Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Nereti, iegādājoties lietotu automašīnu, pircējs nāk pie atziņas, ka ir krietni pārmaksājis, vēlāk ievērojot nolietojuma detaļas.

Lietuviešu uzņēmuma carVertical datu analīzes komandas, veicot pētījumu Kauņā un Viļņā, secinājušas, ka populārākajām lietotajām automašīnām vidēji trešdaļā gadījumu ir sagrozīts odometrs.

Uzsākot stāstu, jāpiebilst, ka carVertical pamatnodarbe ir lietotu automašīnu novērtēšana, tā palīdzot saviem klientiem apzināt pērkamā transportlīdzekļa patieso stāvokli, un publiski pasniegtais pētījums vairāk atgādināja reklāmas materiālu, tomēr, atmetot uzņēmuma ambīcijas tirgū un paturot pētījuma informatīvo daļu, atliek vien ieklausīties skaitļos.

“Krāpšanās ar nobraukumu ir viena no izplatītākajām lietoto automašīnu tirgū. Tā krāpjoties, tiek palielināta lietotā transportlīdzekļa cena un kopumā tiek bojāta autopircēju pieredze. Uzņēmuma pētījumā atklājām, ka tieši premium klases vācu automašīnu pircēji ir pakļauti vislielākajam riskam iegādāties automobili ar sagrozītiem odometra rādījumiem,” Dienas Biznesam atklāja carVertical komunikācijas vadītājs Mats Buzelis (Matas Buzelis), norādot, ka uzņēmuma pamatnodarbe ir globāla automobiļu vēstures reģistra veidošana, kas ir carVertical pamatprodukts tirgū.

Automobiļu vēstures platformas carVertical veiktais odometra rādījumu sagrozīšanas pētījums, kura pamatā bija gandrīz 900 000 auto vēstures pārbaužu rezultāti 2021.gadā, ļāvis secināt, ka nobraukuma sagrozīšana visizplatītākā ir Latvijā.

Vairāk nekā 24% auto, kas pārbaudīti ar carVertical šajā valstī, ir tikuši mainīti odometra rādījumi. Šis skaitlis liecina, ka katrs ceturtais lietotu automašīnu pircējs Latvijā saņem automašīnu, kuru ir viltojuši noziedznieki. Otrajā vietā ar vislielāko nobraukuma viltojumu īpatsvaru ierindojas Rumānija. Katrai piektajai lietotajai automašīnai, jeb gandrīz 20% pārbaudīto automašīnu Rumānijā bija problēmas ar nobraukumu.

Arī pārējās Baltijas valstīs situācija neizskatās spoži - Igaunija ir trešā valsts ar vislielāko nobraukuma krāpšanas gadījumu īpatsvaru, bet Lietuva - attiecīgi ceturtā.

Pieaugot elektroauto popularitātei, daudzi cilvēki pārsēžas elektromobiļos, lai samazinātu izmešus, ekspluatācijas un remonta izmaksas. Savukārt auto vēstures izpētes uzņēmuma “carVertical” veiktajā pētījumā atklāts, ka arī elektroauto cieš no tiem pašiem krāpniecības veidiem, kā iekšdedzes dzinēja spēkrati, tajā skaitā arī no nobraukuma viltošanas.

Lai arī valstis pamazām samazina elektrisko automašīnu izmantošanas labumus, šos spēkratus tāpat ir vieglāk uzturēt. Kā arī tehnoloģiskajā ziņā tie ir krietni attīstītāki nekā dīzeļa un benzīna automobiļi. Taču jebkuru elektroauto nobraukumu ir iespējams “attīt”. Šādiem auto ir tieši tāds pats digitālais odometrs, kā jebkuram citam automobilim. Turklāt digitālo odometru manipulēt ir krietni vieglāk nekā mehānisku odometru, kas atrodams vecākos auto. Saskaņā ar “carVertical” informāciju, 15,6 % no visiem Eiropas transportlīdzekļiem ir viltots nobraukums.

Elektroauto īpatsvars šajā ziņā ir visai līdzīgs – 13,4 % elektromobiļu odometra rādījumi ir manipulēti. Dati norāda uz to, ka elektroauto un iekšdedzes dzinēju spēkratu pircēji saskaras ar teju vienādu nobraukuma viltošanas risku.