Jaunākais izdevums

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada februārī, salīdzinot ar 2013.gada februāri, palielinājās par 0,5%. Precēm cenas samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,5%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir saglabājies nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014.gada februārī, salīdzinot ar 2013.gada februāri, bija cenu kāpumam pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas produktu cenas 12 mēnešu laikā pieauga par 0,8%. Visvairāk cenas pieauga pienam un piena produktiem (+6,8%), dārzeņiem un kartupeļiem (+9,2%), gaļai un gaļas izstrādājumiem (+1,0%), sieram (+4,7%), zivīm un zivju izstrādājumiem (+1,8%), kā arī eļļai un taukiem (+2,0%). Savukārt lielākais cenu kritums bija vērojams tējai un kafijai (-11,0%), augļiem (-6,6%), olām (-15,1%), cukuram (-6,7%), kā arī maizei un graudaugu izstrādājumiem (-0,5%).

Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 2,5%, bet tabakas izstrādājumu – par 1,4%.

Viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenas 12 mēnešu laikā pieauga par 3,9%. Kafejnīcās un restorānos cenas palielinājās par 5,5%, ēdnīcās – par 2,1%, izmitināšanas pakalpojumu cenas pieauga par 1,9%.

Transporta grupā cenas samazinājās galvenokārt degvielai (-5%), automašīnu rezerves daļām un piederumiem (-2,3%), savukārt cenu kāpums tika novērots transportlīdzekļu apkopes un remonta pakalpojumiem (+2,7%).

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, frizētavu pakalpojumiem un kultūras pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās siltumenerģijai un telekomunikāciju pakalpojumiem, apaviem un farmaceitiskajiem produktiem.

2014.gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, vidējais patēriņa cenu līmenis nemainījās. Precēm cenu līmenis pazeminājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai.

Pārtikas preces un bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājās vidēji par 0,3%. Visvairāk cenas pieauga maizei un graudaugu izstrādājumiem (+2,2%), pienam un piena produktiem (+1,1%), eļļai un taukiem (+2,3%), sieram (+1,5%) un kartupeļiem (+5,9%). Savukārt cenu kritums bija vērojams gaļai un gaļas izstrādājumiem (-0,6%), dārzeņiem (-1,7%), augļiem (-1,8%) un cukuram (-2,5%).

Par 1,4% dārgāki kļuva alkoholiskie dzērieni, ko ietekmēja akciju noslēgums stiprajiem dzērieniem, vīnam un alum.

Ziemas sezonas atlaižu un izpārdošanu ietekmē februārī cenas turpināja samazināties apģērbam un apaviem. Apģērbam cenas samazinājās par 1,9%, apaviem – par 2,3%.

Akciju ietekmē personīgās aprūpes precēm cenas samazinājās par 3,2%.

Samazinoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, siltumenerģijas tarifi pazeminājās par 1,1%.

Pārējās patēriņa grupās cenu kāpums bija vērojams kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, ambulatorajiem pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem, degvielai. Savukārt cenas samazinājās īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronovīrusa ietekmi uz ekonomikas datiem redzēsim arvien vairāk.

Eirozonas gada inflācija februārī sarukusi līdz 1,2%, kas ir vismazāk trīs mēnešos, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi.

Pirms tam trīs mēnešus pēc kārtas reģiona inflācija bija pieaugusi.

Šobrīd visai ticams izskatās scenārijs, ka inflācija turpina sarukt. Liela ietekme uz tās uzvedību ir energoresursu cenai. Koronavīrusa izplatība, pieveroties Ķīnas ekonomikai, nozīmējusi krasu naftas cenas kritumu. Jāteic gan, ka arī eirozonas pamatinflācija (tā izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi) jau tāpat ilgi ir spītīgi zema un februārī atradās pie 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Inflācija un ekonomiskā aktivitāte Latvijā. Kas mainījies pēdējo 15 gadu laikā?

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Bessonovs, 04.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā ceturtā augstākā inflācija ES

Žanete Hāka, 16.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī eirozonas gada inflācija sasniedza 0,3%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada oktobra, liecina Eurostat dati.

Augustā inflācija bija 0,4%, bet pērnā gada septembrī – 1,1%. Mēneša inflācija šā gada septembrī bijusi 0,4%.

Eiropas Savienībā gada inflācija septembrī sasniedza 0,4%, kas ir mazāk nekā augustā, kad tā bija 0,5%. Pērnā gada septembrī inflācija bija 1,3%. Mēneša inflācija šā gada septembrī bija 0,3%.

Septembrī lielākā gada deflācija reģistrēta Bulgārijā – 1,4%, Grieķijā – 1,1% un Ungārijā – 0,5%, bet lielākā inflācija vērojama Rumānijā – 1,8%, Somijā – 1,5% un Austrijā – 1,4%. Latvijā gada inflācija septembrī bija 1,2%, kas ir ceturtais augstākais rādītājs starp ES valstīm.

Salīdzinot ar augustu, gada inflācija samazinājusies 17 ES dalībvalstīs, palikusi nemainīga divās valstīs, bet pieaugusi deviņās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eirozonas inflācija nemainās

Žanete Hāka, 17.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā eirozonas gada inflācija saglabājās esošajā līmenī – 0,5%, liecina Eurostat dati. Pirms gada inflācija bija 1,6%.

Mēneša inflācija eirozonā bija 0,1%.

ES inflācija palielinājās no 0,6% maijā līdz 0,7% jūnijā. Pirms gada tā bija 1,7%. Savukārt mēneša inflācija reģionā bija 0,1%.

Jūnijā lielākā gada deflācija reģistrēta Bulgārijā – 1,8%, Grieķijā – 1,5% un Portugālē – 0,2%, savukārt augstākā inflācija bijusi Lielbritānijā – 1,9%, Austrijā – 1,7% un Luksemburgā – 1,2%. Mēneša laikā inflācija samazinājusies desmit valstīs, palikusi stabila četrās, bet pieaugusi – 14 valstīs.

Latvijā jūnija gada inflācija bija 0,8%, kas ir astotā augstākā starp ES valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamgad Latvijā gaidāma zemākā inflācija kopš 2016. gada

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijā turpina mazināties un šā gada novembrī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumam šā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada.

Patēriņa cenu svārstības Latvijā lielā mērā turpina noteikt ārējie faktori. Līdz ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, patēriņa cenu inflācija pēdējos mēnešos mazinājusies gan Lietuvā un Igaunijā, gan ES kopumā. Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas cenas Latvijā sarukušas par 5,2% un, lai arī naftas cenu svārstības ir ļoti grūti prognozēt, straujš energoresursu cenu kāpums tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms, jo pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā kopš 2009. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā eirozonas gada inflācija sarukusi līdz 0,5%, salīdzinot ar 0,7% februārī, liecina Eurostat dati.

Mēneša inflācija martā bija 0,9%.

Eiropas Savienības gada inflācija martā bija 0,6%, kas ir mazāk nekā 0,8% iepriekšējā mēnesī. Mēneša inflācija martā bijusi 0,7%.

Martā gada deflācija novērota astoņās valstīs – Bulgārijā – 2%, Grieķijā – 1,5%, Kiprā – 0,9%, Portugālē un Zviedrijā – 0,4%, Spānijā un Slovākijā – 0,2% un Horvātijā – 0,1%. Augstākā gada inflācija reģistrēta Lielbritānijā – 1,6%, Maltā un Austrijā – 1,4%.

Latvijā martā gada inflācija bija 0,3%, kas ir ceturtais mazākais rādītājs ES. Zemāka inflācija bijusi Nīderlandē – 0,1%, kā arī Dānijā un Ungārijā – 0,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijai zemākā vidējā inflācija ES

Žanete Hāka, 15.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī eirozonas inflācija sasniegusi 0,7%, kas ir mazāk nekā septembrī, kad tā bija 1,1%, liecina galīgie Eurostat aprēķini.

Mēneša griezumā eirozonā bija vērojama deflācija 0,1% apmērā

Eiropas Savienībā inflācija oktobrī sasniedza 0,9% un mēneša deflācija bijusi 0,1%.

Oktobrī lielākais cenu kritums bijis Grieķijā – par 1,9%, Bulgārijā – par 1,1% un Kiprā – par 0,5%. Savukārt augstākā inflācija bijusi Igaunijā un Lielbritānijā – 2,2%, kā arī Somijā – 1,7%.

Salīdzinot ar septembri, gada inflācija samazinājusies 23 ES dalībvalstīs, bet pieaugusi četrās.

Zemakais gada vidējais rādītājs bijis Grieķijā, kur deflācija bija 0,4%, Latvijā – 0,3% inflācija un Zviedrijā – 0,5% inflācija.Savukārt augstākā vidējā inflācija bijusi Rumānijā – 3,7%, Igaunijā – 3,5%, Horvātijā un Nīderlandē – 2,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs šogad augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, bijusi lielākā gada inflācija Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tostarp straujākais patēriņa cenu kāpums gada laikā starp ES valstīm bijis Lietuvā (4,6%), seko Igaunija, kurā gada inflācija bija 4,2%, bet trešajā vietā ir Latvija ar gada inflāciju 3,2% apmērā.

Šogad augustā salīdzinājumā ar 2016.gada augustu inflācija reģistrēta visās 28 ES dalībvalstīs. Pēc Baltijas valstīm straujākie patēriņa cenu kāpumi gada laikā bijuši Apvienotajā Karalistē (2,9%), Ungārijā (2,7%), Čehijā (2,4%), Luksemburgā (2,3%), Zviedrijā (2,2%) un Austrijā (2,1%).

Apkopotie dati arī liecina, ka gada laikā lēnākais patēriņa cenu kāpums augustā bijis Īrijā (0,4%), Kiprā (0,5%), Grieķijā un Rumānijā (abās valstīs 0,6%), Bulgārijā (0,7%) un Somijā (0,8%).ES gada inflācija augustā kopumā bija 1,7% apmērā, savukārt eirozonā patēriņa cenas augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīve Latvijā kļūst dārgāka, jo īpaši komfortabla dzīve

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā patēriņa cenas bija par 2,8% augstākas nekā pirms gada. Ekonomistiem reizēm ir pārmērīgas spējas saskatīt visur tendences, bet varētu teikt, ka kopš pērnā rudens cenu kāpums pamazām bremzējas.

Galvenokārt tas saistāms par norisēm pasaules tirgos, pamatinflācijas tendences ir drīzāk pretējas. Ir sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācija vēl nedaudz mazināsies, un gadā vidēji tā būs ap 2,5%. Pārliecinoši vislielākā ietekme uz gada inflāciju martā bija izdevumiem par mājokli, kas veidoja vairāk nekā trešdaļu kopējā cenu kāpuma. Ar mājokļa uzturēšanu saistītās preces un pakalpojumi martā bija par 5,7% dārgāki nekā pirms gada. Te izpaužas gan pērnā gada naftas tirgus notikumu atbalss, dabasgāzes cenai augot par 26,4%, gan īres un komunālo pakalpojumu izmaksu kāpums. Īres inflācija kļūst mērenāka (no 7,7% janvārī līdz 4,1% martā), taču joprojām pārsniedz kopējo cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi patlaban saskaras ar deflācijas draudiem, turklāt ir palikušas ļoti maz iespējas, kā ar to cīnīties, raksta Bloomberg.

Patēriņa cenas eirozonā pieaug lēnākajā tempā pēdējo četru gadu laikā, turpinot būt ievērojami zem ECB noteiktā mērķa 2% līmenī. Patlaban ECB vadītājam ir izvēle samazināt bāzes procentu likmi, kas jau tā ir tuvu nullei, palielināt likviditāti tirgū, kas var cenas arī nepalielināt vai arī ignorēt pašas ECB noteikto cenu stabilitātes definīciju, norāda JPMorgan Chase&Co un BNP Paribas eksperti.

Inflācijas palēnināšanās var veicināt negatīvas spirāles veidošanos, kas pamatīgi bremzē eiro reģiona atveseļošanos. Kaut arī eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī pārtrauca sešus ceturkšņus ilgušo recesiju, tajā aizvien ir rekordaugsts bezdarba līmenis un sarūk banku kreditēšanas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā - tāpat kā Apvienotajā Karalistē - šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 2,6%, kas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū ir viens no lielākajiem, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Augstāka nekā Latvijā un Apvienotajā Karalistē gada inflācija jūlijā bijusi Lietuvā (+4,1%) un Igaunijā (+3,9%).

Kopumā gada inflācija jūlijā reģistrēta 26 ES dalībvalstīs, bet Īrijā un Kiprā fiksēta deflācija - patēriņa cenas šajās valstīs bija par attiecīgi 0,2% un 0,1% mazākas nekā pirms gada.

Apkopotie dati arī liecina, ka gada laikā mazākais patēriņa cenu kāpums bijis Bulgārijā un Somijā (abās valstīs +0,6%), kamēr Francijā gada inflācija bijusi 0,8% apmērā, bet Grieķijā un Rumānijā - 0,9% apmērā.

ES gada inflācija jūlijā bija kopumā 1,5% apmērā, savukārt eirozonā patēriņa cenas jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembrī bijusi ceturtā augstākā gada inflācija starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati.

Gada inflācija Latvijā novembrī veidoja 2,7%. Augstāka nekā Latvijā inflācija novembrī bija Igaunijā (4,5%), Lietuvā (4,2%) un Lielbritānijā (3,1%).

Šogad novembrī salīdzinājumā ar 2017.gada novembri inflācija reģistrēta visās 28 ES dalībvalstīs. Pēc Latvijas straujākie patēriņa cenu kāpumi gada laikā bijuši Rumānijā un Ungārijā (abās valstīs 2,6%), Čehijā (2,5%), Austrijā (2,4%), kā arī Slovākijā un Beļģijā (2,1%).

Apkopotie dati arī liecina, ka gada laikā lēnākais patēriņa cenu kāpums novembrī bijis Kiprā (0,2%), Īrijā (0,5%), Somijā (0,9%), kā arī Grieķija un Itālijā (1,1%).

ES gada inflācija novembrī kopumā bija 1,8% apmērā, savukārt eirozonā patēriņa cenas novembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK Latvijai šogad prognozē straujāku izaugsmi nekā Igaunijā, bet lēnāku nekā Lietuvā

LETA, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija ir maza, lai gan tās ietekmi uz ieguldījumiem tāpat var sajust – sevišķi, ja izvēlēti ļoti konservatīvi bagātības saglabāšanas veidi.

Lai nauda tiktu aizsargāta no patēriņa cenu pieauguma, ieguldījumu atdevei jābūt vismaz līdzvērtīgai inflācijas procentam. Pašlaik, lai piepildītu šo mērķi, samērā sērīgi izskatās banku depozīti, kuru liesās likmes piespiedušās klāt nullei. Tādējādi, lai veiksmīgi aizsargātu bagātību, joprojām var nākties domāt par sarežģītāku un agresīvāku investīciju stratēģiju pielietošanu. Bieži tiek pieņemts, ka viens no aktīviem, kas spēj ieguldījumus pasargāt no inflācijas, ir zelts. Tomēr šajā ziņā ļoti svarīgs ir ieguldījumu periods, un ilgākā termiņā straujāko vērtības pieaugumu demonstrējušas tieši akcijas. Zināmas problēmas gan var sagādāt krietni krasākas to īstermiņa cenu izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas ekonomikā iepriecinošas vēsmas, taču bažas rada inflācija

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada decembrī eirozonas inflācija sasniedza 0,8%, liecina Eurostat apstiprinātie aprēķini. Novembrī inflācija bija 0,9%.

Tādējādi inflācija turas ievērojami zem Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktā mērķa – 2%.

Pagājušās nedēļas sanāksmē ECB vadītājs Mario Dragi pārsteidza investorus ar izteicieniem, ka banka ir gatava rīkoties, ja inflācija samazināsies līdz bīstami zemiem līmeņiem. Savukārt trešdien ECB pārstāvis Īvs Meršs sacījis, ka pastāv risks, ka inflācija tuvāko mēnešu laikā samazināsies, tomēr nepastāv nenovēršami deflācijas draudi, raksta MarketWatch.

Eirozona nav vienīgā pasaules ekonomikas daļa, kuru apdraud zemā inflācija, un Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Legarde brīdinājusi, ka aug deflācijas riski, kas var izrādīties draudoši ekonomikas atveseļošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku analītiķi šogad Latvijā sagaida gada vidējo inflāciju 2,1-2,5% apmērā

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,1-2,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi.

Tostarp "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1% apmērā.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā inflācijas tempi nedaudz pierims, kaut gan novembrī eirozonā un vairākās citās ekonomikās tika novērots negaidīts inflācijas palēciens. Tomēr izaugsmes, nodarbinātības un algu pieauguma bremzēšanās norāda uz to, ka šīs kāpums nebūs noturīgs. Turklāt šogad globālās ekonomikas izaugsme solās būt zemākā pēdējās desmitgades laikā, tādēļ ārējais spiediens būs visnotaļ neizteiksmīgs.

"Primārais turpinās būt spiediens no iekšzemes procesiem, respektīvi, izmaksu pieauguma, ko diktē algu dinamika," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka šogad algu kāpumam ir nedaudz jāpiebremzē, tomēr tas būs pietiekami nozīmīgs, lai uzturētu spiedienu uz pakalpojumu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonā septembrī bezdarba līmenis saglabājies rekordaugsts - pie 12,2% atzīmes, liecina Eurostat dati. Grieķijā un Spānija bezdarba līmenis bijis visaugtākais – attiecīgi 27,6% un 26,6%. Līdz rekordam, pie 12,5% atzīmes, tas pieaudzis Itālijā. Bezdarba līmenis septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi par 0,1 procentpunktu līdz 5,2% sarucis Vācijā.

«Reģionā vērojamas lielas atšķirības, lai gan kopumā gan ir vērojami pozitīvi uzplaiksnījumi. Dažās smagāk krīzē cietušajās valstīs bezdarba līmenis pēdējos mēnešos ir nedaudz pakrities, piemēram, Spānijā, Portugālē. Tas var būt saistīts ar neparasti spēcīgo sezonālo izaugsmi tūrisma sektorā. Savukārt Itālijā un Francijā bezdarba līmenis ir audzis. Nākotnes perspektīvas ir visai pieticīgas, kas attiecīgi nozīmē arī gausus uzlabojumus darba tirgū. Bezdarba līmenis 2014. gadā paliks šā gada līmenī, respektīvi 12,1%, un tad samazināsies līdz 11,5% 2015. gadā. Visticamāk, ka tā ietekmē palielināsies iedzīvotāju migrācija ES ietvaros, kas atsevišķas valstis novedīs pie kvalificētu darbinieku trūkuma, kas apcirps to izaugsmes iespējas nākotnē,» Eiropas darba tirgus indikatorus vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvojamies cenu depresijai Eiropā

Jānis Šķupelis, 17.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzviet Eiropā jau deflācija; dažos pasaules reģionos gada inflācija ir tuvu 10, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs nedēļas ekonomikas dati apstiprinājuši, ka septembrī gada inflācija eiro monetārajā reģionā bijusi vien dažas iedaļas virs apaļās nulles – pie 0,3% atzīmes, kas ir zemākais līmenis piecu gadu laikā. Līdz ar to finanšu tirgi turpina satraukties par scenāriju, kad viens no pasaules ekonomikai vissvarīgākajiem reģioniem ieslīdēs deflācijā, par ko liek domāt arī faktiski nemitīgā izejvielu cenu samazināšanās. Daži pat Eiropai cenu tendenču ziņā piesauc ko līdzīgu ASV Lielajai depresijai pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu laikā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķis ir reģiona inflācija 2% apmērā. Tādējādi ir sagaidāms, ka Eiropas galvenie baņķieri turpinās īstenot dažādus nestandarta palīdzības pasākumus tautsaimniecībai, jo ārkārtīgi zemas inflācijas apstākļos tie ir attaisnojami. Nav izslēgts, ka ECB galu galā lems uzpirkt valdību obligācijas, kam gan galvenais opozicionārs ir ietekmīgā Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc inflācija tuvu 3% šobrīd Latvijai ir veselīga

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 09.10.2018

1. attēls. Ienākumu un cenu līmenis (2017. gadā)

Avots: Eiropas Komisijas un Eurostat dati; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī gada inflācija pirmo reizi 13 mēnešu laikā pārsniedza 3%. Tiesa, jau otro gadu pēc kārtas patēriņa cenu kāpums Latvijā ir nedaudz augstāks nekā vidēji eirozonā.

Šajā rakstā – vērtējums, kādi faktori to nosaka un kāpēc inflācija tuvu 3% šobrīd ir Latvijas tautsaimniecības veselīguma pazīme.

Pirmkārt, inflācija Latvijā ir maksa par ienākumu pieaugumu. Bagātajās valstīs cenas ir augstākas nekā nabadzīgajās valstīs – īpaši tas attiecas uz tādām netirgojamām precēm kā kafijas tasīte, frizētava vai taksometrs. Cieša pozitīva sakarība starp ienākumu līmeni un cenām pastāv arī starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Visās valstīs, kur ienākumi pieaug ātrāk nekā ES vidēji, straujāk pieaug arī cenas. Latvija ir viens no šādiem piemēriem.

Visas prognozes rāda, ka arī nākamajos gados Latvijas tautsaimniecība attīstīsies straujāk par ES vidējo rādītāju. Tas ļaus vēl vairāk mazināt Latvijas ienākumu atpalicību no Rietumeiropas.Tomēr sasniegt Vācijas labklājību ar Rumānijas cenām nav iespējams – pieaugot ienākumiem, pieaugs arī cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Atkal esam Eiropas inflācijas līderi

Jānis Šķupelis, DB Investors redaktors, 27.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu laikā Eiropas datu vācējs Eurostat publicējis vecā kontinenta valstu inflācijas mērījumus. Latvija uz Eiropas fona mēdz izcelties vairākās ziņās, un pieejamie dati liecina, ka pašlaik varam lepoties arī ar augstāko inflāciju gan no visām eirozonas, gan Eiropas Savienības valstīm.

Patēriņa cenas mūsu valstī gada skatījumā marta pieaugušas par 3,3%, liecina Eurostat dati, kas ir vairāk nekā divas reizes straujāks rādītājs par eirozonas vidējo inflācijas temperatūru 1,5% apmērā.

Turklāt inflācijas ziņā uz pārējās Eiropas fona izceļas arī mūsu Baltijas kaimiņi. Lietuvā patēriņa cenas gada laikā pieaugušas par 3,2%, kas to šajā topā ierindo otrajā vietā, bet Igaunija ar 3% kāpumu Eiropas inflācijas čempionātā sev nodrošinājusi bronzas medaļu. Eiropas mugurkaula – Vācijas – gada inflācija martā bijusi 1,5% apmērā, bet, piemēram, Francijā tā bijusi 1,4% apmērā. Savukārt Īrijā, kur arī mitinās daudz latviešu, inflācija bijusi tikai 0,6% apmērā. Var jau pajokot, ka, iespējams, mūsu tautieši arī ir vainīgi pie tā, ka Īrijā vispār ir inflācija, kas gan, protams, nav patiesība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī eirozonas inflācija bija 0,8%, savukārt Eiropas Savienībā – 0,9%, liecina Eurostat dati.

Mēneša deflācija eirozonā janvārī bija 1,1%, bet ES – 0,9%.

Gada laikā inflācija sarukusi 17 ES dalībvalstīs, nav mainījusies septiņās, bet pieaugusi – četrās.

Janvārī gada deflācija novērota Kiprā – 1,6%, Grieķijā – 1,4% un Bulgārijā – 1,3%. Savukārt lielākā inflācija reģistrēta Lielbritānijā un Somijā – 1,9% un Igaunijā – 1,6%. Latvijā gada laikā cenas augušas par 0,5%, kas ir astotais mazākais inflācijas rādītājs starp ES valstīm.

Zemākā vidējā gada inflācija janvārī reģistrēta Grieķijā – mīnus 1%, Latvijā – 0%, Bulgārijā un Kiprā – 0,1%. Savukārt augstākā gada inflācija bijusi Igaunijā – 3,1%, Rumānijā – 2,9% un Lielbritānijā – 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure intervijā DB noraida bažas, ka ekonomikas izaugsme pamazām kļūtu neveselīga, un statistikā aicina lielāku uzmanību pievērst niansēm, jo vidējos rādītājus ir visai grūti attiecināt uz savos paradumos, tēriņos un vēlmēs visai atšķirīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Precizētie dati par 2013. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu būs martā, bet ātrais novērtējums liecina, ka ceturtajā ceturksnī ekonomika pieauga par 3,5%. Kā jūs raksturotu pagājušo gadu?

Ja mēs skatāmies uz gadu kopumā, tad var teikt, ka ir iestājusies zināma ekonomiskā stabilitāte, jo visos ceturkšņos pieauguma temps vairāk vai mazāk, bet šādā līmenī arī turas. Mums patīk sevi salīdzināt arī ar kaimiņvalstīm, un mums šis pieauguma temps nedaudz augstāks ir bijis visu gadu. Tomēr pamatā es gribētu lietot vārdu «stabilitāte».

Vai parādās interesantas iezīmes dažādu nozaru attīstībā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ekonomika šogad varētu palielināties par 1,6%, tādējādi pieaugot straujāk par iepriekš prognozēto pieaugumu 1,5% apmērā, liecina Eiropas Komisijas (EK) pavasara prognozes.

Saskaņā ar jaunākajām prognozēm Latvijā šogad un nākamgad gaidāma straujākā ekonomiskā izaugsme gan ES dalībvalstīs, gan arī eirozonā.

Eirozonas ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam EK saglabājusi nemainīgu 1,2% apmērā.

Savukārt 2015.gadā eirozonas ekonomika varētu palielināties par 1,7%, tādējādi pieaugot mazāk par iepriekš prognozēto izaugsmi 1,8% apmērā.

Tikmēr ES ekonomika nākamgad varētu palielināties par 2%, kas atbilst iepriekšējām prognozēm.

Latvijai EK 2015.gadā EK prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4,1% apmērā, kas arī būtu straujākais pieaugums no visām ES valstīm.

EK paziņojumā norādīts, ka jaunākās prognoze balstās uz pieņēmumu, ka dalībvalstis un ES, veicot nepieciešamās korekcijas, īstenos rīcībpolitikas pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvijā novembrī bijusi sestā lielākā gada inflācija ES

LETA, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada novembrī, salīdzinot ar pagājušā gada priekšpēdējo mēnesi, bija sestais augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Patēriņa cenas Latvijā - tāpat kā Lielbritānijā - bija par 1,2% augstākas nekā pagājušā gada novembrī. Lielāka inflācija bijusi Beļģijā (+1,7%), Čehijā (+1,6%), Austrijā (+1,5%), Igaunijā (+1,4%) un Zviedrijā (+1,3%). Gan Lietuvā, gan Ungārijā novembrī gada inflācija bija 1,1%.

Kopumā gada inflācija novembrī reģistrēta 22 valstīs, bet gada deflācija fiksēta sešās ES dalībvalstīs: Bulgārijā un Kiprā (abās valstīs -0,8%), kā arī Īrijā, Grieķijā, Rumānijā un Slovākijā (visās valstīs -0,2%).

ES gada inflācija novembrī bija 0,6% pretstatā 0,5% oktobrī. Pērn novembrī ES patēriņa cenas gada izteiksmē pieauga par 0,1%. Eirozonā patēriņa cenas novembrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, arī pieaugušas par 0,6% pretstatā 0,5% oktobrī un 0,1% kāpumam pērn novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru