Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

No 2021.gada oktobra tiek plānots atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu un rīkot atklātu konkursu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, šodien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada". Tajā SM norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Kopš 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci un spēcīgu privāto piedāvājumu. "Vienlaikus šī ir iespēja mazināt sezonalitātes ietekmi uz cenām ceļu nozarē kopumā, kas turpmāk varētu mazināt arī izmaksas ceļu būvniecībā," uzsvēra ministrs.

Pasaules notikumu kontekstā arvien pieaugot satraukumam par pārtikas pieejamību turpmāk Eiropā, mūsu zemniekiem tā, iespējams, ir motivācija palielināt jaudas, iegādāties jaunu tehniku, paplašināt saimniecību, jo ir skaidrs, ka pēc mūsu zemnieku un lauksaimnieku produkcijas pieprasījums tikai augs un arī cenas, domājams, palielināsies. Iespējams, tas ir pietiekams iemesls, lai šo pavasari sāktu ar jaunas tehnikas iegādi.

Kā rīkoties, ja nepieciešams kredīts lauksaimniecības tehnikas iegādei, plašāk konsultē Lande.lv pārstāvis Haralds Neimanis.

Kad tad, ja ne tagad?

Lauksaimniecību patiesībā vairāk nekā ārējie notikumi ietekmē sezonalitāte un laika apstākļi. Sava loma, protams, ir arī “rokas turēšanai uz pulsa” par aktuālajām lauksaimniecības produkcijas cenu izmaiņām. Katrs pavasaris līdz ar to nozīmē svarīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp par jaunas tehnikas iegādi.

H.Neimanis novērojis, ka šobrīd saimniecības kļūst arvien efektīvākas un viens no veidiem, kā to panākt, ir papildu tehnikas iegāde: “Šobrīd mazās un vidējās saimniecības ir gatavas ieguldīt vairāk, lai sekotu Eiropas, pasaules un lielo saimniecību diktētajām tendencēm modernizēties. Tiek pirkta ne tikai lauksaimniecības tehnika, bet arī citas lietas, kas palīdz darot mazāk panākt augstāku ražīgumu.”

Satiksmes ministrija (SM) rosina no 2021.gada atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtība otrdien, 25.augustā.

SM konceptuālajā ziņojumā "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada" norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim, un paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

"Ilgtermiņā apstākļos bez konkurences valstij netiek nodrošināta pārliecība, ka tā saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumus visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas risinājuma ieguvums ir iespējamība, ka publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšana tiktu veikta lētāk, nekā to šobrīd dara LAU," norāda ministrija.

Izvēloties savam biznesam atbilstošās tehnikas risinājumu, būtiska ir ne tikai iegādājamās tehnikas cena, bet vēl svarīgāk – cik uzņēmējs tērēs, strādājot ar šo tehniku.

Alwark SIA piegādātās tehnikas klāsts ir ļoti plašs un pieprasīts dažādās nozarēs. Uzņēmuma klienti ir ražošanas, loģistikas, ostu, lidostu, komunālās un citu nozaru uzņēmumi. Alwark pārstāv tādus savu kvalitāti visā pasaulē apliecinājušus zīmolus kā Linde Material Handling, Terberg, Konecranes Lift trucks, Mantsinen, Terex-Fuchs, Johnston Sweepers, Kaiser, Rasco u.c.

Šogad Alwark ir sācis jaunu darbības virzienu un turpmāk piedāvās arī kvalitatīvā Zviedrijas ražotāja EcoLog mežistrādes tehnikas tirdzniecību un servisu.

Latvijas Valsts ceļu iepirkumu skaits šogad sarucis līdz 17 iepirkumiem par 99.65 milj. Ls. Pirms budžeta apstiprināšanas bija plānoti 86 iepirkumi par 145.21 milj. Ls.

No tā var secināt, ka plānoto iepirkumu pakete sarukusi par 69 iepirkumiem. Tāpat jaunais iepirkumu plāns liecina, ka iepriekš nebija plānoti, bet tagad nākuši klāt 9 iepirkumi, kuri iecerēti Eiropas Reģionālā Attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguvei. Līdz ar to 100 % no valsts budžeta šogad tiks finansēti tikai 8 iepirkumi, kuru kopējā summa paredzēta 37.41 milj. Ls. Un vēl 62.24 milj. Ls vērtībā paredzēti ERAF līdzfinansētie projekti, no kuriem 85 % finansē tieši ERAF, bet no valsts budžeta jāsedz 15 %. Jāpiebilst, ka minētās summās iekļauta ne tikai pati būvniecība, bet arī zemju iegūšana, projektu vadība, būvuzraudzība u.c., līdz ar to pašai būvniecībai naudas būs vēl mazāk. Acīm redzami, ka iepirkumu skaita samazinājuma sekas būs valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanās un sabrukšana, jo ceļu kvalitāte jau tagad ir ļoti slikta. Pašreizējos apstākļos situāciju ceļu būvē varētu raksturot kā visai nervozu, norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. «Esam informēti par apmēram 25 % finansējuma samazinājumu nozarē, bet, apzinoties, ka kuru katru dienu var pienākt vēl sliktākas ziņas, šī nervozitāte arī izpaužas,» tā viņš.

Preses relīze

Lai iepazīstinātu būvniecības nozarē strādājošos ar vienu no pasaules spēcīgākajiem celtniecības tehnikas ražotājiem, SIA Kesko Agro Latvija un Kesko Machinery sadarbībā ar celtniecības tehnikas ražotāju New Holland rīko Lielo celtniecības tehnikas demonstrācijas rudens tūri New Holland Road Show 2007.

" 11. septembrī pulksten 13.00 Saldus rajona Zirņu pagastā

" 13. septembrī pulksten 13.00 Cēsu rajona Drabešu pagastā

" 15. septembrī pulksten 13.00 Rēzeknes rajona Ozolaines pagastā

Neraugoties uz nekustamā īpašuma tirgus attīstības straujo dinamiku un piesātinājumu, pēdējo gadu laikā Latvijā celtniecības un būvniecības projektu skaits un apjoms pieaudzis vairākas reizes, sasniedzot agrāk neredzētus apmērus. Tomēr, pēc Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" datiem, šobrīd Latvijā ir sestās zemākās būvniecības izmaksas Eiropā un viszemākās Baltijā, kas savukārt nozīmē - šai nozarei ir plašas tālākās attīstības iespējas. Tāpēc, lai palīdzētu celtniecības/būvniecības nozaru uzņēmējiem un strādājošajiem atrast ieplānotajiem darbiem visatbilstošāko tehniku, SIA Kesko Agro Latvija rīko New Holland celtniecības tehnikas demonstrācijas tūri: vienas nedēļas laikā trijos Latvijas reģionos - Kurzemē, Vidzemē un Latgalē - smilšu karjeros notiks deviņu New Holland tehnikas vienību paraugdemonstrējumi, lai šīs jaudīgās mašīnas varētu izrādīt savas tehniskās iespējas un varēšanu reālā vidē un reālos darba apstākļos (smiltis, grants, māls, dubļi, šķembas).

AAS BTA Baltic Insurance Company 2015. gadā apdrošināšanas atlīdzībās par specializētajai tehnikai nodarītajiem bojājumiem izmaksājusi 663,26 tūkstošus eiro, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar 2014. gadu, informē apdrošinātājs.

Atlīdzību apjoma pieaugumu ietekmējis BTA saņemto atlīdzību pieteikumu skaita pieaugums – pērn BTA saņēmusi par 25% vairāk atlīdzību pieteikumu nekā 2014. gadā.

Saskaņā ar BTA statistiku interese par specializētās tehnikas un iekārtu apdrošināšanu ik gadu pieaug. Pērn BTA apdrošināto specializētās tehnikas un iekārtu skaits pieaudzis par 15%. Tomēr būtiski pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Kopumā par specializētās tehnikas un iekārtu bojājumiem vai bojāeju 2015. gadā BTA izmaksāja 663 264 eiro, bet gadu iepriekš BTA izmaksātā kopējā atlīdzību summu par specializētās tehnikas bojājumiem bija 237 528 eiro.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) šorīt ir uzsācis valsts autoceļu kaisīšanu visos valsts reģionos. Ceļu uzturēšanas darbos kopumā strādāja 64 ziemas dienesta tehnikas vienības, informē LAU.

Valsts autoceļu uzturēšanas darbos 6. novembra rītā kopumā strādāja 64 ziemas dienesta automašīnas. Ceļu seguma atsevišķu posmu kaisīšanas darbus bija nepieciešams veikt visos Latvijas reģionos.

Valsts Centrālā reģiona autoceļu uzturēšanas darbos šorīt strādāja 30 ziemas dienesta tehnikas vienības, no tām 16 - Rīgas rajonā. Kaisīšanas darbi uz valsts Centrālā reģiona autoceļiem tika uzsākti ap pulksten četriem rītā, vadoties no informācijas par ledus veidošanās bīstamību uz brauktuves.

Uz Kurzemes reģiona valsts autoceļiem 6.novembra rītā strādāja 15, bet Vidzemē- 18 tehnikas vienības. Darbs atsevišķos rajonos sākās neilgi pēc pulksten četriem rītā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Ekspedīcijas Mana jūra 2015 laikā veiktajā jūras piekrastes atkritumu monitoringā noskaidrojies, ka netīrākā pludmale Latvijā ir Tūjā, bet no atkritumiem tīrākā ir Abragciema peldvieta, informēja kampaņas pārstāve Elīna Kolāte.

Abragciema pludmalē uz 100 metriem atrastas 18 atkritumu vienības, kamēr Tūjas pludmalē tādu bijis 498.

Starp tīrākajām pludmalēm ir Mērsrags ar 39 atkritumu vienībām uz 100 metriem, Jaunķemeri (45 vienības, Kolka (56 vienības), Apšuciems (58 vienības), Miķeļtornis (59 vienības), Mazirbe (60 vienības), Pūrciems (61 vienība), Gaujas ieteka Rīgas līcī (75 vienības), bet tīrāko pludmaļu desmitnieku noslēdz Salacgrīva ar 77 atkritumu vienībām.

Otra netīrākā pludmale aiz Tūjas ir Daugavgrīva, kur atrasti 469 atkritumi uz 100 metriem, trešajā vietā ir Nida Latvijas-Lietuvas pierobežā ar 508 atkritumu vienībām. Saulkrastos savāktas 316 atkritumu vienības, Užavā - 228, Papē - 212, Liepājas Karostā - 208, Pāvilostā – 207, Staldzenē – 206, bet Lilastē bijusi 191 atkritumu vienība uz 100 metriem.

Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā, saskaņā ar kuriem no 2022.gada 1.maija tiks atvērts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus.

Deputāti atbalstīja visus satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzītos priekšlikumus likumprojektā, tostarp paredzot, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darba tirgus tiktu atvērts no 2022.gada 1.maija, nevis 2021.gada 1.oktobra, kā tas bijis paredzēts iepriekš.

Grozījumi arī paredz, ka, lai izraudzītos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir tiesīga no 2021.gada 1.janvāra sākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskos iepirkumus.

LVC autoceļu uzturēšanas darbu veicēju izvēlēsies iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem, vienlaikus nosakot, ka LVC ir tiesīga uzsākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu procedūru ar šā likumprojekta spēkā stāšanās brīdi, lai laicīgi tiktu izraudzīti valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēji.

Ceļu uzturēšanas darbos šorīt strādā 368 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ziemas dienesta tehnikas vienības. Braukšanas apstākļi šobrīd uz valsts galvenajiem autoceļiem lielākoties ir apmierinoši.

25.novembra rītā valsts autoceļu uzturēšanu Latvijā kopumā veic 368 LAU ziemas dienesta tehnikas vienības. Laika apstākļi daudzviet normalizējas, tomēr joprojām atsevišķos reģionos snieg un visur ceļi tiek gan tīrīti, gan kaisīti.

Vislielākais tehnikas vienību skaits joprojām ir iesaistīts Latgales reģiona valsts autoceļu tīrīšanā un kaisīšanā. Tur šajā rītā strādā 111 ziemas dienesta tehnikas vienības. Vidzemē valsts autoceļus šorīt uztur 102, Kurzemē – 82, valsts Centrālajā reģionā - 73 ziemas dienesta automašīnas.

Uz Rīgas rajona valsts autoceļiem šorīt strādā 34 ziemas dienesta tehnikas vienības, tai skaitā 26 kaisītāji, 4 traktori, 4 iekrāvēji.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apmaksājis visu piesaistīto uzņēmumu izdevumus, kas radušies, uzņēmumiem iesaistoties Zolitūdes traģēdijas seku likvidācijas darbos, apstiprināja VUGD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Vetere.

Kopumā visiem uzņēmumiem samaksāti 101 713 eiro.

Valdība aprīļa izskaņā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 101 713 eiro Iekšlietu ministrijai (IeM) VUGD personā, lai kompensētu dažādu privāto uzņēmumu Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanas darbos radušos izdevumus.

Valdībā apstiprinātais rīkojuma projekts paredzēja 612 eiro samaksāt uzņēmumam SIA Alfis par tehnikas izmantošanu nogruvušo konstrukciju transportēšanai, bet 90 349 eiro pārskaitīt uzņēmumam SIA Arsava par tehnikas un cilvēkresursu izmantošanu nogruvušo konstrukciju pacelšanai un transportēšanai.

Izdarīt likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1999, 22.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2004, 4.nr.; 2005, 7., 14.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9) telpa, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, - smēķēšanai paredzēta atsevišķa telpa, kas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā atzīmēta kā konstruktīvi nodalīta un aprīkota ar nosūces ventilāciju, lai tabakas dūmi neieplūstu citās telpās. Šajā telpā ir attiecīgs informatīvs uzraksts vai simbols. Tajā netiek sniegti iestādes, komersanta, jebkuras citas juridiskas vai pašnodarbinātas personas pamatpakalpojumi;";

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

"15) telpa, kas atsevišķi nodalīta smēķēšanai, - atsevišķa telpa, kas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā atzīmēta kā konstruktīvi nodalīta telpa, kas paredzēta pamatpakalpojumu saņemšanai un smēķēšanai un ir aprīkota ar nosūces ventilāciju. Šī telpa aizņem ne vairāk kā 50 procentus no kopējās publiskās telpas platības un ir izvietota pēc iespējas tālāk no ieejas. Telpā ir attiecīgs informatīvs uzraksts vai simbols;".

Tehnikas nomas biznesā svarīgs faktors ir uzticības veidošana, tādēļ bez labas komandas uzņēmuma attīstība nav iespējama, atzīst SIA Storent līdzīpašnieki

Celtniecības, ceļu būves un industriālās tehnikas iznomātājs SIA Storent pēdējos piecos gados ievērojami palielinājis apgrozījumu – no 2,9 miljoniem eiro 2009. gadā līdz gandrīz 11 miljoniem eiro 2014. gadā. Storent iekļauts Lursoft un Dienas Biznesa veidotajā Gazeļu sarakstā. Uzņēmums jau kopš tā dibināšanas 2008. gadā izvērsis darbību arī Lietuvā un vēl pēc gada Igaunijā, atverot šajās valstīs vairākus nomas punktus. Kopējais grupas apgrozījums 2014. gadā sasniedzis 19,7 miljonus eiro. Uzņēmuma vadība norāda, ka galvenais izaugsmes dzinējspēks pēdējos piecos gados bija vērienīgās investīcijas tehnikas parka palielināšanā un IT risinājumu izveidē, bet svarīgākā veiksmes formula ir profesionālais komandas darbs, jo nomas biznesā svarīgas ir attiecības ar klientiem. Tas ir savstarpējās uzticēšanās bizness.

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā varēs izmantot studentu piesaistei pagājušā gada vasarā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā attiecībā uz ārvalstu studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Beidzot ir ieviests jēdziens students, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā.

Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.

Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.

Ja tiks palielināts nodevas apmērs, budžetā varētu iekasēt vairāk nekā 115 milj. Ls, kas ir teju sešas reizes vairāk nekā pērn iekasētie 20 milj. Ls.

Tā liecina Db veiktie aprēķini, ņemot par pamatu, ka uz 1. oktobri Latvijā bija reģistrēts vairāk nekā 1,151 milj. automašīnu. Savukārt to, ka šādas sarunas notiek, apstiprināja Satiksmes ministrijas preses centrs un ministra padomnieki. Līdzko Db sāka sīkāk interesēties par iespējamo nodevas palielināšanas apjomiem un izlietošanas mērķiem, amatpersonas sarunās kļuva izvairīgākas, norādot, ka tas ir tikai idejas līmenī.

Šobrīd tikai ideja

Kā norāda satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks Georgs Lansmanis, pašlaik ministrijā un nozares speciālistu vidū tiek diskutēts par ikgadējās transportlīdzekļu nodevas palielināšanu. «Tas, protams, nenotiks šodien vai rīt, bet diskusijas par šo tēmu ir sākušās,» tā G. Lansmanis. Viņš skaidro, ka budžeta līdzekļi ir nepietiekami, lai finansētu esošo ceļu infrastruktūras attīstību un būvētu jaunus ceļus, turklāt arī nākamā gada budžetā ir ievērojams ES fondu līdzekļu samazinājums autoceļiem. «Nevaram dzīvot no budžeta līdzekļiem un prasīt, lai pensionārs vai ne auto īpašnieks maksātu par ceļiem, kurus viņš neizmanto,» uzskata G. Lansmanis. Tāpēc ideju līmenī tiek izskatīti risinājumi, kā iegūt papildu līdzekļus autoceļu uzturēšanai. Tas, par cik varētu palielināties valsts nodeva, nav zināms, bet nozarē klīst runas, ka tā varētu palielināties pat vidēji 100 Ls robežās gadā. To gan pašlaik neapstiprina ministrijā. «Vai tā būs 100, 200 Ls, par to vēl pāragri runāt, bet diskusija notiek,» norāda G. Lansmanis. Arī A. Šle­sers norāda, ka transporta jomas ekspertiem ir uzdots, lai tiktu izanalizēti pasaulē strādājošie modeļi saistībā ar ceļu uzturēšanas finansēšanu. Pēc tam ekspertiem būs jāizvērtē, vai ir iespējams kādu no tiem ieviest arī Latvijā utt. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie tā, lai ceļu izbūves un rekonstrukcijas darbos iesaistītu privātos uzņēmējus. Kā Latvijas Ziņu kanāla raidījumā Ekspertīze atzina a/s Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Tālis Straume, viens no risinājumiem ir valsts un privātās partnerības projekti, jau šobrīd aktīvs darbs noris pie ceļa posma Rīga - Sēnīte, bet vēl četri projekti tiek gatavoti, un jau nākamais varētu tikt plānots uz 2009. gadu. T. Straume arī norāda, ka pēdējos gados budžets ceļu infrastruktūras uzlabošanai ir pieaudzis, bet iepriekšējos gados tas bijis nepietiekams, tāpēc arī ceļu kvalitāte ir strauji pasliktinājusies.

Būvniecības nozarē, lai izdzīvotu, jāievēro trīs lietas: darbs jāpaveic ātrāk, lētāk un ar kvalitātes garantu. Visas trīs sasniegt ir teju nereāli, bet bez tām bizness neizdzīvos. Vismaz tik pat sīva konkurence ir arī tehnikas nomas jomā. Cīnoties par vietu tirgū, tehnikas nomas uzņēmumi ir radījuši ļoti vērtīgu blakusproduktu savam pamata pakalpojumam: kļuvuši par būvnieku konsultantiem tehnikas jautājumos. Pateicoties tam, ir radusies simbioze: sadarbība starp būvniekiem un tehnikas nomas uzņēmējiem, kurā labumu gūst abas puses. Nomas uzņēmums vēlas nomāt, būvnieki (mūsu klienti) – strādāt ar labāko tehniku, tajā pašā laikā ietaupot naudu un palielinot efektivitāti.

Tīri reālistiski būvniekam visu tehniku nav nepieciešams pirkt, bet arī ne visu ir vērts nomāt. Tāpēc, noslēdzot gadu, nereti būvnieks izskata katras nomātās iekārtas izmaksas gadā un, balstoties uz šo informāciju, pieņem lēmumu – turpināt nomāt, vai tomēr pirkt savu. Ja ir bijusi veiksmīga sadarbība ar nomas uzņēmumu, t.i., pieņemams cenu līmenis, augsta tehnikas un servisa kvalitāte, kā arī laicīga piegāde, tad ir ticams, ka būvnieks arī turpmāk vairāk nomās tehniku nekā to iegādāsies.

Mums, strādājot gan Baltijas valstīs, gan Zviedrijā un Somijā, skaidri redzamas industrijas atšķirības reģionos. Ziemeļvalstīs nomātās tehnikas īpatsvars būvniekiem ir krietni lielāks, taču arī Baltijā tas pakāpeniski pieaug. Balstoties uz pieredzi prognozējam, ka efektivizācijas vilnis skars arī Baltijas reģionu un būvnieki vairāk paļausies uz tehnikas nomu.

Satiksmes ministrija (SM) valsts galvenā autoceļa projekta E67/A7 Ķekavas apvedceļš īstenošanai atsavinās nekustamos īpašumus teju 80 000 eiro vērtībā, šodien lēma valdība.

SM par 2816 eiro atpirks nekustamu īpašumu Staņķi C, kas sastāv no zemes vienības 0,02 hektāru platībā, zemes vienības 0,06 hektāru platībā un īpašuma Staņķi.

Tāpat paredzēts par 3855 eiro atpirkt īpašumu Šmiti C, kas sastāv no zemes vienības 0,0042 hektāru platībā, zemes vienības 0,1082 hektāru platībā un īpašuma Šmiti.

Plānots arī par 7913 eiro atsavināt nekustamā īpašuma Circeņi daļu, kas sastāv no zemes vienības 0,2229 hektāru platībā, un par 8502 eiro nekustamo īpašumu Lustes, kas sastāv no zemes vienības 0,2538 hektāru platībā.

Tāpat SM tērēs 41 889 eiro, lai atsavinātu nekustamā īpašuma Vecgaņģi-3 zemes vienību 0,86 hektāru platībā, un 6131 eiro, lai atsavinātu nekustamo īpašumu Mežvidi C, kas sastāv no zemes vienības 0,1522 hektāru platībā, zemes vienības 0,0071 hektāru platībā un īpašuma Mežvidi.

Kopš pagājušās nakts ielu un tiltu kaisīšanas un tīrīšanas darbos kopumā ir iesaistītas 65 tehnikas vienības, tostarp 20 traktorbirstes. Ielu, tiltu un satiksmes pārvadu kaisīšana un tīrīšana turpinās kopš plkst.16.00 vakardien vakarā, kad sāka snigt, un tika veikta visu nakti.

Kaisīšanas darbi tiek veikti prioritārā secībā, sākot no pilsētas maģistrālajām ielām ar sabiedriskā transporta satiksmi. Rīgas domes Satiksmes departaments šobrīd pastiprināti pārbauda ielu uzturēšanas uzņēmumu darbu uz pilsētas rajona nozīmes ielām.

Jāņem vērā, ka snigšanas apstākļos sniega un ledus kārta samitrinātā sāls un smilts un sāls maisījuma ietekmē kūst pakāpeniski un satiksme var būt daļēji apgrūtināta. Atsevišķās vietās ielu uzturēšanas darbus apgrūtina piebrauktais sniegs. Tāpēc brauktuves stāvokļa uzlabošanai šajās vietās tiek veikta pastiprināta kaisīšana ar smilts-sāls maisījumu.

Rīgas domes Satiksmes departaments aicina sētniekus nemest uz ielu brauktuves no ietvēm notīrīto sniegu.

Teju 40% vīriešu Latvijā ir gatavi uzsākt darbu ceļu būvē vai apsver iespēju pievērsties šai nozarei, Db.lv informēja Satiksmes ministrija.

Uz jautājumu "Vai Jūs būtu gatavs strādāt ceļu būves profesijās?" apstiprinoši atbildējuši 6% vīriešu un 4% sieviešu, bet to par iespējamu atzinuši 33% vīriešu un 6% sieviešu. Gatavību strādāt ceļu būvē visbiežāk pauduši ārpus pilsētām dzīvojošie respondenti, liecina Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas Valsts ceļi rīkotās ceļu būves profesiju popularizēšanas kampaņas laikā veiktās aptaujas dati.

Trešdaļa aptaujāto vīriešu uzskata, ka ceļu būvē nodarbināto vidējā darba alga uz rokas ir robežās no 600 līdz 800 latiem. Kā norādījis biedrības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs, "priekšstats ir visai pareizs. Biedrības uzņēmumos strādājošo vidējā darba alga ir virs 600 latiem." Nozarē strādājošie lēš, ka pēdējos gados ceļu būves uzņēmumu darbinieku alga pieaug vidēji par 30 % gadā.

Vilcienu ražotājs Talgo Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ir pārsūdzējis Pasažieru vilciena elektrovilcienu iepirkuma rezultātu pārvērtēšanu un aicina izslēgt kompāniju Škoda no dalības sarunu procedūrā, jo, pēc uzņēmuma teiktā, tās piedāvātie elektroenerģijas rādītāji un uzturēšanas izmaksas saskaņā ar nozares standartiem ir uzskatāmas par nepatiesām.

«Škodas piedāvātais tehniskais risinājums nespēj nodrošināt tādu elektroenerģijas patēriņa un uzturēšanas izmaksu samazinājumu, kāds tika norādīts uzņēmuma piedāvājumā. Piedāvājumā minētais ietaupījums saskaņā ar nozares standartiem nav atbilstošs patiesībai un nav īstenojams dzīvē. Tāpat eksperti secināja, ka piedāvātās elektrovilcienu nākotnes uzturēšanas izmaksas ir vismaz divas reizes zemākas nekā tuvākajam labākajam piedāvājumam un nesedz pat nepieciešamo rezerves daļu un materiālu izmaksas. Pieejamie dati un starptautiskā prakse liecina, ka šāda milzīga starpība un atšķirība starp uzturēšanas izmaksām norāda, ka Škoda uzturēšanas izmaksas ir balstītas uz mākslīgiem un maldinošiem aprēķiniem, ko praksē nebūtu iespējams īstenot, atsaucoties uz vārdā neminētiem Eiropas Savienības ekspertiem, kuriem ir ilggadēja pieredze elektrovilcienu konkursos, norāda Talgo.

Laika prognozes liecina, ka turpmāko nedēļu līdz svētdienai Rīgā dienā gaidāma gaisa temperatūra ap nulle grādiem, bet naktīs zem nulle grādiem pēc Celsija, tāpēc Rīgas domes Satiksmes departaments aicina transportlīdzekļu vadītājus braukt uzmanīgi.

Šādos mainīgos laika apstākļos uz ielu un tiltu brauktuvēm pastiprināti veidojas apledojums. «Tā kā šorīt, 15. janvārī Rīgā sāka snigt, ielu un tiltu ziemas mehanizētās uzturēšanas tehnikas vienības atsāka brauktuvju attīrīšanu no sniega un to apstrādi ar pretslīdes materiāliem. Pēc ielu uzturēšanas uzņēmumu sniegtās informācijas ielu un tiltu uzturēšanas darbi Rīgā šodien uzsākās līdz ar snigšanas sākumu ap pulksten 8.30 rītā un noslēdzās ap pulksten 14.00 dienā,» informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretārs Mareks Ivans.

Kā ziņots, ielu uzturēšanas darbus Rīgā nodrošina AS Ceļu pārvalde, SIA Pilsētas Eko serviss, KS RT ROAD, savukārt tiltu uzturēšanu - SIA Rīgas tilti. Pēc ielu uzturēšanas uzņēmumu sniegtās informācijas, kopumā galvaspilsētā ir ap 80 ielu ziemas mehanizētās uzturēšanas tehnikas vienības, tostarp traktorbirstes un autogreideri.

SIA «Rīgas ūdens» plāno izsolīt vairākus desmitus lietotu automašīnu un citas tehnikas vienības, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Kopumā uzņēmums nolēmis izsolīt 52 tehnikas vienības. To vidū ir, piemēram, vairākas 2008.gada «Volkswagen Passat» automašīnas, un gandrīz desmit 2004.gada «Renault Kangoo» automašīnas. Starp plašo transportlīdzekļu klāstu interesentiem ir iespēja iegādāties arī elektroiekrāvēju, ūdens cisternu un citas tehnikas vienības.

Mucenieks skaidroja, ka uzņēmumam vairs nav ekonomiski izdevīgi turpināt lietot šīs tehnikas vienības, jo tās ir novecojušas. No piedāvātajiem transportlīdzekļiem - tikai vienam ir derīga tehniskās apskates apliecība.

Tas gan nenozīmē, ka uzņēmumam šobrīd trūktu vitāli svarīgas tehnikas darbu veikšanai. «Mēs apzināmies savu kapacitāti un veicamo darbu apjomus, tāpēc izsolām mašīnas, kuras darbu veikšanai vairs nav nepieciešamas,» skaidroja uzņēmuma pārstāvis.