Jaunākais izdevums

Straujāku izaugsmi Latvija varētu īstenot, pārņemot citu valstu, tostarp Lietuvas, pieredzi, kur valsts ar dažādiem izaugsmei domātiem finanšu instrumentiem atbalsta savus čempionus, lai tie kļūtu vēl konkurētspējīgāki, tostarp īstenojot citu uzņēmumu pārpirkšanu, kā arī uzņēmumu iegādi Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Eiropas Savienībā un arī Latvijā ir jāstimulē sadarbība starpnozaru līmenī un jāpārtrauc veidot regulējumus, kas rada papildu administratīvo slogu un būtībā ļauj strādāt tikai lieliem uzņēmumiem, kuri spēj izpildīt attiecīgās atbilstības nodrošināšanas prasības – spēj uzturēt augsta apjoma birokrātiju.

Kāda ir situācija tautsaimniecībā Eiropas Savienībā, Latvijā, jo skatījumi ir diametrāli pretēji — vieni runā par recesiju, stagnāciju, citi par izaugsmi un attīstību?

Skatījumi var būt radikāli atšķirīgi, bet jautājums, ko rāda statistika! Tā rāda, ka Latvijā kaut neliela, bet ir izaugsme. Kas par to liecina? Latvijas preču un pakalpojumu eksporta ienākumu pieaugums, kā arī ir fiksēts patēriņa pieaugums iekšzemē, kura pamatā ir iedzīvotāju investīcijas nekustamajā īpašumā, kas iepriekšējos gados netika novērots. Tiek pirkti dzīvokļi jaunajās daudzdzīvokļu mājās, tam sekos arī patēriņš, jo šie jaunie mājokļi ir jāiekārto. Tas ir lielisks piemērs tēzei par to, ka nekustamais īpašums ir viens no patēriņa pieauguma veicinātājiem ikvienā valstī, arī Latvijā, kur ir pietiekami liels klāsts nozaru, kuras tieši vai pastarpināti strādā uz šo sektoru, sākot no arhitektiem, celtniekiem, būvmateriālu ražotājiem u.tml.

Vēl vairāk - Eiropas nekustamajam īpašumam un arī būvniecībai strādā Latvijas lielākās sfēras – kokrūpniecība, pārstrādes rūpniecība. Interesants, bet pārsteidzošs fakts, ka Latvijā ir nozares (kokapstrāde, lauksaimniecība), kuru uzņēmumi pēc produktivitātes uzrāda labākus rādītājus nekā vidēji citas nozares, taču pašas nozares kopumā ir ar viszemāko vidējo produktivitāti. Tādējādi, pat ja šajās nozarēs tiek maksimāli uzlabota produktivitāte, tas nedos milzīgu efektu kopējā tautsaimniecībā. Secinājums: Latvijā ir lielas nozares, kas ir būtiskas darba devējas, taču ar zemu produktivitāti Eiropas līmenī, kas nozīmē - kamēr nepaaugstināsim produktivitāti šajās sfērās, būtiskus uzlabojumus kopējā tautsaimniecībā būs grūti sasniegt. Produktivitātes paaugstināšana ir Latvijas lielākais izaicinājums, jo tā ir tikai 54-55% no ES vidējās. Ar šādu produktivitātes rādītāju cerēt uz ļoti būtisku ienākumu līmeņa un labklājības pieaugumu nav iespējams.

Produktivitātes zinātniskā institūta LU domnīcas LV PEAK eksperti jaunākajā Ekonomikas barometra pētījumā uzsver risku Latvijai zaudēt konkurētspēju, jo 2025. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, darbaspēka izmaksas pieauga par 8,5%, kas ir gandrīz trīsreiz straujāk nekā produktivitātes pieaugums!

Tas nozīmē, ka Latvija strauji zaudē konkurētspēju, tas noved pie tā, ka, lai saglabātu esošo peļņas līmeni, tiek veikta darbaspēka skaita samazināšana vai investīciju attīstības atlikšana, vai lētāka darbaspēka ievešana, saglabājot līdzšinējo biznesa modeli. Taču šāda rīcība nav ilgtspējīga, un tādējādi tā arī neatbilst Latvijas interesēm. Tieši pretēji - Latvijai jāvirzās produktīvo nozaru virzienā. Jā, ir viegli šādu ieteikumu sniegt, bet ir ļoti grūti to īstenot. Viens no risinājumiem — pārstrukturēt valsts atbalstu produktīvajām nozarēm un uzņēmumiem. Faktiski tie ir atbalsta instrumenti jau esošajiem čempioniem, ja tie redz iespēju strauji augt, lai varētu kļūt vēl spēcīgāki. Tā ir čempionu veicināšana, finansēšana, atbalstīšana. Savā ziņā tā arī ir atšķirība starp Latvijas un, piemēram, Lietuvas, Polijas vai Francijas atbalsta politikām un izpratne, kas būtu jāfinansē, lai uzņēmumi kļūtu lielāki.

Kāda tad ir dienvidu kaimiņvalsts recepte ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai?

Lietuvas valdība nolēma finansēt un atbalstu veidot ES struktūrfondu līmenī, arī salīdzinoši lielus uzņēmumus, lai veicinātu to izaugsmi. Tas nodrošināja šo lielo uzņēmumu – sava veida čempionu – kļūšanu par vēl lielākiem un ekonomiski spēcīgākiem, tas arī deva pienesumu Lietuvas tautsaimniecībai. Jāsecina, ka citas valstis ir salīdzinoši veiksmīgi atrisinājušas to, kā veicināt biznesa finansēšanu, bez tā nav iespējama izaugsme ne tikai konkrētam uzņēmumam vai nozarei, bet kopumā visas valsts tautsaimniecībai.

Visu interviju lasiet 27.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Enerģētika

Baltijas enerģētikas ministri Rīgā vienojas par ciešāku sadarbību reģiona drošībai un ilgtspējai

Db.lv,12.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā 11.februārī norisinājās vērienīgākā Baltijas mēroga enerģētikas konference "Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā". Pasākums pulcēja ekspertus no vairāk nekā 20 valstīm, tostarp Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Francijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Lielbritānijas, Polijas, Spānijas, Saūda Arābijas un citām.

Konferences izskaņā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas par enerģētiku atbildīgie ministri parakstīja kopīgu Baltijas valstu paziņojumu, vienojoties par ciešāku sadarbību ar mērķi veicināt Baltijas reģiona drošību un ilgtspēju.

Konferences atklāšanas uzrunas teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) prezidente asoc. prof. Olga Bogdanova, Latvijas Universitātes rektors prof. Gundars Bērziņš, savukārt tematiskajā uzrunas dialogā piedalījās ASV Enerģētikas departamenta Enerģētikas sekretāra vietniece Ketrīna Hereza un PEP goda priekšsēdētājs Dr. Maikls V. Hovardus.

Konferences programma aptvēra visu enerģētikas ciklu – no globālās politikas līdz vietējo kopienu iesaistei. Tika iezīmēta arī Baltijas reģiona nākotnes ceļa karte pēc vēsturiskās energosistēmu sinhronizācijas ar Eiropas enerģijas tīklu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 24. līdz 30. janvārim Rīgā notiks 29. ikgadējā kvantu informācijas apstrādes konference “Quantum Information Processing Conference – QIP”, ko šogad organizē Latvijas Universitāte (LU).

QIP ir pasaulē vadošais nozares pasākums, kas ik gadu pulcē pasaules izcilākos pētniekus un tehnoloģiju uzņēmumus, lai nedēļas garumā diskutētu par jaunākajiem sasniegumiem kvantu skaitļošanā, kriptogrāfijā, informācijas teorijā, matemātikā un fizikā.

“Tiesības organizēt QIP konferenci Latvijā ir augstākais novērtējums Latvijas Universitātes zinātniekiem, jo gandrīz 20 gadus ilgais darbs kvantu algoritmu jomā ir starptautiski pamanīts un novērtēts. Esam mērķtiecīgi attīstījuši kvantu algoritmu virzienu Latvijā, izveidojot starptautisko pētnieku grupu, kas var lepoties ar izstrādātām metodēm, kuras ir pamatā vairāk nekā 20% no citu zinātnieku pasaulē izgudrotajiem kvantu algoritmiem,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB,27.01.2026

Dalies ar šo rakstu

Straujāku izaugsmi Latvija varētu īstenot, pārņemot citu valstu, tostarp Lietuvas, pieredzi, kur valsts ar dažādiem izaugsmei domātiem finanšu instrumentiem atbalsta savus čempionus, lai tie kļūtu vēl konkurētspējīgāki, tostarp īstenojot citu uzņēmumu pārpirkšanu, kā arī uzņēmumu iegādi Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.janvāra numurā lasi:

DB analītika

Biržai veiksmīgs gads

Tēma

Jaunā ASV drošības stratēģija ir labs pamats Latvijai veidot īpašas attiecības ar ASV

Top 500

Lielākais ārvalstu kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā - AS Dobeles dzirnavnieks

Finanses

Obligāciju aktivitātei jauni rekordi

Latvijas eksporta izcilības

Latvija – līdere kaltētu cūku pupu eksportā

Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma tirgū dominē vietējais kapitāls

Maksātnespēja

Maksātnespēju skaits turpinājis sarukt

Atjaunīgā enerģija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LU Lielās aulas 90 gadu jubilejas zīmē piektdien, 30. janvārī, Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā svinīgā ceremonijā pirmo reizi pasniegta LU Izcilības balva, godinot Universitātes saimes izcilākos pārstāvjus desmit nominācijās studijās, zinātnē, inovācijās un sadarbībā.

Pasākumā tika sumināts arī apbalvojuma “Gada darbinieks 2025” ieguvējs. Ceremonija vienlaikus iezīmēja jaunas tradīcijas sākumu – LU kopienas izcilības godināšanu.LU rektors prof. Gundars Bērziņš uzsvēra, ka Izcilības balva ir veidota kā pateicība tiem, kuru darbs ietekmē ne tikai Universitātes, bet arī Latvijas izaugsmi: “LU Izcilības balvas pamatā ir mūsu Universitātes pamatvērtības – virzība uz izcilību, zinātnē balstīta attīstība un kalpošana Tēvzemei. Šīs vērtības ik dienu tiek apliecinātas auditorijās un laboratorijās, administratīvajā darbā un sadarbībā ar sabiedrību un industriju, veidojot LU nacionālo un starptautisko reputāciju. Mēs ceram, ka balvas tradīcija būs iedvesma katram LU darbiniekam un studentam ticēt, ka arī viņa darbs var kļūt par izcilības stāstu.”

Enerģētika

VIDEO: Rīgā pulcējas Eiropas un ASV enerģētikas līderi, lai spriestu par Baltijas reģiona enerģētisko drošību

Db.lv,11.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā 11.februārī notiks Baltijas reģionā lielākā enerģētikas konference “Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā”, pulcējot augsta līmeņa politikas veidotājus un nozares ekspertus no Baltijas valstīm, ASV, Vācijas, Francijas, Dānijas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas, Lielbritānijas un Saūda Arābijas.

Konferencē tiks aplūkoti galvenie ar energoapgādes drošību, pieejamību un ilgtspēju saistītie izaicinājumi.

Konferenci atklās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) prezidente asoc. prof. Olga Bogdanova, Latvijas Universitātes rektors prof. Gundars Bērziņš un PEP goda priekšsēdētājs Dr. Maikls V. Hovards. Tematisko uzrunu teiks ASV Enerģētikas departamenta Enerģētikas sekretāra vietniece Ketrīna Hereza.

“Enerģijas pieejamība, ilgtspēja un konkurētspēja ir priekšnoteikums valsts ekonomikas izaugsmei. Tomēr būtiskākais ir mūsu enerģētiskās drošības jautājums, jo pēc atslēgšanās no BRELL tīkla, Baltijas valstis spēja nodrošināt tik sabalansētu elektroenerģijas tīkla darbību, ka lietotāji nemanīja ne atslēgšanās brīdi no BRELL, ne pieslēgšanās mirkli Eiropas tīklam nākamajā dienā. Ir svarīgi turpināt sadarbību Baltijas reģiona līmenī, lai visas Baltijas valstis arī turpmāk kopā veidotu no ārējiem faktoriem drošu elektroenerģijas apgādes un ražošanas sistēmu, veidojot bāzi zemam elektroenerģijas cenu līmenim un piesaistot investīcijas tautsaimniecībai,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.