Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Paviesoties dabas brīnumu «Disnejlendā»

Līva Melbārzde, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Jaunzēlandē noteikti ir jāpagaršo tradicionālais maoru ēdiens- hangi, kas tiek gatavots zemē uz sakarsētiem akmeņiem un sastāv no vistas un cūkgaļas, ko papildina tādi dārzeņi kā kartupeļi un ķirbji. Jaunzēlande ir lieliska vieta, kur baudīt svaigas jūras veltes- klasika ir sulīgas austeres, kuras var baudīt arī ceptas, bet īpašs gardums ir tā sauktās zaļo lūpu gliemenes- tās ir milzīgas! Tā kā jaunzēlandieši ir «aptrakuši» ar kivi- tas ir ne tikai viņu nacionālais putns, bet arī savu valodu un sevi pašus viņi mēdz saukt par kivi, tad Jaunzēlandē ir noteikti jāpagaršo arī auglis- kivi. Tie ir lēti, ļoti saldi un sulīgi, ar patiešām plānu miziņu, ja salīdzina ar pie mums lielveikalā nopērkamajiem. Kā to var prognozēt, Jaunzēlandē ir patiešām ļoti garšīga jērgaļa, bet no desertiem obligāti jānomēģina pavlovas kūka, kas neticamā kārtā ir izgudrota tieši Jaunzēlandē, manukas medus, kas radies no Jaunzēlandē augošiem manukas kokiem un skaitās no visveselīgākajiem pasaulē, kā arī hokey pokey vaniļas saldējums ar karameļu garšu.

Runājot par suvenīriem, tradicionālas ir nefrīta, kaula un gliemežvāku maoru stila rotaslietas, ļoti siltie posuma vilnas cimdi, šalles un džemperi, dārgās, bet vērtīgās merīnvilnas izstrādājumi un, protams, vīns. 12 no 16 Jaunzēlandes reģioniem tiek audzētas vīnogas un vīns tur ir salīdzinoši lēts- bez problēmām var nopirkt visnotaļ baudāmu vīnu par 7 Jaunzēlandes dolāriem. No saldumiem izvēlieties vietējā ražojuma Whittaker’s šokolādi, Cookie time oriģinālos cepumus ar šokolādes gabaliņiem un ananasu konfektes šokolādē- Pineapple lumps. Jaunzēlandē arī noteikti atradīsies kas eko kosmētikas cienītājiem- produkti no jau minētā manukas medus vai Rotorua ārstnieciskajām dūņām.

Informācija:

Valoda: angļu

Vīza: Latvijas pilsoņiem nav nepieciešama, ja uzturās līdz 3 mēnešiem

Valūta: Jaunzēlandes dolārs (aptuveni 1,5 NZZ= 1 EUR)

Kad doties: decembris- februāris pīķa sezona, marts-maijs un septembris- novembris mazāk apmeklētāju, maijs- septembris ziemas sporta veida cienītājiem

Ko darīt: visa veida aktīvā atpūta un sporta veidi, pārgājieni kalnos un mežos, fjordi, pludmales, geizeri, ledāji, roņu un vaļu vērošanas iespējasKo pagaršot: jērgaļa, marmite mērce, austeres, vietējais siers, hokey-pokey saldējums, vietējais vīns

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kraistčērčas pilsētā, Jaunzēlandē, piektdien apšaudēs divās mošejās lūgšanu laikā nogalināti 49 cilvēki, paziņojis policijas komisārs Maiks Bušs.

Pēc viņa teiktā, saistībā ar notikušajām apšaudēm vienam cilvēkam izvirzītas apsūdzības slepkavībās un sestdien viņš stāsies Kraistčērčas tiesas priekšā. Pavisam policija aizturējusi četrus aizdomās turamos - trīs vīriešus un vienu sievieti - un citus aizdomās turamos šobrīd nemeklē.

Kā pavēstīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna, notikušo var raksturot tikai kā teroraktu, kurš ticis labi izplānots.

Ārderna notikušo raksturoja kā «vienu no Jaunzēlandes drūmākajām dienām».

«Ir skaidrs, ka šī ir viena no Jaunzēlandes drūmākajām dienām,» premjere sacīja žurnālistiem. «Skaidrs - tas, kas notika šeit, ir ārkārtēja un bezprecedenta vardarbība.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlande ceturtdien paziņoja, ka sāks iekasēt no tūristiem iebraukšanas nodevu, lai šādi iegūtos līdzekļus izmantotu savas neskartās dabas aizsardzībai, vienlaikus apmierinot augošās tūrisma industrijas vajadzības.

Tūrisma ministrija un Vides ministrija pirmoreiz izstrādāja kopīgu tūrisma stratēģiju un ar to iepazīstināja valsts ziemeļu pilsētā Rotoruā.

«Jaunzēlandes dabas un kultūras mantojums ir mūsu tūrisma industrijas un mūsu nacionālās identitātes pamatā,» sacīja vides ministre Eiženija Seidža.

«Mums ir jāveido ilgtspējīga tūrisma industrija, kas aizsargā un lolo šo mantojumu nākamajām paaudzēm,» teica ministre.

Jaunzēlande no oktobra sāks iekasēt 35 Jaunzēlandes dolāru (20,5 eiro) lielu nodevu no katra tūrista, viņiem ierodoties valstī.

Tiek lēsts, ka šādi tiks iegūti 80 miljoni Jaunzēlandes dolāru (46,8 miljoni eiro) gadā, ko paredzēts iztērēt vides aizsardzībai un investīcijām infrastruktūrā, kas spētu tikt galā ar augošo tūristu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunzēlandē vairs nav neviena aktīva Covid-19 gadījuma

LETA--DPA, 08.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlandē vairs nav zināms neviens aktīvs Covid-19 gadījums, pirmdien paziņojusi valsts Veselības ministrija.

Pēdējais saslimušais - kāda sieviete no Oklendas - jau 48 stundas ir bez simptomiem un tiek uzskatīta par atveseļojušos. Viņai ļauts pārtraukt pašizolēšanos, paziņoja ministrija.

Pēdējais jaunais inficēšanās gadījums ar jauno koronavīrusu Jaunzēlandē tika reģistrēts pirms 17 dienām.

Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna paziņoja, ka stingrie robežas kontroles likumi, kas tika ieviesti cīņā pret jauno koronavīrusu, paliks spēkā, bet visi citi ierobežojumi tiks atcelti.

"Mūsu mērķis bija iznākt laukā otrā pusē cik ātri un droši vien iespējams. Vietā, kur mūs robežas turpinās būt mūsu pirmā aizsardzības līnija, bet visi pašreizējie noteikumi un ierobežojumi tiek atcelti. Šodien, 75 dienas vēlāk, mēs esam gatavi," sacīja premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlande ir slēgusi savu robežu ar Austrāliju, kas mēģina ierobežot jaunus Covid-19 uzliesmojumus, piektdien paziņoja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna.

Līdz ar to tiek izbeigts tā sauktais "ceļošanas burbulis" starp Austrāliju un Jaunzēlandi, kas sāka darboties 19.aprīlī un ļāva abu valstu pilsoņiem ceļot starp tām bez nepieciešamības doties karantīnā.

Ārderna sacīja, ka jaunā koronavīrusa delta paveids ir "būtiski mainījis riska profilu" un tagad Covid-19 ir plaši izplatīta Austrālijā.

"Mēs vienmēr esam teikuši, ka mūsu atbilde attīstīsies, attīstoties vīrusam. Šis nav lēmums, ko mēs būtu viegli pieņēmuši, bet tas ir pareizais lēmums, lai saglabātu jaunzēlandiešu drošību."

Premjerministre sacīja, ka Jaunzēlandes robeža tiks slēgta pusnaktī uz sestdienu un paliks slēgta vismaz astoņas nedēļas, lai dotu Austrālijai laiku tikt galā ar pašreizējiem Covid-19 uzliesmojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlandes pilsētas Oklendas pludmalē trešdienas vakarā tika izskalots kokaīns apmēram trīs miljonu Jaunzēlandes dolāru (1,73 miljonu eiro) vērtībā, ceturtdien paziņoja policija.

Policisti savāca 19 paciņas ar kokaīnu, kas bija izskalotas populārajā Betelsas pludmalē 30 kilometrus uz rietumiem no Oklendas centra.

«Policija ar Jaunzēlandes Muitas atbalstu ir rūpīgi pārmeklējusi pludmali un apkārtējos rajonus, lai atrastu jebkādas citas paciņas,» sacīja policijas inspektors Kolins Pārmenters.

Narkotika bija iesaiņota 19 kastītēs VHS videokasešu izmērā.

«Ir neliela iespējamība, ka pludmalē varētu atrasties arī citas paciņas, un mēs lūdzam sabiedrības locekļus nekavējoties sazināties ar mums, ja tā notiktu,» viņš piebilda.

Gada sākumā publicētā globālā pārskatā par narkotikām bija konstatēts, ka Jaunzēlande ir valsts, kurā kokaīns ir visdārgākais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlande un Austrālija, kurās ir zems saslimstības līmenis ar Covid-19, pirmdien izveidojušas "ceļošanas burbuli".

Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotājiem, ierodoties otrā valstī, no pirmdienas vairs nebūs jāuzturas karantīnā.

Abas valstis slēdza savas robežas ārvalstniekiem 2020.gada martā.

Jaunzēlandieši kopš oktobra varēja doties uz dažām Austrālijas vietām, nedodoties karantīnā, taču viņiem pēc atgriešanās bija jāpavada 14 dienas izolācijā.

Pirmdiena ir pirmā reize vairāk nekā gada laikā, kad austrāliešu tūristiem atļauts doties uz Jaunzēlandi.

Austrālijas premjers Skots Morisons un Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna kopīgā paziņojumā norādīja, ka " ceļošanas burbulis" ļaus atsākt ceļošanu, vienlaikus pasargājot kopienas no koronavīrusa.

Tomēr Ārderna iepriekš brīdināja, ka ceļotājiem starp abām valstīm jārēķinās ar to, ka nosacījumi var pēkšņi mainīties, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti par ceļazīmi uz Olimpiādi cīnīsies ar Gruziju, Filipīnām, Brazīliju, Melnkalni un Kamerūnu

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ceļojums uz Austriju Covid-19 laikā - ar sejas masku smaržu

Ilze Žaime, "Dienas Bizness" žurnāliste, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft Corp." izvairījies no nodokļu maksāšanas vairāku miljardu apmērā Lielbritānijā, Austrālijā un Jaunzēlandē, lai arī uzņēmums šajās valstīs ieguvis ienesīgus valsts sektora līgumus, liecina Uzņēmumu nodokļu uzskaites un pētniecības centra (CICTAR) veikts pētījums.

Uzņēmums, kas vienmēr apgalvojis, ka ievēro to valstu likumdošanu un noteikumus, kur tas darbojas, valstu kasēm liedzis tik ļoti nepieciešamos ienākumus, vienlaikus saņemot nodokļu maksātāju naudu, norāda CICTAR.

"Vairākos gadījumos "Microsoft" pēdējos gados nav maksājis nodokļus, ienākumus novirzot uz uzņēmumumiem ar nodokļu rezidenci Bermudu salās vai citās labi zināmās nodokļu patvērumu valstīs," skaidro centrs.

Pētījumā teikts, ka uzņēmuma Īrijas struktūrvienība "Microsoft Global Finance", kuras nodokļu rezidence ir Bermudu salās, 2020.gadā investīcijās konsolidēja vairāk nekā 100 miljardus doolāru un, neskatoties uz 2,4 miljardu dolāru pamatdarbības peļņu, nesamaksāja nekādus nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Smēķēšanas kaitējuma mazināšanas imitācija Latvijā!

Guntars Grīnvalds, bijušais Tieslietu ministrs, SIA “Grīnvalds Un Partneri” valdes loceklis, 13.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eiropas Savienībā apkopotiem datiem smēķēšana Eiropā ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis un katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar cigarešu smēķēšanu.

Zviedrijai kopš 1980. gada, kad smēķētāju skaits sasniedza 35%, to ir izdevies samazināt līdz 5,6%. Nevienai citai valstij, izņemot Norvēģiju, kas izvēlējusies līdzīgu politiku, pagaidām nav izdevies sasniegt tik labus smēķētāju skaita ierobežošanas radītājus. Nākamās tuvākās Eiropas valsts smēķēšanas līmenis ir divreiz lielāks nekā Zviedrijā, savukārt ES vidējais rādītājs ir aptuveni 23%, kas ir četras reizes augstāks nekā Zviedrijā. Samazinot smēķētāju skaitu, Zviedrijai ir arī izdevies sasniegt Eiropā zemāko ar smēķēšanu saistīto mirstības līmeni un onkoloģisko slimību saslimstības rādītājus, un visātrāk pietuvojusies Eiropas vēža apkarošanas plānā izvirzītajam mērķim līdz 2040. gadam samazināt smēķētāju skaitu līdz 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viceministrs: Šrilankas terorakti bijusi «atmaksa par Kraistčērču»

LETA--AFP, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka Šrilankas terorakti, kuros tika nogalināti vairāk nekā 320 cilvēki, bijusi atmaksa par martā Kraistčērčā, Jaunzēlandē, divās mošejās sarīkoto slaktiņu, otrdien pavēstīja Šrilankas aizsardzības ministra vietnieks Ruvans Vidževardene.

«Sākotnējā izmeklēšanā atklāts, ka tas, kas [svētdien] notika Šrilankā, bija atmaksa par uzbrukumu musulmaņiem Kraistčērčā,» parlamentā sacīja amatpersona.

Uzbrukumos divām Kraistčērčas mošejām 15.martā tika nogalināti 50 cilvēki.

Teroraktus svētdien Šrilankā sarīkojis vietējais grupējums «National Thowheeth Jama'ath» (NTJ), kuram ir saites ar mazpazīstamu Indijas islāmistu grupējumu, norādīja Vidževardene.

«Kā tagad ir noskaidrojies, šim grupējumam NTJ, kas pastrādāja šos uzbrukumus, ir ciešas saites ar JMI,» sacīja amatpersona, pēc visa spriežot, norādot uz saistību ar grupējumu «Jamaat-ul-Mujahideen India».

Par grupējumu JMI ir zināms maz. Tas tika dibināts pērn, un tam ir saites ar Bangladešas grupējumu, kuram ir līdzīgs nosaukums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos mēnešos Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jāizlemj, vai tās atļaus Ķīnas tehnoloģiju gigantam Huawei veidot to 5G tīklu sistēmas.

Līdztekus Huawei vēl ir divi lieli 5G aprīkojuma piedāvātāji – zviedru Ericsson un somu Nokia, kas ir būtiski dārgāki par Ķīnas konkurentu. Jautājums par Huawei dalību Eiropas 5G sistēmu ierīkošanā ir īpaši saasinājies pēc tam, kad ASV noteica aizliegumu šim uzņēmumam strādāt ASV tirgū, to pamatojot ar drošības riskiem. Jo ir nopietnas aizdomas, ka Huawei savas tehnoloģijas izmanto, lai spiegotu Ķīnas valdības labā. Pagidām bez ASV šādu aizliegumu izteikušas arī Japāna, Austrālija un Jaunzēlande.

5G tehnoloģiju jomā būtu nepieciešama kopīga Eiropas Savienības politika.

Eiropas Savienības smagsvari Francija un Vācija jau ir paziņojušas, ka rīkos atklātu konkursu, no kura netiks izslēgts neviens pretendents. Vēl vairāk, Francijas prezidents Emanuels Mak- rons ir paziņojis, ka negrasās piedalīties ASV un Ķīnas tehnoloģiju karos. Pagaidām neviena bloka dalībvalsts nav nākusi klajā ar paziņojumu, ka Ķīnas uzņēmumu neielaidīs savā tirgū. Laikraksts The Washington Post norāda, ka lielā mērā eiropiešus no šādiem aizliegumiem attur tas, ka Huawei jau ir veicis dažādus infrasruktūras aprīkošanas darbus. «Huawei aprīkojuma aizstāšanas izmaksas būs jāsedz vai nu telekom operatoriem, vai valstij. Pēdējo Polija noteikti nevar atļauties,» jau paziņojusi Polijas digitālo lietu ministre Karola Okonski. Huawei pievilcību vairo arī tā piedāvātā cena, kas saskaņā ar The Washington Post pausto ir par 60% zemāka nekā Ericsson. Tas, protams, iespējams, tikai pateicoties Ķīnas valdības subsīdijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivrūpniecības uzņēmumiem 2024.gadā pašizmaksa tikai pieaugs, intervijā sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents, SIA "Karavela" līdzīpasnieks Jānis Endele.

Viņš stāstīja, ka visa veida zivis kā proteīna avoti patlaban ir kļuvušas neadekvāti dārgas. Kā daži no iemesliem tam ir nozvejas kvotas un Čīle, kas kā lielākais zivju miltu ražotājs, samazinājis nozveju un globālajā zivju miltu tirgū radījis deficītu.

"Latvija un Baltija ir unikāla ar to, ka mēs ļoti lielu Baltijas zivju proporciju - brētliņas un reņģes - izmantojam cilvēku patēriņam, taču faktiski lielākais kvotas apjoms no Baltijas jūras aiziet zivju miltos," norādīja Endele.

Viņš uzvēra, ka pie paaugstinātām cenām būtisks ir darbs ar pircējiem visā pasaulē, jo iepircējs negrib dzirdēt, ka cenas pieaugs.

"Skaidrs, ka pēdējo divu gadu laikā piedzīvotais nekontrolētais energoresursu cenu kāpums uzrāva cenas augšā, tas bija šoks, cenas tad tika paaugstinātas, lai kompensētu lēcienu. Tagad pircēji saka, ka šajā pozīcijā izmaksas ir samazinājušās, bet tajā pašā laikā neviena no izejvielām nav kļuvusi lētāka," atzīmēja Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Unda plāno iegādāties jaunas zivju konservu ražošanas iekārtas

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Unda" izsludinājis iepirkumu jaunas tehnoloģiskās līnijas un inovatīvu risinājumu zivju konservu ražošanai iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumam paredzēts atvēlēt 300 tūkstošus eiro, un paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2021.gada 15.septembris,

Kā skaidro uzņēmums, iepirkuma 1.posmā plānots iegādāties trīs tukšo metāla konservu kārbu mazgāšanas iekārtas, trīs zivju blīvēšanas konveijerus ar datorizētu uzskaiti, kārbu savācējgaldu, 2-līmeņu rampu, 60 ražošanas krēslus, bet 2.posmā: zivju cepšanas līniju ar termoeļļas katlu.

SIA "Unda" konservu cehs patlaban spēj saražot līdz 30 miljoniem zivju konservu gadā. Uzņēmums ražo produkciju ar dažādiem zīmoliem, un tā ražotos produktus var iegādāties ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē, Vācijā, Polijā, Izraēlā, Kanādā, Japānā, Francijā un citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir uzņēmumi, kuri ieviesuši četru dienu darba nedēļu un sauc to par vienu no labākajiem lēmumiem.

Ir arī uzņēmēji, kuri, to izmēģinājuši, atgriezušies pie ierastā darba ritma.

Gada sākumā Somijā aizsākās diskusija par premjerministres Sannas Marinas ierosinājumu ieviest ne tikai četru dienu darba nedēļu, bet arī īsāku darba dienu – šo viedokli viņa bija izteikusi agrāk, esot vēl transporta ministres amatā. Somijas valdība pagaidām no ieceres atteikusies.

Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna rosinājusi tautiešus diskutēt par elastīgāku darba laiku kā risinājumu atlabšanai no Covid-19 pandēmijas krīzes – tas paaugstinātu darba ražīgumu, stimulētu vietējo tūrismu, līdzsvarotu darba un privāto dzīvi.

Pandēmijas dēļ daudzi uzņēmumi bijuši spiesti ieviest elastīgākas darba stundas, citādu maiņu plānošanu, strādāšanu no mājām. Taču uzņēmējs un grāmatas "The 4 Day Week" autors Endrjū Bārnss (Andrew Barnes) uzskata, ka nepieciešams kas radikālāks – satricināt veidu, kā strādājam un kā attiecamies pret darbu. 2018. gadā viņš savā juridisko pakalpojumu uzņēmumā "Perpetual Guardian" Jaunzēlandē ieviesa četru dienu darba nedēļu. Pirms tam daudz lasījis par produktivitāti, pētījis statistiku un izlēmis pamēģināt, vai vienas papildu brīvas dienas piedāvājums motivēs darbiniekus šīs četras dienas strādāt ražīgāk, ātrāk, atbildīgāk. Tas bija jautājums par to, ko darba ņēmējs ir gatavs darīt, lai tiktu pie papildu brīva laika. Atbilde sniedza gandarījumu. Sākuma periodā uzņēmuma produktivitātes rādītāji auga par 20%. Oklendas Tehnoloģiskā universitāte tikmēr izpētīja, ka viņa 240 cilvēku lielais kolektīvs uzrāda par 7% zemāku stresa līmeni, par 5% bija augusi apmierinātība ar dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas krīze daudzējādā ziņā bijusi visai unikāla. Tās atnestais šoks ekonomikas izaugsmei Rietumvalstīs bija ļoti straujš, lai gan šajā pašā laikā – īslaicīgs. Ātri vien ar milzīgiem stimuliem radušos caurumus steigušas lāpīt valdības un centrālās bankas.

Rezultātā Rietumvalstīs daudzu cilvēku ienākumi šīs krīzes laikā nav sarukuši, un pat pieauguši to uzkrājumi. Tādējādi šīs pandēmijas laikā turpinājies cenu pieaugums, piemēram, finanšu tirgū – turklāt tas bijis ļoti spējš. Visai burbuļojošs izskatās arī, piemēram, mājokļu tirgus. Proti, ir pasaules ekonomikas daļas, kas rada bažas par pārmērībām un viena no tām ir mājokļu tirgus.

Bums vai jau burbulis

Mājokļu cenas pasaulē 12 mēnešos līdz martam pieaugušas vidēji par 7,3%, liecina Knight Frank Global House Price indeksa dati. Šāds kāpums ir straujākais kopš 2006. gada jeb kopš brīža pirms globālā finanšu kraha. Piemēram, ASV šajā termiņā mājokļu cena ir palēkusies par 13,2%, kas ir visvairāk kopš 2005. gada. Arī, piemēram, Zviedrijā tie ir 13%. Strauji mājokļu cenas palēkušās arī Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē Karalistē utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Emergn valdes priekšsēdētājs, Austrālijas latvietis Pēteris Daliņš

Armanda Vilciņa, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no uzņēmuma veiksmes atslēgām ir tā cilvēki, jo motivēta, atbalstīta un iedrošināta komanda spēs radīt izcilus un inovatīvus produktus, sniedzot klientam maksimālu pievienoto vērtību, norāda AS Emergn valdes priekšsēdētājs, Austrālijas latvietis Pēteris Daliņš.

Ieguldījumi uzņēmuma komandā vairākkārtīgi atmaksājas, par to savas karjeras ceļā esmu pārliecinājies ne vienu reizi vien, atzīmē P. Daliņš, piebilstot, ka darbinieku piesaiste un noturēšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem informāciju tehnoloģiju (IT) jomā.

Pieprasījums pēc spējīgiem profesionāļiem ir ļoti augsts, tāpēc novērtēt savus darbiniekus un piedāvāt tiem patiešām interesantu un vērtīgu darba pieredzi ir ļoti būtiski, domā P. Daliņš.

Visu var apgūt

Lai gan P. Daliņš visa mūža garumā saglabājis ciešu saikni ar Latviju, viņš pats ir dzimis un audzis Austrālijā, kur ieguvis arī savu pirmo darba pieredzi un izglītību. “Jāteic, ka es ļoti ticu tam, ka 70% zināšanu tiek iegūtas praksē, veicot darba pienākumus, 20% – mijiedarbībā ar citiem un tikai 10% – klasiskajās izglītības iestādēs. Mans attīstības ceļš ir bijis līdzīgs, jo esmu izmantojis iespējas iepazīties ar visdažādākajām lomām arī ārpus IT, tajā skaitā biznesa vadību, finansēm, starptautisko biznesu un citām, kā arī Sidnejas Universitātē (The University of Sydney) ieguvis bakalaura grādu būvinženierijā, attīstot sevī loģisko domāšanu, kas IT jomā strādājošajiem, manuprāt, ir ļoti būtiska. Mana pirmā darbavieta bija Accenture Sidnejā, kur darbojos kā menedžeris, vēlāk vairākus gadus dažādās pozīcijās strādāju Asahi Beverages, kas ir viens no lielākajiem dzērienu ražotājiem Austrālijā un Jaunzēlandē, bet pirms diviem gadiem, sekojot sapnim pārcelties uz dzīvi Latvijā, pievienojos Emergn komandai,” stāsta P. Daliņš, atzīstot, ka šis piedāvājums bijis diezgan negaidīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts 15.ikgadējais starptautiskais mājokļu pieejamības pētījums, atklājot, kurās pilsētās ir visdārgākie mājokļi.

Pētījumā aplūkoti 309 mājokļu tirgi Austrālijā, Kanādā, Honkongā, Īrijā, Jaunzēlandē, Singapūrā, Lielbritānijā un ASV.

Pieejamība novērtēta, dalot vidējo mājokļa cenu ar vidējiem mājsaimniecības ienākumiem.

Pētījumā teikts, ka pērn dažos no pasaules dārgākajiem tirgiem cenas ir stabilizējušās vai samazinājušās, taču nevienā valstī tā nav tik lielā mērā sarukusi, lai uzlabotu pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālija otrdien paziņoja, ka aizliegs Ķīnas uzņēmumam piederošo video koplietošanas lietotni "TikTok" valdības amatpersonu darba ierīcēs.

Austrālija šādi pievienojas augošam Rietumvalstu skaitam, kas vēršas pret šīs lietotnes izmantošanu nacionālās drošības apsvērumu dēļ.

Austrālijas ģenerālprokurors Marks Dreifūss pavēstīja, ka šāds lēmums pieņemts, sekojot valsts izlūkdienestu ieteikumam, un tiks īstenots, "tiklīdz tas būs praktiski iespējams".

Pirms tam "TikTok" savu valdību amatpersonu darba ierīcēs aizliedza Austrālijas sabiedrotās ASV, Lielbritānija, Kanāda un Jaunzēlande.

Līdzīgus soļus ir spērušas arī Francija, Nīderlande un Eiropas Komisija.

Kiberdrošības eksperti ir brīdinājuši, ka šī lietotne, kurai ir vairāk nekā miljards lietotāju, var tikt izmantota datu vākšanai, kuri nonāktu Ķīnas valdības rīcībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Musli Graci ražotājs šogad plāno dubultot apgrozījumu

Anda Asere, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Musli Graci" ražotājs SIA "Felici" šogad plāno divkāršot apgrozījumu un sasniegt viena miljona eiro apgrozījuma slieksni

2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 471,8 tūkstoši eiro. "Eksports šogad ir audzis divas reizes, klāt nākušas tādas valstis kā Krievija, Jaunzēlande, Zviedrija, Bulgārija, Ungārija, Ukraina, u.c.," teic Alise Balgalve, SIA "Felici" vadītāja un dibinātāja.

Eksports veido 70% no uzņēmuma apgrozījuma un šogad produkcija ir nopērkama jau 23 valstīs. "Ekportspējīgi produkti veicina Latvijas atpazīstamību un stiprina ekonomiku kopumā," viņa uzskata. Db.lv jau rakstīja, ka tik tikko eksporta atbalsta kustība "The Red Jackets" atzinusi uzņēmumu par vienu no Latvijas uzlecošajām eksporta zvaigznēm jeb "Rising Star". Savukārt, pērn uzņēmums ieguva "Red Dot" balvu "Best of the best". A. Balgalve teic, ka tā vairojusi SIA "Felici" atpazīstamību un uzticamību starptautiskajā tirgū. Savukārt, produkta dizains nodrošina veiksmīgu komunikāciju ar partneriem un importētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru