Pirms septiņiem gadiem Rīgas Meža aģentūras izveidotais briežu dārzs Rīgas brieži nu ir sasniedzis savu optimālo blīvumu, kas ļauj zināmu skaitu dzīvnieku vai nu pārdot, vai izlaist apkārtējos mežos, un lēmums par to vēl tiks pieņemts.

Briežu dārzs tika izveidots 2006. gadā, kopumā tajā ieguldot aptuveni 250 tūkstošus latu. Kā iepriekš rakstīja mediji, līdzekļi tika novirzīti piebraucamo ceļu ierīkošanai, vairākus kilometrus gara žoga izveidei, meliorācijas sistēmas sakārtošanai. Dārza darbības sākumā tajā tika izlaisti desmit brieži – pieci no zinātniekam G. Skribam piederošās briežaudzētavas Staltbrieži Līgatnē un vēl pieci no V. Dreimenim piederošās briežaudzētavas Strautiņi Kandavā. Pēc kāda laika tika ielaisti vēl desmit brieži. Viena brieža cena tolaik svārstījās no 300 līdz 1000 latiem, iepriekš vēstīja Diena. Pašlaik dārzā dzīvo aptuveni 40 staltbrieži – 9-14 buļļi, 9-14 govis un 12 pērnie un šā gada teļi, Db.lv stāstīja SIA Rīgas meži pārstāve Elga Zēģele.

«Jāliek būs uz diētas,» spriež safari parka More saimnieks Dainis Paeglītis, ar graudu spainīti rokās apstaigājot savus staltbriežu, dambriežu un balto staltbriežu aplokus.

Mežacūkas pavisam izlepušas – var pievilināt tikai ar šokolādi. Sešos aplokos briežu bariņi graciozi uzlūko garāmgājējus. Tikai retais tuvojas sētai, lai pamielotos ar graudiem. Tūristu mīluļi ir mazie dambriedīši, kas atsaucīgāki komunikācijai. Tā arī ir viņu galvenā funkcija – kalpot priekam. Pārējie brieži kļuvuši par nopietnu peļņas avotu.

Labi ragi atmaksājas

Galvenais saimniecības ienākumu avots ir selekcijas darbs. Saimniecība ir sertificēta selekcijas saimniecība un pārdod vaislas dzīvniekus – gan uz ārzemēm, gan tepat Latvijā. «Saulstari1 ir Baltijā viena no Top5 saimniecībām, tādēļ klientu netrūkst,» teic Dainis.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Biedrības Zemnieku saeima (ZSA) šonedēļ rīkoja lauksaimnieku braucienu uz piena ražošanas saimniecībām Vidzemē – Rūjienas, Beverīnas un Kocēnu novados, informē ZSA.

Brauciena mērķis bija piensaimniecības situācijas novērtējums, savstarpējās pieredzes apmaiņa un jaunu zināšanu apguve. Līdz ar lauksaimniekiem labos ražošanas prakses piemērus vērtēja arī pārstāvji no Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra.

Kā norāda ZSA priekšsēdētāja vietnieks un piensaimnieks Juris Cīrulis, neskatoties uz Krievijas embargo radītajiem sarežģījumiem, saimniecības ir spējušas ne tikai turpināt savu darbību, bet arī saglabāt pozitīvu nozares redzējumu. Viņš uzsver: «Ceļš uz veiksmīgi strādājošu saimniecību ir pārdomāta tās vadība - labvēlīgas vides nodrošināšana labiem izslaukumiem, investīcijas jaunākajās tehnoloģijās un uzkrātā pieredze.»

Cīravas pagasta pārvaldes zālē iekārtota ragu izstāde, kas ievērību gūst ar to izcelsmi. Visi ragi ir dabā atrasti, nevis nomedītam dzīvniekam noņemti, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Cīravnieks Arnis Akots stāsta, ka nav mednieks un mežā dodas galvenokārt sēņot. Speciāli neko nemeklējot, bet ar ragiem paveicies. Vienu no ragu komplektiem atradis tālākajā meža stūrī, kad grozs jau pilns. Nu viss bijis jāstiepj ārā.

Otru komplektu ieraudzījis lauka malā liela ceļa malā. Divos dienā to neviens vēl nebija ieraudzījis vai pievērsis uzmanību. «Ļoti skaisti, man pašam patīk,» A. Akots priecājas par atradumu. Cīravas bibliotēkas vadītāja Anita Tuleiko atstāsta speciālistu teikto: ja šie ragi būtu medību trofeja, tad saņemtu «zelta» novērtējumu.

A. Akots atrastos ragus izmanto arī praktiski – viens žuburs pārtapis svečturī, cits izmantots kā drēbju pakarināmais. Tas ir pateicīgs materiāls, vajag tikai izdomu.

Viktors Pērkons, pēc profesijas būdams ihtiologs, Druvienas pagastā meža vidū iecerējis ražot «meža mēbeles», proti, izmantot medību trofejas mēbelēs un interjera elementos, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Prasmi izgatavot mēbeles viņš apguvis pašmācības ceļā. «Rokas aug no īstās vietas. Galva arī ir. Un internets dara brīnumus,» atzīst Viktors.

2016.gada pavasarī Viktors uzzinājis par «Leader» programmu un iespēju startēt projektu konkursā. Tādēļ viņš nodibināja savu uzņēmumu SIA «Meža mēbeles». «Domāju - joka pēc patrenēšos un uzrakstīšu projektu par to, ko gribu darīt tālāk dzīvē. Sanāca diezgan veiksmīgi,» atceras Viktors.

Būvdarbi norisinājās no jūnija līdz septembrim. Ēka, kurā savulaik atradās kūts, tika pielāgota mēbeļu ražošanai un pārveidota par darbnīcu. Šobrīd būvniecības darbi ir pabeigti un ēka ir nodota ekspluatācijā. Viņš stāsta, ka sākotnēji kopējais piešķirtais finansējums bijis aptuveni 72 000 eiro, bet ticis samazināts līdz aptuveni 68 000 eiro darbnīcas izveidošanai un darbgaldu iegādāšanai, no kuriem 30 procenti ir pašu līdzfinansējums. Projektā bija ieplānota arī centrālapkure, bet tā tika noraidīta, jo ēka neatbilda attiecīgajiem būvnormatīviem: tai bija jābūt nosiltinātai, lai varētu ierīkot apkuri visā ēkā.

AS Trikātas siers valdē ievēlēts jauns valdes loceklis - Juris Cīrulis, liecina Lursoft dati.

Viņš ieņēmis Raisas Jablonskas vietu. R. Jablonska amatu uzņēmuma valdē ieņēma jau kopš 2005.gada un patlaban, kā liecina Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija, nav ne dalībniece, ne amatpersona nevienā no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem.

Atšķirībā no kādreizējās valdes locekles, J. Cīrulis patlaban ieņem vairākus amatus, tostarp ir arī SIA Dižbrieži valdes priekšsēdētājs un Lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Trikāta KS valdes loceklis. Papildus tam J. Cīrulis ir arī SIA Dižbrieži kapitāldaļu turētājs, Valmieras rajona Kauguru pagasta zemnieku saimniecības Brieži īpašnieks un Kauguru kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības kapitāldaļu turētājs.

Analizējot ziemāju stāvokli Kurzemē un Zemgalē, lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS eksperti situāciju kopumā vērtē kā apmierinošu - pārziemojuši ziemas kvieši un ziemas mieži, taču rapšiem ziema izrādījusies grūtāka.

Kā stāsta LATRAPS valdes loceklis Ģirts Ozols, ziemas kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus ātrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. "Situācija ir laba, taču nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj. Kopumā situācija nav kritiska - Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15-20%," sējumu stāvokli raksturo Ozols.

Aizvadītajā gadā SIA Rīgas meži apgrozīja 4,6 miljonus latu, kas ir par 63% vairāk nekā iepriekšējā gadā, tādējādi uzrādot 1,1 milj. Ls peļņu iepretim 226 tūkst. Ls zaudējumiem, kas uzņēmumam radās 2011. gadā, liecina Lursoft dati.

Būtisku peļņas daļu – 728 tūkst. Ls – 2012. gadā uzņēmumam veido ieņēmumi no mežaudžu patiesās vērtības, proti, bioloģisko aktīvu novērtēšanas rezerve, norāda uzņēmuma vadība.

Pērn uzņēmums uzsācis jaunas kokzāģētavas Norupe būvniecību. Kokzāģētavā paredzēts pārstrādāt neliela izmēra skujkoku baļķus. Galvenais gatavās produkcijas veids būs žāvētas un ēvelētas mēbeļu sagataves, bet papildu produkcijas veids – apdares dēļi.

Tāpat pie pagājušā gada ievērojamākajiem SIA Rīgas meži notikumiem minama staltbriežu dārza Rīgas brieži izveide Daugavas mežsaimniecības teritorijā. Staltbriežu dārzs izveidots ar mērķi vairot Latvijas dabisko briežu populāciju, pēc tam briežus izlaižot mežos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes sēdē diskutēts par aktualitātēm Latvijas reģionos, kā arī turpmākajiem piena nozares situācijas stabilizācijas pasākumiem, informē biedrības pārstāvji.

Vēlreiz tika apstiprināts, ka Latvijas robežās vienlaikus var pastāvēt ļoti dažādi klimatiskie apstākļi. Kamēr Kurzemes Dienvidu daļā un Zemgalē ir sākusies sēja, Latgales un Vidzemes laukus vietām vēl klāj sniegs. Ir reģioni, kur sals ziemājus nav saudzējis. Visvairāk cietis ir rapsis Jēkabpils pusē, savukārt graudaugi, kā piemēru minot kviešus, ir pārziemojuši salīdzinoši veiksmīgi.

SIA Gavsene saimnieks Aigars Zadiņš no Dundagas stāsta, ka zeme ir pietiekami sausa un pākšaugu un auzu sēja ir sākusies. Ziemāji Kurzemē ir pārziemojuši labi. Tiesa, staltbriežu populācija kļūst arvien lielāka, un tie arī pēc sniega nokušanas turpina mieloties ar ziemājiem. Piena iepirkuma cena Dundagas pusē ir 21 eirocents par litru piena, kas tiek noturēta, pateicoties Dundagas pienotavas aktīvajam darbam vietējā tirgū.

Ziemera pagasta Rateniekos jau septiņus gadus briežus savam, ģimenes un draugu priekam audzē Artis Skaistkalns. Tie gan nav svētkiem raksturīgie ziemeļbrieži, bet dambrieži, raksta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Lai gan pati briežu uzturēšana neizmaksā dārgi, lielākie finanšu ieguldījumi jāveic sākumā – viens dambriedis maksā vidēji 400 eiro. «Dambriežu uzturēšana nemaksā dārgi. Trīs suņu uzturēšana lauku sētā izmaksā tikpat, cik man desmit dambrieži. Baroju ar sienu, graudiem. Ar barošanu nepārspīlējam, jo briežus nedrīkst pārbarot. Vidēji tie ir divi spaiņi dienā ar graudiem. Lai gan viņiem nevajag nojumi, mēs esam tādu uzcēluši, lai varētu paslēpties no lietus,» stāsta A.Skaistkalns.

Dambriežu audzēšana neprasa daudz darba, un tieši tas ir viens no priekšnoteikumiem, kāpēc A.Skaistkalns izvēlējies audzēt tieši šos dzīvniekus. «Gribēju saimniekot un meklēju veidus, ko labāk darīt. Audzēju kartupeļus – neizauga, burkānus – arī nepadevās laba raža. Pie tam vajadzēja ieguldīt daudz darba. Izlēmu audzēt briežus. Vienīgais, kas jādara – jābaro. Brieži neprasa daudz darba,» saka viņš.

Kopīgajā Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītajā 2 eiro piemiņas monētā pārtaps Lietuvas dizainera Justa Petruļa darbs – simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis, informē Latvijas Banka.

Šis dizains saņēmis lielāko balsu skaitu sabiedrības aptaujā, kurā kopumā varēja balsot par sešiem dizaina piedāvājumiem (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas).

Balsojumā piedalījās 14 302 cilvēki no visas pasaules (vienīgais kontinents, no kura netika saņemtas balsis, bija Antarktīda), bet galvenokārt no Baltijas valstīm (93% no balsotājiem). Par jaunā lietuviešu dizainera Justa Petruļa darbu kopumā tika nodotas 4 277 balsis; viņam tā būs debija monētu mākslā.

Justa Petruļa darbs simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni, kas savijas vienā bizē.

Tagad tiks sāktas praktiskās procedūras, lai īstenotu kalšanu, t.sk. monētas dizains tiks saskaņots Eiropas Savienības institūcijās.

Medījumu popularizēšana SIA Medījumu iepirkumi preču zīmes Baltic Wild vadītājam Ivaram Raciņam izvērtusies vēsturiski

Ivars Raciņš sākuma strādājis par pārstāvniecības vadītāju Igaunijas gaļas produktu vairumtirdzniecības kompānijā. «Nostrādāju tur nepilnus trīs gadus, pēdējā gadā igauņi sāka iepirkt un pārstrādāt arī medījumus. Pēc gada no šī biznesa aizgāja, savukārt man iepatikās – uzpirku medījumu kautķermeņus, 98% bija eksports,» viņš stāsta.

Ap 2011.gadu krīzes sekas un toreizējais biznesa modelis sāka traucēt tālākai attīstībai. «Sapratām, ka, tikai iepērkot kautķermeņus un eksportējot saldētu medījumu gaļu, tālāk nav iespējams izaugt. Ja gribam attīstīties, jāiegādājas sava kautuve,» stāsta uzņēmējs. Apzinot investorus, secināts, ka kautuves produkcijai būs pārāk maza pievienotā vērtība un ar tik pieticīgu nākotnes vīziju nevar ieinteresēt investorus, jāiet tālāk, jāpaplašinās sortimentā un jāsāk piedāvāt gatavu produkciju.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) izmaksājusi atlīdzību par šogad apdrošināšanas tirgū vislielāko pieteikto KASKO atlīdzību. Pēc sadursmes ar alni 2017. gada izlaiduma BMW 530D xDrive ir norakstāms, nodarot zaudējumus 52 000 eiro apmērā.

Cilvēki avārijā nav cietuši.

Saskaņā ar BALTA apkopoto statistiku atlīdzību pieteikumu skaits par negadījumiem ar meža dzīvniekiem ik gadu palielinās. Apdrošinātājs vidēji saņem vairāk nekā 100 šādu pieteikumu mēnesī, kas ir par 12% vairāk nekā pērn. Kopā 2019. gada septiņos mēnešos izmaksāti jau 1,2 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 25% vairāk nekā šajā pašā periodā pirms gada.

«Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, arī šogad turpina pieaugt reģistrēto negadījumu skaits un automašīnām nodarīto postījumu apmērs. Ja pagājušogad vidējā KASKO atlīdzība pēc auto sadursmes ar dzīvnieku bija 1515 eiro, šogad vidējais zaudējums sasniedz 1662 eiro,» norāda Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un riska parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Arī pēc krīzes būvniecībā turpinās naudas šķērdēšana un nemērķtiecīga tās tērēšana, tā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzina arhitekte, Latvijas Arhitektūras gada balvas 2015 nacionalās žūrijas priekšsēdētāja Zaiga Gaile.

Turklāt tagad esot arī Eiropas naudas miljoni, kas tiek izšķērdēti. Kā piemēru, kas žūriju satrieca, Gaile minēja Pasta salu Jelgavā. Tur par miljoniem izveidota atpūtnieku sala. «Viss būtu brīnišķīgi - bērnu laukumi un brīvdabas estrādes. Bet, ja padomā par dziļāko jēgu - te bija purvaina sala, izdomāja, ka te būs atpūtnieku sala. Meliorēja, uzbēra, drenēja, uzbēra, visu nobruģēja un tagad tur praktiski vairs nav koku,» skaidroja Gaile.

Kritiku saņēmis arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekts. «Nu kas tā par strīpainu būdiņu tur blakus? Uzbūvēja bibliotēku, un pēkšņi noskaidrojas, ka tehnisko telpu nav un bibliotēku vienkārši nevar «palaist». Un pusgada laikā plašajā laukā parādījās tāda dīvaina, strīpaina būdiņa. Bez konkursa un pilnīgi nesaprotami,» izbrīnu pauda Gaile.

Jaunais ES budžets tādās nesabalansētās valstīs kā Latvija sakūda tautsaimniecības jomas un politiķus. Tas tādēļ, ka jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) tieši pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām atvēlētais finansējums salīdzinājumā ar šo plānošanas periodu nevis samazināsies, bet, gluži pretēji, pieaugs. Tāpat pastāv ļoti atšķirīgi viedokļi par to, vai Latvijai, kas ES pievienojās 2004. gadā, bija iespējas «izsist» sev labākus nosacījumus.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš DFS redzamo tendenci – virzību uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām un radošumu – uztver kā viņam personīgi pozitīvu ziņu. ES kopumā sāk saprast, «uz ko tā var balstīties», DB saka zinātnieks. «ES nevar balstīties uz subsidēto lauksaimniecību un citiem pasaules mēroga konkurenci neveicinošiem pasākumiem,» viņš uzsver.

Lai gan sarunu vedējiem ir izdevies izcīnīt kopumā ap 135% lielu pieaugumu tiešmaksājumiem, Latvijas lauksaimnieki pauž sarūgtinājumu par to, ka prasība novērst nevienlīdzību tomēr nav izpildīta, turklāt tiešmaksājumu izlīdzināšana notiks pakāpeniski.

Mežkopības izaicinājumi, kas bija aktuāli pirms 10 gadiem, kad sāku vadīt LVM Mežkopības komandu, atšķiras no tiem, ar kuriem saskaramies šodien. Darba spēka trūkums, kas kļuvis aktuāls daudzās nozarēs, arvien biežāk tiek risināts, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Pirms mazliet vairāk nekā gada uzņēmums “Latvijas valsts meži” publicēja sludinājumu par to, ka meklē un vēlas iegādāties mašinizētas stādīšanas pakalpojumu – sešus ekskavatorus, kas būtu aprīkoti ar stādīšanas galvām un attiecīgi varētu veikt stādīšanas darbus. Jā, tie aizstātu cilvēku darbu. To, protams, sludinājumā neteicām. Atbilstošu pretendentu meklēšanai izmantojām visus iespējamos komunikācijas kanālus, arī sociālos tīklus. Tieši tur parādījās komentāri, ka drīz jau reģionos uz ballēm brauks ekskavatori, jo cilvēki vairs tur nebūs… Nu bet lūdzu! Nāciet un strādājiet! Realitāte ir tāda, ka izpildīt mežsaimnieciskos plānus kļūst arvien grūtāk, jo trūkst cilvēku resursu. No vienas puses mēs baidāmies, ka tehnoloģijas atņems darbavietas. No otras – skaudrā realitāte – mežsaimniecībā trūkst darbaspēka, un nākotne šajā ziņā nesola neko labu. Vienīgais risinājums ir tehnoloģijas, un šeit gan ir diezgan plašas iespējas.