bez PVN, publicē Iepirkumu Uzraudzības Birojs, savukārt iepirkumu publicēšana, kuru līgumcena ir zem 10 000 latu, ir katras valsts vai pašvaldības iestādes atbildība.

Mercell pasaulē

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rosina jaunas ECB pilnvaras banku uzraudzībai; pārraus «aplamo saiti starp valstīm un to bankām»

Lelde Petrāne, 12.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien iesniegtie priekšlikumi vienotam eiro zonas banku uzraudzības mehānismam ir svarīgs solis ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eiro zonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB), informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija šodien arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012. gada beigām pieņemt šodien iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītājs piedalīsies pirmajā ECB Uzraudzības valdes sēdē

Žanete Hāka, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 30. janvārī, notiks Eiropas Centrālās bankas vienotā uzraudzības mehānisma pirmā Uzraudzības valdes sēde, kurā pārrunās priekšlikumus Vienotās uzraudzības ietvaram, ko plānots nodot publiskajai apspriešanai februāra sākumā.

Uzraudzības valdē (Supervisory Board) Latvijas banku uzraudzības iestādi pārstāvēs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, informē FKTK.

Uzraudzības valde ir izveidota, lai plānotu un īstenotu ECB uzraudzības pienākumus, veiktu sagatavošanās darbus vienotā uzraudzības mehānisma veiksmīgai uzsākšanai, kā arī pilnībā sagatavotu lēmumu projektus, kas tiks nodoti ECB Padomei apstiprināšanai. ECB Padomei būs tiesības šos lēmumprojektus apstiprināt bez grozījumiem vai noraidīt (beziebildumu procedūra), tādējādi nostiprinot Uzraudzības valdes lomu.

Uzraudzības valde sastāv no Uzraudzības valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, četriem ECB pārstāvjiem, kā arī no katras iesaistītās valsts banku uzraudzības iestādes pārstāvja. Valstīs, kur centrālajai bankai nav banku uzraudzības funkcijas, piemēram, Latvijā, ECB Uzraudzības valdē var pieaicināt centrālās bankas pārstāvi. Latvijas Bankas izvirzītā pārstāve ir tās padomes locekle Zoja Razmusa, kuras kompetencē būs kopējās finanšu sistēmas stabilitātes jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis licis pārskatīt iepirkumu procesus, meklējot iespējas tos organizēt attālināti, novērojis elektronisko iepirkumu platformas SIA "Mercell Latvia" vadītājs Ainārs Liepa.

Attālinātais darbs no mājām un sociālās distancēšanās noteikumi radījuši grūtības vairākos iepirkuma procesa soļos tām organizācijām, kas savus iepirkumu konkursus joprojām organizē papīra formātā, viņš piebilst.

"Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas jūtam pastiprinātu interesi par iespējām iepirkumus organizēt elektroniski. Redzam, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības meklē risinājumus, lai varētu nodrošināt drošu iepirkumu procesu, bez nepieciešamības fiziski iesniegt piedāvājumus, kā arī tiek atceltas piedāvājumu atvēršanas sēdes un piegādātājiem tās vairs nav pieejamas", skaidro A. Liepa.

"Pie mums pārsvarā vēršas publiskie pasūtītāji, kam nepieciešams drošs risinājums, lai organizētu iepirkumus, kas nepārsniedz valstī noteiktos iepirkumu sliekšņus. Ir gan tādas iestādes, kas interesi izrādījušas jau iepriekš, bet dažādu iemeslu dēļ to nebija realizējušas, gan tādas, kam šis jautājums aktualizējies tikai tagad. Tā kā mūsu sistēma atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem, cenšamies palīdzēt", situāciju raksturo "Mercell" pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM: Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta

Dienas Bizness, 28.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz ceturtdien medijos publicēto informāciju par lielo iepirkumu apturēšanu nesakārtotu likumu dēļ.

Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr aizvien nav pieņemti. Tādejādi līdz noteiktajam termiņam - 18.aprīlim - Latvijas likumos nav pārņemtas Eiropas Savienības (ES) jauno iepirkumu direktīvu prasības. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.

Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas komisija noslēdz darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 30.novembrī, noslēdza darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē, šodien lēma deputāti.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz virkni izmaiņu iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 15.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz izmaiņas un jauninājumus, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

«Šis ir viens no mūsu valsts tautsaimniecībai svarīgākajiem likumprojektiem, kuram jābūt pietiekami efektīvam, un sabiedrībai no tā jāgūst maksimāls labums. Regulējums faktiski nosaka, cik atbildīgi un efektīvi ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, lai tā valsts tautsaimniecības attīstībai dotu maksimālu labumu arī ilgtermiņā. Tādējādi jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz kvalitatīvu preču un pakalpojumu saņemšanu,» norāda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā mainās biroji un to funkcija mūsdienās

Olga Mihailova, darba vides eksperte, Colliers Latvia, 25.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hibrīda darba režīms, kad darbiniekam ir iespēja kombinēt darbu birojā ar attālināto darbu, nav jauninājums, bet COVID-19 pandēmijas ietekmē tieši šis darba modelis kļuva par teju populārāko starp biroju darbiniekiem visapkārt pasaulei.

Aptaujas liecina, ka lielākajai daļai darbinieku tagad ir iespēja strādāt gan birojā, gan attālināti, daudziem biroja darbiniekiem tā ir kļuvusi par jaunu realitāti. 90% Colliers aptaujāto biroja darbinieku komerciālajā un publiskajā sektorā atbildēja, ka viņiem ir iespēja izvēlēties strādāt gan uz vietas, gan attālināti. Paredzams, ka šāds hibrīdais darba stils, kam ir daudz priekšrocību gan privātpersonām, gan darba devējiem, būs populārs un plaši izplatīts vēl ilgu laiku.

Pandēmijas sākumā cilvēki būtībā atzina, ka birojā vēlas strādāt vairāk nekā pusi nedēļas, bet no mājām - 1-2 dienas nedēļā. Pēc diviem gadiem situācija ir pretēja un paradumu maiņa ir notikusi un attālinātā darba pusi un par šo laiku cilvēkiem ir izveidojusies rutīna, ko izjaukt un mainīt ir diezgan izaicinošs uzdevums. Turklāt mērījumi/dati liecina, ka ir vidēji 20% (1 darba diena) atšķirība starp to, cik dienas nedēļā cilvēki saka, ka vēlētos strādāt birojā un cik patiesībā strādā birojā. Pasaulē vidēji darbinieki saka, ka vēlas būt birojā 2,5 dienas nedēļā, savukārt no biroja sistēmām nolasītie dati liecina, ka patiesībā tās ir 1,5 dienas nedēļā. Šī tendence iezīmējusies arī Latvijā, un to norāda arī vairāku uzņēmumu kolektīvu vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai jaunais publisko iepirkumu likums veicinās inovācijas un ilgtspēju?

Aleksandrs Cepilovs, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Publisko iepirkumu likumu nosūta otrreizējai caurlūkošanai

, 26.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Valdis Zatlers nosūtījis Publisko iepirkumu likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Savu lēmumu V. Zatlers pamato ar uzskatu, ka likumā noteiktais pienākums par vēršanos ar sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā iemaksāt iesnieguma nodrošinājumu nepamatoti ierobežo personas tiesības.

«Ja iesnieguma nodrošinājuma ieviešanas mērķis ir bijis novērst bezmērķīgu sūdzēšanos Iepirkumu uzraudzības birojam, tad izvēlētais līdzeklis nav samērīgs ar iespējamu pamattiesību aizskārumu – Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā nostiprinātajām personas tiesībām aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses. Tiesības apstrīdēt iepirkuma procedūras īpašā uzraudzības iestādē – Iepirkumu uzraudzības birojā – ir būtisks mehānisms, lai novērstu iespējamu valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu nepamatotu izlietošanu, kā arī mazinātu korupcijas riskus valsts budžeta līdzekļu izmantošanā. Iesnieguma iesniegšana Iepirkumu uzraudzības birojā ir vienīgais efektīvais līdzeklis, kuram jābūt iespējami pieejamam bez nesamērīgiem finansiāliem šķēršļiem,» vēstulē Saeimas priekšsēdētājam Guntaram Daudzem norādījis prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Iepirkumos grib revolucionāras pārmaiņas

Māris Ķirsons, 27.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts un pašvaldību iepirkumos ārvalstu investori rosina īstenot revolucionāras pārmaiņas, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Šādi priekšlikumi publisko iepirkumu regulējuma izmaiņām apspriesti ikgadējā Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas valdības augstākā līmeņa vadītāju tikšanās laikā.

DB jau iepriekš rakstīja, ka vairāku nozaru, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārstāvji norādīja uz iepirkumu sistēmas nepilnībām un rosināja vairākas izmaiņas iepirkumu procedūrā. Lai arī daudzi uzņēmēji, arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns uzsver, ka publisko iepirkumu jomā Latvijā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, tomēr vēl ir nepieciešams veikt daudzus uzlabojumus, kas ne tikai ļautu ietaupīt nodokļu maksātāju naudu, bet arī nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem potenciālajiem pretendentiem. Ekonomikas ministrs Artis Kampars atzina, ka iespējas uzlabot iepirkumu procedūras ir un šajā virzienā notiek darbs. Viņš arī atgādina, ka ārvalstu kompānijas ir sūdzējušās par to, ka iepirkuma konkursos pārsvarā uzvarot pašmāju kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Saeima konceptuāli atbalsta jaunu Publisko iepirkumu likumu

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī paredz iepirkumu organizēšanā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš uzsver, ka jaunajam likumam būtu jāļauj, piemēram, pašvaldībām daudz efektīvāk saņemt pakalpojumus, lai to sniedzēji darbus pildītu kvalitatīvi un termiņos un lai, piemēram, ielu rekonstrukcijas neapstādinātu uz tām esošo uzņēmējdarbību.

«Patlaban nereti konkursos uzvar arī tādi pieteikumi, kas startē ar «dempinga cenām», bet praktiski darbus par piesolīto cenu nemaz nevar izpildīt. No tā cieš gan valsts, gan pašvaldības, gan uzņēmēji. Tāpēc jaunajam regulējumam būtu jānovērš tādas situācijas, kad par vienu un to pašu pakalpojumu faktiski tiek samaksāts divreiz. Tāpat patlaban bieži arī būvniecības jomā pašreizējā likuma nepilnību dēļ tiek apstādināti vai pārrauti iepirkumi, bremzējot jaunu objektu būvniecību vai esošo rekonstrukciju. Jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz efektīvu pakalpojumu saņemšanu un to izpildi,» norāda R.Naudiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko iepirkumu komisijām grib dot lielākas tiesības izslēgt pretendentus no tālākās līdzdalības iepirkumu procedūrās, ja to rīcībā būs pierādāma informācija par kandidāta vai pretendenta kādiem pārkāpumiem, šādas normas ieviešanas risks — gadiem gari strīdi un tiesvedības.

Tādu ainu, iepazīstoties ar piedāvātajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, redz vairāki DB aptaujātie.

Slidens ceļš

“Pretendentu diskvalifikācijai tiek piedāvāts nekonkrēts pamatojums “pasūtītāja rīcībā būs informācija, ar kuru ir pierādāms”, kas dos nekontrolētu rīcības brīvību publisko iepirkumu komisijām lemt par kandidātu un pretendentu izslēgšanu no tālākās līdzdalības iepirkumā,” vērtē ZAB Sorainen zvērināts advokāts Raivo Raudzeps.

Viņš norāda, ka brīdī, kad attiecīgi grozījumi stāsies spēkā, iepirkumu komisija pretendentu varēs diskvalificēt teju vai par jebko – konkurences, darba, vides tiesību sfērā. “Liela rīcības brīvība vienlaikus ir arī liela atbildība, kas prasa speciālas zināšanas attiecīgajās jomās, kādu iepirkuma komisiju locekļiem parasti nav. Nav efektīva tiesību aizsardzības mehānisma. Līdz ar to ir liels nepamatotu lēmumu un attiecīgi to pārsūdzēšanas risks,” tā R. Raudzeps. Viņš pieļauj, ka šāda iepirkumu komisijas diskvalifikācija raisīs diskvalificēto pārsūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā un tam sekojošajā administratīvajā tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut AS Pasažieru vilciens (PV) turpināt iepirkumu par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi, liecina IUB informācija.

IUB šā gada oktobra beigās saņēma divu uzņēmumu - Hyundai Rotem Company un AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca - sūdzības par PV izsludināto iepirkumu.

Pēc abu uzņēmumu sūdzību uzklausīšanas IUB nolēma atļaut PV turpināt iepirkumu.

IUB norāda, ka abu uzņēmumi iesniegumi par PV rīkotās sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautajām prasībām ir nepamatoti.

Rezultātā IUB lēma atļaut PV turpināt iepirkuma procedūru, slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība un atstāt spēkā sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru