Nodokļi

Cels ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo algas minimums

Māris Ķirsons [email protected], 21.05.2004

Jaunākais izdevums

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo algas minimums par apgādībā esošām personām cels straujāk nekā neapliekamo minimumu pašam nodokla maksātājam. To paredz valdībā panāktā vienošanās. Ministru vērtēšanai Finanšu ministrija piedāvāja četrus variantus. Visu varintu mērķis bija ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo algas minimumu līdz 2010. gadam pakāpeniski palielināt līdz 70 Ls (šobrīd 21 Ls) jeb pusei no tobrīd plānotās minimālās algas (140 Ls mēnesī). Valdības locekļi vienojās atbalstīt iepriekšējā valdības sēdē īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Aināra Baštika piedāvāto straujāku neapliekamā minimuma palielināšanu par apgādībā esošām personām. Tādējādi ar 2005. gadu nepaliekamais minimums ik mēnesi pašam iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam pieaugs par 5 Ls, bet par apgādībā esošu personu — par 7.5 Ls. Tādējādi kaut nedaudz, tomēr paša maksātāja reālie ienākumi pieaugs par 1.25 Ls mēnesī, bet par katru apgādājamo — 1.87 Ls. Palielinot neapliekamo minimumu 2005. gadā, valdībai tas izmaksās apmēram 18 milj. Ls negūto iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu veidā. Plānots, ka kopumā nākamajos sešos gados neapliekamais minimums palielināsies aptuveni 3,5 reizes — no 21 lata patlaban līdz 70 Ls 2010.gadā, savukārt atvieglojumi par apgādājamajiem pieaugs vairāk nekā 5 reizes - no 10.5 Ls pašlaik līdz 53 Ls 2010. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Informācija par izmaiņām tiesību aktos, kas stāsies spēkā no 1.janvāra

, 27.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lai izvairītos no soda, IIN parāds jāsamaksā līdz 17.jūnijam

Zane Atlāce - Bistere, Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iecerei jau no 2016. gada ieviest progresīvo neapliekamo minimumu maz salīdzināmu piemēru Eiropas Savienības dalībvalstu vidū , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to liecina BDO Tax veiktais pētījums. «Lielākajā daļā ES valstu nav noteikts progresīvais neapliekamais minimums, proti, tā apmērs atkarībā no cilvēka ienākumu līmeņa – jo lielāks ienākums, jo mazāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums,» pētījuma rezultātu izskaidro SIA BDO Tax nodokļu eksperts Edgars Vilnis. Viņš uzsver, ka tikai dažās ES dalībvalstīs – Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā un Spānijā – ir noteikts progresīvais neapliekamais minimums. «Tās visas, izņemot Spāniju, ir jaunās ES dalībvalstis. Daļēji tāds ir noteikts arī Dānijā, tomēr šajā valstī tiek izmantota atšķirīga pieeja neapliekamā minimuma diferenciācijai,» skaidro E. Vilnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas no nākamā gada paredz pakāpeniski ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar likuma izmaiņām visām personām turpmāk tiks piemērots nevis vienāds ar nodokli neapliekamais minimums, bet gan gada diferencētais neapliekamais minimums. Tā apmērs būs atkarīgs no maksātāja gūto ar nodokli apliekamo ienākumu apjoma, un tajā tiks ieskaitīti gan saskaņā ar vispārējo likmi apliekamie ienākumi, gan arī tādi ienākumi, kurus ar nodokli apliek pēc samazinātās likmes.

Likums papildināts ar normu, kas noteic, ka maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina pēc formulas, ko nosaka Ministru kabinets (MK). Formulā ņem vērā maksātāja gada apliekamos ienākumus, kā arī MK noteikto minimālo mēneša un maksimālo gada neapliekamo minimumu, gada apliekamā ienākuma apmērus, līdz kuram piemēro maksimālo un virs kura tikai minimālo gada neapliekamo minimumu. Valdība noteiks arī kārtību, kādā aprēķina un piemēro maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazinās iespējas cilvēkiem kļūt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādniekiem tikai tāpēc, ka tiek piemērots likumīgs, bet neatbilstošs diferencētais ar šo nodokli neapliekamais minimums, kā arī piemērota zemāka nodokļa likme, nekā tai būtu jābūt

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatītie iespējamie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Pēc Saeimas informācijas, atbildīgās komisijas deputāti nolēma šos grozījumus virzīt izskatīšanai steidzamības kārtībā. Vairāki DB aptaujātie iespējamās izmaiņas vērtēja pozitīvi, norādot, ka šāda problēma tikusi identificēta jau nodokļu reformas laikā, tikai pērn tai nav pievērsuši vajadzīgo uzmanību.

Sarežģīta sistēma

DB jau vēstīja, ka no 2018. gada ir spēkā jauna kārtība, kādā katram iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājam individuāli tiek noteikts savs ar nodokli neapliekamais minimums. Lai arī ar IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro iepriekšējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks. Jāņem vērā, ka katram IIN maksātājam ir savs neapliekamais minimums, ko aprēķina un nosūta VID uzņēmumiem elektroniskās deklarēšanās sistēmā. Proti, 2018. gada pirmajam pusgadam katram IIN maksātājam ir noteikts savs neapliekamais minimums, kas aprēķināts pēc konkrētā cilvēka ienākumiem 12 mēnešu periodā, kas beidzās 2017. gada 1. oktobrī. Savukārt 2018. gada otrajam pusgadam šis neapliekamais minimums tiks rēķināts, ņemot vērā cilvēka ienākumus laikā no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 31. maijam. Savulaik Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja nenoliedza, ka šis diferencētais neapliekamais minimums rada risku, ka pēc pārskata gada beigām nodokļu maksātājam zināmos apstākļos var būt parāds valstij. Iepriekš tiem, kuriem pienācās lielāks neapliekamais minimums par fiksēto, pēc gada beigām bija jāiesniedz iedzīvotāju ienākumu deklarācija un nodokļu administrācija samaksāja starpību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu, jāiesniedz gada ienākumu deklarācija

Lelde Petrāne, 29.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu par 2016.gada ienākumiem, var iesniegt, sākot ar 2017.gada 1.martu.

Gada diferencētais neapliekamais minimums Latvijā ir ieviests kopš 2016.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka neapliekamais minimums ir atkarīgs no nodokļa maksātāja kopējā gada ienākumu apmēra.

Sākot ar 2016.gadu, katram nodokļa maksātājam tajā ienākuma gūšanas vietā, kura viņa algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmēta kā galvenā, piemēros minimālo mēneša neapliekamo minimumu un ar katru nākamo gadu tas pakāpeniski samazināsies:

- 2016.gadā – 75 eiro;

- 2017.gadā – 60 eiro;

- 2018.gadā – 40 eiro;

- 2019.gadā – 20 eiro;

- 2020.gadā – 0 eiro.

Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā ne tikai algu, bet arī citus personas ienākumus (tajā skaitā ienākumus, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi), izņemot likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu, un ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nauda, kas gūta spekulējot ar nekustamiem īpašumiem (iegādāti vai izgatavoti pārdošanai), tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tā atzīst aptaujātie nodokļu speciālisti. Fiziskās personas bieži, pārdodot nekustamos īpašumus, redz vienīgi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu (9.panta pirmās daļas 19.punkta c) apakšpunktu), kas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem. Netiek pamanīts, ka ir norma (9.panta pirmās daļas 19.punkta a) apakšpunkts), kas paredz, ka ar nodokli tiek aplikti ienākumi no pārdošanai izgatavotas vai iegādātas mantas neatkarīgi no minētā 12 mēnešu termiņa.

Tas arī ļauj secināt: ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikti ienākumi no nekustamajiem īpašumiem, kas tiek attīstīti, celti, pirkti, rekonstruēti pārdošanai utt., neatkarīgi no tā, ka valdības sēdē, diskutējot par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā saistībā ar spekulatīvo darījumu aplikšanu ar ienākuma nodokli, tika nolemts attiecīgos punktus neiekļaut, kaut arī pēc būtības tie būtu atkārtojuši to pašu, kas ir Ministru kabineta noteikumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizējusies ideja par iespējamo dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli var likt mazajam biznesam pamest uzņēmējdarbību.Pēdējo divu gadu laikā, kopš samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 15 %, ir būtiski pieaugusi ne tikai Latvijā strādājošo uzņēmumu kopējā tīrā peļņa, bet arī izmaksāto dividenžu apmērs.

Uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem - fiziskajām personām -šobrīd ir izdevīgāk (lētāk) izmaksāt dividendes no tīrās peļņas, par kuru nomaksāts 15 % lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekā lielu darba algu, par kuras saņemšanu jāmaksā ne tikai 33 % lielais socnodoklis, bet arī 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Daļa īpašnieku arī legāli izmanto iespēju maksāt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokli un saņemt dividendes, nevis saņemt lielas darba algas. Tieši šis fakts arī nereti tiek izmantots kā arguments, ka biznesmeņi - uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vienā personā optimizējot savas izmaksas, kamēr strādājošie maksā ievērojami lielākus nodokļus.

Nav jauna ideja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta komiteja šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu ar 2016.gadu ieviest diferencēto neapliekamo minimumu.

Neskatoties uz sociālo partneru iebildumiem, šo jautājumu virza skatīšanai valdības sēdē, kur tiks pieņemts politisks lēmums. Pret koncepcijas tālāku virzību iebilda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (V) atgādināja, ka diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu paredz valdības deklarācijā dotais uzdevums.

Jautājums vēl pirms valdības sēdes tiks skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kas notiks trešdien, 26.augustā.

Valdības komiteja šodien uzklausīja FM konceptuālo ziņojumu Priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, kurā ministrija rosināja atbalstīt priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu vidū Latvijas priekšrocības ir neapliekamais minimums par apgādībā esošām personām, bet kaimiņiem zaudējam iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Šādi ir nodokļu ekspertu un uzņēmēju secinājumi, vērtējot Finanšu ministrijas datus par Baltijas valstu nodokļiem 2018. gadā. Vienlaikus tiek norādīts, ka Latvijai ir problēmas ar konkurētspēju darbaspēka nodokļu segmentā, it īpaši dārgāko speciālistu, vadītāju lokam. Šis salīdzinājums ir kontekstā ar Latvijā veikto nodokļu reformu un nav pievilcīgs, arī raugoties uz neapliekamo minimumu pašam nodokļa maksātājam gan pēc tā lieluma, gan piemērošanas griestiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

DB jau vēstīja, ka Latvijā no 2018. gada ir trīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro — 23% un virs 55 000 eiro gadā jau 31,4% apmērā. Tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto algas 1000 eiro saņēmējam Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 0 eiro, savukārt Igaunijā – 500 eiro, turklāt ziemeļu kaimiņvalstī lielo algu saņēmēji maksā mazāku ienākuma nodokli nekā Latvijā

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Kaut arī Latvijā no 2018. gada ir veiktas būtiskas pārmaiņas gan ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmēra noteikšanā, gan arī IIN likmēs, tomēr, iegūtos rezultātus salīdzinot ar analogu Igaunijas sistēmu, rodas pārsteidzoši secinājumi – Latvijā par turīgu cilvēku, kuram nepienākas ar IIN neapliekamais minimums, tiek uzskatīts tas, kam bruto alga (pirms nodokļu nomaksas) ir 1000 eiro mēnesī, savukārt Igaunijā ar šādu pašu ienākuma līmeni neapliekamais minimums ir 500 eiro.

Fundamentāla reforma

DB jau vēstīja, ka Latvijā no 2018. gada ir trīs IIN likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā jau 31,4% apmērā. Tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietās nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tika palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sola 15% ienākuma nodokli visiem

, 05.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējām piemērot 15% ienākuma nodokļa likmi visiem komersantiem un nolēma uzdot Finanšu ministrijai sagatavot grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot no 2008.gada 1.janvāra visiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem - saimnieciskās darbības veicējiem piemērot 15% ienākuma nodokļa likmi saimnieciskās darbības ienākumam.

Tāpat likumā tiktu paredzēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem – individuālā darba veicējiem amatniecības un sīkremontdarbu jomā, kuru apgrozījums gada laikā nepārsniedz 1200 latu, noteikt fiksēta ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību par saimnieciskās darbības ienākumu. Finanšu ministrijai būtu arī jāsagatavo priekšlikumi, lai novērstu iespēju izvairīties no atbilstoša ienākuma nodokļa nomaksas, nodarbinātības ienākumu transformējot saimnieciskās darbības ienākumā.

Kā zināms, ienākuma nodokļu principi šobrīd paredz, ka fizisku personu ienākumi tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet juridisku personu ienākumi ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Vienādas ienākuma nodokļa likmes nodrošina ienākuma nodokļu neitralitāti no izvēlētās juridiskās formas. Šobrīd Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un uzņēmumu ienākuma nodokļa likme būtiski atšķiras. Valdība konceptuāli ir nolēmusi novērst šo situāciju, ka daždu juridisko formu saimnieciskās darbības veicēju saimnieciskās darbības ienākumam tiek piemērotas atšķirīgas ienākuma nodokļa likmes, kas veicina neatbilstošu juridiskās formas izvēli saimnieciskās darbības veikšanai un nodokļu plānošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Strādājošajiem pensionāriem varētu piešķirt papildu IIN atvieglojumu

, 18.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu pensionāru ieinteresētību turpināt strādāt un būt ekonomiski aktīviem arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, otrdien, 18. decembrī, valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvu ziņojumu par iespēju samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) personām, kas saņem pensiju un turpina strādāt. Valdība uzdeva Finanšu ministrijai šo dokumentu saskaņot ar Latvijas Pašvaldību savienību, ņemot vērā, ka izmaiņas skartu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, kas ir nozīmīgākie pašvaldību budžeta ieņēmumi, liecina Finanšu ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Šobrīd, ja persona vienlaicīgi saņem vecuma pensiju un strādā algotu darbu, tai tiek piemērots viens neapliekamais minimums pensijai, t.i. pensiju neapliekamais minimums – 165 lati mēnesī, savukārt darba alga tiek aplikta ar normatīvajos aktos noteiktajiem nodokļiem. Šāda pieeja tika izvēlēta, lai ievērotu IIN sistēmas pamatprincipus - vienai fiziskajai personai var būt tikai viens neapliekamais minimums.

Neapliekamais minimums ir ienākuma daļa, kurai minimālā līmenī ir jānodrošina personas eksistencei nepieciešamie līdzekļi, un kura, nenosakot katrai fiziskajai personai individuāli nepieciešamo līdzekļu daudzumu, tādēļ ir izslēdzama no aplikšanas ar IIN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Likumprojektu par vispārējo deklarēšanos no 2025.gada pašlaik tālāk nevirzīs

LETA, 17.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma, ka likumprojekts, kas paredzēja vispārējās deklarēšanas paplašināšanu un šī pienākuma ieviešanu no 2025.gada, pašlaik tālāk netiks virzīts.

Ministru kabinets otrdienas sēdē lēma atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 9.oktobra sēdes protokollēmumu, ar kuru valdība bija atbalstījusi likumprojektu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējās deklarēšanas paplašināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Finanšu ministrija (FM) rosināja nodrošināt plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par plānotajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. FM iesniedza priekšlikumu šos likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojektu paketes un nodot atkārtotai saskaņošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2016. gada algām, kas lielākas par 1150 eiro, varētu nepiemērot ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu, ir idejas par lielāku atvieglojumu apmēru trīs bērnu ģimenēm , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu risinājumu Saeimas Nodokļu apakškomisijas sēdē piedāvā Saeimas deputāts Imants Parādnieks. Tā kā arī deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītās valdības iecerēto darbu ir paredzēts, ka no 2016. gada tiks ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums, tad diskusiju uzsākšanu jau pašlaik daļa aptaujāto vērtē pozitīvi. Pēc Finanšu ministrijas pārstāvju sacītā, koncepcija par priekšlikumiem neapliekamā minimuma diferencēšanai jāsagatavo līdz šā gada 30. aprīlim. Par to, cik liels varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums, kāda būtu tā progresivitāte, vēl gaidāmas diskusijas. Pašlaik neapliekamais minimums ir noteikts 75 eiro mēnesī jebkādam darba samaksas līmenim, arī tām personām, kuru ienākumi neprasa īpašus aizsardzības pasākumus. Savukārt par apgādībā esošu personu neapliekamais minimums ir noteikts 165 eiro mēnesī. I. Parādnieks piedāvā diferencēt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām, sasaistot to ar vidējo bruto darba samaksu valstī (pērn 766 eiro mēnesī), kā arī minimālo ienākumu līmeni (129 eiro mēnesī), tādējādi nodrošinot adekvātu atbalstu tām personām, kurām tas visvairāk ir vajadzīgs. Mazo algu saņēmējiem neapliekamais minimums būtu 100% apmērā no minimālā ienākuma līmeņa (129 eiro). Tiem strādājošiem, kuri saņem algu, sākot no 70% no vidējās bruto darba samaksas valstī jeb aptuveni 536 eiro, neapliekamais minimums būtu 50% no minimālā ienākuma līmeņa (64,5 eiro). Savukārt, saņemot algu vismaz 150% apmērā (1150 eiro) no vidējās bruto darba samaksas valstī, neapliekamais minimums netiktu piemērots. «Par sliekšņiem un pakāpju skaitu varam diskutēt,» saka I. Parādnieks. LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns atzina, ka piedāvājums diferencēt neapliekamo minimumu nav slikts, tomēr ir nepieciešama tā pilnveide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien vienojās noteikt jaunu, vienotu un sociāli ekonomiski pamatotu minimālā ienākuma līmeni, nosakot to 40% apmērā no iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu mediānas (vidējā skaitliskā vērtība no iedzīvotāju ienākumiem), informē Labklājības ministrija (LM).

Vienlaicīgi minimālā ienākuma līmeni plānots noteikt atbilstoši mājsaimniecībā esošo cilvēku skaitam. Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, LM piedāvā piemērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādāto skalu, piemērojot to Latvijas situācijai. Proti, pirmajam pieaugušajam mājsaimniecībā minimālā ienākuma līmeni nosakot 100% apmērā, bet pārējiem, tai skaitā bērniem, – 70% apmērā.

«Daudz runājam par valstī pastāvošo ienākumu nevienlīdzību un salīdzinoši augsto nabadzības līmeni. Piedāvājam situāciju risināt, veidojot adekvātu, sociālekonomiski pamatotu sociālā atbalsta sistēmu, vienlaikus sekmējot izmaiņas nodokļu sistēmā, kas mazinātu ienākumu nevienlīdzību. Līdz ar minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu tiktu palielināta minimālā pensija, neapliekamais minimums un pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, tādējādi mērķtiecīgāk sniedzot atbalstu cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem, kā arī strādājošajiem ar zemu atalgojumu, palielinot to reālos ienākumus uz rokas. Tāpat izvērtēsim visus valsts sociālos pabalstus, lai tie pēc iespējas mērķtiecīgāk tiktu nodrošināti tām iedzīvotāju grupām, kurām ir paaugstināti sociālie riski, piemēram, ģimenēm ar bērniem. Esmu gandarīts, ka valdība ir vienojusies uzsākt šo nozīmīgo ceļu pareizajā virzienā, un jau tuvākajā laikā Labklājības ministrija veidos darba grupu, lai strādātu pie konkrētiem pasākumiem. Darbs norisināsies pakāpeniski un reālās izmaiņas sociālā atbalsta un nodokļu sistēmā gaidāmas sākot no 2017.gada, ņemot vērā nepieciešamību ieguldīt ievērojamus valsts budžeta līdzekļus minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai,» skaidro labklājības ministrs Uldis Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētais minimālās darba algas palielinājums spiedīs daļu uzņēmēju celt darba samaksu, līdz ar to tiek pieļauts cenu pieaugums.

Tādu iespēju pieļauj vairāki aptaujātie uzņēmēji. Minimālās algas ļoti straujo palielināšanu var vērtēt no diviem atšķirīgiem un pat pretējiem skatupunktiem. Daļa uzņēmēju nonāks situācijā, kurā darba algu fondu nevar palielināt un tāpēc būs jāmeklē papildu iespējas, kā un uz kā rēķina ietaupīt, piemēram, samazināt strādājošo skaitu vai arī palielināt savu izstrādājumu un pakalpojumu cenas. Šī problēma esot aktuāla jomās, kur darbaspēka izmaksas ir vislielākais no izmaksu posteņiem. Pēc Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes locekles Silvijas Grestes domām, lielajiem uzņēmumiem minimālās algas pacelšana neko būtiski neietekmēšot, kamēr daudziem mazajiem tas esot būtiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens strādājošais savā elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā šobrīd var redzēt pārrēķināto individuālo prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Neapliekamo minimumu katram darbiniekam individuāli VID prognozē divas reizes gadā atkarībā no viņa iepriekš saņemtā ienākumu apmēra. Tādējādi daļai darbinieku var mainīties tā atalgojuma daļa, kurai netiek piemēroti algas nodokļi, un attiecīgi arī atalgojuma kopējais apmērs.

Lai arī nodokļu reforma jau ir notikusi, joprojām VID aicina katru pievērst uzmanība savai algas nodokļu grāmatiņai un tajā norādītajam prognozētajam neapliekamajam minimumam (tai algas daļai, kuru ar nodokli neapliek).

VID atgādina, ka tad, ja strādājošais nesen uzsācis (vai atsācis) darba gaitas, vai ir strauji palielinājušies ienākumi, tas Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) var atzīmēt, lai neapliekamo minimumu nepiemēro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 19.martā, galīgajam lasījumam kā steidzamus atbalstīja grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokļa piemaksu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim, informē Saeimas Preses dienestā.

Plānots, ka nodokļa nomaksas termiņa pagarinājums attieksies uz mazo algu un arī autoratlīdzību saņēmējiem, ja šīs personas negūst cita veida ienākumus, piemēram, no saimnieciskās darbības, un tiem maksātājiem, kuriem nodokļa piemaksa veidojas no diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām.

Savukārt attiecībā uz personām, kurām arī līdz šim bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksu, piemēram, saimnieciskā darba veicējiem, saglabājas līdzšinējā aprēķinātā nodokļa nomaksas kārtība.

Lai pienākums piemaksāt nodokli rastos iespējami mazākam personu lokam, Budžeta komisijā šodien atbalstīts Finanšu ministrijas ierosinājums, kas dotu iespēju nodokļa maksātājam pašam prognozēt mazāku mēneša neapliekamo minimumu, ja gada laikā paredzēti lielāki ienākumi. Šādā gadījumā ienākuma izmaksātājs nodokļa maksātājam piemērotu viņa paša prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, kas nepārsniedz Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Minimālās algas pacelšana izdevīga politiķiem

Māris Ķirsons, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķiem izdevīgāka ir minimālās mēnešalgas, kas rada papildus ieņēmumus sociālajās iemaksās, nevis neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas nepalielina darba devēju izmaksas, bet tik un tā dod lielākus ienākumus darbinieku maciņos

To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini.

«Lielāka minimālā alga nozīmē, ka darba devējiem palielinās izmaksas, nodokļos valsts iegūs vairāk un valdošie politiķi varēs pārdalīt vairāk nodokļu naudas nekā iepriekš, jo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēri pieaugs ne tikai uz minimālās algas saņēmēju rēķina, bet arī uz strādājošo darba samaksas (pašlaik ir nedaudz - 50-100 eiro - virs minimālās algas) pieauguma,» skaidro A. Dābols. Viņš norāda, ka papildu nauda, ko pārdalīt, politiķiem nerodas tad, ja tiek paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums. «Cilvēkam būtībā ir vienalga, vai makā banknošu paliek vairāk tāpēc, ka tiek paaugstināta minimālā alga vai neapliekamais minimums, savukārt darba devējiem svarīgākais, lai netiktu palielinātas izmaksas un līdz ar to ietekmēta konkurētspēja, – tātad viņi iestāsies par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas savukārt valdošajiem politiķiem samazina budžetā ienākošās naudas pārdales priekus,» tā A. Dābols. Viņš piekrīt daudzu uzņēmēju viedoklim, ka vislabākais risinājums būtu tieši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana. «Nodokļu reformas kontekstā jau ir paredzēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā, taču ar to nepietiek,» tā A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru