Foto: Edijs Pālens/LETA

Ceļu būvnieki pauž sašutumu par astronomiskajiem elektrības rēķiniem 

Pēc tam, kad valdības īstenotās nodokļu reformas un citu ekonomisko aktivitāšu rezultātā ir notikušas izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modelī, ceļu un tiltu būves uzņēmumi ir saņēmuši jaunos elektroenerģijas rēķinus, kas ir vidēji par 40-100 procentiem lielāki nekā iepriekš.

Andris Bērziņš, biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs, 2018. gada 15. februāris plkst. 9:43
Tevi varētu interesēt
2018. gada 15. februāris plkst. 9:02
2018. gada 15. februāris plkst. 8:08
2018. gada 14. februāris plkst. 5:58

Biedrība «Latvijas Ceļu būvētājs» (LCB) ir pārsteigta par atbildīgās Ekonomikas ministrijas nekompetenci un vienaldzību elektroenerģijas cenu izmaiņu kontekstā, aizmirstot par veselu nozaru darbu sezonalitāti, par apzinātu to konkurētspējas pazemināšanu, par prioritāšu radīšanu citu valstu uzņēmējiem Latvijas tirgū.

Tāpēc LCB ir nosūtījis Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli ar aicinājumu noskaidrot un sodīt vainīgos, un, galvenais, operatīvi veikt izmaiņas OIK finansēšanas modelī, lai nepieļautu ceļu būves, lauksaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru iznīcināšanu.

Vēstulē Ministru prezidents tiek informēts - lai gan pašlaik atbilstoši ražošanas sezonālajam raksturam uzņēmumos strādā tikai palīgnozaru struktūrvienības, nav prognozējams, kāds rēķinu kāpums būs tad, kad tiks iedarbinātas asfaltbetona rūpnīcas un citas iekārtas.

LCB ir veicis situācijas ekspresanalīzi un konstatējis, ka ceļu un tiltu būves uzņēmumi nevar ziemas mēnešos atteikties no patērējamās elektrības jaudas, kas ir vajadzīga vasarā, intensīvas ražošanas laikā. Arī periodiska jaudas samazināšana nav risinājums, jo ekspertu vērtējumā jaudas pieslēguma maksu maiņa divas reizes gadā uzņēmumam izmaksās vēl dārgāk nekā nupat jaunajos rēķinos izstādītais elektroenerģijas cenu palielinājums.

LCB konstatē, ka ceļu būvētājiem šis ir kārtējais negaidītais pārsteigums līdztekus ceļu un tiltu ilgtermiņa finansēšanas modeļa pieņemšanas aizmiršanai nodokļu reformas realizācijā, ceļu būves darbu par 200 miljoniem samazināšanai nozarei 2019. un 2020.gadā, valsts finansētā monopola ceļu uzturēšanai darbības neizvērtēšanai, Nacionālā attīstības plāna un Transporta attīstības pamatnostādņu plānu koriģēšanai uz leju situācijā, kad ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir skaidrs, ka ceļu sabrukums ietekmē ne tikai iedzīvotāju mobilitāti un drošumspēju, bet pat valsts drošību.

Ceļu būves uzņēmēji jau četrpadsmit gadus izjūt politisko spēku vienaldzību pret ceļu un tiltu remontiem, kas aizsākās ar Autoceļu fonda likvidēšanu un turpinās ar nevēlēšanos risināt nozares finansējuma problēmu 2020. gadā, kad Eiropas Savienības naudas vairs nebūs, bet valsts budžeta finansējuma vēl nav. Tāpēc vēstulē tiek pieļauts, ka maksas par elektroenerģiju dubultošana tieši ražošanas objektos gadā, kad notiks Saeimas vēlēšanas, izskatās pēc izsmalcinātas ņirgāšanās gan par nozari, gan par valdības vadītāju.

LASI ARĪ:

Grimst arvien dziļāk OIK purvā
Premjers pārsteigts par lielo elektrības rēķinu kāpumu lauksaimniekiem
Elektrības rēķinu pieaugums par 40%-60% lauksaimniekiem nav pieņemams

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 13. februāris plkst. 8:20

Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums.

2018. gada 12. februāris plkst. 6:36

Saimnieciskās darbības veicēji, pamēģinot MUN mundieri, bieži vien secina, ka tas īsti viņu biznesiņam nederot.

2018. gada 09. februāris plkst. 12:17

Vislielākais slogs rezultatīvo rādītāju sasniegšanā pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai...

2018. gada 08. februāris plkst. 8:10

Kučinska valdības darbības laikā Latvijas ekonomika sasniedza pirmskrīzes līmeni, kas ir pozitīvi, lai arī tas notika diemžēl daudz vēlāk nekā tuvākās Baltijas jūras reģiona valstīs.

2018. gada 08. februāris plkst. 7:50

Dažs labs, kas vēlas uzsist sev uz pleca, jau aizsteidzies pa priekšu notikumiem,paziņojot, cik veiksmīga ir pagājušajā gadā radītā nodokļu reforma.

Nepalaid garām

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Dzērienu ražotājs Coca-Cola pirmo reizi atklājis, ka viena gada laikā tas izmanto...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

Saskaņā ar starptautiska pārtikas atkritumu mazināšanai veltīta projekta Fusions datiem aptuveni...

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem...

No šīs sadaļas
2018. gada 14. februāris plkst. 16:26

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju...

2018. gada 12. februāris plkst. 9:33

Eksperti lēš, ka 2018. gads Latvijas ekonomikā būs ļoti karsts. Tiek prognozēts, ka, pateicoties...

2018. gada 12. februāris plkst. 6:14

Uzņēmumu pārstāvjiem, kas grib virzīt savu zīmolu Facebook, jāiegaumē, ka kopienas jeb grupas būs svarīgākas nekā jebkad.

2018. gada 09. februāris plkst. 12:39

Intriga naftas tirgū par to, kāda tuvākajos gados būs naftas cena, pieaug....

2018. gada 09. februāris plkst. 11:31

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis...

2018. gada 09. februāris plkst. 10:56

Par pēdējā laika aktualitāti ir kļuvusi iniciatīva atvieglot ārzemnieku nodarbinātības procesu...

2018. gada 09. februāris plkst. 8:36

Sociālie mediji ir radījuši jaunu tendenci, ietekmējot jaunākās paaudzes vēlamā patēriņa modeli.

2018. gada 09. februāris plkst. 7:54

Vēl pāragri ir teikt, kā varētu izvērsties notiekošais akciju tirgū.

2018. gada 08. februāris plkst. 18:12

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija)...

2018. gada 08. februāris plkst. 9:20

Neskatoties uz lielo ažiotāžu, kas sacelta ap kriptovalūtām, it īpaši pērn, tām...