Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto 1%, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. «Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,» saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Saskaņā ar provizoriskajiem Eiropas Komisijas aprēķiniem, kuru pamatā izmantotas dalībvalstu ikgadējās deklarācijas, ES dalībvalstīm ir jāveic maksājumi gandrīz 221 miljonu eiro apmērā par šīm valstīm noteikto piena ražošanas kvotu pārsniegšanu 2006./2007. tirdzniecības gadā, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Pagājušajā gadā nodevas apjoms sasniedza 355 miljonus eiro. Septiņas dalībvalstis (Austrija, Kipra, Dānija, Itālija, Vācija, Luksemburga un Nīderlande) ir pārsniegušas piegādes kvotas. Kopumā šīs kvotas pārsniegtas par 773 728 tonnām, par kurām jāmaksā nodeva saistībā ar piegādēm 220,82 miljonu eiro apmērā. Gandrīz 80% no kopējās summas ir par pārprodukciju Itālijā, kura pārsniedza savu kvotu par 6%. Austrija pārsniedza savu kvotu par 3,3%, bet pārējās 5 valstis, kurām piemēro nodevu, pārsniedza kvotu par mazāk kā 1%. Attiecībā uz tiešo tirdzniecību patērētājiem tikai Kipra un Nīderlande ir ziņojusi par noteiktā daudzuma pārsniegšanu kopumā par 420 tonnām, kas veido tiešās tirdzniecības nodevu EUR 120 000 apmērā.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija liecina, ka decembrī par vienu tonnu piena pārstrādes uzņēmumi zemniekiem maksāja vidēji 236,06 Ls/t, kas ir par 18,9 % vairāk nekā 2013. gada janvārī.

Ja salīdzina gada vidējo rādītāju – 2013. gads pret 2012. gadu, cenas palielinājums ir 11,3 %. Pērn kopumā pārstrādei iepirkti 735 tūkstoši t piena, kas ir par 2,42 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Ietekmē konkurētspēju

Zemnieki šobrīd par nodoto pienu saņem labu cenu, spriež eksperts. Tomēr pārstrādātājiem augstā iepirkuma cena iegriež un tas ietekmē konkurētspēju arī eksporta tirgos. Vidēji piena produktu izmaksās 70–80% veido piena iepirkuma cena. Tās kāpums par 18,9% gada laikā ir daudz, neviens piena produkts vairumtirdzniecības cenās nav sadārdzinājies par šādu apjomu, teic J. Šolks. Viņš paredz, ka nākotnē iespējama cenu samazināšanās. Šobrīd sviesta, saldā krējuma, siera tirdzniecība vairs nav tik apjomīga, kā tas bija 2013. gada nogalē. Kas būs tālāk, vēl esot grūti teikt. Jārēķinās, ka piens var palikt vairāk Ziemeļu puslodē, nāk pavasaris un vēl nevar zināt, kā veidosies piena cena. Tagad ir nogaidīšanas periods, vai industriālo piena produktu, neskaitot piena pulveri, realizācija piebremzēsies, kam var sekot cenu lejupslīde. J. Šolks cer, ka nebūs tik liela cenu samazinājuma kā 2008. gada beigās, bet tas, ka cenu svārstības gaidāmas, jau šobrīd esot skaidrs.

Pirmoreiz Latvijas piena piegādes kvota tiks pārpildīta, kas ražotājiem draud ar bargiem ES sodiem.

Piena kvotu tirgū izveidojusies dramatiska situācija – lielākajai daļai piena ražotāju pēc 1. jūlija piena kvotas varētu tikt atņemtas un ieskaitītas valsts rezervē.

Tajā pašā laikā 3317 piena ražotāji savas piena kvotas ir pārpildījuši un vairākumam nepieciešamas papildu kvotas, ceturtdien raksta Latvijas Avīze.

Lauksaimniecības datu centrā iesniegtās gada deklarācijas rāda, ka 2009./2010. kvotas gadā 3181 ražotājs pienu nav pārdevis vispār (kvotas izpilde 0%), bet 4452 ražotāji ir kvotu izpildījuši par 1 līdz 84%.

Saskaņā ar ES prasībām, ja 2009./2010. kvotas gadā kvota ir izpildīta mazāk nekā 85%, tad to samazina par 50% no neizpildītā apjoma un atbrīvoto kvotu ieskaita rezervē. Ja ražotājs vispār nav nodevis pienu, tad visu kvotu ieskaita valsts rezervē.

«Tas nozīmē, ka lielākajai daļai piena ražotāju (51%) tiks atņemta piena kvota un pārskaitīta valsts rezervē,» informē Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka. Viņa uzskata, ka Latvijā 2009. gadā un arī šajā gadā vēl turpina savu ietekmi ekonomiskā un finansiālā krīze un pašreiz piemērot šo normu nebūtu īpaši godīgi, tāpēc ierosina diferencētu pieeju piena kvotas administrēšanā.

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Saskaņā ar provizoriskajiem Eiropas Komisijas aprēķiniem, kuru pamatā ir dalībvalstu ikgadējās deklarācijas, dažām ES dalībvalstīm būs jāveic maksājumi 340 miljonu eiro apmērā par šīm valstīm noteikto piena kvotu pārsniegšanu 2007./2008. tirdzniecības gadā.

Pagājušajā gadā nodevas apjoms sasniedza 221 miljonu eiro. Septiņas dalībvalstis (Austrija, Kipra, Īrija, Itālija, Vācija, Luksemburga un Nīderlande) ir pārsniegušas piegādes kvotas. Kopumā šīs kvotas pārsniegtas par 1 217 000 t, par kurām jāmaksā 338.7 miljoni eiro.

Gandrīz 47% no kopējās summas ir par piegādes pārsniegumiem Itālijā, savukārt 30% no nodevas summas jāmaksā Vācijai. Itālija ir pārsniegusi savu piegādes kvotu par 5.7 %, Kipra par 3.9% un Austrija par 3.2%. Attiecībā uz tiešo tirdzniecību patērētājiem Kipra, Luksemburga un Nīderlande ir ziņojusi par noteiktā daudzuma pārsniegšanu kopumā par 4 673 tonnām, kas nozīmē, ka tiešās tirdzniecības nodeva sasniegs 1.3 miljonus eiro, no kuriem 92% jāsedz Nīderlandei.

Patlaban 23% no Latvijā saražotā piena tiek izvests, tomēr pieaugošo tendenci ietekmēt praktiski nav iespējams, jo zemnieki ir tiesīgi pārdot pienu par izdevīgāko cenu, atzīst zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Pagājušajā gadā uz Lietuvu izvests par 9% vairāk piena nekā gadu iepriekš, un šī tendence pieaug. Patlaban manā rīcībā esošā informācija liecina, ka katru dienu no Latvijas izved 632 tonnas piena. Procesu nevaram ietekmēt, jo tas ir pašu lauksaimnieku bizness - protams, ka zemnieks pārdos pienu tam, kurš vairāk maksā,» sacīja Straujuma.

Viņa atzina, ka Lietuva ir to valstu skaitā, kuras, pretēji Latvijas interesēm, vēlas saglabāt piena kvotu arī pēc to plānotās atcelšanas 2015.gadā visā Eiropas Savienībā.

«Lietuva savu kvotu izpilda tikai par 80% un ir ieinteresēta, lai tā tiktu saglabāta. Mums ir zināmas bažas, ka šī interese tiks īpaši lobēta, kad gada otrajā pusē Lietuva pārņems ES prezidentūru no Īrijas,» atzina ministre.

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Piena piegādes kvota 2012/2013. kvotas gadā izpildīta par 96.04 % un tas nozīmē, ka soda nauda par kvotas pārpildi Latvijai nebūs jāmaksā.

Tiesa, vēl jāsagaida dati par piena tiešās tirdzniecības kvotas izpildi, kas būs zināmi 15. maijā, taču līdz šim šis kvotas apjoms nav ticis pārsniegts, skaidro Lauksaimniecības datu centra Piena kvotu nodaļas vadītāja Inese Bernere.

Šī ziņa priecē piena lopkopējus, taču vienlaikus viņi atzīst - jautājums par piena kvotas pārpildi būs aktuāls divos nākamajos gados, kas ir pēdējie pirms plānotās kvotu sistēmas atcelšanas 2015. gadā. «Šogad kvota noteikti tiks pārpildīta, jo sāks darboties tās fermas, kas pēdējos gados uzceltas un modernizētas. Līdz ar to aktuāla kļūs soda nauda, kas Latvijai jāmaksā kvotas pārpildes gadījumā,» klāsta kooperatīvās sabiedrības Māršava vadītāja Dace Pastare. Viņa uzskata, ka to nedrīkst uzkraut tikai uz to zemnieku pleciem, kuri līdz šim ieguldījuši un attīstījuši ražošanu, tāpēc valstij jāiesaistās un jāpalīdz segt vismaz daļu no tās. Kā DB jau vēstīja, soda naudas apjoms nav mazs – 195.6 Ls par katru pārsniegto kvotas tonnu jeb 19.56 santīmi par piena kg.

Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts, sacīja Trikātas KS direktors, jaundibinātā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas piens projekta vadītājs Raimonds Freimanis.

Viņš norādīja, ka Latvijā piena iepirkuma cenas pēdējos mēnešus ir bijušas ļoti stabilas un it kā esošais piena trūkums Latvijā to kāpumu nevarētu veicināt. «Īstermiņā [piena iepirkuma cenu izmaiņu] nebūs. Piena cena jau aptuveni astoņus mēnešus ir bijusi ļoti stabila. Tā drīzāk pēc mēneša vai diviem varētu mazliet samazināties. Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts,» uzsvēra Freimanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijas piena pārstrādātāju, tostarp Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) pārmetumi par piena eksportēšanu nav pamatoti. «Publiski mūs visu laiku kritizē šīs savienības [LPCS] vadītājs Šolka kungs. Piemēram, runājot par piena eksportu uz Lietuvu, viņš nepārtraukti publiski kritizē kooperatīvus. Taču ir jautājums – vai Latvijas piena pārstrādātāji gribētu nopirkt to pienu, kas aiziet uz Lietuvu, vai arī tā ir tikai kritika kritikas pēc? Ja viņi gribētu šo pienu nopirkt, sadarbību nekādi nevar veicināt, kādu visu laiku kritizējot. Es pieņemu, ka vienkārši kāds ir jākritizē kritikas pēc, un viss. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs savienības biedrs – Jēkabpils piena kombināts – ir viens no lielākajiem piena eksportētājam,» pavēstīja Trikātas KS direktors.

Ja pēc plānotās piena kvotu atcelšanas 2015.gadā nozarē iestāsies cenu krīze, lauksaimniekiem būs pieejams ārkārtas atbalsts, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Jautāta, kādi tirgus instrumenti paredzēti krīzes pārvarēšanai, ja kvotu atcelšana krasi pazeminās piena iepirkuma cenu, Straujuma sacīja, ka šādi instrumenti būšot vairāki.

«Piena produktu tirgus regulēšanā būs pieejai tādi «drošības tīkla» instrumenti kā intervences iepirkums sviestam un vājpiena pulverim, kā arī privātās uzglabāšanas atbalsts sviestam. Arī nupat ieviestais jauninājums - piena ražotāju grupas, kuru darbības princips līdzīgs kooperatīviem, - darbosies vismaz līdz 2020.gadam ar mērķi veicināt ražotāju sadarbību. Šie instrumenti būs galvenie, ar kuru palīdzību tiks uzturēts piena iepirkumu cenas līmenis un pēc iespējas novērsta krīzes negatīvā ietekme uz zemnieku ienākumiem,» norādīja ministre.

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Valdības šodien akceptētie grozījumi paredz, ka turpmāk vairs nebūs iespējams nomāt piena kvotas, Db.lv informēja Zemkopības ministrijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Liene Zvereva. Valdība šodien akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos „Kārtība, kādā tiek veikti darījumi ar piena kvotām, šo kvotu administrēšanas un kontroles kārtība, kā arī soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtība”. Normatīvajā aktā tiek svītrota norma, kas attiecas uz piena kvotu nomu darījumiem. Šobrīd paliek spēkā tikai norma, ka piena kvotas var pirkt, bet ne nomāt. Grozījumi arī paredz, ka turpmāk piena paraugu testēšana jāveic akreditētā trešās puses laboratorijā, kuras akreditācijas sfērā iekļauta piena fizikāli ķīmiskā un mikrobioloģiskā testēšana. Testēšana jāveic ne retāk kā divas reizes mēnesī. Līdz šim normatīvajā aktā nebija noteikts ne piena pārbaudes biežums, ne trešās puses laboratorija, kas šobrīd Latvijā ir SIA „Piensaimnieku laboratorija”. Līdz šim, piesakoties uz piena kvotām no valsts rezerves, bija jāievēro trīs principi. Grozījumi normatīvajā aktā paredz saglabāt noteikumos tikai vienu nosacījumu - no valsts rezerves ražotājam piešķir piena kvotu vai palielina tās apjomu, ja piena ražotāja ganāmpulks ir reģistrēts dzīvnieku un ganāmpulku reģistrā, un piena ražotājs ir izpildījis vismaz 70 % no viņam piešķirtās līdzšinējās piegādes un/vai tiešās tirdzniecības kvotas. Savukārt piena ražotājs soda naudu nomaksā par iepriekšējā kvotas gadā pārsniegto piena kvotu līdz 1.augustam piegādes kvotas gadījumā – piena pircējam, bet tiešās tirdzniecības kvotas gadījumā un piena pircēja darbības pārtraukšanas gadījumā – Lauku atbalsta dienestam. Piena kvotu pirkuma darījumus var veikt kārtējā kvotas gadā līdz 15.februārim. Līdz šim noteiktais datums bija līdz 1.janvārim. Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) uzņēmēji regulāri tiek informēti par iespēju importēt noteiktas preces no trešajām valstīm ar samazinātu vai nulles muitas tarifa likmi, izmantojot ES tarifu kvotas. 2006.gadā uzņēmēji iesniedza pavisam 699 muitas tarifu kvotu pieteikumus, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienests.

Pieprasītās tarifu kvotas 100% apmērā piešķirtas 633 gadījumos, daļēji piešķirtas - 3 gadījumos, atteikums sakarā ar pieteikto kvotu izsmelšanu saņemts 63 gadījumos. Salīdzinot ar 2005.gadu, kad Latvijas uzņēmēji iesniedza 849 kvotu pieteikumus, 2006.gadā iesniegtais tarifu kvotu pieteikumu skaits ir samazinājies par 18%, kas izskaidrojams ar to, ka atsevišķiem Latvijā lielā apjomā importētiem produktiem, piemēram, šķīstošajai kafijai, 2006.gadā tarifu kvotas netika noteiktas.

Vispieprasītākās Latvijā 2006.gadā bija pārtikas produktu importam noteiktās tarifu kvotas. Tā, piemēram, 50% no kopējā preču daudzuma, kuram tika pieprasītas kvotas, veido augļi un rieksti (galvenokārt Ēģiptes izcelsmes apelsīni), 17% - augļu izstrādājumi (galvenokārt Meksikas un Izraēlas izcelsmes apelsīnu sula un Dienvidāfrikas izcelsmes konservētie augļi un to izstrādājumi), 12% - zivis un zivju produkti (galvenokārt Norvēģijas izcelsmes varavīksnes foreles, laši, siļķes, zivju fileja), 11% - Bulgārijas un Rumānijas izcelsmes vīns.

A/s „Rīgas piena kombināts” ir veicis aptauju skolās, kurās ir uzstādīti piena automāti, un skolu pārstāvji apliecina, ka bērni pienu dzer labprāt un ikdienā skolā bezmaksas piena glāzi izdzer 70-90% 1.-4. klašu skolēni. „Patiesi priecājos, ka nav piepildījušies skeptiķu pareģojumi par to, ka mūsdienu bērni pienu nedzers”- atzīst a/s „Rīgas piena kombināts” valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels. Lai veicinātu veselīga uztura paradumus, a/s „Rīgas piena kombināts” šobrīd Latvijas skolās ir uzstādījis 47 piena automātus, un vairāk nekā 80 skolām „Skolas piena” programmas ietvaros RPK piegādā pienu tradicionālā iepakojumā. Lai izvērtētu līdzšinējo un plānotu turpmāko uzņēmuma darbību „skolas piena” programmā, Rīgas piena kombināts ir aptaujājis skolas, kurās ir uzstādīti piena automāti. No skolām atpakaļ ir saņemtas un apkopotas 42 izsūtītās anketas. Uz pirmo jautājumu – vai bērni pienu dzer labprāt- 65% aptaujāto atzīmējuši, ka bērni pienu dzer labprāt, 33% ka daļa dzer, daļa nedzer, un vienā anketā izvēlēts variants, ka bērni pienu dzer nelabprāt. Vairākas skolas ziņo, ka pienu dzer 90-100% bērnu. Uz otro jautājumu – kas ietekmē bērnu attieksmi pret pienu – 39% respondentu atbildējuši, ka informācija par pienu kā veselīgu produktu, 50%, ka ģimenes attieksme un tradīcijas, 11%, ka vienaudžu piemērs un attieksme. Uz trešo jautājumu – cik lielā mērā skola var ietekmēt bērnu attieksmi pret pienu – 39% atbildēja, ka var ietekmēt lielā mērā, 61%, ka var ietekmēt daļēji, neviens nebija izvēlējies variantu, ka praktiski nevar ietekmēt. Uz ceturto jautājumu – kāda skolā ir attieksme pret piena automātu – 100% respondentu ir atbildējuši, ka bērniem tas patīk un automāts veicina piena popularitāti. Uz jautājumu- vai piena automāts atvieglo jūsu darbu piena programmā- 88% ir atbildējuši apstiprinoši, 12%, ka īsti neatvieglo, bet bērnu dēļ ir gatavi to izmantot. Neviens nav izvēlējies variantu, ka piena automāts skolā rada tikai problēmas. Par to kā tiek organizēta piena dzeršana, atbildes dalās tieši uz pusēm – 50% skolu, bērni organizēti pa klasēm pienu dzer noteiktā laikā, 50% bērni piena automātus izmanto individuāli, kas grib tas padzeras. Skolu pārstāvji pārsvarā ļoti pozitīvi vērtē ideju, ka bezmaksas pienu skolās varētu saņemt arī 5.-9.klašu skolēni. „Ceram, ka mūsdienīgs un atraktīvs piena pasniegšanas veids veicinās bērnu interesi un vēlēšanos piena produktus uzturā lietot biežāk. Gribētos, lai bērni uzskata, ka dzert pienu ir gan veselīgi, gan stilīgi”- saka RPK valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels. Piena automāti tiek uzstādīti, lai veicinātu „skolas piena” programmas izplatību izglītības iestādēs un aizvien lielāks bērnu skaits varētu saņemt valsts un ES fondu apmaksātu pienu. RPK ir izstrādājis īpašu „skolas piena” atbalsta programmu, kurā ietilpst ne tikai piena aparātu uzstādīšana, bet arī finansiāls atbalsts izglītības iestādēm, kas saistīts ar līdzekļu iesaldēšanu norēķinos par pienu, un gatavība palīdzēt „skolas piena” programmas administrēšanas jautājumos. Šai programmai kopumā RPK 2006. gadā ir atvēlējis 60 tūkstošus latu. „Skolas piena” programmas pirmsākumi Latvijā meklējami jau 2003. gadā, kad „Rīgas piena kombināts” un „TetraPak” iniciatīvas rezultātā tika uzsākta īpaša programma Rīgas skolās, kas paredzēja iespēju „Lāsēna” pienu skolās iegādāties par zemāku cenu. Šo programmu „Rīgas piena kombināts” joprojām turpina vairākās Rīgas skolās. Eiropas Savienībā skolās piena programma jau tiek realizēta kopš 1977. gada, Latvijā kopš 2004. gada.

Pēc Latvijas lielāko piensaimniecības uzņēmumu lūguma Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien tikās ar piensaimniekiem, lai pārrunātu valsts augstākās amatpersonas iespējamo iesaisti piensaimnieku problēmu risināšanā, ko lielā mērā izraisījuši Krievijas aizliegumi piena produkcijas piegādei no Eiropas Savienības (ES) ražotājiem, kā arī cenu svārstības piena produkcijai pasaulē. Valsts prezidents pauda viennozīmīgu atbalstu piena nozares pārstāvju pozīcijai, vienlaikus uzsverot, ka arī pašiem Latvijā ir jāmeklē visi iespējamie atbalsta risinājumi, kas ļautu stiprināt piena ražotājus un pārvarēt viņiem grūto periodu, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Uzsākot sarunu, piensaimnieki atgādināja, ka pieprasa nekavējoties no ES Krīzes fonda līdzekļiem veikt izmaksu sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67 eiro uz vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī. Prasība esot iesniegta izskatīšanai Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē.

Valsts prezidents arī pauda apņēmību visās sarunās ar ES augstākajām amatpersonām, kas saistībā ar Latvijai tuvojošos prezidentūru ES Padomē sāksies jau šajā nedēļā, argumentēt Latvijas pozīciju un darīt visu, lai ES kompensētu šos zaudējumus saskaņā ar saviem solījumiem.

Piena ražotāji arī pauda neapmierinātību saistībā ar to, ka faktiskās piena produktu cenas tirdzniecībā nav kritušās, kas faktiski nozīmē, ka zaudējumus izjūt tikai piena ražotāji, kam strauji samazinājusies piena iepirkuma cena un kas īpaši tām saimniecībām, kurām ir kredītsaistības ražošanas paplašināšanai, ievērojami palielina viena piena litra pašizmaksu. Piena ražotāji apliecināja, ka šobrīd visas saimniecības kopumā pārdod savu pienu zem pašizmaksas. Pašizmaksa jau ir kritiski augstāka par 30 centiem. Turklāt, neņemot vērā krīzes situāciju, piena ražotājiem draud samaksa par pārtērētajām piena kvotām, kaut arī ES kopumā neizpilda piena kvotas. Arī no kaimiņvalsts Lietuvas, kura neizpilda piena kvotas, Latvija nedrīkst tās aizņemties.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu „Par situāciju piena tirgū saistībā ar piena izveduma apjomiem”, ar ko šodien iepazinās valdība.

Ziņojumā apkopota informācija par kopējo situāciju piensaimniecības sektorā 2006. un 2007. gadā, definētas nozīmīgākās problēmas nozarē, kā arī ziņots par piena un piena produktu eksportu un importu.

Ziņojumā norādīts, ka, lai gan piensaimniecības sektorā jau vairākus gadus norisinās strukturālas pārmaiņas, kuras ir vecinājis valsts un Eiropas Savienības (ES) piešķirtais atbalsts nozarei. Tomēr tas joprojām ir diezgan sadrumstalots, jo ap 90 % visu piena ražošanas saimniecību ir mazas.

Ņemot vērā piensaimniecības nozares nozīmi Latvijas lauksaimniecībā, 2007.gadā tika izstrādāta „Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma”, kuras mērķis bija veicināt Latvijas piensaimniecības nozares esošā potenciāla efektīvu izmantošanu, konkurētspējas nodrošināšanu vidējā termiņā un nozares sagatavošanu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformēšanai un iespējamai tālākai piena Kopējās tirdzniecības organizācijas liberalizācijai.

Lai nodrošinātu turpmāku izaugsmi, efektīvu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu biedru interesēs, lielākais Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” veicis izmaiņas vadības struktūrvienībās, izveidojot padomi.

Padomē darbosies septiņi biedri, un par tās priekšsēdētāju ievēlēts SIA “Vecsiljāņi” valdes loceklis Juris Sprukulis.

Juris Sprukulis, kooperatīva “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Piena Loģistika izmaiņas vadības struktūrā un jaunās padomes izveidošana ir konkrēts solis, kas ļaus mums uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un atbalstīt mūsu biedru intereses. Mūsu mērķis ir veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, paplašinot savu darbību Latvijas un Baltijas tirgū, veicinot piena konsolidāciju un piena ražotāju iesaisti kooperatīvos. Esmu pateicīgs par kolēģu izrādīto uzticību, ko uztveru ar lielu atbildību pret esošajiem mūsu biedriem un sadarbības partneriem, lai kopīgā darbā sasniegtu kooperatīva mērķus un veicinātu Latvijas piensaimniecības izaugsmi.”

Ja ražotāji piena kvotu neizpildīs, to ieskaitīs valsts rezervē.

Šis ir viens no grozījumiem Piena kvotu administrēšanas noteikumos, kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Paredzēts, ka ražotājam, kas piena kvotu esošajā kvotas gadā būs izpildījis no viena līdz 84,9%, nākamo 12 mēnešu laikā neizpildīto kvotas daļu atņems un ieskaitīs valsts rezervē. Tiem ražotājiem, kuri piena kvotu kārtējā piena kvotas gadā nepildīja un tā tika ieskaitīta valsts rezervē, kvotas atjaunošana vairs nebūs iespējama, kā arī ražotājs nevarēs pārdot esošajā kvotas gadā no valsts rezerves saņemtās piena kvotas.

Tie ražotāji, kas teju izpildījuši vai pat pārpildījuši savu kvotu, jau pauduši atbalstu šādam scenārijam, sakot, ka tas ļaus racionālāk izmantot neizpildīto kvotu apjomu. Kritisks pret šādu ieceri gan ir Muižgaļu saimnieks Andis Vītolbergs. «Šis variants nav godīgs. Liekas, ka kvotas ņems nost, jo kādam tās ir vajadzīgas. Šobrīd fermu būvniecība notiek nekontrolēti un ja kāds taisa fermu ar trīs tūkstošiem govju, bet kvotu nav, tad ko citu var gaidīt. Mazajiem saimniekiem ne vienmēr ir tā rocība, lai kvotu varētu izpildīt, taču nedrīkst to atņemt vispār,» tā piena lopkopis un siera ražotājs. Viņš atgādina, ka savulaik par cukurbiešu kvotām pat samaksāja, taču tagad piena nozarē notiek pretējais, kas nav atbalstāms. Kāpēc vajag pretnostatīt nozares, retoriski jautā A. Vītolbergs. Iepriekš SIA Lestene valdes priekšsēdētājs Egīls Seņkāns atzina, ka būtu tikai racionāli pārņemt valsts rezervē kvotas no tiem, kas kvotu nav izpildījuši, un atdot tiem, kas to pārpildījuši.

Piena ražotāju prasītie līdzekļi atbalstam 3,5 milj. Ls apmērā netiks atrasti - lauksaimnieki šo naudu var pat negaidīt. To intervijā Db apstiprina zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš arī norāda, ka nākotnē Latvijā var palikt tikai viens liels piena pārstrādātājs.

Lai stabilizētu situāciju piena nozarē, Zemkopības ministrija ir radusi iespēju atvēlēt 2,5 milj. Ls, taču paši lauksaimnieki uzsver, ka ar to ir ievērojami par maz. Kādu redzat problēmas risinājumu?

Zemnieki ir devuši jums laiku līdz 15. maijam atrast trūkstošos 3,5 milj. Ls. Vai jūsu teiktais nozīmē, ka viņi var pat negaidīt?

Viņi tiešām var negaidīt - šāda papildu summa netiks atrasta. Ir 2,5 milj. Ls. Ja valsts budžets tiešām pildīsies labi, tad mēs varēsim pārskatīt subsīdiju izmantošanu kā tādu, bet pašlaik tam nav pamata.

Un tomēr — kādu jūs redzat risinājumu piensaimnieku problēmām?

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Piena pārstrāde ir viena no lielākajām (otra lielākā) Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm, līdz ar to veikalu plauktos ikdienā ir pieejams ļoti plašs piena pārstrādes produktu klāsts.

Un daudzi Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas uzturā lieto visdažādākos piena pārstrādes produktus. Lai izprastu atšķirības, kas ir piena produkti un produkti no piena, kam pievienoti augu tauki, kā arī, kāpēc mainījās produktu nosaukumi, ir jāzina, ka ES normatīvie akti paredz to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā.

Piena produkti ir produkti, kas iegūti tikai no piena, un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām, tai skaitā piena taukus. Regulā ir noteikti piena produkti, kuru nosaukumi ir aizsargāti, piemēram, krējums, siers, sviests, jogurts, kefīrs, rūgušpiens, paniņas, sūkalas u.c. Līdz ar to šos aizsargātos nosaukumus nedrīkst izmantot, nosaucot produktus, kas pēc sastāva neatbilst piena produkta aprakstam, t.i. tiem ir pievienoti augu tauki vai nepiena olbaltumvielas.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.