Būvniecība un īpašums

Ceļu būvnieki iebilst pret dabas resursu nodokļa palielināšanu minerālmateriāliem

Db.lv, 16.10.2023

Jaunākais izdevums

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

LCB vērš uzmanību, ka nav aprēķināts, kā likmes paaugstinājums ietekmēs būvniecības nozari, materiālu pašizmaksu, būvniecības cenas gan valsts un pašvaldību, gan privātajā sektorā.

Pagājušā gada izskaņā VARAM norādīja, ka plānota "kopēja fiskālā ietekme uz nozari - aptuveni viens miljons eiro gadā. (2024.gadā - 0,785 miljoni eiro, 2025.gadā - 1,185 miljoni eiro un 2026.gadā - 1,256 miljoni eiro)". Toties gadu vēlāk, pēc LCB ekspertu vērtējuma, nodokļa radītais sadārdzinājums tuvosies 10 miljoniem eiro.

LCB norāda, ka valstij būs jārēķinās arī ar "Rail Baltica" trases celtniecības sadārdzināšanos, kuras būvē paredzami ļoti būtiski zemes darbi, smilts un grants pārvietošana. "No vienas puses, valsts šausminās par būvniecības sadārdzinājumu, īsti nespēj atrast papildu līdzekļus, bet, no otras puses, pati veic darbības, kas sadārdzinājumu padarīs vēl iespaidīgāku. Jācer, ka tā nav apzināta diversija pret Latvijas gadsimta būvi," viņš pauž.

LCB arī uzskata, ka VARAM izvēlētais laiks grozījumu izdarīšanai ir visnepiemērotākais, jo Covid-19 pandēmija, Krievijas īstenotais karš Ukrainā un citi notikumi ir nelabvēlīgi ietekmējuši uzņēmumu finanšu situāciju. Pilnībā ir izmainījušās būvniecības materiālu piegādes, bet materiālu cenu kāpums ir bijis vēl nekad nepieredzētā līmenī. Lai izpildītu noslēgtās būvniecības saistības, uzņēmēji šogad ir strādājuši praktiski bez peļņas.

Tāpat LCB vadītājs norāda, ka nav ņemts vērā, ka ceļu būvniecībā ir sākti daudzgadu projekti, kuru noslēgums, ņemot vērā tehnoloģisko pārtraukumu ziemas sezonā, beigsies pēc 2024.gada. Līdz ar to, startējot šādos iepirkumos, komersantiem nav bijis zināms par DRN (smilts, smilts - grants un citu materiālu) likmes pieaugumu. Tas nozīmē, ka komersantam var rasties finansiāli zaudējumi, izbūvējot objektu, jo, startējot iepirkumā, smilts un grants iepirkuma cenas ir norādītas, ņemot vērā 2023.gada DRN likmes.

Minerālo (inerto) materiālu atkārtotu izmantošanu ceļu būvniekam nosaka VAS "Latvijas valsts ceļi" saskaņotās "Ceļu specifikācijas". Citās nozarēs attiecīgi ir citas specifikācijas. Tāpēc LCB ieskatā ir tikai loģiski un nepieciešami, izdarot šādus grozījumus, vispirms veikt izmaiņas dažādu nozaru specifikācijās attiecībā uz minerālo materiālu atkārtotu izmantošanu, un tikai tad paredzēt DRN likmes paaugstinājumu. DRN likmes paaugstinājums neveicinās straujāku pāreju uz aprites ekonomiku, taču, iespējams, var radīt situāciju, kad netiek uzrādīts faktiski iegūtais derīgo izrakteņu apjoms atradnēs, skaidro A.Bērziņš.

LCB nav arī saprotams, kā paaugstinātais nodoklis grantij un smiltij vispār veicinās aprites ekonomiku. Pašlaik pat sadrupinātu betonu nav iespējams izlietot valsts un pašvaldības autoceļu būvē, un tas atzīts arī VARAM likumprojekta anotācijā. Projektos atkārtota materiālu, piemēram, sadrupinātu betona apmaļu vai bruģa izmantošana nav paredzēta. LCB ieskatā straujāku pāreju uz aprites ekonomiku vajadzētu sākt tieši ar šī jautājuma risināšanu.

Jau ziņots, ka no nākamā gada atsevišķās jomās Latvijā plānots būtiski palielināt DRN likmi.

Likumprojekts paredz pakāpeniski no 95 līdz 130 eiro par tonnu paaugstināt DRN likmi sadzīves un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem. No 2024.gada likme plānota 110 eiro par tonnu, 2025.gadā - 120 eiro par tonnu, bet 2026.gadā - 130 eiro par tonnu. Līdz ar to trīs gadu laikā DRN likme par sadzīves atkritumiem tiks paaugstināta par nepilniem 37%.

Tiks paaugstinātas DRN likmes arī par bīstamo atkritumu apglabāšanu. Šo likmi no 100 eiro par tonnu plānots paaugstināt līdz 115 eiro par tonnu nākamgad, 125 eiro par tonnu 2025.gadā un 135 eiro par tonnu 2026.gadā.

Plānots divas reizes palielināt DRN par Latvijā ievestajiem transportlīdzekļiem. Kā skaidrots likuma anotācijā, DRN likme par vienu transportlīdzekli, kuru pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā, pašlaik ir 55 eiro.

Nolietoto transportlīdzekļu jomā konstatēts, ka tieši pārstrādei un reģenerācijai pieaug nolietoto transportlīdzekļu atkritumu daudzums, ko veido melnie un krāsainie metāli, kā arī pieaug plastmasas atkritumu un elektronisko atkritumu īpatsvars.

Ņemot to vērā, nodokļa likmi transportlīdzekļiem plānots paaugstināt divas reizes - līdz 110 eiro.

Tāpat plānots noteikt jaunus DRN objektus, par kuriem būs jāmaksā šis nodoklis. Tā būs ogļūdeņražu ieguve, tekstilizstrādājumi, plastmasu saturoši izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki, kam nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu, riepas, ar ko ir aprīkoti transportlīdzekļi, plastmasas iepakojums un kompozīta iepakojuma sastāvā esošās plastmasas daudzums, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmuma SIA "Nordes būve" valdē darbu uzsāk Juris Frīdmanis, informē uzņēmums.

J.Frīdmanis ir pieredzējis vadītājs, kurš kā privātā partnera AS “Kekava ABT” pārstāvis ir atbildīgs par Baltijas valstīs pirmā vērienīgā publiskās un privātās partnerības projekta ceļu nozarē – Ķekavas apvedceļa realizāciju. J.Frīdmanis iepriekš bijis ceļu būves firmas SIA "Binders" finanšu un attīstības direktors, kā arī AS "Diena" finanšu direktors.

“Esmu gandarīts par iespēju ienākt “Nordes būve” komandā brīdī, kad uzņēmums kāpina savu kapacitāti un uzsāk jaunu attīstības posmu. Drīzumā tiks noslēgti valsts mērogā nozīmīgi līgumi – atklātā konkursa “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība: būvniecība” rezultātā iegūtas tiesības veikt dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, kā arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” rīkotajā iepirkuma procedūrā par žoga izbūvi uz Krievijas – Latvijas robežas iegūtas tiesības veikt darbus vairākos robežas posmos. Šo projektu kvalitatīva un savlaicīga realizācija būs starp manām prioritātēm,” uzsver J.Frīdmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noslēdzošais etaps 13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvē, informē Rīgas dome.

Kopumā pašlaik darbi citās projekta zonās noris atbilstoši grafikam un tos plānots pabeigt šī gada septembrī.

13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvi sāka ar apakšzemes komunikāciju maiņu, un šo darbu izbūve ir noslēguma stadijā. Šobrīd uzsākta brauktuves seguma, kā arī veloceļa un ietves segumu izbūve.

Maskavas ielas posmā no tilta pār Pilsētas kanālu līdz Dzelzceļa tiltam šobrīd izbūvē tramvaju sliežu ceļu. Virs tilta Maskavas ielā turpinās brauktuves konstrukcijas izbūve, kam sekos sliežu pārmiju būvniecība. Noslēgumam tuvojas tilta atjaunošanas darbi ‒ turpinās margu atjaunošana, kā arī remontdarbi no ūdens zonas, lai atjaunotu vēsturisko ķieģeļa mūra arku. Tāpat Maskavas ielā iepretim Rīgas Centrāltirgum šobrīd norisinās pēdējie apjomīgākie apakšzemes inženiertīklu maiņas darbi, kam sekos ielas brauktuves atjaunošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta un ekspluatācija nodota pirmā no astoņām Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvatļaujām, tostarp pirmā būve – transformatoru apakšstacija. Jaunā apakšstacija jau šobrīd apgādā Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju ar elektrību, nodrošinot modernākas un drošākas inženierkomunikācijas.

Tāpat pabeigtās būvatļaujas ietvaros projekta dienvidu pusē no Maskavas ielas līdz Lāčplēša ielai veikta uzbēruma un infrastruktūras demontāža, visā projekta zonā pabeigti apjomīgie apakšzemes komunikāciju un inženiertīklu pārbūves darbi.

Rail Baltica Rīgas Centrālais mezgls kā “projektē un būvē” (design&build) projekts ir sadalīts astoņās dažādas intensitātes, funkcionalitātes un novietojuma būvatļaujās. Oficiāli pabeigta un februārī ekspluatācijā nodota pirmā no tām. Būvprojekti ir atsevišķi nodalītas Rīgas Centrālā mezgla projekta daļas, kuras tiek projektētas, saskaņotas un izbūvētas neatkarīgi viena no otras, lai izmaiņas vienā no posmiem neaizkavētu un neietekmētu citu projekta posmu īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Precizēta - Raidījums: Atbrīvoti LDz finanšu direktors un Tehniskās direkcijas vadītājs

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šomēnes atbrīvoti uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) finanšu direktors Rems Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Ēriks Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Razums uzsvēris, ka nav nekādā veidā sodīts vai saņēmis disciplinārsodu, tomēr piektdien viņam bija pēdējā darba diena LDz. Pēc Razuma sniegtās informācijas, darba tiesiskās attiecības ar LDz pārtrauktas, pusēm vienojoties.

"Šmuksts tiešām ir ar lielu profesionālo bagāžu LDz. Mēs redzējām to, ka jaunās prasības, jaunā dinamika prasa nedaudz citu pieeju," skaidrojis LDz vadītājs Rinalds Pļavnieks, piebilstot, ka arī Makedons ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.

Šmuksts kopā ar kādreizējiem "Latvijas dzelzceļa" vadītājiem Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panāk darbinieku uzticēšanos savai darba vietai?

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīgs atalgojums, izaugsmes iespējas, papildus bonusi un saliedēta komanda – tie bieži vien ir pirmie kritēriji, kurus darbinieki novērtē un meklē savās darbavietās. Tomēr dažkārt, pat ja visi minētie faktori tiek nodrošināti, saikne ar darbavietu un tās kultūru var neizveidoties. Kas pietrūkst?

Šodien tikai ar individuāliem darba motivācijas kritērijiem nepietiek. Jāatzīst, ka aizvadītajos gados atalgojumam, izaugsmes iespējām un vēlmei strādāt spēcīgā komandā klāt ir pieplusojušies arī labbūtības aspekti. Tomēr esmu pārliecināta, ka uzņēmums ilgtermiņā iegūs tikai tad, ja tā galveno vērtību kodolā saglabāsies cilvēks un savstarpējā uzticība.

Pēdējā laikā arvien vairāk pārliecinos, ka tieši darbinieku uzticēšanās savai darba vietai rada pozitīvu uzņēmuma kultūru, kurā komandas profesionāli mijiedarbojas un saliedējas, tā darbiniekiem virzot ne tikai savu individuālo karjeras attīstību, bet sniedzot būtisku artavu visa uzņēmuma izaugsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Rail Baltica projektu, lidostā Rīga noslēdzies būtisks infrastruktūras būvniecības posms – pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas un līdzās esošo estakāžu pāļu izbūve.

Tie kalpos kā stingrs pamats pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūvei Baltijā. Topošajai Rail Baltica stacijai un estakādei pie lidostas Rīga kopumā izbūvēti 534 pāļi.

Pa estakādi, uzbērumu un pārvadiem nākotnē kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju un Rīgas centru, veidojot savienojumu ar Baltiju un visu Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, paceļot 4.5 kilometrus garu sliežu ceļu virs zemes, lai netraucētu auto satiksmi uz lidostu. Konkrētajā zonā pie lidostas sliedes pacelsies 13 metrus virs zemes. Arī izteiksmīgais jaunās Rail Baltica stacijas ēkas siluets sliesies augstu virs zemes.

“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir labs progress - aktīvi būvdarbi notiek abās starptautiskajās stacijās, kas ātrgaitas dzelzceļa līnijā ir inženiertehniski sarežģītākās būves un infrastruktūras kopums,” skaidro uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāti jaunie Priekules un Iecavas depo jeb katastrofu pārvaldības centri (KPC). Šie ir tikai divi no astoņiem jaunajiem KPC, kas atradīsies dažādās Latvijas pilsētās, informē Iekšlietu ministrija.

Atklājot šos centrus, ir sperts nozīmīgs solis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) infrastruktūras un iekšlietu nozarē strādājošo darba apstākļu uzlabošanā.

Līdzšinējo posteņu ēkas neatbilda mūsdienu ugunsdzēsības depo, drošas darba vides un sanitārajām prasībām, neskatoties uz to, ka, piemēram, Iecavas postenim ir lielākais izsaukumu skaits uz notikumiem starp visiem posteņiem Zemgales reģionā, un tas ir viens no lielākajiem arī starp visiem VUGD posteņiem. Iecavas KPC izmaksas sasniedza 1 476 699, 32 eiro bez PVN, savukārt Priekules KPC - 1 483 893, 95 bez PVN.

"Sapņa īstenošanu par atpazīstamiem, moderniem un uzturēšanā efektīviem ugunsdzēsēju depo/ katastrofu pārvaldības centriem iekšlietu nozare sāka 2018.gadā, kad iepirka tipveida energoefektīvu depo modeļu izstrādi. Jau ieraugot pirmās skices, bija skaidrs, ka to būvniecības process nebūs lēts vai vienkāršs, bet noteikti visu pūļu vērts. Tagad, stāvot šo jauno centru priekšā, ir neizsakāms gandarījums un lepnums! Gandarījums par to, ka šis attīstības vilciens ir uzsācis savu ceļu, šī ir pirmā pieturvieta, bet līdz galamērķim vēl tāls ceļš, jo jāuzbūvē un jānodod ekspluatācijā vēl vismaz 32 tipveida katastrofu pārvaldības centri visā Latvijā. Lepnums par paveikto, lepnums par visu kolēģu nesavtīgo darbu un atbildīgo pieeju! Paldies ikvienam, kurš palīdzēja tapt šiem jaunajiem, modernajiem katastrofu pārvaldības centriem" pateicās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja parku izbūvē ieguvumi būs vietējiem būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem un loģistikas nozarei

Db.lv, 14.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parku projektu izmaksas gan sauszemē, gan jūrā (atkrastes vēja parki) mērāmas vairākos simtos miljonu. No projektu plānošanas līdz pirmajiem saražotajiem kilovatiem procesā iesaistās neskaitāmu nozaru pārstāvji, un tiešs ieguvums paredzams ne tikai enerģētikas nozarei un elektroenerģijas ražotājiem.

Kādu nozaru uzņēmumu iesaiste ir visvairāk nepieciešama, un kādu pienesumu vēja parku projektu attīstība spēj sniegt valsts ekonomikai, skaidro Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA).

“Latvija atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģētikā ir izvirzījusi kā prioritāti, kas nozīmē, ka tuvākajos gados taps arvien vairāk vēja parku un būs nepieciešama dažādu nozaru un uzņēmumu iesaiste. Pašreiz Latvijā ir viens spilgts uzņēmuma veiksmes stāsts, kas darbojas vēja enerģijas nozarē – Aerones, taču šādu stāstu būs arvien vairāk, ja vien pratīsim vēja parku izbūves un apkopes potenciālu izmantot,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties veikala ēkas būvniecības, kā arī apkārtējo ielu krustojumu un pagalmu infrastruktūras labiekārtošanas darbiem, mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” paziņo sava jaunākā Rīgas divstāvīgā metropoles veikala atklāšanas datumu, informē uzņēmums.

Tas notiks 15. jūnijā, Kalnciema ielā.

“Šis neapšaubāmi ir īpašs “Lidl” veikals. Pēc plašām arhitektu kopienas un apkaimes aktīvistu diskusijām tika rasts optimāls risinājums industriāli degradētās teritorijas atgriešanai Āgenskalna apkaimes iedzīvotāju ikdienas dzīvē,” norāda Mikus Ķīsis, “Lidl Latvija” Nekustamo īpašumu departamenta vadītājs.

Jaunā “Lidl” veikala ēka būs nedaudz vairāk kā 4600 kv.m. liela ar gandrīz 1500 kv.m. plašu un gaišu tirdzniecības zāli. Par kvartāla industriālo pagātni Kalnciema ielas pusē atgādinās mūra ēku fasādes fragmenti, kuros tiks izvietotas nelielas komerctelpas, kas jau drīzumā atdzīvosies.

Runājot par jaunā veikala ēkas projektu arhitekts Andris Bērziņš no SIA “Archab” uzsver: “Jaunā būvapjoma koloristika tika veidota maksimāli nosvērta, bez liekiem akcentiem, tai pašā laikā mēģinot veidot nosvērtas un pārdomātas proporcijas fasāžu plakņu kārtojumā̄, ko garenfasādēs caurvij tā saucamā zāģzoba jumta silueta līnija, kas atgādina par teritorijas vēsturisko saikni ar bijušo ražošanas teritoriju, kas tagad iegūst jaunus vaibstus. Cienot zudušo ražošanas teritoriju, būvprojektā izmantotas piekārta dekoratīvā̄ ķieģeļa fasādes ar ritmisku kārtojumu. Ņemot vērā̄ pilsētbūvniecisko situāciju un apkārtnes prasības, šis projekts veido absolūti unikālu ēku minētajos pilsētbūvniecības apstākļos.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes (KP) konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu, informēja tiesa.

Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai - SIA "Depo DIY" - uzlikts naudas sods 3 718 323 eiro apmērā.

KP iepriekš informēja, ka lietas izpētes laikā KP vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "Depo DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", "Kurši" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu "Knauf" un "Norgips" izplatītajai produkcijai.

KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp "Knauf" un "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz "Knauf" un "Norgips" preču cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija izziņo valdes sastāvu piecu jaunu locekļu sastāvā.

Visi valdes locekļi jau ilgstoši piedalās jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšanā. Jaunievēlētā valde vadīs asociāciju turpmākos divus gadus.

Ar līdzšinējās valdes atbalstu asociācijai ir izdevies piesaistīt papildu finansējumu, pirmo reizi pasniegt Latvijas Jaunuzņēmumu balvu, kā arī kuplināt biedru skaitu to gandrīz dubultojot.

Pieteikumi saņemti no desmit kandidātiem. No tiem četri paši ir uzņēmumu radītāji. Tas ir līdz šim augstākais skaits jaunuzņēmēju kandidatūru, tādējādi apliecinot vēlmi Latvijā radīt un uzturēt atbilstošu vidi jaunu tehnoloģiju un produktu ar augstu pievienoto vērtību izveidei.

Vēlēšanās savu balsi iesniedza 88 biedri, divus valdes locekļus, Andri K. Bērziņu un Agnesi Veckalni, ievēlēti atkārtoti:

Komentāri

Pievienot komentāru