Ģimene man dzimšanas dienā uzdāvināja braucienu uz Bali, kas ir viena no Indonēzijas 33 provincēm. Bali sala pamatoti tiek dēvēta par spožāko briljantu Indonēzijas arhipelāga kronī. Salas ziemeļu piekrasti apskalo Bali jūra, no dienvidiem līdz dienvidaustrumiem – Indijas okeāns.
Salas eksotika mani pārsteidza ik uz soļa – sākot no skaistiem dabas skatiem, greznām viesnīcām, gardiem ēdieniem un beidzot ar vietējo iedzīvotāju laipnību, tīrību, sirsnību. Viņi ir hinduisti, kas stipri pieturas pie savām paražām, rituāliem, dzīves gudrībām. Bali dzīvo trīs miljoni iedzīvotāju. Bali tiek dēvēta arī par Dieva salu, jo to līdz šim nav piemeklējušas zemestrīces, kā tas notiek blakus esošajā Taizemē un Malaizijā.
Kad turp labāk braukt?
Es Bali biju aprīlī, kad gaiss teju nemitīgi dienās uzsila līdz 32 grādiem (ēnā). Kā jau tropos gaiss bija sutīgs, bet man ļoti patika. Nemitīgi bija tāda sajūta, it kā daba gatavotos pamatīgam pērkona negaisam. Lai gan tūrisma ceļvežos teikts, ka labākais laiks, kad doties uz Bali, ir tās sausajā sezonā no aprīļa līdz oktobrim, jo tad atpūtai netraucē lietus, bet nē – sezona ir no marta līdz novembrim, arī es sava ceļojuma laikā izbaudīju to, ko nozīmē tropu negaiss un lietus. Nogāza kā ar spaiņiem, bet lietusgāzes ātri beidzās. Pērkons dārdēja īpaši pamatīgi, un es sapratu, ka esmu tropos. Bali tumsa iestājas sešos vakarā un tad gaisa temperatūra nokrītas līdz 27 grādiem.
Ko tur redzēt?
Bali izslavēta ne vien ar skaistajiem dabas skatiem, tirkīza zilo okeāna ūdeni un baltajām smilšu pludmalēm, bet arī greznajām viesnīcām. Tā kā es ceļojumā devos kopā ar grupu, kuras sastāvā bija gides no Latvijas, mūsu mērķis bija iepazīt un apskatīt pēc iespējas vairāk viesnīcu un nobaudīt visplašāko klāstu vietējo ēdienu. Dienu ritms bija saspringts – divās nedēļās izbraukājām salu krustu šķērsu un aplūkojām 14 viesnīcas, bet nakšņojām piecās. Salas galvaspilsētā Denpasarā bijām turpceļā un atceļā, bet pārējo ceļojuma laiku braukājām pa citiem lielākiem un mazākiem ciemiem un pilsētām. Diemžēl maršrutā nebija iekļauta džungļu apskate, kur būtu aplūkojama bagātīgā augu un dzīvnieku valstība. Man kā dārzu dizainerei tas ļoti patiktu, bet Bali iedvesmu varēju smelties arī no greznajiem viesnīcu dārziem. Arī viesnīcu interjers bija elpu aizraujošs. Katrs numuriņš kā mākslas darbs. Tā kā salā dzīvo daudz kokgriezēju, tad daudzās viesnīcās redzamas dažādas kokgriezuma tehnikā veidotas detaļas, durvis. Mūsu ceļojuma plānā ietilpa arī vulkāna apskate.
Visu rakstu Rituālu un tradīciju pasaule – Bali lasiet 14. augusta laikrakstā Dienas Bizness.