Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Kinoteātrī "Rīga" otrdienas ir atlaižu laiks - visu biļešu cena Ls 1,50!

Biļešu cenas:

darbadienās līdz pl.16:00 - Ls1,50

darbadienās pēc pl.16:00 un brīvdienās - Ls2,50

P.S. biļešu cenu politika neattiecas uz kinofestivāla "Baltijas Pērle" ietvaros izrādītajām filmām

Mazā zāle

"randiņš Belevilā"

("Les Triplettes de Belleville ")

Francija-Kanāda-Beļģija, 2003

Režisors: Silvēns Šomets

Animācija: Filmu studija "RIJA", Studio les Triplettes, Artdog, 2d3D, Walking the dog

Ilgums: 1 stunda un 20 minūtes

Čempions ir vientuļš zēns, kuru audzina vecmāmiņa. Ievērojusi, ka viņam nekas uz pasaules nešķiet aizraujošāks par braukšanu ar velosipēdu, Sūzas kundze enerģiski ķeras pie zēna trenēšanas. Paiet vairāki gadi, un Čempions attaisno savu vārdu. Viņš ir gatavs dalībai pasaulslavenajā Francijas velotūrē.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Tūristu izdotās naudas summas katrā atsevišķā valstī ir atkarīgas no ceļojuma veida un šī tūrista mītnes zemes ceļojuma tradīcijas. Eiropā tūrisma attīstību pēdējos divos gados nosaka “smart”-tūrisms, kas paredz lētu transportu un naktsmītni, lai lieko naudu nodotu citām baudām – iepirkšanās tūrei, garšīgai virtuvei, ārstniecībai un kultūrai. Vairāku Eiropas valstu statistikas datos pirmajās vietās pēc tūristu atstātās naudas tiek minēti amerikāņi, krievi un ķīnieši. Arī Latvijā Krievijas tūristi atstāj vislielākās naudas summas. Katrai valstij ir sava ceļošanas kultūra, kura vispirms veidojas iekšzemes tūrismā. Piemēram, nīderlandieši tiek uzskatīti par tipiskiem kempinga tūristiem, vācieši par eko-draugiem, japāņi par grupu tūristiem, luksemburgieši par vācu draugiem darījumu ceļojumos, bet atpūtā tomēr ar 80% dominē Francija. Līdz ar to tūristu mērķa auditorija nav viendabīga, tāpēc katras valsts tūristiem ir jāpiemēro atšķirīgs mārketings un ceļojuma produkts. Taču līdz ar transporta, interneta un standartizēto pakalpojumu attīstību veidojas multikulturāla ceļotāju sabiedrība. Viens no piemēriem Latvijā ir čarterreisi uz Vidusjūras reģionu, kuros vienkopus atpūšas gan briti, gan krievi, gan lietuvieši, gan vācieši. Izdevumus nosaka ceļojuma veids un mērķis Tūrisma bizness ir viens no retajiem eksporta veidiem, kad ārvalstu klients pēc savas preces – tūrisma produkta ierodas pats personīgi un to patērē kopā ar iezemiešiem gan sabiedriskajā transportā, gan ēdināšanas iestādēs, gan kultūras pasākumos. Tūristu tēriņus ceļojuma laikā lielā mērā nosaka viņu izvēlētais ceļojuma veids un mērķis. Lielākie ceļojuma izdevumi parasti saistās ar transportu, nakšņošanu un ēdināšanu. Atkarībā no tūrista interesēm arī ceļojuma galvenais motīvs, piemēram, iepirkšanās vai ārstēšanās var kļūt par galveno izmaksu faktoru visa ceļojuma laikā. Tūrisma pakalpojumu cenas un kvalitāte dažādos Eiropas reģionos var būtiski atšķirties. Piemēram, ceļojumi uz Šveici, Franciju, Lielbritāniju vai Zviedriju tiek uzskatīti par dārgiem, bet Austrumeiropas valstis vai Turcija tiek piemērots apzīmējums – Eiropas lētie ceļojuma tirgi. Šādi pieņēmumi un apzīmējumi ir raksturīgi tieši masu tūrisma biznesā, kur galvenie kritēriji ceļojuma izvēlei ir saule, pludmale, lēta viesnīca un izdevīgs lidojums. Piemēram, Maljokas pludmalēm nācās pagājušajā gadā piekāpties Turcijas un Bulgārijas pludmaļu piedāvājumam. Arī ārstnieciskajā tūrismā ir vērojama tendence, kad tūristu galvenais ceļojuma motīvs tiek vērtēts pēc izmaksām. Proti, Rietumeiropas tūristi dodas uz Austrumeiropas valstīm kā Ungāriju vai Čehiju, lai veiktu ķermeņa korekcijas operācijas vai arī zobu protezēšanu par vairāk kā 5 reizes lētāku cenu nekā tūrista mītnes zemē. Savukārt golfa vai luksus tūrisma piedāvājums Eiropas lielākajā daļā ir samērā viendabīgs pēc cenu izmaksām, jo šajā tūrisma segmentā cenai nav tik būtiska loma kā kempinga vai pludmaļu tūrismā. Piemēram, ceļotāji ar mugursomām parasti vairāk tērē grāmatām, kartēm un savam ekipējumam nekā standartizēto ceļojumu īpašnieki. Jaunā tendence ir “Smart”-tūrisms Eiropas tūrismā pēdējos divos gados ir notikušas ievērojamas pārmaiņas arī patērētāju uzvedības normās, jo strauji attīstās lēto lidsabiedrību piedāvājumi ar interneta starpniecību, kuri ļauj ceļotājam no galvenajiem tūrisma avotmērķiem (Lielbritānija, Vācija, Skandināvija) nokļūt tradicionālajos Vidusjūras kūrortos par ļoti izdevīgām cenām. Lēto lidsabiedrību vidējā lidojuma cena ir apmēram 78 eiro, taču liela daļa lidojuma biļešu mārketinga nolūkos tiek pārdotas arī par 9,90 vai 29,90 eiro. Uzņēmumu konsultācijas firma McKinsey savā pētījumā ir nonākusi pie secinājuma, ka lētās lidsabiedrības līdz 2007. gadam palielinās apkalpoto pasažieru skaitu par 20% gadā. Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē šo straujo attīstību ir transporta cena. Daudzi tūrisma reģioni subsidē gaisa transportu, lai tikai tūristi nonāktu izredzētajā ceļojuma galamērķī. Eiropas ceļojumu biznesā aizvien biežāk sāk dominēt “smart” tūrisms, proti, lēti nokļūt, bet

''Iegādājoties lētāko polisi var gadīties situācija, ka apdrošināšana visus ceļojumā radušos zaudējumus tomēr nesedz. Piemēram, lai ietaupītu dažus latus, gadās, ka ceļojuma mērķis polisē tiek norādīts slēpošana, lai gan plānots nodarboties ar snovbordu. Taču šādā gadījumā, ja notiks nelaimes gadījums uz sniega dēļa, snovbordistam ārstniecības izdevumi būs jāsedz pašam," akcentē If Latvia.

Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk ceļo un lielākā daļa iegādājas ceļojumu apdrošināšanu. Taču, izvēloties apdrošināšanas polisi, tikai trešdaļa iedzīvotāju apdrošināšanas polisē iekļautos riskus izvērtē atbilstoši ceļojuma mērķim. Pārējie iegādājas apdrošināšanu vieglprātīgi, neizvērtējot tajā ietvertos zaudējumu riskus, liecina apdrošināšanas sabiedrības If Latvia janvārī veiktā iedzīvotāju aptauja.

Aptaujas dati rāda, ka tikai 33.7% aptaujāto izvēlas apdrošināšanu atbilstoši ceļojuma mērķim, un tikai nedaudz vairāk gadījumos - 37,7% iedzīvotāji arī izvērtē papildiespējas, kuras var ietvert polisē (papildus ārstēšanās izdevumiem, iespējams nodrošināties arī negadījumiem, ja pazaudēta, sabojāta bagāža, juridiskā palīdzība vai citi iespējamie zaudējumi).

Krievu tūrists, kas apmeklē Igaunijas galvaspilsētu Tallinu ir īpašs viesis mūsu kaimiņvalstī. Pēc Igaunijas statistikas departamenta datiem vidējais krievu tūristu vecums, kas ierodas Tallinā ir no 25 līdz 44 gadiem. Salīdzinājumā ar citu valstu tūristiem 8% krievu tūristu ir vecumā virs 55 gadiem, bet no citām valstīm šajā vecumā ir 16% tūristu. Neliels skaits krievu tūristu vidū ir skolnieki un studenti, taču bieži uz Igauniju dodas darījumu ceļotāji, proti, 38% no visiem krievu tūristiem. Kā ceļojuma mērķis visbiežāk tiek minēts draugu un radinieku apmeklējums, taču statistikā netiek ne reizi minēts, ka Igaunijā krievu tūrists ierastos iepirkumu tūrē. Praktiski visi krievu tūristi Tallinā pārnakšņo vienu nakti, bet viena ceturtā daļa Tallinu min kā galveno ceļojuma mērķi. Vairāk kā 60% krievu tūristu izvēlas Tallinā pavadīt savas brīvdienas (no citām valstīm tikai 14%). Informāciju par Igauniju visvairāk sniedz saviem tautiešiem radinieki un draugi – 68%, bet oficiālo tūrisma reklāmu iedvesmoti ierodas tikai 5% krievu tūristu. Neskatoties uz to, ka lielāka daļa krievu nakšņo pie saviem radiniekiem vai draugiem, tomēr luksus viesnīcu pakalpojumus izmanto 16% tūristu, 22% vidējas klases viesnīcas. Visvairāk krievu tūristi mīl pastaigas Tallinas vecpilsētā, nelielu iepirkumu veikšanu kā arī naktsklubu apmeklēšanu. Vidēji krievu tūrists Tallinā atstāj mazāk naudas nekā citu valstu tūristi, proti, 1345 igauņu kronas (apmēram 96 ASV dolārus). Visvairāk tērējas Tallinā norvēģi – apmēram 186 ASV dolārus dienā kā arī briti – gandrīz 160 ASV dolārus dienā, bet vismazāk lietuvieši un latvieši, proti, gandrīz 74 ASV dolārus dienā. Krievu tūristi salīdzinājumā ar citu valstu tūristiem vismazāk tērē ēšanai un iepirkumiem, bet vairāk izklaidei. No tūristu iecienītām vietām vislielāko piekrišanu ir izpelnījusies Pirita un tās apkārtne, mazāk populāra krievu tūristu vidū ir Aleksandra Ņevska katedrāle un sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Krievu tūristu vērtējumā Tallinu pēc 10 ballēm, 40% tūristu novērtē ar 10 ballēm, bet 53% tūristu dod no 7 līdz 10 ballēm. Avots: Travel

Kopumā 40% Latvijas iedzīvotāju plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. To skaitā 12% jau ir konkrēts plāns attiecībā uz ceļojumu ārpus Latvijas, bet vēl 28% iedzīvotāju ir ieceres. Daudz biežāk plānus doties ceļojumā tuvāko 12 mēnešu laikā pauda tie iedzīvotāji, kuri pēdējā gada laikā bija devušies ceļojumā, liecina Latvia Tours Ceļojumu indeksa dati.

Kopš 2015. gada par 8% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. Pērn tie bijuši 32% iedzīvotāju, bet šogad 40%, stāsta SIA Latvia Tours direktore, indeksa autore Ieva Keiša.

Kā rāda pētījuma dati, biežāk ceļojuma plāni ir iedzīvotājiem 25 – 34 gadu vecumā, no tiem 13% jau ir konkrēts plāns, bet 39% ir tikai ieceres par ceļojumu tuvāko 12 mēnešu laikā. Tā pat nolūks doties ceļojumā biežāk ir rīdzinieku vidū, no tiem 47% plāno doties atpūtas ceļojumā. Tā pat šāda iecere ir 39% iedzīvotāju citās Latvijas pilsētās un trešdaļai iedzīvotāju laukos.

Daļu pārvadātāju, kam, šogad uzvarot konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus Latvijā, valsts nākamos divpadsmit gadus garantējusi ienākumus, vieno juridiskas saites.

A/s Liepājas autobusu parks, a/s Nordeka, a/s Rīgas Taksometru parks, SIA Rīgas satiksme, SIA Saldus autobusu parks un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija 2006. gadā nodibinājuši a/s Starppilsētu līnijas, kuras "uzdevums ir sagatavot materiālus un piedalīties konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadāšanu LR reģionos saskaņā ar izstrādātiem konkursa noteikumiem".

Plūc laurus

Starppilsētu līniju akcionāri un uzņēmuma amatpersonu pārstāvētas firmas plūca laurus valsts SIA Autotrans­portu direkcija šovasar izsludinātajā konkursā par tiesībām divpadsmit gadus veikt (un iegūt iespaidīgas dotācijas) reģionālos starppilsētu pārvadājumus ar autobusiem, pilnībā iegūstot četras no astoņām konkursā piedāvātajām lotēm (reģionālas starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļas) un līdzdarbojoties piektajā.

Konkurss, kurā jāizvēlas firmas, kas nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus Latvijā, esot sastādīts noteiktu kompāniju interesēs.

Šādas aizdomas radušās vairākiem transporta nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Jau augusta beigās noslēdzas pieteikumu iesniegšanas termiņš konkursam par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem, kurš pārdalīs tirgu Latvijā. Tomēr konkursu jau skar skandāli. «Satiksmes ministrija izpilda precīzu pasūtījumu,» norāda SIA AIPS vadītājs Uldis Kolužs. Dažas autobusu firmas pat pieprasa konkursa atcelšanu un jaunu noteikumu iz­strādi, griežoties pie Konkurences padomes, Satiksmes ministrijas (SM) un Ministru prezidenta. Pašreizējie konkursa noteikumi lielā mērā esot vērsti uz to, lai izspiestu vairākas kompānijas no tirgus. SM oficiālu atbildi par pārvadātāju apstrīdēto konkursu gan sola sniegt tikai līdz augusta beigām.

Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ik gadu vismaz reizi dodas ceļojumā ārpus valsts, kamēr salīdzinoši līdzīgs skaits – 51,5% nav ieplānojuši tuvākajos gados doties nevienā ceļojumā.

Tas noskaidrots DNB bankas aptaujā par Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumiem.

Kā liecina DNB bankas īstenotā pētījuma dati, aptuveni puse jeb 51,5% Latvijas iedzīvotāju tuvāk gadu laikā neplāno doties ceļojumā ārpus valsts. Tikmēr gandrīz puse (44,3%) atbildēja, ka pieļauj tādu iespēju un ļoti labprāt to darītu. Pavisam neliela daļa aptaujāto atzina, ka ceļojumā noteikti dosies un jau noskatījuši savu galamērķi (2,1%), bet tikpat liels skaits aptaujāto patlaban vēl plāno savu nākamo galamērķi.

Vidēji puse no respondentiem ceļojumos dodas ik gadu – vairāk nekā katrs ceturtais aptaujātais ceļo aptuveni reizi gadā (26,7%), aptuveni katrs sestais (15,2%) to dara vidēji divas reizes gadā, bet četros un vairāk ceļojumos gadā dodas vien neliela daļa jeb 4% aptaujāto. Tajā pašā laikā apmēram katrs trešais respondents (34,9%) atklāja, ka ceļojumos ārpus Latvijas dodas ik pēc dažiem gadiem, bet teju katrs piektais (19,2%) atzina, ka ārpus Latvijas neceļo nekad. Aptaujas dati atklāja arī to, ka visaktīvākie ceļotāji (ceļo vairākas reizes gadā) ir vecāko vecuma grupu respondenti (46-55 un 56-65 gadi), bet atbildi, ka ārvalstu ceļojumos nedodas nekad, visbiežāk sniedza aptaujātie vecumā no 18 līdz 45 gadiem (aptuveni 21,5%).

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Autobusu tūroperatora grupa, kurā apvienojušies pieci ceļojumu biroji, nenokomplektētu grupu dēļ jūnijā atcēlusi sešus ceļojumus. "Uzņēmums ir ieguldījis līdzekļus, iemaksājis depozītu, kuru neviens neatgriezīs. Kompānijas darbinieki ir ieguldījuši darbu ceļojumu organizēšanai, un atcelts brauciens nozīmē strādāt pa tukšo. Ja uzņēmums sūta nenokomplektētu grupu, atkarībā no tūristu skaita un ceļojuma cenas, zaudējumi ir no 200 līdz 1 000 latiem," saka Autobusu tūroperatoru grupas (ATG) prezidējošās tūrisma kompānijas Relaks Tūre direktors Hārdijs Madzulis.

Viņš gan piebilst - kaut arī brauciena atcelšana uzņēmumam nes zaudējumus, pagaidām nav īpaša iemesla uztraukties un ir jāstrādā tālāk.

Ceļo ekonomiskāk

ATG ir apvienojušies ceļojumu biroji: Averoja, Relaks Tūre, Ozolciems Tūre, Viesturdārzs, Fenikss, Bulta Tūrs. Atcelti autobusu ceļojumi uz Horvātiju, Poliju, Vāciju un Somiju. Ceļojuma autobuss ir piemērots 35 cilvēkiem, taču tagad, pēc H. Madzuļa teiktā, ceļojumi notiek arī 20 cilvēku grupām.

"Mēs diezgan pragmatiski skatāmies uz situāciju un saprotam, ka Latvijas tirgus nav bezizmēra, ceļotāju skaits ir ierobežots. Cilvēkiem šobrīd daudz svarīgāk ir paēst, samaksāt par dzīvokli un tikai pēc tam viņi dodas ceļojumā," tā H. Madzulis.

AS Liepājas autobusu parka (LAP) komandai šonedēļ izdevies būtiski uzlabot darbības rezultātus - neizpildīto reisu skaits pēdējās dienas laikā samazināts no 51 uz 14, informē uzņēmumā.

7.jūlijā neizpildīto reisu skaits ir 4 % no kopējā.

Uzņēmums vēlreiz atvainojas pasažieriem un turpina darbības rādītāju uzlabošanu.

LAP valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns norāda, ka pirms pasažieru reģionālo pārvadājumu pakalpojuma pārņemšanas Ogres un Aizkraukles lotē ar 1. jūliju, LAP veica apjomīgus sagatavošanās darbus. Proti, vairāk nekā pirms gada, 2021. gada jūnijā, LAP uzsāka jauno, lotes apkalpošanai nepieciešamo, autobusu pasūtīšanu un aprīkošanu. Vēl pirms darba uzsākšanas 1. jūlijā autobusu flote pakalpojuma nodrošināšanai bija nokomplektēta un sagatavota pilnībā.

LAP lotes apkalpošanai ir gatavojies ļoti nopietni: līguma nosacījumu izpildei un pakalpojuma sniegšanai uzņēmums veicis ieguldījumus 6,2 miljonu eiro apjomā.

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Krievu salā var nepietikt vietas aptuveni 5% līdz 7% brīvostas kravu, kas tiek pārkrautas pašreizējā Rīgas brīvostas teritorijā Rīgas vēsturiskā centra tuvumā, Rīgas Ziemeļu transporta koridora un Rīgas brīvostas infrastruktūras projektu vadības komitejas sēdē pastāstīja Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Rīgas brīvostas stividors Rīgas centrālais terminālis jau ir vērsies atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par īstermiņa darbības turpināšanu Rīgas centrā, komitejas sēdē, kas norisinājās ceturtdien, informēja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Innusa norādīja, ka jautājums ir ļoti nopietns, bet nav daudz laika to analizēt, jo iespējamie risinājumi ir saistīti gan ar projekta realizācijas gala termiņu, gan iespējamo viedokli par attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām.

Ameriks skaidroja, ka pirms astoņiem gadiem, sākot plānot Krievu salas projektu, kas saistīts ar ostas kravu pārvešanu no pilsētas centra uz Krievu salu, kravu apgrozījums Rīgas ostā bija uz pusi mazāks nekā šobrīd. «Faktiskā situācija šodien ir tāda, ka Krievu salā operatori nevar iekļauties ar pašreizējo kravu apjomu, kas ir pieaudzis. Krievu salas aprēķini ir bijuši par daudz mazāku apjomu,» komitejas sēdē atzina brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Jaunie kvalifikācijas noteikumi un izmaiņas Ceļu satiksmes likumā, kas stājas spēkā šodien, 15. martā paredz trīs jauninājumus, kas skar bijušo PSRS laika vadītāja apliecību īpašniekus, kravas transportlīdzekļu un autobusu šoferus kā arī citu kontinentu vadītājus Latvijā, biznesa portālu Db.lv informēja CSDD.

PSRS vadītāja apliecības

PSRS vadītāja apliecības mūsu valstī nav derīgas transportlīdzekļu vadīšanai vairāk nekā desmit gadus. Līdz šim to apmaiņa pret Latvijas vadītāja apliecībām notikusi bez eksāmenu kārtošanas. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem turpmāk tās varēs apmainīt tikai pēc sekmīgas teorētiskā vadītāja kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas. Lai pieļautu to dalību ceļu satiksmē, viņiem vismaz jāapgūst spēkā esošie satiksmes noteikumi, kas gadu gaitā mainījušies.

Veicinās kravas transportlīdzekļu un autobusu vadītāju atbildību

Saskaņā ar ES direktīvu, kas paredz nodalīt profesionālo un neprofesionālo kravas transportlīdzekļu un autobusu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kārtību, no 2008. gada septembra tā pamazām tiks ieviesta arī Latvijā. Par profesionālajiem tiks uzskatīti visi tie, kam kravas un pasažieru pārvadājumi ir "maizes" darbs, savukārt par neprofesionālajiem - tie, kas izmanto kravas automobiļus un autobusus personiskajām vajadzībām un kam šo transportlīdzekļu vadīšana nav pamatdarbs.

Jaunie kvalifikācijas noteikumi un izmaiņas Ceļu satiksmes likumā, kas stājas spēkā šodien, 15. martā paredz trīs jauninājumus, kas skar bijušo PSRS laika vadītāja apliecību īpašniekus, kravas transportlīdzekļu un autobusu šoferus kā arī citu kontinentu vadītājus Latvijā.

PSRS vadītāja apliecības

PSRS vadītāja apliecības mūsu valstī nav derīgas transportlīdzekļu vadīšanai vairāk nekā desmit gadus. Līdz šim to apmaiņa pret Latvijas vadītāja apliecībām notikusi bez eksāmenu kārtošanas. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem turpmāk tās varēs apmainīt tikai pēc sekmīgas teorētiskā vadītāja kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas. Lai pieļautu to dalību ceļu satiksmē, viņiem vismaz jāapgūst spēkā esošie satiksmes noteikumi, kas gadu gaitā mainījušies.

Vecinās kravas transportlīdzekļu un autobusu vadītāju atbildību

Saskaņā ar ES direktīvu, kas paredz nodalīt profesionālo un neprofesionālo kravas transportlīdzekļu un autobusu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kārtību, no 2008. gada septembra tā pamazām tiks ieviesta arī Latvijā. Par profesionālajiem tiks uzskatīti visi tie, kam kravas un pasažieru pārvadājumi ir "maizes" darbs, savukārt par neprofesionālajiem - tie, kas izmanto kravas automobiļus un autobusus personiskajām vajadzībām un kam šo transportlīdzekļu vadīšana nav pamatdarbs.

AS "Liepājas autobusu parks" (LAP) šogad septembrī Liepājas, Pierīgas, kā arī Ogres-Aizkraukles lotēs nodrošinājis 24 457 reisus jeb 99,7% paredzēto reisu, informē LAP pārstāvji.

Tostarp Ogres-Aizkraukles maršrutos, kur LAP darbu sāka šogad 1.jūlijā, kopējais reisu skaits septembrī veidoja 8988, no kuriem izpildīti 99,73%.

Kompānijā skaidro, ka galvenais iemesls neplānotām izmaiņām kustību sarakstos joprojām ir kvalificētu autobusu vadītāju trūkums, esošo darbinieku slimošana un transportlīdzekļu tehniskie bojājumi.

Autobusu šoferu deficīta problēma jārisina steidzami 

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu,...

Mēneša laikā uzņēmums ir ziņojis kopā par 76 atceltiem vai pārtrauktiem reisiem visos trijos pārvadājumu reģionos, norāda kompānijas pārstāvji, piebilstot, ka uzņēmums turpina darbības rādītāju uzlabošanu, piesaistot autobusu šoferus.

LAP pārstāvji uzsver, ka arī citi pārvadātāji sastopas ar autobusa vadītāju būtisku nepietiekamību. Satiksmes ministrijas šogad 19.septembrī organizētās domnīcas laikā Autotransporta direkcija, pēc pārvadātāju aptaujāšanas, pauda, ka šobrīd Pierīgas reģionā, tostarp Ogres novadā pārvadātājiem trūkst 92 autobusu vadītāji.

Pēc kompānijā vēstītā, LAP atbalsta nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu, kas paredzētu būtiskus uzlabojumus šoferu atalgojumā un sociālajās garantijās, nosakot minimālo bruto algu mēnesī, definējot, vai un kā tiek apmaksāts laiks, kas pavadīts autobusa vadīšanā, kā arī starpreisu stāvēšanas laiks.

Vienlaikus kompānijā norāda, lai īstenotu nozares ģenerālvienošanos, ir nepieciešama sadarbība un kopīga izpratne ne tikai pārvadātāju starpā, bet arī pašvaldību, nozares arodorganizāciju un atbildīgo valsts institūciju vidū.

Savukārt, runājot pat LAP iespējām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kompānijā min, ka reisu izpildēs Ogres novadā LAP izmanto četrus jaunus "Isuzu Turquoise" autobusus, kas ir pielāgoti personām ar kustību traucējumiem. Gadījumos, kad personai ar kustību traucējumiem ir nepieciešams saņemt pakalpojumu reisā, kurā nav norīkots speciāli pielāgots autobuss vai personai nav zināma informācija par speciāli pielāgota autobusa norīkojumu konkrētā reisa izpildē, šo informāciju iespējams noskaidrot un pieteikt šādu autobusu 36 stundas pirms konkrētā reisa izpildes, piezvanot uz bezmaksas dispečeru dienesta tālruni attiecīgajā reģionā.

AS Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns informē, ka kompānijas vadība ir nosūtījusi Ogres pašvaldības priekšsēdētājam atklātu vēstuli, skaidrojot reisu nodrošināšanas kārtību Ogres un Aizkraukles lotē, kā arī aicinot uz konstruktīvu sadarbību labākā iedzīvotāju informēšanā.

Vēstulē LAP aicina Ogres pašvaldību atbalstīt un palīdzēt skaidrot informāciju iedzīvotajiem atbilstoši valdībā apstiprinātajiem noteikumiem, gan attiecībā uz to, kā iedzīvotāji var uzzināt par izmaiņām kustību sarakstos, gan attiecībā uz pasažieru, kuriem ir kustību traucējumi, pārvadāšanu.

Jau ziņots, ka Autotransporta direkcija ir brīdinājusi LAP par iespējamu pirmstermiņa līguma laušanu reģionālajos autobusu maršrutos Ogres un Aizkraukles novados saistībā ar reisu neizpildi.

LAP apgrozījums pagājušajā gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc Konkurences padomes 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

AS Nordeka vadība kategoriski noraida streika organizētāju apgalvojumus par vadības attieksmi pret darbiniekiem, autobusu vadītāju darba un atpūtas režīma neievērošanu un zemajām algām, paziņojumā Nasdaq Riga norāda kompānijas vadītājs Sergejs Zabavņikovs.

Pēc Valsts SIA Autotransporta direkcija atzinuma AS Nordeka autobusu vadītāju darba samaksa pirms darbinieka nodokļu nomaksas ir viena no augstākajām nozarē. 2013.gadā tā bija vidēji 850 eiro mēnesī.

Respektējot savu darbinieku likumiskās tiesības piedalīties streikā, AS Nordeka vadība vienlaicīgi uzskata par nepieņemamu šī streika organizētāja – arodbiedrības LABA - publiskajā telpā pret uzņēmumu izvērsto nomelnojošo kampaņu.

AS Nordeka ir viens no lielākajiem pasažieru pārvadātājiem Latvijā un arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem nozarē. Uzņēmuma akcionāri pēdējos gados ir ieguldījuši lielus līdzekļus gan uzņēmuma attīstībā, gan darbinieku darba apstākļu uzlabošanā.

A/s Liepājas autobusu parks līdz 2015.gada beigām plāno sasniegt 15 miljonu latu apgrozījumu un to noslēgt ar 200 tūkst. latu peļņu.

Tādus rezultātus paredz šā gada maijā uzņēmuma padomē apstiprinātais stratēģiskās attīstības plāns 2012. - 2015. gadam.

Db.lv rakstīja, ka šā gada septembra vidū a/s Liepājas autobusu parks veica finanšu investīciju taksometru uzņēmumā SIA Baltic Taxi, kļūstot par tā kapitāldaļu kontrolpaketes īpašnieku. Tuvāko divu gadu laikā SIA Baltic Taxi plānots sasniegt četrus miljonus latu lielu apgrozījumu, 2015. gadu noslēdzot ar 150 tūkst. Ls peļņu.

Savukārt a/s Liepājas autobusu parks jaundibinātā meitasuzņēmuma SIA Rumba Tours plānotais apgrozījums, noslēdzot 2015. gadu, plānots 0,4 miljonu latu apmērā, sasniedzot 25 tūkst. latu peļņu. SIA Rumba Tours specializācija ir autobusu nomas pakalpojumi privātpersonām, uzņēmumiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

Pašvaldības kapitālsabiedrības a/s Jelgavas autobusu parks (JAP) valdes loceklis Pēteris Salkazanovs iecelts arī par padomes locekli a/s AMO Plant, kuras ražotos autobusus JAP iepērk, liecina Komercreģistra paziņojums.

Pēc Komercreģistra datiem, septembra beigās reģistrēta jaunieceltā AMO Plant padome, kuras sastāvā līdztekus P. Salkazanovam pārējie ir Krievijas Federācijas pilsoņi - padomes priekšsēdētājs Aleksejs Komissarovs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Pogrebenko, kā arī padomes locekļi Andrejs Berezins, Irina Horeva un Dmitrijs Jerošoks.

Savukārt no padomes atbrīvots līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Jevģēnijs Panteļejevs un padomes locekļi - Sergejs Akulovs, Valerijs Anuprienko, Konstantīns Laptevs, Vladimirs Ļebedevs no Krievijas Federācijas un bijušais Jelgavas cukurfabrikas vadītājs un ZZS biedrs Harijs Veģeris.

Teju puse (46%) Latvijas mājsaimniecību šogad plāno doties ceļojumā, tomēr izpētot ceļojumu finansēšanas avotus, atklājas, ka līdzekļi tiek rasti ne tikai no ikmēneša ienākumiem un iepriekš izveidotiem uzkrājumiem, bet arī laicīgi nenokārtojot maksājumus – ceturtdaļai (26%) ceļotāju no Latvijas uz ārzemēm ir savlaicīgi nenokārtotas parādsaistības, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Šādi aptaujas rezultāti liecina, ka maksājumu kavēšana ir ne tikai naudas, bet arī attieksmes jautājums. Kopumā atpūtas braucienus uz ārvalstīm šogad ieplānojuši 40% iedzīvotāju, tomēr arī savas valsts apceļošana atvaļinājuma laikā ir gana populāra – piektdaļa atzīst, ka brīvdienas baudīs, iepazīstot Latviju. Interesanti, ka visa veida ārvalstu ceļojumu plānus kopumā biežāk kaldina pilsētnieki. Rīdzinieki izceļas ar vēlmi iepazīt Eiropas valstis ārpus Baltijas (šādu ceļojuma galamērķi min 30% galvaspilsētas iedzīvotāju), savukārt mazpilsētās dzīvojošie biežāk lūkojas Lietuvas un Igaunijas virzienā.

Iepazīstoties ar ceļojuma finansējuma avotiem, atzīstams, ka iedzīvotāji teju vienlīdz bieži paļaujas uz ikmēneša ienākumiem un atvaļinājuma naudu (min 52% aptaujāto), kā arī iepriekš izveidotiem uzkrājumiem (51%). Savukārt katram desmitajam ceļojumu pilnībā vai daļēji apmaksā kāds cits, bet tikai 5% vajadzīgo naudu vai daļu no tās aizņemas.

Pagājušajā gadā Valsts darba inspekcija (VDI) apsekoja 4 554 uzņēmumus, kuros atklāja 1 623 cilvēkus, kas strādāja bez darba līguma. Lielākie pārkāpēji šajā jomā bijuši būvniecības un nekustamo īpašumu uzņēmumi.

Visvairāk bez darba līgumiem nodarbināto tika atklāti Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā – 463. Vidzemes reģionā tika konstatēti 379 nelegāli strādājošie, Latgalē – 293, Zemgalē – 291 un Kurzemē – 197.

Pērn visvairāk cilvēku nelegāli nodarbinājuši būvniecības uzņēmumi: SIA Gran, kur VDI amatpersonas atklājušas 57 bez darba līguma strādājošos, SIA Total Construct Corporation – 52, SIA Baltic Chemie – 31, SIA Real Alliance – 19 un SIA Intence – 16. Nekustamo īpašumu uzņēmums SIA Rīgas Kore nelegāli nodarbinājis 32 cilvēkus.

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.