Ekonomika

Ceļā uz vienotu rezultātu vadību izglītībā

Jānis Goldbergs, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Ir politiskas debates, ir paziņojumi par reformām, ir liecības, ka izglītības sistēma buksē, turklāt jau sen, bet skolu izvietojuma optimizācija ir tikai redzamā operācijas daļa. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) nupat darbu sākusi jauna valsts sekretāre - Santa Šmīdlere, viņai arī jautājumi par politiskās gribas praktisku ieviešanu dzīvē un to, kā viss izskatās realitātē, kas tiek un ko vajag darīt,

Jūs tikko esat apstiprināta IZM valsts sekretāres amatā. Tradicionāli Ministru kabinetā jums bija īsi jāprezentē savs redzējums, ko vēlaties šajā amatā paveikt. Ko tādu pateicāt, ka pārliecinājāt ministrus par savu kandidatūru?

Akcentēju divas lietas, kas man šķita svarīgākās. Pirmā ir par pašu organizāciju – Izglītības un zinātnes ministriju. Proti, mēs no skolām, augstskolām, citiem partneriem prasām daudzas lietas – labu pārvaldību, profesionalitāti, orientāciju uz rezultātu. Es uzskatu, ka ministrijai ir jākļūst par labo piemēru tam, ko tā prasa no citiem, - lai ministrija pati un arī mūsu ekosistēma ir digitāli jaudīga, iekļaujoša, ar izaugsmes domāšanu, spēcīgiem līderiem un sadarbības tīkliem.

Otrs - mēs kā ministrija un mūsu izglītības un zinātnes institūcijas esam spēcīgs partneris valdībai ekonomikas transformācijā, jo bez pārmaiņām izglītībā un ciešākas zinātnes un industrijas sasaistes nav iedomājama nedz darba tirgus transformācija, nedz inovāciju ietilpīgu nozaru attīstība Latvijā, nedz digitālās transformācijas un zaļā kursa politikas sekmīga ieviešana.

Kā to paveikt? Kas jāpanāk?

Ja raugāmies konkrēti uz ministriju, tad, pirmkārt, jākļūst atvērtākiem pret cilvēkiem: tiem, kas mācās, tiem, kas māca, un tiem, kas sagaida labu izglītību. Būtu jāatkāpjas no normatīvu rakstīšanas kabinetos un kopā ar partneriem jāierauga vairākas cēloņsakarības, kuras traucē visiem kopā veiksmīgi attīstīties. Mums netrūkst iesāktu reformu, mums trūkst pabeigtu reformu.

Konkrētāk, kas ir šie partneri, ar kuriem vajadzētu tā atvērtāk strādāt?

Tās ir skolas, pašvaldības, arī uzņēmumi un organizācijas. Mēs daudz ražojam normatīvus, bet bieži pietrūkst strukturētas un izsvērtas komunikācijas, sarunu par mērķiem un instrumentiem. Šobrīd darbs rit tādā kā ugunsdzēsības režīmā, un tas nenes labus rezultātus. Bet mēs to mainīsim.

Šā gada sākumā Dienas Bizness intervēja ministri Andu Čakšu, un tur pavīdēja doma, ka skolu tīkls valstij jāpārņem. Man uzreiz jautājums ir par šo vienu no IZM partneriem – pašvaldībām. Tās vēl paliek sarakstā?

Pašvaldības noteikti ir un būs mūsu sarakstā, un no tām tiek sagaidīts vēl vairāk, proti, būt aktīvākiem un atbildīgākiem, ja runājam par efektīvu skolu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību. Mums ir jānodrošina, ka sākam labāk un precīzāk vadīt rezultātu kvalitāti. Pašvaldības ir ļoti svarīgs spēlētājs arī daudzos citos jautājumos: fiziskā un digitālā infrastruktūra skolās, pieaugušo izglītība, sociālie jautājumi, drošība.

Visu interviju lasiet 8.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

IZM tomēr nodrošinās pilnu finansējumu sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam

LETA, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mainījusi viedokli un tomēr nodrošinās pilnu finansējumu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem Aļonai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

IZM norāda, ka, izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar finansiālā pabalsta aizturēšanu LOV sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam, kā arī uzklausot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvijas Tenisa Savienības viedokli, IZM sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) ir sagatavojusi grozījumus līgumā par valsts finansiālo atbalstu LOV sportistiem.

Grozījumi no šodienas paredz novērst pabalsta aizturēšanu minētajiem sportistiem un nodrošinās pilnu finansējuma apjomu, uzsver IZM.

"Sportistiem ieturētā nauda tiks izmaksāta tiklīdz grozījumi stāsies spēkā. Tās nav nekādas milzu summas," aģentūrai LETA trešdien apliecināja LOK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Gulbe. "Šī nauda nekur citur netika novirzīta, vienkārši tika ieturēta. Labi, ka beigās sanāca kā sanāca. No rīta par to vēl bija bažas."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 08.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Pasaules tirgotāju pieprasījums pēc Latvijas uzņēmuma SIA Pērnes L ražotajām Long chips uzkodām pārsniedz pašreizējās ražotnes jaudas, bet valsts politikas un valsts iestāžu attieksmes dēļ jaunās ražotnes iecere var tikt realizēta ārzemēs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Pērnes L īpašnieks Laimonis Radziņš. Viņš ir nepatīkami pārsteigts par valsts iestāžu attieksmi pret reāli strādājošiem un eksportējošiem uzņēmējiem, kaut arī šīs iestādes tiek finansētas no viņu samaksātajiem nodokļiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.augusta numurā lasi:

Statistika

IKP samazinās, bet cenas turpina augt

Tēma

Uzkrātā bagātība mīnusos

Izglītība

Ceļā uz vienotu rezultātu vadību izglītībā. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre - Santa Šmīdlere

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu turpmāk vadīs Jānis Paiders

Db.lv, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru no 7. augusta iecelts Jānis Paiders, kurš līdz šim pildīja direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumus.

Vienlaikus IZM izbeidz darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dimitriju Stepanovu, sakot lielu paldies par viņa ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

“Kā aktuālākos darbus augstākās izglītības un zinātnes nozarē redzu jaunā doktorantūras modeļa un augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, kā arī jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un mērķtiecīgu Latvijas zinātnes universitāšu virzību uz TOP 500 labākajām augstskolām pasaulē. Savukārt zinātnē galvenie darbi saistās ar pakāpenisku virzību uz 1,5 % no IKP ieguldījumu, kur vismaz 0,5 % veido valsts budžeta finansējums. Aktuāli ir arī nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai 2025.gadā,” uzsver Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija iesaistīsies 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, uzņemot sacensības Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, tad šī objekta rekonstrukcijā būs jāiegulda apmēram 58 miljoni eiro, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.

Pēc viņa teiktā, šāda summa parādās iepriekš veiktajos aprēķinos, un tas uzskatāms par diezgan būtisku ieguldījumu. Daļu no minētā ieguldījuma gan Latvija varētu saņemt atpakaļ no olimpisko spēļu potenciālās rīkotājvalsts Zviedrijas kā nomas maksu par trases īri.

Šteinbergs uzskata, ka no iesaistīšanās olimpisko spēļu rīkošanā Latvijas ekonomikai kopumā būtu diezgan liels ieguvums. Turklāt arī rekonstruētā Siguldas kamaniņu un bobsleja trase būtu paliekoša, fundamentāla investīcija un varētu kalpot turpmākajā nākotnē.

Vaicāts, cik tālu ir lēmums par 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkotājvalsti un Latvijas iesaistīšanos, IZM pārstāvis atbildēja, ka patlaban tiek gaidīts Zviedrijas valdības lēmums par piekrišanu uzņemties spēļu rīkošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Streikojošo pedagogu prasību izpildei valdība plāno atvēlēt vēl 4,2 miljonus eiro, apliecināja izglītības ministre Anda Čakša (JV).

Šī summa tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9 039 833 eiro, ko paredz 21.aprīlī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pedagogu atalgojumu. Finansējums tiks izmantots atalgojuma pacelšanai arī tiem pedagogiem, kuru algu likme šobrīd ir lielāka par minimālo.

Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vēl līdz vakardienai bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gūto trešo vietu Pasaules čempionātā hokejā valdība šodien lēma piešķirt Latvijas hokeja izlasei un Latvijas Hokeja federācijai (LHF) 576 717 eiro.

LETA jau rakstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi valdības lēmuma projektu par 576 717 eiro piešķiršanu Latvijas hokeja izlasei un LHF, kas ir divreiz vairāk nekā plānots iepriekš.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas vīriešu nacionālā izlase hokejā par izcīnīto trešo vietu šī gada Pasaules čempionāta finālturnīrā varēja pretendēt uz naudas balvu līdz 102 447 eiro, bet LHF - uz naudas balvu līdz 106 716 eiro apmērā sporta veida attīstībai.

Vienlaikus IZM ieskatā, trešās vietas gūšana Latvijas sporta vēsturē "ir unikāla", tāpēc sasniegumu nepieciešams novērtēt "visaugstākajā izpildvaras līmenī".

Latvijas izlases spēlētājiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem personālam par Pasaules čempionātā izcīnīto trešo vietu plānots piešķirt 220 000 eiro, savukārt federācijai - 356 717 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri lems par tās galveno jumtorganizāciju Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu vienā veselā. Kāpēc šis process ir nepieciešams, un kā sporta veidu federācijas izdzīvo apstākļos, kad marta vidū no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) joprojām nav saņemts 2024. gada finansējums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta LSFP viceprezidents un Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis.

Fragments no intervijas

LOK pašlaik apvieno olimpisko sporta veidu federācijas, bet LSFP - pilnīgi visu sporta veidu atzītās federācijas. Ko tas praksē nozīmē tev kā LSFP viceprezidentam un LaMSF prezidentam?

Motosporta federācijai, līdzīgi kā lielākajai daļai citu neolimpisko federāciju, tas nozīmē, ka LSFP un IZM ir vienīgie tiešie mūsu sadarbības partneri, kamēr olimpiskajām federācijām sadarbības partnere ir arī LOK - jautājumos, kas saistīti ar dalību spēlēs, augstu sasniegumu sportu, Latvijas Olimpisko vienību. Kad aktīvāka bija Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, komandu federācijām bija vēl arī tā. IZM un Valsts kontrole savulaik norādīja, ka labāk un saprātīgāk, ja valsts budžeta izlietošanu administrē viens avots. Tieši tāpēc arī no šī gada vienīgais finansējuma avots ir Izglītības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liene Voroņenko pametusi līdz šim vadīto Valsts izglītības satura centru (VISC) un pievienojusies Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), ieņemot izglītības un nodarbinātības vadītājas amatu, aģentūra LETA noskaidroja LDDK.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apstiprināja, ka Voroņenko valsts civildienesta attiecības izbeigusi 17.novembrī, līdz ar ko izbeigta arī pret viņu ierosinātā disciplinārlieta.

Aģentūrai LETA ar Voroņenko pagaidām nav izdevies sazināties.

Voroņenko VISC vadīja kopš 2021.gada nogales, bet līdz tam, no 2016.gada, viņa bija VISC projektu vadītāja un atbildēja par Eiropas Savienības fondu projektu "Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai" un "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" ieviešanu.

Pirms tam Voroņenko darbavieta bijusi "LEO pētījumu centrs", kur viņa bijusi projektu vadītāja un pārraudzījusi pētījumu un inovāciju izstrādes projektu ieviešanu elektronikas, telekomunikācijas un optikas nozarēs. Iepriekš Voroņenko vadījusi pirmsskolas izglītības iestādi "Attīstības centrs ģimenei", bet vēl pirms tam - bijusi nodaļas vadītāja uzņēmumā "SAF Tehnika" un nodaļas vadītāja palīgs Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Pastāv risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro ES fondu investīcijām

LETA, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī, kuru otrdien, 20.februārī, uzklausīs valdība.

FM ziņojumā norāda, ka ministrijas strādā pie steidzamiem pasākumiem, lai valsts ekonomikas attīstībai izmantotu visas valsts budžeta izdevumu iespējas 2024.gadā.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka 2024.gadā prognozējami izdevumi mazākā apmērā - līdz 505 miljoniem eiro, jo ir bijusi par 150 miljoniem eiro labāka izpilde ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektos, kas izmaksāti 2023.gadā, bet aptuveni 155 miljonus eiro veido ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektu kavējumi, kurus projektu īstenotāji pabeidz par savu naudu vai finansē no ES fondu 2021.-2027.gada perioda līdzekļiem.

Tāpat aptuveni 150 miljonus eiro veido jauno investīciju - AF un ES fondu 2021.-2027.gada perioda tempu kavējumi, bet aptuveni 50 miljonus eiro projektu ietaupījumi, neattiecināmi izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pedagogu protesta gājienā dosies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas darbinieku

LETA, 24.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas vīriešu basketbola izlasei valdība plāno piešķirt 211 716 eiro

LETA, 11.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas vīriešu basketbola izlases izcīnītajām tiesībām startēt pasaules čempionāta pieaugušajiem finālturnīrā un izmaksu segšanai Latvijas Basketbola savienībai valdība plāno piešķirt 211 716 eiro, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotā rīkojuma projekta, kas nodots saskaņošanai ministrijām.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Naudas balvu kopējais apmērs tiek lēsts 106 716 eiro apmērā.

LBS ir iesniegusi IZM finanšu pieprasījumu, kurā informē, ka Pasaules kausa izcīņas reglaments ar iepriekš neparedzamu spēļu skaitu un sacensību beigu datumu "nopietni apgrūtināja" Latvijas delegācijas loģistikas plānošanu. Kvalificēšanās astoņu labāko komandu izslēgšanas spēlēm pagarinājusi Latvijas delegācijas uzturēšanos turnīra norises vietās un "būtiski sadārdzinājusi" izmaksas ceļam no Manilas uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolotāji grib lielākas algas; kompetenču izglītība ieviesta sasteigti; pašvaldību pārziņā esošais vispārizglītojošo skolu tīkls jāreformē; jāprecizē izglītības saturs un jātiek skaidrībā ar mācīšanas metodikām; fonā - disciplīnas jautājums klasē.

Tie ir izglītības ministres Andas Čakšas izaicinājumi, un par tiem arī Dienas Biznesa jautājumi viņai.

Fragments no intervijas

100 miljoni eiro algu palielināšanai ir ienākuši jau janvārī, bet skolotāji piesaka streiku. Kur tālākā strīda cēlonis?

Par skolotāju algām runājot, ir vairākas lietas. Pirmkārt, tā ir vienīgā sistēma, kas ir palikusi vēl bez kvalifikāciju sakārtošanas. Mēs runājam par dažādām stundu likmēm. Tas, kas patlaban ļoti precīzi ir iezīmēts jaunajā grafikā, ir minimālā stundas likme. Mēs nodrošinām vienādus pamatus, veidojot atalgojuma sistēmu, kur nevienam netiek maksāts mazāk par konkrētu slieksni. No šā gada 1. septembra runa ir par 8,50 eiro stundā. Tā ir kopēja vienošanās ar arodbiedrību. Soļi grafikā ir manis piedāvāti, un tas ir politiskais lēmums, ka izglītība ir prioritāte. Tātad sākums ir 8,50 eiro šogad, 9,54 eiro stundā pēc gada, 10,35 eiro stundā pēc diviem gadiem. Katru gadu liekam klāt, lai nodrošinātu minimālo stundas likmi, lai tiktu pie normāla atalgojuma. Tā ir viena sadaļa. Otrs stāsts ir efektīva naudas izmantošana. Ja paskatāmies, cik daudz naudas no IKP dodam izglītībai, tad esam salīdzināmi ar Vāciju. Aptuveni 2,7% no IKP, bet skolotāju algas pie mums ir krietni zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir skaidrs, ka diskusijas par budžetu vēl būs, vajadzību ir daudz, taču tās visas apmierināt nevarēs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Piemēram, diskusijas gaidāmas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi augļiem un dārzeņiem, jo šī valdība pagaidām par šo jautājumu nav lēmusi, uzsvēra Siliņa.

"Lai turpinātu piemērot šo atlaidi, tas maksātu 36 miljonus eiro," par esošo situāciju augļu un dārzeņu PVN likmes jautājumā teica Siliņa, norādot, ka izvēles neesot vienkāršas.

Tāpat, runājot par nākamā gada budžetu, Siliņai pašlaik neesot skaidrs, kāpēc sporta pedagogi vispār neparādās pedagogu atalgojumā, kam piešķirti 95 miljoni eiro.

Sporta pedagogu atalgojuma jautājumā Siliņa prasīšot skaidrojumu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM).

Šodien Saeimas komisijās turpinās skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, ka vairumam bērnu vairs neinteresē fizika, ķīmija, bioloģija, kas vēlāk traucē studēt eksaktās augstskolās, vairs nav šaubu. Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? izvirza pieņēmumu, ka ķezas pamatcēlonis nav dabaszinību mācīšanas metodikā vai saturā, bet gan pamatskolas matemātikas mācīšanā un apguvē.

Nevar salīdzināt zināšanu pārbaudes

Mēs varētu analizēt matemātikas pārbaudes darbus desmitgažu garumā, tomēr izglītības programmas ir mainījušās un, kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā, dati nav salīdzināmi. Pēc sarunām ar vairākiem pamatskolas pedagogiem jāatzīst, ka tiešām nav iespējams salīdzināt rezultātus, jo trīs desmitgažu garumā pārbaudes darbu prasības ir padarītas aizvien vienkāršākas.

Proti, jau sen nav mutvārdu eksāmena ģeometrijā, no matemātikas pārbaudes darbiem trīs desmitgažu laikā ir izzudusi virkne teksta uzdevumu un salīdzināt atrisināto uzdevumu daudzumu patiešām būtu galēji aplami. Mūsu paraugam ņēmām tikai pēdējos datus par 2021./2022. mācību gada matemātikas pārbaudes darbiem 6. un 9. klasē. Dati par vidējiem skolēnu rezultātiem, kā arī paši uzdevumi atrodami IZM interneta vietnē, kurus katrs var analizēt arī patstāvīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

IZM pateicības rakstus saņem Latvijas atlēti - Eiropas trešo spēļu laureāti

Db.lv, 07.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 7.jūlijā īpašā godināšanas pasākumā sveica Eiropas III spēļu dalībniekus – sportistus, trenerus un atbalsta personālu.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pasniedza 17 pateicības rakstus par izcilajiem sasniegumiem. Tika pasniegtas arī uz Latviju atceļojušās divas zelta medaļas Agatei Caunei un Līnai Mūzei.

“Eiropas trešajās sporta spēlēs Latvijas sportistu sniegums ir izcils: septiņas medaļas, no kurām trīs - zelta. Šādas uzvaras ceļ mūsu nacionālo un valstisko pašapziņu, un es varu tikai novēlēt arī turpmāk iepriecināt mūs ar uzvarām tik atšķirīgos sporta veidos,” pauž A.Čakša.

Pateicības rakstus saņēma: par izcīnīto trešo vietu Eiropas spēlēs smaiļošanā 200 m distancē Roberts Akmens un viņa treneris Aleksandrs Timoškevičs; par izcīnīto trešo vietu taekvondo Jolanta Tarvida un viņas treneris Markus Kofloffel; par izcīnīto otro vietu kāpšanas sportā Edvards Gruzītis un viņa trenere Linda Gruzīte; par izcīnīto otro vietu Eiropas spēlēs stenda šaušanā Dainis Upelnieks un viņa treneris Uģis Dronka; par izcīnīto pirmo vietu Eiropas spēlēs 3x3 basketbolā Kārlis Apsītis, Francis Gustavs Lācis, Kristaps Gludītis un Zigmārs Raimo un viņu treneris Raimonds Feldmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībā šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto pedagogu atalgojumu palielināšanas grafiku, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogiem, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Plānots, ka no 2024.gada 1.janvāra pedagogu zemākā vienas stundas likme būs 9,54 eiro, bet no 2025.gada 1.janvāra - 10,35 eiro.

Pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākā darba samaksas likme no šī gada 1.septembra plānota 7,75 eiro, bet no 2024.gada 1.janvāra - 9,04 eiro, savukārt no 2025.gada 1.janvāra - 10,35 eiro.

Grafiks zemākās mēneša darba samaksas likmes palielināšanai akadēmiskajam personālam veidots, ievērojot proporcionāli tādu pašu samaksas pieaugumu pirmajos divos periodos kā tas noteikts pārējiem pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus. Ar šī gada 1.septembri profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem - 1587 eiro, docentiem - 1270 eiro, lektoriem - 1017 eiro, asistentiem - 810 eiro, savukārt pārējiem amatiem tiks saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru gadu garumā ik gadu pedagogiem ir dota papildu nauda, bet dot arvien vairāk naudas nav ilgtspējīgs variants, jo mums ir nereformēta sistēma kopumā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nepieciešama izglītības sistēmas reforma un izglītības ministre Anda Čakša (JV) pašreiz strādā pie noteikumiem, kas palīdzēs pašvaldībām pieņemt vajadzīgos lēmumus skolu sistēmas reformai, tādējādi rodot finansējumu skolotāju atalgojumam. Vienlaikus jānodrošina, ka jebkurš var iegūt labu izglītību.

"Nav runa par to vai nākotnē augs pedagogu algas, bet jautājums ir tas, kas būs finansējuma avots. Naudas avots ir sistēmas sakārtošana. Nevaram atļauties likt vairāk naudas neefektīvā sistēmā, un tā ir jāsakārto," sacīja Kariņš, paužot cerību, ka izglītības darbinieku asociācijas izvēlēsies sadarboties ar Izglītības ministriju.

Ar pedagogiem pagājušajā gadā panākta vienošanās un šajā gadā pedagogu atalgojumam atvēlēti teju 100 miljoni eiro, kas ir lielākais pieaugums, kāds līdz šim bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nominācijas komisijas veiktās kandidātu atlases un RTU rektora apstiprinājuma ar šī gada 26. jūniju par Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības direktoru kļūs Klaudio Rivera. Direktora amatā Klaudio Rivera nomainīs ilggadējo Riga Business School direktoru Jāni Grēviņu.

Riga Business School direktora atlase notiek reizi piecos gados. Nominācijas komisija darbu uzsāka šī gada 5. janvārī. Tās sastāvā bija deviņi dalībnieki ar dažādām lomām Riga Business School darbībā. Pēc atlases publiskas izsludināšanas konkursā pieteicās 26 kandidāti. Uz noslēguma pārrunām uzaicinājumu saņēma trīs kandidāti ar augstāko vērtējumu pēc nominācijas komisijas izvērtējuma.

Sanda Liepiņa, Riga Business School padomnieku konventa vadītāja: “Ir noslēdzies nominācijas komisijas darbs, un RTU rektors apstiprinājis Riga Business School jauno direktoru. Riga Business School stratēģija nākošajiem pieciem gadiem ir mērķtiecīga izaugsme uzņēmējdarbības stiprināšanā tehnoloģiju dominējošā laikā. Inovāciju vadība, digitalizācija un biznesa līderība būs vadošie virzieni nākošo gadu laikā. Riga Business School paredz studentu skaita tālāku izaugsmi, īpaši attīstot apmācības mikrokursu līmenī, attīstot bakalaura un MBA programmas, fokusējoties uz tālāku augsta līmeņa vadītāju apmācību, kā arī Mini MBA programmas piedāvājuma attīstīšanu, un to visu darīt sadarbībā ar vairākām pasaules līmeņa biznesa skolām. Klaudio Riveras redzējums par augstskolas attīstību deva pārliecību, ka skolas stratēģija nonāk īstajās rokās.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) jaunās sporta ēkai - Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžai - atzīmēti spāru svētki, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Vieglatlētikas manēža tiek būvēta, ievērojot Latvijas un starptautisko profesionālā sporta organizāciju projektēšanas vadlīnijas, un atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas "World Athletic" noteikumiem, kas ļaus to sertificēt augsta līmeņa sacensību norisei. Būvniecībā tiek ievēroti vides pieejamības standarti, plānošanā iesaistot arī attiecīgo sporta veidu pārstāvjus, lai pēc iespējas racionāli pielāgotu telpas un iekārtas dažādu sporta viedu, tai skaitā paralimpiskā sporta vajadzībām.

Vieglatlētikas manēža primāri būs paredzēta vieglatlētikas disciplīnu treniņiem un sacensībām, savukārt ārpus vieglatlētikas treniņu laikiem - komandu sporta veidu, tostarp volejbola, florbola, handbola un futzāla, treniņiem un sacensībām. Manēžā būs trenažieru zāle, kā arī plašas sportistu, treneru un tiesnešu ģērbtuves, masāžas telpas, sauna, sportistu atpūtas telpas, pirmās palīdzības un dopinga kontroles telpas, sacensību organizatoru telpas un sporta inventāra uzglabāšanas telpas. Skatītāju ērtībai tiks nodrošinātas tribīnes, kuru izvietojumu būs iespējams mainīt atkarībā no pasākuma veida ar vairāk nekā 1600 sēdvietu pieejamību. Savukārt ēkas ziemeļu pusē atradīsies bobsleja starta estakāde treniņu vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana. Kas patiesībā notiek?

Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre, 10.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana Latvijas politikā ir kļuvusi par ļoti karstu jautājumu. Publiskajā telpā par “skolu jautājumu” klīst ne mazums interpretāciju, no kurām daudzas tikai attāli iezīmē patieso situāciju.

Tomēr lietas būtība ir pavisam vienkārša. Ar vienu noteikumu - ja redzam un paturam prātā mērķi, uz kuru dodamies, nevis atkal un atkal meklējam patvērumu ierastajos rīcības modeļos, kas ļauj palikt komforta zonā, bet, diemžēl, nesniedz gaidītos rezultātus.

Mērķis jeb ko mēs vēlamies sasniegt

Mūsu mērķis ir panākt, lai augstas kvalitātes izglītība būtu pieejama ikvienam bērnam jebkurā Latvijas skolā. Un, lai šī izglītība būtu izmaksu efektīva, jeb, citiem vārdiem, lai mēs, nodokļu maksātāji, nepārmaksātu par to. Lai šo mērķi sasniegtu, mums ir nepieciešami izglītoti, motivēti, labi atalgoti pedagogi. Nodrošināt situāciju, lai ikvienā Latvijas skolā strādātu tieši šādi pedagogi, ir mūsu mērķa neatņemama sastāvdaļa. Ja šos mērķus varētu sasniegt tikai ieviešot jaunus normatīvos aktus, dzīve būtu saulaina un vienkārša. Realitātē par vienotu rīcību šo mērķu sasniegšanai ir jāvienojas daudziem “spēlētājiem” ar ļoti atšķirīgām dienaskārtībām – pašvaldību pārstāvjiem un LPS, plānošanas reģionu pārstāvjiem un VARAM, pedagogu profesionālajām organizācijām un citiem pilsoniskās sabiedrības partneriem, ar kuriem regulāri tiekamies kopējā darba grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja izlase par trešo vietu pasaules hokeja čempionātā varētu saņemt aptuveni 102 000 eiro, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule.

Viņa skaidroja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par godalgotām vietām pasaules čempionātos pieaugušajiem, Latvija par gūto trešo vietu var pretendēt uz 102 447 eiro naudas prēmiju.

Naudas prēmija paredzēta visai komandai - sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tostarp sporta ārstiem un apkalpojošam personālam.

Vienlaikus Latvijas Hokeja federācija sporta veida attīstībai par izcīnītajām tiesībām startēt pasaules čempionāta pieaugušajiem finālturnīrā var pretendēt uz naudas balvu līdz 106 716 eiro apmērā, norādīja Mičule.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mikroblogošanas vietnē "Twitter" informē, ka jautājums par hokeja izlases premēšanu tiks izskatīts otrdienas, 30.maija, valdības sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru