Būve

Celtnieku rosība mazumā neiet

Mārtiņš Apinis, 15.08.2012

Jaunākais izdevums

Pāris gadus atpakaļ dīkstāvē esošo ceļamkrānu žēlīgo čīkstoņu un pamesto būvobjektu logu ailēs svilpojošo vēju nomainījušas ievērojami priecīgākas skaņas. Celtņu un āmuru klaboņa, kā arī špakteļlāpstu skrapstoņas statistiskais pienesums ir straujāki būvniecības izaugsmes tempi nekā tā dēvētajos treknajos gados, gada laikā būvniecības apjomiem pieaugot par 23,5%.

Šis pieauguma temps gada izteiksmē gan ir par pieciem procentpunktiem lēnāks nekā gada pirmajos trijos mēnešos, taču vienalga straujāks nekā iepriekšējā būvniecības buma laikā pagājušās desmitgades otrajā pusē.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vislielākais būvniecības un remontdarbu apjoma pieaugums, salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu, bija maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikāciju līniju, kā arī ielu un ceļu būvniecībā - attiecīgi par 107,3% un 48,4%. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās tiltu un tuneļu, kā arī rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – attiecīgi par 24% un 11,1%.

2012. gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 2011. gada 1.pusgadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 25,4%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms pieauga par 16,7%, inženierbūvju būvniecība – par 28,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Būvniecības nozarei nākamo trīs gadu laikā ir potenciāls ik gadu augt par 10%

LETA, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini liecina, ka nākamo trīs gadu laikā Latvijas būvniecības izaugsmes potenciāls ir 10% gadā, šodien Būvniecības nedēļas 2017 atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs norādīja, ka finanšu konsultāciju kompānijas "Pwc" veiktajā pētījumā par globālās būvniecības attīstību līdz 2030.gadam, secināts, ka globālie būvniecības apjomi pieaugs par 85%, kas būtībā palielināsies, balstoties uz attīstīto valstu atgūšanās no ekonomiskās nestabilitātes.

Ašeradens skaidroja, ka būvniecības nozares vidēja termiņa attīstības stratēģijā iestrādāts mērķis nozarei nākamo septiņu gadu laikā dubultot savu apgrozījumu, sasniedzot trīs miljardus eiro, plānojot ikgadējo nozares pieaugumu par 8% līdz 9%. "Redzēsim. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, bet es gribētu teikt, ka, ja mēs to sabalansējam ar eksporta mērķiem, (..) tad pilnīgi noteikti tas ir iespējams," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

EM: Būvniecības nozarē arī turpmāk sagaidāma mērena izaugsme

Žanete Hāka, 13.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā būvniecības nozarē arī turpmāk sagaidāma mērena izaugsme, prognozē Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākais referents Edmunds Gergelevičs.

Būvniecības nozares attīstību lielā mērā ietekmēs arī ES fondu līdzekļu pieejamība, viņš piebilst.

Lai gan 2014.gadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga, jau 2014.gada otrajā pusē būvniecības izaugsmes tempi palēninājās un arī 2015.gada pirmajā pusē būvniecības nozares izaugsme bija vāja. Savukārt 3.ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 4,9% pret iepriekšējo gadu. Kopumā šī gada trīs ceturkšņos būvniecības apjomi pieauga par 1,1%, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu.

3.ceturksnī visstraujāk pieauga inženierbūvju būvniecības apjomi, kas nodrošināja lielāko devumu būvniecības apjomu pieaugumā. Kopumā inženierbūvju būvniecības apjomi 3.ceturksnī bija par 15,3% lielāki nekā 2014.gada attiecīgajā periodā. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2013.gada beigām. Vislielākais devums inženierbūvju kategorijā bija šoseju, ielu un ceļu būvniecības pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Atklāts jauns būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs

Db.lv, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada Rumbulā atklāts jaunais vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs "Nomales".

Parakstīts arī sadarbības memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un demontāžas atkritumu segmentā. Tajā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

"Būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ikdienā mēs redzam, ka ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka mēs – visas nozarē iesaistītās puses –, parakstot sadarbības memorandu, identificējam, kā ar aktīvu rīcību varam gādāt, lai būvniecības atkritumu apsaimniekošana notiktu videi un cilvēkam drošā veidā, lai efektīvi tiktu īstenoti aprites ekonomikas principi. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai aizvien palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos," pauž SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare nākamajos gados augs, bet, visticamāk, šī izaugsme nebūs strauja un nepārsniegs 5% gadā, prognozēja Nozare.lv rīkotās būvnieku diskusijas dalībnieki.

Patlaban galvenais izaugsmes virzītājs ir daži lielie infrastruktūras projekti, bet lielākie pasūtītāji ir valsts un pašvaldības. Straujāku izaugsmi kavē privāto investoru pasūtījumu trūkums, kā arī neskaidrība par Eiropas Savienības (ES) pieejamo finansējumu dažādiem projektiem pēc 2014.gada.

«Nav skaidrs, kas notiks 2014.gada 1.janvārī, kad sāksies nākamā plānošanas perioda ES fondu līdzekļu apguve. Būvniecība nav tā nozare, kas būtu iekļauta prioritāro nozaru sarakstā, un tā ir pakārtota citām nozarēm. Bez būvniecības jau neiztiks, bet, kādi būs apjomi – grūti prognozēt,» sacīja SIA Arčers direktora padomnieks Imants Akmentiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - Arčers valdes locekle: Būvniecības nozarē tik tiešām ir grūti laiki

Lelde Petrāne, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jāpiekrīt Māra Saukāna teiktajam – būvniecības nozarē tik tiešām ir grūti laiki, kas turpināsies vismaz vēl gadu. Līdz ar pārrāvumu Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē ir ievērojami samazinājies būvniecības apjoms, konkurence kļūst arvien sīvāka, joprojām strādājam pēc zemākās cenas principa, bet tirgus sakārtošana arvien kavējas,» biznesa portālam db.lv sacīja SIA Arčers valdes locekle Maija Baltgalve.

«Turklāt situāciju negatīvi joprojām ietekmē arī hroniski nerisinātās un iepriekšējos gados ignorētās problēmas likumdošanā, kas regulē publiskos iepirkumus, konkurenci, kvalitātes prasības, uzraudzību un citus nozarei būtiskus faktorus. Viss liecina par to, ka lielākajai daļai būvniecības uzņēmumu šogad būs ievērojami sliktāki finanšu rādītāji nekā gadu iepriekš,» viņa skaidroja.

«Taču brīdī, kad beidzot sāksim apgūt iekavēto ES fondu finansējumu, novājinātā Latvijas būvniecības nozare saskarsies ar kritisku kvalificēta darbaspēka trūkumu, ievērojamu izmaksu pieaugumu un saspringtu darba grafiku, lai paspētu iekļauties finansējuma apguves termiņos. Tās būs sekas pārraudzības trūkumam, par ko nozare brīdināja jau pirms iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda beigām,» uzsver SIA Arčers valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Traģēdija Zolitūdē: Būvuzņēmējs Pauniņš notiesājošam spriedumam gatavs

Andrejs Vaivars, BNS, speciāli DB, 23.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmējs Ainārs Pauniņš notiesājošam spriedumam esot gatavs. Intervijā uzņēmējs, kura vārds šobrīd bieži tiek piesaukts gan saistībā ar Maxima traģēdiju, gan uguns postījumiem Rīgas pilī, stāsta par Latvijas būvniecības tirgus īpatnībām, vājajiem posmiem un arī problēmu iemesliem.

Kā ir mainījusies jūsu dzīve kopš Zolitūdes traģēdijas?

Tas, kas notika Zolitūdē, bija briesmīgi. Es to pārdzīvoju divas trīs reizes vairāk nekā daudzi citi. Traģēdija ir skārusi arī manus ģimenes locekļus un tuviniekus. Es jūtu milzīgu morālo līdzatbildību par to, kas ir noticis, jo nekas tāds nedrīkstēja notikt. Tas nedrīkst atkārtoties. Mēģinām noskaidrot cēloņus notikušajam, tāpēc esam piesaistījuši gan vietējos, gan britu ekspertus, kas dod savus slēdzienus. Sadarbojamies arī ar tiesībsargājošajām institūcijām. Kopš Zolitūdes traģēdijas veicam dubultu drošības kontroli būvniecības objektos. Tas nozīmē, ka objektā būvniecības laikā būvuzraugs izvērtē visas konstrukcijas, dodot slēdzienu par to nestspēju un citām īpašībām saskaņā ar projektu. Šādu pašu pārbaudi veicam, kad objekts tiek nodots ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības apjomi Eiropā gada laikā sarukuši par 6,9%

Gunta Kursiša, 18.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības produkcija 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs maijā gada griezumā samazinājusies par 6,9%, savukārt eirozonas valstīs vērojams vēl būtiskāks būvniecības produkcijas samazinājums 8,4% apmērā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, šā gada maijā būvniecības apjomi ES pieauguši par 1,6%, bet eirozonā – par 0,1%.

Latvijai, tāpat kā Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Kiprai, Lietuvai un Maltai, Eurostat nav jāiesniedz ikmēneša dati par būvniecības produkcijas izmaiņām, tādēļ par šīm ES dalībvalstīm nav informācijas.

Lielākais būvniecības produkcijas kritums ES gada griezumā reģistrēts Spānijā (-24,8%), Slovēnijā (-23,7%), Portugālē (-16,4%), bet lielākā būvniecības izaugsme, salīdzinot šā un pērnā gada maiju, notikusi Rumānijā (+21,1%), Polijā (+6,5%) un Vācijā (+2,2%).

Salīdzinot ar aprīli, maijā lielākais būvniecības apjomu pieaugums ticis novērots Lielbritānijā (+6,3%), Rumānijā (+5,0%) un Portugālē (+3,6%), bet ievērojamākā lejupslīde – Slovēnijā (-17,5%), Ungārijā (-4,1%) un Spānijā (-3,3%). Kopumā mēneša laikā būvniecības produkcija palielinājusies astoņās ES valstīs, bet samazinājusies sešās valstīs, par kurām Eurostat pieejami dati. Čehijā būvniecības produkcijas apjoms saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozarē 2015.gadu varētu raksturot kā turpinājumu pārejas periodam, kas aizsākās gadu iepriekš un saistīts ar ES fondu jaunā budžeta plānošanas cikla līdzekļu apguves uzsākšanu, kā arī nozares dalībnieku apņemšanos veikt nepieciešamos mājas darbus nozares sakārtošanai kvalitātēs, drošības un uzraudzības jomā, uzskata Nordea Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietnieks Latvijā Jānis Zagorskis.

Būvniecības izaugsmes temps aizvadītajā gadā būtiski samazinājās, atsevišķos segmentos uzrādot ievērojamu kritumu. Jaunākie pieejamie, 2015.gada deviņu mēnešu dati, uzrāda vairs tikai 1% pieaugumu pret attiecīgo periodu gadu iepriekš, tai skaitā, inženierbūvju būvniecības apjoms pieauga par 9,6%, ēku būvniecības samazinājās par 6,4%.

«Būvniecības nozares dati ieskicē nozares sabremzēšanās tendences un ir signāls sagaidāmajiem izaicinājumiem 2016.gadā. Papildus piesardzību nākotnes prognozēm vieš fakts, ka 2015.gadā ir pabeigti un nodoti ekspluatācijā virkne lielu publisko būvniecības objektu – ostu un dzelzceļa infrastruktūrā, ceļu būvniecībā, ēku būvniecībā un šo projektu apjomi nozares datos nākotnē vairs neparādīsies. To vietā jaunu, apjomos līdzvērtīgu objektu pasūtījumu skaits ir ievērojami samazinājies, kur viens no būtiskākajiem iemesliem ir publisko pasūtītāju kavēšanās ar ES fondu atbalsta projektu laicīgu sagatavošanu. Rezultātā projektu īstenošana un pieejamo fondu ieplūšanas nozarē atliekas uz vēlākiem periodiem. Jau šobrīd redzams, ka virkne 2015.gadā un 2016.gadā plānotu projektu īstenošana ir pārcelta uz 2016.gada otro pusi un 2017.gadu,» uzskata Nordea eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ekonomikas ministrija: būvniecības nozare kļuvusi par visstraujāk augošo nozari valstī

Lelde Petrāne, 29.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare, kas iepriekšējos gados finanšu krīzes iespaidā piedzīvoja ievērojamu kritumu, šobrīd ir veiksmīgi atguvusies un būtiski kāpinājusi savu konkurētspēju, kļūstot par visstraujāk augošo nozari valstī. Būvspeciālistu un būvkomersantu augstā konkurētspēja ir nodrošinājusi iespēju nozares komersantiem pārorientēties uz ārējiem tirgiem un ievērojami palielināt būvniecības eksportu.

Par to informē Ekonomikas ministrija.

2011. gadā IKP pieaugums būvniecībā pret iepriekšējo gadu veidoja 12,4 %. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas piesardzīgākajām prognozēm 2012. gadā būvniecības nozares kopējā izaugsme varētu veidot 14,3 %. Savukārt nākamajā gadā nozares īpatsvara pieaugums varētu veidot 8,3 %, bet turpmāk līdz 2016. gadam – vidēji 4,0 - 6,8 % ik gadu.

Būvniecības nozares izaugsme atspoguļojoties arī jaunu būvkomersantu darbības uzsākšanā – 2012.gadā līdz 31.jūlijam reģistrēti 615 jauni būvkomersanti, kas par 13,5 % pārsniedz 2011.gada attiecīgā perioda datus.

Būvkomersantu reģistrā reģistrēts 10 000.būvkomersants - sabiedrība ar ierobežotu atbildību SAVS meistars, kas savas darbības uzsākšanu reģistrējusi 2012.gada 30.jūlijā. SIA SAVS meistars ir neliels Stopiņu novada komersants, kas nodarbosies ar ēku būvdarbu vadīšanu un būvuzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē ES turpinās recesija

Gunta Kursiša, 19.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības apjomi šā gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, eirozonā samazinājās par 5%, bet 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs – par 5,1%, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Mēneša griezumā eirozonā vērojams būvniecības apjomu samazinājums 2,7% apmērā, bet visās 27 dalībvalstīs – 10,8% apmērā.

Gada griezumā būvniecības apjomi ir samazinājušies deviņās valstīs, bet palielinājušies – piecās. Viskrasāk būvniecības apjomi aptuveni 14-15% apmērā sarukuši Itālijā, Slovākijā, Spānijā un Slovēnijā, bet labākie uzlabojumi būvniecības nozarē gada griezumā, saskaņā ar aprīļa datiem, vērojami Rumānijā (+23%), Polijā (+9,7%) un Zviedrijā (+4,3%).

Db.lv jau vēstīja, ka kopumā ES būvniecības apjomi šā gada februārī gada griezumā samazinājušies vienpadsmit valstīs, bet palielinājušies trīs valstīs – Polijā (+13,4%), Rumānijā (+5,2%) un Zviedrijā (+3,6%), savukārt Francijā saglabājušies pērnā gada attiecīgā mēnešā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji. Dati par būvniecības produkcijas apjoma dinamiku 2019.gadā liecina, ka šajā gadā attīstības tempi ir palēninājušies un 1.pusgadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 3,4%, salīdzinot ar 2018.gada 1.pusgadu, informē Ekonomikas ministrija.

Ja šā gada 1.ceturksnī nozare auga par 7,4% salīdzinājumā ar 2018.gada atbilstošo ceturksni, tad pieaugums 2.ceturksnī veido tikai 1%. To var skaidrot ar bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Līdztekus nozares attīstību ierobežo lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegušās Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas.

2019.gada 2.ceturkšņa nelielo pieaugumu nodrošināja tikai ēku būvniecības apjomu attīstība. Šajā periodā specializētie būvdarbi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada. Savukārt dati par inženierbūvniecību uzrāda samazinājumu, kas turpinās jau vairākus ceturkšņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības apjomi eirozonā auguši par 0,7%

Žanete Hāka, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā palielinājušies par 0,7%, savukārt Eiropas Savienībā apjomi auguši par 0,8%, liecina Eurostat dati.

Maijā apjomi auga attiecīgi par 0,5% un 0,3%.

Salīdzinot ar pērnā gada jūniju, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā saruka par 3%, bet ES – par 1,5%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati pieejami, būvniecības apjomi pieauga četrās, saruka sešās, bet nemainījās trīs valstīs. Lielākais pieaugums bija Slovēnijā – par 10,5%, Polijā – par 5,3% un Vācijā – par 1,6%. Savukārt lielākais kritums bija Rumānijā – par 2,4%, Portugālē – par 2,2% un Zviedrijā – par 0,9%.

Gada laikā būvniecības apjomi sarukuši desmit valstīs, bet pieauguši – trīs valstīs. Lielākais kritums reģistrēts Polijā – par 16,3%, Portugālē – par 12% un Slovākijā – par 10,7%. Savukārt apjomi visvairāk pieauguši Ungārijā – par 12,5%, Spānijā – par 4,1% un Zviedrijā – par 3,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 384,4 milj. eiro.

Būvniecības apjoma kāpumu ietekmēja pieaugums nedzīvojamo ēku būvniecībā par 17 % un inženierbūvju būvniecībā - par 28,1 %, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 14,6 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, ievērojams būvniecības produkcijas pieaugums nedzīvojamo ēku grupā bija rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, kam būvniecības apjomi palielinājās 2 reizes, kā arī skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēkām - par 65,7 %. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā par 55,1 %, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – par 24,5 %.

CSP norāda, ka dzīvojamo māju būvniecības apjoma kritumu ietekmēja triju vai vairāku dzīvokļu māju būvniecības samazinājums par 19,7 %, bet pieaugums bija viena dzīvokļa un divu dzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 6,4 % un 7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības produkcijas apjoms eirozonā pieauga par 0,9%, bet Eiropas Savienībā – par 1%, liecina Eurostat dati.

Savukārt novembrī, salīdzinot ar oktobri, būvniecības produkcijas apjomi saruka par attiecīgi 0,2% un 0,8%.

Gada laikā – decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā saruka par 0,2%, bet ES – par 0,8%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, decembrī būvniecības produkcijas apjomi pieauga deviņās valstīs, bet saruka sešās. Lielākais kāpums vērojams Čehijā – par 6%, Francijā – par 4,5% un Slovākijā – par 2,9%. Savukārt lielāko kritumu varēja vērot Slovēnijā – par 17,2%, Polijā – par 4,1% un Spānijā – par 3,3%.

Savukārt gada laikā apjomi sarukuši piecās valstīs, bet auguši desmit valstīs. Lielākais kritums reģistrēts Portugālē – par 14,1%, Itālijā – par 8,8% un Spānijā – par 4,7%, savukārt lielākais kāpums vērojams Ungārijā – par 11,5%, Slovākijā – par 9,2% un Lielbritānijā – par 6,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada laikā būvniecības apjomi eirozonā un ES sarūk par 5,1%

Žanete Hāka, 17.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā un Eiropas Savienībā samazinājušies par 5,1%, liecina Eurostat dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, eirozonā būvniecības apjomi eirozonā saruka par 0,3%, bet ES – par 0,2%. Jāpiebilst, ka aprīlī sektorā bija vērojama izaugsme, eirozonā būvniecības produkcijas apjomiem pieaugot par 1%, bet ES – par 1,1%.

Starp valstīm, par kurām dati ir pieejami, būvniecības produkcijas apjomi maijā samazinājušies deviņās, pieauguši četrās, bet saglabājušies stabili vienā – Lielbritānijā. Lielākais kritums mēneša laikā bija Bulgārijā – par 4,2%, Polijā un Slovēnijā – par 2,8% katrā un Vācijā – par 2,6%. Savukārt straujāko mēneša pieaugumu varēja vērot Spānijā – par 4,4%, Rumānijā – par 3,1% un Zviedrijā – par 1,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā pieauguši par 1,5%, bet Eiropas Savienībā – par 1,3%, liecina Eurostat dati.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības produkcijas apjomi pieauga attiecīgi par 1,3% un 1,2%.

Savukārt janvārī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā palielinājās par 8,8%, bet ES – par 7,3%.

Mēneša laikā lielākais būvniecības produkcijas apjomu pieaugums vērojams Slovēnijā – par 22,4%, Spānijā – par 5,8% un Vācijā – par 4,4%. Savukārt lielākais kritums reģistrēts Rumānijā – par 4,3%, Slovākijā – par 3,9% un Francijā – par 2,2%. Latvijā pērnā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, apjomi sarukuši par 2,3%.

Lielākais būvniecības produkcijas pieaugums gada laikā reģistrēts Slovēnijā – par 42,8%, Spānijā – par 17,6%, Ungārijā – par 15,9% un Vācijā – par 14,1%, bet lielākais kritums bijis Portugālē – par 14%, Rumānijā – par 9,2% un Itālijā – par 7,9%. Latvijā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada pēdējo ceturksni, apjomi auguši par 3,9%, kas ir sestais straujākais kāpums ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Elektronisko sakaru tīklu būvniecības pārraudzība - tikai būvvalžu kompetencē

Lelde Petrāne, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā pieņemtie grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas stājās spēkā šā gada aprīlī, paredz, ka turpmāk elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības pārraudzība būs pašvaldību būvvalžu kompetencē. Šāds lēmums pieņemts būvniecības administratīvā sloga mazināšanai, no kā ieguvēji būs gan uzņēmēji, gan valsts un pašvaldību iestādes, kas plāno izveidot elektronisko sakaru tīklus, informē VAS Elektroniskie sakari.

Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk sakaru tīklu būvniecības projekti ir jāiesniedz saskaņošanai attiecīgās pašvaldības būvvaldē, kas, ņemot vērā normatīvos aktus, arī to saskaņo noteiktajā kārtībā un izsniedz būvatļauju.

Pirmskrīzes periodā, kad būvniecības apjomi pieauga straujāk, nekā tos bija iespējams kontrolēt, būtiski palielinājās nelegāli izbūvētu elektronisko sakaru tīklu skaits. Tādēļ 2008.gadā tika izmainīta būvniecības procesu regulējošo normatīvo aktu bāze, nosakot, ka būvniecības projekti, pirms saskaņošanas ar būvvaldi, ir jāsaskaņo ar VAS Elektroniskie sakari. Šobrīd šī joma ir sakārtota, tāpēc būvniecības process esot vienkāršots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares uzņēmumi šī gada krīzē nonāca jau "sliktā formā", tādēļ 2022.gada nogalē noskaņojums nozarē ir ļoti pesimistisks, intervijā sacīja būvfirmas SIA "Velve" mātesuzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.

"Piedzīvojumi būvniecības nozarē sākās tieši ar Konkurences padomes lēmumu par karteli. Tam sekoja Covid-19 pandēmija. Tādēļ ir jāuzsver, ka tagadējā situācijā, kas ir kara Ukrainā izraisītās sekas un energokrīze, būvniecības uzņēmumi jau nonāca, ja tā var teikt, sliktā formā," sacīja Griga.

Viņa skaidroja, ka pārrāvumi piegāžu ķēdēs un materiālu trūkums būvniecībā radīja sadārdzinājumus jau Covid-19 laikā. Runa pamatā bija par metāla izstrādājumiem, kokmateriāliem, betonu, elektroinstalācijas materiāliem, un šo sadārdzinājumu būvnieki lielā mērā iznesa uz saviem pleciem un radās zaudējumi.

Tādēļ šajā gadā nozare nonāca jau bez lielām rezervēm, teica Griga. Visi cerējuši, ka šogad beidzot varēs atkopties no pandēmijas radītajām sekām, bet notika pilnīgi pretēji. Sākās karš, un tā ietekmē būvniecības izmaksas ir cēlušās vidēji par 20-30%. Turklāt tas ir vidējais rādītājs, jo atsevišķās pozīcijās pieaugums ir līdz pat 200%, uzsvēra Griga. Tas visiem rada grūtības ar sākto līgumu izpildi, tādēļ 2022.gada nogalē noskaņojums ir ļoti pesimistisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā un Eiropas Savienībā sarukuši par 1,3%, liecina Eurostat provizoriskie dati.

Augustā apjomi saruka attiecīgi par 0,3% un 0,2%.

Savukārt gada laikā būvniecības produkcijas apjomi eirozonā samazinājās par 0,2%, bet ES – palielinājās par 0,2%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mēneša laikā būvniecības produkcijas apjomi saruka deviņās valstīs, bet pieauga – sešās. Lielākais kritums bijis Portugālē – par 12,3%, Rumānijā – par 6,9% un Čehijā – par 4,6%. Savukārt lielākais kāpums bijis Slovēnijā – par 6,2%, Slovākijā – par 1,6% un Ungārijā – par 0,8%.

Savukārt gada laikā būvniecības produkcijas apjomi sarukuši deviņās, pieauguši – piecās, bet nav mainījušies Slovākijā.

Komentāri

Pievienot komentāru