Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas lēmumusi ierodināt SIA Centrum baltija tiesiskās aizsardzības procesu, liecina Lursoft dati.

Vairumtirgotājas SIA Centrum baltija apgrozījums pērn veidoja 1,1 milj. Ls – par 11,69% mazāk nekā 2011. gadā. Uzņēmuma 2012. gada peļņa veidoja 1,4 tūkst. Ls iepretim 8,8 tūkst. Ls, ko kompānija nopelnīja iepriekšējā gadā.

Jau rakstīts, ka lielāko daļu jeb 676,7 tūkst. Ls no kopējā 2012. gada apgrozījuma veidoja ieņēmumi no vairumtirdzniecības, bet 441,9 tūkst. Ls – ieņēmumi no celtniecības pakalpojumu sniegšanas. SIA Centrum baltija sniedza arī apakšnomas pakalpojumus, kas kopējam neto apgrozījumam nodrošināja 12,5 tūkst. Ls.

SIA Centrum baltija reģistrēta 1996. gadā un līdz 2000. gadam darbojās ar nosaukumu SIA Top-Gai. Uzņēmuma vienīgā kapitāldaļu turētāja ir Tatjana Zajerko, kurai savulaik piederējušas daļas arī SIA Charlot.

Izbeidzot 2013.gada jūlijā ierosināto SIA Centrum Baltija tiesiskās aizsardzības procesu, pasludināts uzņēmuma maksātnespējas process, liecina Lursoft dati.

Par procesa administratoru iecelts Reno Tumens.

Savā pieteikumā tiesai aizvadītajā gadā SIA Centrum Baltija norādījis, ka tā kreditoru prasījumu parāds sasniedzis jau 844,33 tūkstošus eiro, kā arī saskaņā ar nodokļu audita rezultātiem Valsts ieņēmumu dienests ir aprēķinājis arī 113,7 tūkstošu eiro lielu nodokļu parādu. SIA Centrum Baltija arī norādījis, ka tā aktīvi veido vien 817,47 tūkstošus eiro, savukārt peļņa 2013.gadā – 14,28 tūkstošus eiro.

Vairumtirgotājs SIA Centrum Baltija reģistrēts 1996.gadā un pieder Tatjanai Zajerko. 2012.gadā uzņēmuma apgrozījumu veidoja 1,609 miljoni eiro, bet peļņu – 2,017 tūkstoši eiro.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut apvienoties UAB Sanitex, SIA Officeday Latvia un SIA E-Save, informē KP pārstāvji.

Apvienošanās rezultātā UAB Sanitex iegūs vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA Officeday Latvia un SIA E-Save.

KP norāda – nav pamata uzskatīt, ka darījuma rezultātā varētu tikt ietekmēts loģistikas tirgus un ikdienas patēriņa preču tirgus, savukārt biroja un kancelejas preču tirgū apvienošanās dalībnieku tirgus daļa palielināsies nebūtiski, tādējādi konkurence netiks nelabvēlīgi ietekmēta.

Izvērtējot biroju un kancelejas preču zīmolu aizvietojamību, KP secina, ka konkrētajā tirgū preces zīmolam nav nozīmes, ja vien tas nav īpaši atpazīstams. Tajā pašā laikā tirgū ir liels klāsts citu preču zīmolu, kas konkurē ar apvienošanās dalībnieku portfelī esošiem zīmoliem, kuri ir savstarpēji aizstājami. Vienlaikus biroja un kancelejas preču tirgū darbojas citi spēcīgi konkurenti ar daudzveidīgiem piedāvājumiem, tādējādi pasūtītājiem iespējams iegādāties preču zīmolu, cenu, kā arī preču piegādes nosacījumu alternatīvas

Luminor piešķīrusi finansējumu 1,05 miljonu eiro apmērā uzņēmumam SIA Centrum Europa, kas nodarbojas ar skolas un biroja kancelejas preču vairumtirdzniecību. Finansējums tiks izmantots noliktavas telpu ierīkošanai un remontam, kā arī apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai.

SIA Centrum Europa izplata plašu augstas kvalitātes kancelejas preču klāstu skolai un birojam, un lielāko daļu preču krājumu uzņēmums glabā muitas noliktavā, un ir nepieciešams laiks, lai preces nogādātu līdz klientiem. Jaunais nekustamais īpašums, ko plānots remontēt un iekārtot atbilstoši uzņēmējdarbības specifikai, kalpos kā papildu noliktava preču uzglabāšanai.

“Uzņēmuma darbības laikā esam izveidojuši teicamu piegādātāju un pircēju bāzi, kas mums nodrošina stabilas pozīcijas tirgū. Pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas izglītības iestādes un biroji atsāka ierasto darbu, kas ir vairoja pieprasījumu arī pēc kancelejas precēm. Mūsu jaunā noliktava sniedz iespēju ne tikai ātrāk apkalpot pasūtītājus Eiropā, bet arī efektīvāk apkalpot tos klientus, kuri veic mazākus pasūtījumus, tādēļ mums ir svarīgi to arī atjaunot teicamā tehniskā stāvoklī un iekārtot atbilstoši biznesa vajadzībām,” stāsta SIA Centrum Europa vadītājs Valentīns Kiļdjaškins.

Izdevumi par kancelejas precēm līdz ar administratīvo slogu būtiski samazinās tiem valsts resoriem, kas e-vides iespējas paplašina mērķtiecīgi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gada griezumā biroja precēm atvēlētie tēriņi iestāžu vidū būtiski atšķiras. Likumsakarīgi, ka lielākās tērētājas par kancelejas precēm ir darbiniekiem bagātākās ministrijas, piemēram, Zemkopības (ZM) un Finanšu ministrija (FM). Kamēr Veselības ministrija plāno šim mērķim šogad tērēt 5,3 tūkst. eiro, Ārlietu ministrija (ĀM) atvēl turpat sešas reizes lielāku summu.

Vadošie valsts resori lielākoties izmanto Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) sniegtās iespējas, lai iepirktu kancelejas preces. EIS darbojas līdzīgi kā interneta veikals – katalogos iestādes iegādājas biroja papīru un citas nepieciešamās preces. Iepirkumu sarakstus parasti veido, sekojot pieprasījumam no darbiniekiem, atzīmē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kļaveniece. Piemēram, Ārlietu ministrija (ĀM) sīkpreču iegādei veikusi iepirkumu, lai iegādātos preces diviem gadiem. Konkursā uzvarējis uzņēmums Daiļrade ekspo, ar kuru noslēgts līgums par summu 42 tūkst. eiro (bez PVN). Pirms preču iegādes Valsts kancelejā (VK) tiek aptaujāti departamenti par vajadzībām un veikta iepriekšējo gadu pieprasījuma un patēriņa analīze, papildina VK komunikācijas departamenta vadītāja vietniece Zaiga Barvida.

«Par šo tēmu varētu uzrakstīt zinātnisku disertāciju, bet principā galvenā atšķirība ir tā, ka Latvijas iedzīvotāji vairāk pērk tehniku, respektīvi, atvēl vairāk naudas tam, lai iegādātos jaunu, labu tehniku,» tā, vaicāts, kā atšķiras patērētāju gaume Baltijas valstīs, laikrakstam Diena sacījis e-komercijas nozares uzņēmējs, interneta veikala 220.lv valdes loceklis Roberts Ziminskis.

«Rodas arī iespaids, ka Latvijā cilvēki vairāk nodarbojas ar sportu - vismaz mūsu pārdošanas rādītāji to parāda. Latvijā daudz pērk velosipēdus un citas ar sportiskiem hobijiem saistītās preces. Vēl var teikt, ka pircēji Latvijā biežāk izvēlas kvalitatīvas preces un pazīstamus zīmolus, pircēji Lietuvā ir pragmatiskāki attiecībā uz naudas tērēšanu, tomēr var sacīt, ka patērētājs Latvijā ir gudrs un labi saprot, ka reizēm gadās tā, ka skopajam jāmaksā divreiz,» viņš skaidrojis.

Runājot par to, kāda ir vidējā pirkuma summa, Ziminskis stāstījis: «Kopumā par gadu runājot, vidējā pirkuma summa ir ap 60 eiro. Vidējo summu par vienu pirkumu ietekmē sezona, respektīvi, gadalaiks. Jau jūlija beigās jūtams, ka cilvēki sāk gatavoties skolai un virtuālajā vidē pērk mugursomas un dažādas preces jaunajam mācību gadam, piemēram, kancelejas preces, datortehniku, mobilos tālruņus, bet vidējā pirkuma summa ir mazāka, nekā bija vasaras sākumā, kad daudzi internetā pērk batutus un ar dārzkopību saistītas preces. Tuvojoties Jaunajam gadam, arī parasti aug vidējā pirkuma summa, sasniedzot pat vairākus simtus eiro, teiksim 600.»

Bērniem nepieciešamo apģērbu un kancelejas preces vecāki sāka iegādāties jau jūlijā; studenti vairs nepērk klades, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad vecāki savus bērnus skolas gaitām sākuši gatavot ātrāk nekā citus gadus. Atsevišķi uzņēmumi DB norāda, ka skolai vajadzīgās preces kļuvušas pieprasītas uzreiz pēc Jāņiem. Visticamāk, tas ir saistīts ar rūgto pieredzi citos gados, kad augusta beigās veikali bijuši klietnu pārpildīti.

Arī lielveikalu ķēdes Rimi Latvia pārstāve Inga Bite norāda uz šo tendenci. Pastiprināts pieprasījums pēc kancelejas precēm sācies jau jūlijā: «Pērn vislielākais pieprasījums pēc skolas precēm bija novērojams augusta pēdējā un septembra pirmajā nedēļā, taču šogad vecāki bērnu drēbes, skolas somas un citas preces iegādājās, sākot no augusta sākuma.» Viņa skaidro, ka, salīdzinot ar ikdienas pieprasījumu, pirms mācību gada sākuma aktīvākajos periodos pieprasījums pēc skolas precēm var pieaugt pat vairākas reizes. Tiek prognozēts, ka aktīva gatavošanās skolai var turpināties līdz pat septembra vidum.

Linda Lukstiņa savā papīrlietu veikalā Manilla mēģina samazināt ikdienas steigas tempu; pēc viņas pārliecības, pastkartes, rakstāmpiederumi un blociņi mudina apsēsties un padomāt par to, ko raksti.

Manilla ir dizaina papīrlietu veikals, kas apvieno dažādas produktu grupas. 90% veikalā atrodamo lietu ir no papīra. «Pamazām mūs sāku uzskatīt par dāvanu veikalu. Sākumā likās, ka šis būs moderns kancelejas preču veikals, bet tagad klāsts iet roku rokā ar dāvanām, jo lielākā daļa dizaina papīrlietas pērk, lai dāvinātu, jo sev tās kaut kā neatļaujas,» spriež Linda.

Runājot par tik specifiska biznesa dzīvotspēju, viņa atzīst, ka tas, vai cilvēkiem patīk un vai viņi iegādājas kādu preci, ir divas dažādas lietas. «Mūsu veikals pārstāv ļoti specifisku nišu, taču domāju, ka pēc labām lietām vienmēr ir pieprasījums. Protams, dažbrīd piezogas doma, ka varbūt es esmu vienīgā, kam šādas lietas patīk, taču daudzi cilvēki nāk un priecīgi iet prom, sakot, ka nāks iepirkties vēl,» saka Linda.

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

No 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Prasība attieksies uz visiem darbiniekiem - gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem.

Veselības ministrija (VM) rīkojuma anotācijā norāda, ka, neskatoties uz to, ka pašlaik Latvijā ir novērojama Covid-19 gadījumu samazināšanās tendence, kā arī pakāpeniski samazinās Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, joprojām pastāv augsti riski atkārtotam saslimstības pieaugumam. Tas ir saistīts ar to, ka novērojama ļoti strauja Covid-19 izplatība Eiropā, kā arī tiek prognozēta pastiprināta cilvēku mobilitāte pirmssvētku perioNo 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

No šodienas, 11.oktobra personas bez Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, varēs apmeklēt tikai noteiktas kategorijas veikalus, paredz pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā apstiprinātais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē iekštelpās varēs sniegt pārtikas veikalos, kur 70% no sortimenta veido pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barības un preses izdevumi, aptiekās, tajā skaitā veterinārās aptiekās, optikas veikalos, dzīvnieku barības veikalos, preses tirdzniecības vietās, higiēnas preču veikalos, kur 70% no sortimenta ir higiēnas preces, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietās, kā arī degvielas uzpildes stacijās.

Šajās vietās pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē, kas nozīmē, ka tos varēs saņemt un sniegt personas bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, varēs sniegt, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un tiek noteikts tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju.

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Fragments no intervijas

Runājat par pieaugošo konkurenci, tirgotāji nereti tiek vainoti pie augstajām produktu cenām, jo īpaši situācijā, kad Latvija ilgstoši ir viena no inflācijas pieauguma čempionāta laureātēm visā Eiropas Savienībā, un neviens īsti nevar izskaidrot, kā tas iespējams!

Lielākais Eiropas biroja preču apgādes uzņēmums Lyreco izveidojis jaunu stratēģisku aliansi ar lielāko kancelejas un biroja preču piegādes uzņēmumu Baltijā Officeday.

Noslēdzot aliansi ar Officeday, Lyreco, kura apgrozījums 2011.gadā bija 2,2 miljardi eiro, paplašinās savu pasaules pārklājumu līdz 44 valstīm. Lyreco izvēli pamato Officeday iespējas vienīgajiem Baltijā nodrošināt vienotu pan-Baltics piedāvājumu (kontu pārvaldība, preču sortiments un piegādes, cenas), Db.lv informēja Officeday Baltia izpilddirektors Mārtiņs Čakste. Pēc viņa skaidrotā, tas nozīmē arī Officeday iespēju gūt lielāku apgrozījumu, vairāk darba un potenciāli arī darbavietu.

«Šis sadarbības līgums ir par tirdzniecību. Lyreco šobrīd nav pārstāvēts Baltijas valstīs, bet viņiem ir vairāk nekā 600 globālo klientu, kuri vēlētos saņemt vienādu servisa, cenu un loģistikas piedāvājumu visās valstīs, kur darbojas globālie klienti. Mēs apkalposim Lyreco klientus Baltijā. Līdzīgi arī Officeday var saviem Baltijas klientiem piedāvāt tos pašus noteikumus arī ārpus Baltijas, kur tos apkalpos Lyreco,» skaidroja M. Čakste.

Otrdien Ministru kabinets izskatījis Valsts kancelejas vadītās darba grupas izstrādāto instrukciju, kas paredz nodrošināt valsts interešu aizsardzību, slēdzot civiltiesiskos līgumus Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu vidē.

Kā skaidro Valsts kanceleja, vienotu pamatnosacījumu trūkums līgumu izstrādes procesā valsts pārvaldes iestādēs līdz šim radījis vairāku desmitu miljonu lielus zaudējumus.

Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītāja Solvita Gulbe uzsver, ka izstrādātās instrukcijas mērķis ir novērst valsts interesēm nelabvēlīgu civiltiesisku līgumu slēgšanu un neplānotu finanšu saistību uzlikšanu valsts budžetam, ja neatbilstoša civiltiesiska līguma rezultātā netiek piešķirts ES fondu vai cita ārvalstu finanšu instrumenta finansējums. Tāpat mērķis ir arī paaugstināt nodevumu kvalitāti un tās kontroli.

Nodrošināt vistrūcīgākos cilvēkus ar pārtikas pakām un ģimenes ar bērniem ar būtiskākajām higiēnas, saimniecības lietām un skolas piederumiem – šāds ir Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākām personām mērķis, kurš vērsts uz iedzīvotāju sociālās atstumtības mazināšanu.

Lai šo mērķi īstenotu, valdība otrdien atbalstīja divus Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos dokumentus - Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likumprojektu un Darbības programmu pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā, savukārt gala lēmumu par ES finansējuma piešķiršanu darbības programmas īstenošanai pieņems Eiropas Komisija.

LM kā vadošā iestāde izstrādās MK noteikumus, kas noteiks ģimenes un personas, kurām ir tiesības saņemt fonda finansētu pārtiku un pamata materiālās palīdzības preces, satura un kvalitātes prasības fonda finansētām pārtikas un pamata materiālās palīdzības precēm, to uzglabāšanas un izdalīšanas kārtību un citus nosacījumus, kā arī novērtēs un uzraudzīs Fonda ieviešanu, ziņos par Fonda ieviešanas aktivitātēm Eiropas Komisijai. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kā sadarbības iestāde veiks partnerorganizāciju atlasi un uzraudzību, kā arī vienlaikus organizēs arī pārtikas un cita materiālā atbalsta iepirkumu. Palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām nodrošinās partnerorganizācijas – biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas un pašvaldības vai to iestādes, iepriekš piesakoties SIF organizētajā atlasē.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 2022.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 20,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa kritumu decembrī salīdzinājumā ar novembri bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,8 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3,7%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+4,5%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija siers un biezpiens (+2%), augļu un dārzeņu sulas (+5,5%), augu eļļa (+4%), atspirdzinošie dzērieni (+5%), makaronu izstrādājumi (+3,2%), kā arī kafija (+0,7%). Mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga olām (+3,2%), brokastu pārslām (+8,9%), kā arī cūkgaļai (+1%).

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Līdz februāra vidum valsts meklē uzņēmumus, kas pildīs pārtikas un citu preču pakas trūcīgajiem; atbalsts cilvēkiem joprojām ir nepieciešams, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad pārtikas un citu preču iegādei, kas tiks izdalītas trūcīgajiem, varētu tikt tērēti vairāk nekā 5,7 milj. eiro, DB informē Labklājības ministrija. Precīza summa būs zināma vien pēc Sabiedrības integrācijas fonda izsludināto iepirkumu noslēgšanās. Konkursu nolikumos prognozēto līgumcenu kopējā summa tiek lēsta mazāka – 4,73 milj. eiro. Nevar gan paredzēt, vai uzņēmēji šajā summā iekļausies. Uzņēmumi piedāvājumus pārtikas paku piegādei var iesniegt līdz 9. februārim, skolas piederumu komplektu piegādei – līdz 10. februārim, bet higiēnas un saimniecības preču komplektu piegādei – līdz 11. februārim. Uzņēmumiem attiecīgās preces būs ne vien jāražo vai jāiepērk, bet arī jākomplektē un jāiepako, jāmarķē, jāuzglabā un jāpiegādā visā Latvijas teritorijā. Tiek prognozēts, ka pakas pēc teju gadu ilga pārtraukuma sāks izdalīt šā gada pirmajā ceturksnī.

Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri - palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 19,4%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām mēneša laikā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+19,7%) un svaigiem augļiem (+5,1%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija kafija (+3,4%), jogurts (+2,6%), biezpiens (+2,7%), kā arī čipsi (+8,9%). Mēneša laikā cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,3%), olām (+4,2%), saldējumam (+5,5%), kartupeļiem (+2,4%).

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2022.gada martu - palielinājās par 17,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 20,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 19,8%.

2023.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (+0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupā (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir pieaudzis par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Par 4,4% palielinājās pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,4%.

2

013. gada decembrī salīdzinājumā ar 2012. gada decembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,2%. Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 8,6%, bet nepārtikas preču grupā – par 1,5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 8,2%.

Straujākais apgrozījuma pieaugums decembrī bija mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 27,6%, mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 25,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 20,2%, tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 15,6%, kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā – par 11,2%.

Latvijas zinātniecēm pasniegta Ķīnas valdības Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas Starptautiskā Sieviešu dizaina inovāciju balva par dzintara nanopavediena izgudrojumu, informē Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla pārstāve Edīte Kalniņa.

Godalgotās izgudrojuma autores ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniece Inga Ļašenko un viņas vadītā pētnieču komanda Dace Grauda (Latvijas Universitāte), Olga Kononova (RTU) un Jūlija Rombovska (Rīgas Stradiņa universitāte).

«Dzintara nanopavediens ir videi draudzīgs materiāls, tas ļaus aizsargāt dzintara resursus. Šobrīd tiek veikti testi šī pavediena lietošanai medicīniskiem mērķiem. Potenciāli to var izmantot mākslīgo asinsvadu (implantu) izgatavošanā, » stāsta RTU zinātniece I. Lašenko.

2018. gadā Sieviešu dizaina inovāciju konkursam tika iesniegti 189 darbi no visas pasaules. Konkursā var piedalīties augstskolas, pētnieciskās organizācijas, tehnoloģiju korporācijas, sieviešu inovāciju grupas vai arī individuāli dalībnieki (vismaz 60% no grupu dalībniekiem jābūt sievietēm). Konkurss notiek rūpniecisko izstrādājumu grupā (kancelejas preces, preces mājai, satiksme, pilsētvides elementi, ražošana un c.), zaļās vides grupā (zaļās vides mākslas darbi, zaļās enerģijas projekti, zaļās attīstības plāni, projekti vai risinājumi) un kultūras un radošo aktivitāšu grupā (mākslas darbi, drēbes, juvelierdarbi, suvenīri, iepakojums un c.). Godalgotie darbi saņem arī naudas balvas.

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri - palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 16,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (0,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,2 procentpunkti), mājokļa iekārtai (0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3%) un konditorejas izstrādājumiem (+3,7%). Cenu kāpums bija arī svaigiem dārzeņiem (+3,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%). Sadārdzinājās piena produkti (+3%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi skābajam krējumam. Dārgāks bija piens (+2,9%), olas (+4,1%), cukurs (+4,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,9%), mērces un garšvielu piedevas (+7,1%), jogurts (+2,5%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,8%).