Unibanka ir pirmā no Baltijas valstu komercbankām, kura sākusi Eurocard/Mastercard un Maestro (EC/MC) viedkaršu izsniegšanu. Marta beigās Unibanka bija izsniegusi 78.5 tūkstošus viedkaršu ar VISA simboliku, kas bankai nodrošina aptuveni 60% Latvijas un aptuveni pusi viedkaršu tirgus Baltijas valstīs, informē Unibankā. Viedkaršu projekta vadītāja Vija Freimane: «Mēs esam pirmā Baltijas valstu banka, kas ir pilnībā pabeigusi sertifikāciju gan VISA, gan EC/MC viedkaršu izsniegšanai. Šobrīd mēs esam izsnieguši arī pirmās EC/MC viedkartes, pārbaudījuši to funkcionalitāti, un, sākot ar maiju, sāksim tās izsniegt masveidā.» «Ņemot vērā līdzšinējo maksājumu karšu izsniegšanas dinamiku, paredzams, ka ik mēnesi mēs izsniegsim aptuveni 10 tūkstošus viedkaršu. Tādējādi līdz gada beigām mēs izsniegsim vismaz 100 000 jaunu karšu ar iestrādātu mikroprocesoru, savukārt kopējais mūsu Bankas izsniegto viedkaršu skaits sasniegs apmēram 180 tūkstošus, kas Unibankai arī turpmāk nodrošinās noteicošās pozīcijas tirgū,» piebilst Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu.

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrijā Db norādīja, ka «tiek plānots e-paraksta risinājumu nodot VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, LVRTC,». Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais A.Šlesera padomnieks Lauris Dripe. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). «Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs,» tā A. Šlesers. «Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir,» uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Arī premjers Ivars Godmanis pauda, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti. Ar L. Dripi Db sazināties neizdevās. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu. LVRTC pēc 2006. gada rezultātiem bija 9. pelnošākais uzņēmums Latvijā - tā peļņa sasniedza 32.9 miljonus latu. 2007. gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.

Unibanka saviem klientiem jau ir izsniegusi 22 tūkstošus viedkaršu — maksājumu kartes ar iestrādātu mikroprocesoru. Viedkaršu izsniegšanu Unibanka sāka šī gada aprīļa beigās. Sākotnēji tika plānots, ka 20 000 viedkaršu tiks izsniegtas līdz gada beigām. Viceprezidents Ainārs Ozols: «Ja saglabāsies tikpat augsta klientu aktivitāte, paredzams, ka līdz gada beigām būs izsniegtas vismaz 30 000 viedkaršu.« Unibanka jūlija beigās banka bija izsniegusi 293.7 tūkstošus maksājumu karšu. Unibanka klientiem piedāvā 11 dažāda veida maksājumu kartes, kā arī divu veidu tā sauktās «co-brand» kartes (Unibanka/LMT Maestro un Unibanka/Statoil Ekstra). Līdz pilnīgai pārejai uz viedkaršu tehnoloģiju, klientiem tiek izsniegtas hibrīdkartes, kurām ir gan mikroprocesors, gan magnētiskā josla. Viedkaršu apstrādei Latvijā ir sertificētas piecas bankas, savukārt viedkartes izsniedz tikai divas bankas - Unibanka un Hansabanka.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

23. oktobrī SEB Unibanka uzsākusi bankomātu pārslēgšanu no magnētisko joslu nolasīšanas uz viedkaršu nolasīšanu, proti, kartes dati šajos bankomātos tiek lasīti no čipa jeb mikroshēmas nevis no magnētiskās joslas, kā tas ir bijis līdz šim.

Ņemot vērā starptautisko organizāciju VISA un MasterCard prasības, kas attiecas uz visām Latvijas komercbankām, 2007. gada 23. oktobrī SEB Unibanka uzsākusi bankomātu pārslēgšanu no magnētisko joslu nolasīšanas uz viedkaršu nolasīšanu, proti, kartes dati šajos bankomātos tiek lasīti no čipa jeb mikroshēmas nevis no magnētiskās joslas, kā tas ir bijis līdz šim.

"Viedkartēs iestrādātais čips ir drošāks datu nesējs un labāk aizsargāts pret viltojumiem, tāpēc datu nolasīšana no kartes čipa bankomātos pasargās viedkaršu lietotājus un pašu banku no krāpniecisko darījumu riska," akcentē kredītiestāde.

Banku sniegtā informācija liecina, ka tirgū pakāpeniski notiek pāreja uz viedkartēm (uz kartes ir gan līdzšinējā magnētiskā svītra, gan čips). Pagaidām bankas izdod tikai starptautiskās karšu organizācijas VISA viedkartes. Paralēli norit sagatavošanās process, lai varētu izdot Eurocard viedkartes. Līdz jūnija beigām Hansabanka bija izsniegusi nedaudz vairāk nekā 6000 viedkaršu, bet Unibanka — ap 11,5 tūkst. karšu. Pāreju uz viedkartēm sākusi arī Parekss banka — kopš jūlija banka piedāvā apmainīt tās VISA Electron kartes, kurām beidzies derīguma termiņš, bet no oktobra plānota VISA Electron viedkaršu izsniegšana visiem klientiem — informē bankā. Kredītkartes kā viedkartes plānots sākt izsniegt no nākamā gada. Līdz gada beigām Hansabanka un Parekss banka katra plānojusi izsniegt ap 10 tūkst. viedkaršu, bet Unibanka — ap 30 tūkst. viedkaršu.

SEB banka ir noslēgusi pagājušā gada nogalē uzsākto bankas bankomātu pārslēgšanu no magnētisko joslu uz viedkaršu nolasīšanu, kas nozīmē, ka turpmāk maksājuma karšu dati šajos bankomātos tiks nolasīti no čipa jeb mikroshēmas, tādējādi nodrošinot papildu drošību, informē SEB.

Gadījumā, ja kartē iestrādātais čips būs mehāniski vai kā citādi bojāts, pēc starptautisko karšu organizāciju VISA un MasterCard noteiktumiem klienta datu drošības labad šis darījums tiks atteiks, savukārt pats kartes lietotājs noteikti tiek gaidīts bankā, lai karti aizvietotu, jo mehāniski bojāts čips var radīt situācijas, kad cilvēks nevar norēķināties arī par pirkumu veikalos vai tirdzniecības vietās.

Nākamajā gadā LATEKO Banka plāno uzsākt viedkaršu izdošanu. Viedkaršu ieviešana notiks pakāpeniski: izsniedzot jaunas kartes un nomainot kartes ar beigušos derīguma termiņu. Sākotnēji LATEKO Banka plāno izdot hibrīd viedkartes, uz kurām būs gan magnētiskais celiņš, gan čips, tā kā bankām visā pasaulē nepieciešams laiks viedkaršu apkalpošanas infrastruktūras pilnveidošanai. Tādējādi, LATEKO Bankas klienti varēs izmantot hibrīdviedkartes visās karšu apkalpošanas vietās — vietās, kur pieņem ar čipu aprīkotas kartes un arī vietās, kur pieņem ar magnētisko celiņu aprīkotas kartes. Viedkaršu ieviešana notiek atbilstoši starptautisko maksājumu karšu sistēmu MasterCard un Visa prasībām un saskaņā ar to izstrādāto EMV standartu.

A/S Latvijas Krājbanka ir beigusi plānoto pāreju uz viedkaršu (čipkaršu) tehnoloģijām un uzsākusi viedkaršu izsniegšanu. Šobrīd viedkartes saņēmuši jau 6.5 tūkstoši Krājbankas klientu. Kā pirmās klientiem tiek piedāvātas VISA Electron viedkartes, kas funkcionalitātes ziņā ir līdzīgas Krājbankas izdotajām Krājkartēm VISA Electron un Online VISA Electron norēķinu kartēm. Turpinot viedkaršu produktu klāsta paplašināšanu un modernizāciju, Krājbanka šobrīd risina jautājumu par Maestro debetkaršu izsniegšanu viedkaršu tehnoloģijās. Nākamais etaps — kredītkartes, kurām mikroprocesors jeb čips tiks izmantots ne tikai darījumu drošības nodrošināšanai, bet tas dos iespējas izmantot norēķinu karti daudz plašāk, kā līdzšinējās norēķinu kartes ar magnētisko joslu.

NORD/LB Latvija ir sākusi saviem klientiem izsniegt viedkartes. Šis ir rūpīga darba rezultāts, kura mērķis ir piedāvāt bankas klientiem pēc iespējas lielāku drošību un plašākas iespējas. Viedkaršu ieviešana notiks pakāpeniski: izsniedzot jaunas kartes un nomainot kartes ar beigušos derīguma termiņu. Jaunās viedkartes ir t.s. hibrīdkartes, kuras ietver gan magnētisko celiņu, gan čipu, tādējādi bankas klientiem ir iespējams izmantot savas kartes visās karšu apkalpošanas vietās— gan tajās, kur pieņem ar čipu aprīkotas kartes, gan tajās norēķinu vietās, kur pieņemt tikai ar magnētisko celiņu aprīkotas kartes. NORD/LB Latvija Norēķinu karšu pārvaldes vadītāja Ludmila Gudima: «Viedkaršu izdošana ir nozīmīgs solis ceļā uz arvien drošākiem pakalpojumiem bankas klientiem. Pasaules pieredze rāda, ka krāpniecība ar maksājumu kartēm valstīs, kur tiek ieviestas viedkartes, strauji samazinās. Viedkarte nodrošina ne tikai uzticamākas elektronisku maksājumu iespējas, bet sniedz kartes īpašniekam arī citas priekšrocības- viedkarti var izmantot arī citu tajā ieprogrammējamu funkciju veikšanai.» Pašlaik NORD/LB Latvija, izmantojot arī mātes bankas Norddeutsche Landesbank pieredzi, veido piedāvājumus lielajiem uzņēmumiem, kas ļaus jaunās viedkartes izmantot arī citu funkciju īstenošanai (piemēram, kā pastāvīgo klientu kartes, bonusa punktu uzkrāšanas kartes, u.c.) atbilstoši katra uzņēmuma vajadzībām. Pagaidām NORD/LB Latvija ir uzsākusi VISA viedkaršu ieviešanu, bet šogad tiks uzsākts darbs pie MasterCard viedkaršu izdošanas procesa, tādējādi nākamā gada otrajā pusē banka uzsāks ieviest arī MasterCard viedkartes.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Baltijas valstu bankas joprojām ir to banku vidū, kuras uzskata par labā situācijā esošām. Par to liecina UniCredit veiktais banku sektora pētījums Centrālajā un Austrumeiropā.

Centrālās un Austrumeiropas banku tirgū joprojām dominē ārvalstu spēlētāji, kas turpina gūt peļņu no investīcijām šajā reģionā. Galvenie banku riski ir attiecināmi uz mājsaimniecībām, kuras pašlaik nevar ietaupīt pietiekami daudz līdzekļu, tāpēc ir spiestas ņemt aizdevumus. Liels skaits mājsaimniecību jau ir paņēmušas aizdevumu ārvalstu valūtā. Visbiežāk aizdevumi ārvalstu valūtā tiek ņemti mājokļa iegādei.

Banku darījumu izaugsme kļūst lēnāka, bet tā joprojām ir ievērojama; nedaudz palielinājušās riska un līdzekļu piešķiršanas izmaksas, bet banku peļņa un kapitalizācija joprojām ir liela; starptautisko banku īstenotā stratēģija Centrālās un Austrumu Eiropas valstis (CAE) tām joprojām nes peļņu – UniCredit Group ir tirgus līderis; pašreizējos tirgus apstākļos ekonomisti sagaida mazāk apvienošanās un pārpirkšanas darījumu un lielāku koncentrēšanos uz organisku izaugsmi – secināts UniCredit pētījumā par banku darbību Centrālas un Austrumeiropas valstis.

Latvijas Visa karšu īpašnieki 2003. gadā veikuši 22 miljonus transakciju. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kopējais transakciju skaits ir pieaudzis par 125 %. Kopējais apgrozījuma apjoms pārsniedz 1.4 miljardus ASV dolāru. 2003. gada beigās kopējais Latvijā izsniegto Visa karšu daudzums bija 745 651, kas ir par 61 % vairāk nekā 2002. gada beigās. Lietuvā, pieauguma tempi ir bijuši lēnāki — tikai 40 %. Latvija ir Baltijas līdere viedkaršu tehnoloģiju ieviešanā. 11 % no visām Visa kartēm (88 000 kartes) Latvijā ir viedkartes, un tirdzniecības vietās jau ir uzstādīti 4500 viedkaršu termināli. Gada beigās Baltijas valstīs kopumā bija 190 000 Visa viedkartes un 7850 viedkaršu termināli. Pjotrs Ščepanjaks, Visa pārstāvis Baltijas valstīs atzīmēja: «Ar gandarījumu varu teikt, ka Latvijā no visām Baltijas valstīm visātrāk tiek ieviesti elektroniskie maksājumi. Svarīgs rādītājs ir ne tikai karšu skaits. Ļoti nozīmīga ir transakciju izaugsme, īpaši tirdzniecības vietās, kur kopumā veikti vairāk kā 10 miljoni transakciju. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugums ir 126 %, kas norāda, ka Latvijas iedzīvotāji uzskata Visa kartes par drošu un ērtu maksājuma līdzekli gan Latvijā, gan ārzemēs. Pagājušajā gadā vidējā pirkuma vērtība Latvijā samazinājās līdz 23 USD. Tas nozīmē, ka Visa kartes vairs nav kaut kas īpašs, — tās ir daļa no cilvēku ikdienas iepirkšanās rutīnas.» Kopējais Latvijas Visa karšu apgrozījums tirdzniecības vietās ir pieaudzis par 85 %. Lietuvā un Igaunijā tas attiecīgi bijis 47 % un 61 %.

Sākot no šī gada 23.maija, Parex banka saviem klientiem sākusi piedāvāt jaunus pakalpojumus – viedkaršu PIN-kodu atbloķēšana un PIN-kodu maiņa bankas automātos, nedodoties uz banku un nemainot maksājuma karti.

Saskaņā ar kredītiestādes sniegto informāciju abi jaunie pakalpojumi ir pieejami ikvienam Parex bankas emitēto VISA, MasterCard un American Express viedkaršu lietotājiem. Vienīgais nosacījums – klientam ir jāzina esošais izsniegtās kartes PIN-kods.

Viedkartes PIN-koda nomaiņa bankas automātā

"Daudziem klientiem tagad ir vairāk nekā viena maksājumu karte. Katru reizi, kad karte tiek mainīta tāpēc, ka tai beidzies derīguma termiņš, tā ir nozaudēta vai mainījies kāds cits parametrs, ar jauno karti klientam tiek izsniegts arī jauns PIN-kods. Šādā situācijā klientam ir apgrūtinājums atcerēties visus PIN-kodus esošajām un arī jaunajām maksājumu kartēm. Savukārt līdz ar jaunā pakalpojuma ieviešanu, klientam būs iespēja visām savām Parex bankā izsniegtajām maksājumu kartēm izvēlēties vienu un to pašu PIN-kodu," skaidroja kredītiestādes pārstāvis Viktors Zaķis.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noraidījusi Rīgas domes iesniegtos priekšlikumus par transporta līdzekļa skaita ierobežošanu, tādējādi jāsecina, ka ministrija nemaz nevēlas ierobežot auto skaitu Vecrīgā. Šādu uzskatu pauž Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

30. oktobrī Rīgas dome RAPLM nosūtīja vēstuli, kurā izteica vairākus priekšlikumus par pasākumiem, kas ļautu samazināt automašīnu skaitu Vecrīgā. Viens no galvenajiem ierosinājumiem bija – maksimāli samazināt atbilstoši Ministru Kabineta 28.06.2005. noteikumiem izsniedzamo bezmaksas viedkaršu skaitu fiziskām personām, ja tām Vecrīgā ir deklarēta dzīvesvieta vai īpašums. Rīgas dome ierosināja ministrijai virzīt izskatīšanai šo noteikumu grozījumus, kuros būtu noteikts, ka vienam dzīvoklim izsniedzamo viedkaršu skaitu varētu ierobežot līdz vienai.

Dome ir saņēmusi ministrijas atbildi, kurā šie priekšlikumi ir noraidīti. RAPLM vēstulē raksta, ka "grozījumi paši par sevi nenodrošina transportlīdzekļu skaita ierobežošanu Vecrīgā", jo fiziskās personas, kurām Ministru Kabinets pašlaik piešķir tiesības iegūt bezmaksas viedkartes, "varēs iegādāties norēķinu vai abonementa viedkartes saskaņā ar Rīgas pilsētas domes noteikto maksu. Tādējādi piedāvātie grozījumi nesasniegšot to ierosināšanas mērķi, un ministrija nesaskata pamatojumu privātpersonu tiesību ierobežošanai."

BankServiss ir veicis pirmos soļus personalizācijas centra izveidei Latvijā — VISA International un MasterCard jau ir veikuši centra pirmssertifikācijas pārbaudes. Jau nākamā gada maijā plānots uzsākt pirmo viedkaršu personalizāciju Latvijā, jo BankServiss būs gatavs nodrošināt visu viedkaršu datu ievadīšanu kartē. BankServiss izpilddirektore Zanda Brīvule atzīst: «Esam gandarīti, ka sekmīgi tuvojamies pašu nospraustajam mērķim un darām visu nepieciešamo, lai Latvijas komercbankām varētu piedāvāt maksājumu karšu personalizāciju tepat Latvijā. Varam būt lepni par mūsu uzņēmuma augsto tehnoloģisko līmeni un darbinieku profesionālismu, kas ļauj mums īsā laikā realizēt tik apjomīgu projektu.» Lai nodrošinātu personalizācijas centra izveidi, sertifikāciju un sagatavošanos viedkaršu un magnētisko karšu personalizācijai, BankServiss plāno investīcijās ieguldīt apmēram 300 000 Ls.

Restorānā «Humors un zupas» Unibankas, karšu apstrādes centra Bankserviss, kompānijas POINT un Mastercard International pārstāvju klātbūtnē tika veikts Latvijā pirmais darījums ar Eurocard/Mastercard viedkarti. Līdz ar šo transakciju Unibanka ir pilnībā pabeigusi EC/MC viedkaršu sertifikācijas un testēšanas procesu un ir gatava EC/MC viedkaršu izsniegšanai. Līdz gada beigām tiks pabeigta Unibankas POS terminālu tīkla pilnveidošana arī EC/MC viedkaršu pieņemšanai. Unibankas projektu vadītāja Vija Freimane: «Tas, ka mēs esam pirmā banka, kura ir gatava veikt darījumus ar VISA un Eurocard/Mastercard izdotajām viedkartēm, vēl vairāk nostiprina Unibankas līderpozīcijas maksājumu karšu tirgū. Mēs būsim arī pirmie, kas sāks izsniegt klientiem EC/MC kredītkartes un debetkartes ar iestrādātu mikroprocesoru. Paredzams, ka pirmās EC/MC viedkartes Unibankas klientiem tiks izsniegtas jau nākamā gada sākumā.» Oktobra sākumā Unibankas klienti lietoja gandrīz 33 tūkstošus VISA karšu, savukārt līdz gada beigām plānots izsniegt aptuveni 40 000 VISA karšu, kuros ir iestrādāts mikroprocesors. Līdz pilnīgai pārejai uz viedkartēm klientiem tiek izsniegtas tā sauktās hibrīdkartes, kurām ir gan magnētiskais celiņš, gan mikroprocesors. Pirmās VISA viedkartes Unibanka sāka izsniegt šī gada pavasarī.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.