Jaunākais izdevums

ASV un Baltijas valstu pārstāvji Rīgas brīvostā Rīgas Universālā Termināla teritorijā noturēja svinīgo pieņemšanu par godu 100 000. konteineram, kas nosūtīts caur Baltijas valstīm Ziemeļu apgādes tīklā (ZAP).

Runātāji norādīja, ka notiks šī tranzīta koridora komercializācija, un nāktonē tiks pārvadātas ne tikai nemilitārās un militārās kravas NATO karaspēka vajadzībām Afganistānā, bet arī šī jaunā Zīda ceļa loģistikas ķēdē iesaistīto valstu komerckravas. Tādējādi ekonomiskais ieguvums būtu gan Eiropas, gan Āzijas, gan Tuvo austrumu valstīm. Tā Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs izteica cerību, ka salīdzinoši tuvā nākotnē tiks sagaidīts ne tikai 200 000., bet arī miljonais konteiners.

ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala sacīja, ka kopš 2009.gada uz Afganistānu nogādāti divi miljoni tonnu kravu. Savukārt, sareizinot ar nobraukto attālumu, iznāktu ap diviem miljardiem konteinerkilometru. Kaut arī avīze Wahington Post ZAP 2011.gadā nodēvējis par loģistikas brīnumu, tas drīzāk ir iesaistīto pušu radošuma un grūta darba nopelns. Viņaprāt, ZAP kādu dienu būs ļoti dzīvs komerckoridors līdz pat Ķīnai. Ieguvēja būs ne tikai ASV un Rietumeropas valstis, bet arī loģistikas ķēdē iesastītās valstis pieaugošas ekonomiskās stabilitātes un jauno darba vietu dēļ.

Kaut arī kopējā kravu pārvadājumu apjomā pārvadājumi Afganistānas virznienā neieņem lielu daļu, iesaistīšanās ZAP nodrošinājusi LDz Cargo starptautisku atpazīstamību, reputāciju un pārliecību par saviem spēkiem, norādīja uzņēmuma vadītājs Guntis Mačs. Viņš zināja teikt, ka Latvijas daļa šajos konteinerpārvadājumos ir vairāk nekā puse, un tieši caur Latviju arī gājis pirmais konteinervilciens, un tikai tad sekojuši sūtījumi caur Igauniju un Lietuvu. Kad pārvadājumu apjomi pieaugs, tad arī ekonomiskais ieguvums būs jūtamāks, norādīja G. Mačs.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas aprēķiniem, no vienas TEU konteinervienības pārvadāšanas Latvijas ekonomika var iegūt līdz pat 500 eiro. Jau vēstīts, ka kravu pārvadājumi uz Afganistānu caur Latviju tika uzsākti 2009. gadā, un līdz aprīļa beigām uz Afganistānu nosūtītas konteinerkravas vairāk nekā 60000 TEU konteineru apmērā. Bet LDz Cargo 24. aprīlī pārveda pirmās NATO militārās tranzītkravas no Afganistānas uz Latvijas ostām. 2012. gada maijā uzsākti arī kravu pārvadājumi pretējā virzienā – no Afganistānas, un līdz šim tos apkalpoja Rīgas lidosta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Digitālās tehnoloģijas paātrina kravu apkalpošanu Rīgas brīvostā

Zane Atlāce - Bistere, 17.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde uzsākusi jauna pilotprojekta testēšanu, kas paredz digitalizēt dokumentu apriti autokravu pārvadāšanai uz ostas termināļiem, kā arī automatizēt autotransporta apkalpošanu ostas teritorijā.

Projekts top sadarbībā ar Latvijas Autotransporta direkciju, VID Muitas pārvaldi, SIA "Rīgas Universālais termināls" un lielāko enerģētikas beramkravu eksportētāju Baltijas valstīs.

Testa rezultāti liecina - ieviestā sistēma ļauj līdz pat 4 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas ātrumu, minimizējot papīra dokumentu plūsmu un fizisko kontaktu, kā arī mazinot sastrēgumus pilsētā. Tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā pastāvīgi augošo autotransporta kravu plūsmu Rīgas ostā.

Projekta pamatā ir vienotas tiešsaistes sistēmas ieviešana, kur kravas nosūtītāja ievadītos datus var izmantot visas loģistikas ķēdē iesaistītās puses. Mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana ostas kontrolposteņos un ostas uzņēmumā savukārt ļauj kravas piegādes procesu pilnībā automatizēt, sākot ar automašīnas atpazīšanu, ielaišanu ostas teritorijā, beidzot ar procesiem ostas terminālī - vārtu atvēršanu, kravas svēršanu, kravas datu apstrādi, automašīnas aizvadīšanu līdz vajadzīgajai noliktavai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, Rīgas ostā par 12 % palielinājusies ar autotransportu transportēto kravu plūsma, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

Ja 2019. gada 1. ceturksnī ostā apkalpotas 119 295 kravas automašīnas, tad 2020. gada 1. ceturksnī apkalpoto kravas automašīnu skaits pieaudzis par 15,7 tūkstošiem, sasniedzot 134 985 automašīnu vienības.

Pēdējos gados ar sauszemes autotransportu uz un no Rīgas ostas pārvadāts vairāk nekā 13 miljonu tonnu kravu gadā jeb 40% no visām ostā pārkrautajām kravām. Turklāt pirmā ceturkšņa rādītāji liecina, ka, ja situācija krasi nemainīsies, pērnā gada autokravu aprites rādītāji šogad varētu arī tikt pārsniegti.

Pērn caur ostas caurlaižu kontroles posteņiem izbrauca vairāk nekā 500 000 kravas automašīnu vienību, vienlaikus lielākā daļa (~77%) no visām autotransporta kravām apstrādātas termināļos, kas izvietoti Daugavas labajā krastā, tai skaitā, Rīnūžos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā 21.janvārī atklātas divas atjaunotas ZO-1 un ZO-2 piestātnes, kuru rekonstrukcijā Rīgas universālais termināls ieguldīja piecus miljonus eiro.

Rekonstruētās piestātnes atrodas Vecmīlgrāvī, Birztalu ielā 15, kas ģeogrāfiski ir vēsturiskā Zīda ceļa – tilta starp Tālos austrumiem un Rietumu pasauli – tālākais ziemeļu punkts. Piestātnes ekspluatācijā nodotas 20.decembrī. Būvniecības darbus veica AS «BMGS,» kas ir viens no pieredzējušākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs hidrotehniskās celtniecības jomā, ar vairākiem īstenotiem projektiem Rīgas ostā.

Projekta gaitā tika pagarinātas abas piestātnes. Pie piestātnes ZO-1 papildus tika izbūvēti divi tauvošanās pāļi un ierīkots apgaismojums. Savukārt piestātnē ZO-2 papildus pagarināšanai tika veikta jauna zemūdens rievsienu izbūve un veikta padziļināšana līdz 12 m dziļuma atzīmei. Piestātnes jaunās platības vajadzībām tika veikti aizbēršanas darbi 3 710 m2 platībā, kā arī akvatorija padziļināšanas darbus aptuveni 7 746 m2 platībā. Tāpat tika izbūvēta arī lietus kanalizācijas izbūve ar lokālām attīrīšanas iekārtām un izvadu akvatorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Universālais termināls iegulda noliktavās, kravu laukumos, tehnikā un piestātnēs; atrod jaunas kravas

Trīs gadu laikā, kopš par termināļa īpašniekiem kļuvis singapūriešu ostu operators Portek un caur to arī japāņu daudznozaru korporācija Mitsui, būtiski mainījušies kompānijas darbības principi, kas saistīti ar normatīviem, iekšējām un starptautiskām procedūrām, DB norāda SIA Rīgas Universālais termināls (RUT) izpilddirektora vientieks Jānis Kasalis. Tā kā Mitsui ir biržas uzņēmums, tad visas Tokijas Fondu biržas prasības tiek pārnestas arī uz RUT. Runa ir par darba drošību, attiecībām ar personālu, klientu apkalpošanu, tostarp darbības pārskatāmības ziņā.

Runājot par biznesu un investīcijām, redzams, ka biznesa apjoms reģionā kopumā krīt. Vaicāts par to, vai, iegādājoties RUT, japāņi rēķināja iespējamos riskus (Krievijas un rietumvalstu attiecības, Brexit un tamlīdzīgi notikumi), viņš atzīmē, ka mūsu kaimiņvalsts iespējamā uzvedība tikusi ņemta vērā, bet ne Brexit. Proti, risks, ka Krievija maina politiku, vienmēr pastāvējis, līdz ar to arī jautājumi, kas notiek tad, ja, piemēram, tiek traucēta kāda preču plūsma. Tajā pašā laikā Mitsui darbojas arī Krievijā. Taču ar kaimiņvalsti saistītie faktori ne pirms trim gadiem, ne šobrīd RUT darbību ļoti būtiski neietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas universālais termināls (RUT) piesaistījusi stratēģisko investoru, un 80% uzņēmuma akciju iegādājusies Singapūras ostu operators Portek International, informēja RUT.

Portek ir Japānas kompānijas Mitsui & Co meitaskompānija.

Tādējādi RUT būs devītais termināls Portek ostu portfelī, stāsta kompānijas pārstāvji. Pašreizējā RUT vadības komanda darbu turpinās, taču viņiem pievienosies arī Portek pārstāvji.

RUT no darījuma iegūs Portek ostu aprīkojuma ražošanas pieredzi un kontaktus ar dažādām kuģošanas kompānijām. Savukārt Portek varēs audzēt savu kokmateriālu, saldētās pārtikas un konteineru pārvadāšanas tirgus daļu Baltijas jūras teritorijā, norādīts paziņojumā presei.

RUT patlaban ir piektais lielākais ostas operators Rīgas Brīvostā, gadā pārkraujot aptuveni 2,5 miljonus tonnu kravu. Tas arī ir vadošais spēlētājs kokmateriālu un saldētas pārtikas pārkraušanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Konteinerkravu apjomi Rīgas ostā pirmajā ceturksnī saglabājas stabili

Žanete Hāka, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Provizoriskie šī gada pirmā ceturkšņa dati par konteinerkravu apgrozījumu Rīgas ostā rāda, ka, neraugoties uz ekonomiski smago situāciju pasaulē, kopējo konteinerpārvadājumu apjomu izdevies noturēt gandrīz pērnā gada pirmā ceturkšņa līmenī.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas ostā pārkrauts 119,2 tūkst. TEU konteineru vienību, kas ir par 3% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019.gadā.

Rīgas ostā strādājošie konteineru termināli bija vieni no pirmajiem, kas jau šā gada sākumā, kad vīrusa epidēmija visspēcīgāk uzliesmoja Ķīnā, saskārās ar Covid 19 radītās globālās ekonomiskās krīzes ietekmi, jo lielākā daļa konteineru plūsmas Rīgas ostā, tāpat kā citur Eiropā, ir saistīta tieši ar šī reģiona kravām.

"Konteineru plūsmas samazinājumu terminālī sākām izjust marta otrajā nedēļā. Tas bija saistīts ar konteineru importa samazinājumu no Ķīnas, ko savukārt izraisīja ražošanas jaudu dramatiskais kritums Ķīnā februāra mēnesī. Kā ķēdes reakcija sekoja tukšo konteineru trūkums un konteinerpārvadājumu frakta likmes kāpums, kas vēl samazināja konteinerpārvadājumu apjomu," stāsta Rīgas ostas lielākā konteinertermināla SIA "Baltic Container Terminal" valdes loceklis Dmitrijs Kiseļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas universālais termināls par 5 miljoniem eiro rekonstruēs divas piestātnes

Žanete Hāka, 26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valdes sēdē skatīts jautājums par SIA Rīgas universālais termināls (RUT) ieceri uzsākt divu piestātņu rekonstrukcijas projekta realizāciju par provizorisko summu 5 miljonu eiro vērtībā.

Pamatojoties uz to, ka starp RBP un RUT ir noslēgts ilgtermiņa nomas līgums par konkrētajām piestātnēm, kā arī ņemot vērā, ka šāda projekta realizācija nodrošinātu ostas piestātņu infrastruktūras attīstību, kas ilgtermiņā palielinātu apkalpoto kravu apjomu, RB valde nolēma atbalstīt piestātņu rekonstrukcijas projekta realizāciju, informē brīvostas pārvalde.

Privāto uzņēmumu investīcijas Rīgas brīvostā, pirmkārt, liecina par konkurenci, kas valda ostas uzņēmumu starpā un tādejādi virza to attīstību, otrkārt, šādi kapitālieguldījumi kalpo par indikāciju tam, cik labvēlīgs kopumā ir investīciju klimats Rīgas brīvostā. Pieredze rāda, ka RBP nodrošinātā publiskā infrastruktūra ir efektīva, konkurētspējīga un saistoša gan vietējiem, gan starptautiskiem uzņēmumiem. Spilgtāko piemēru starpā var minēt gan RUT, kas 2013.gadā piesaistīja Mitsui & Co meitaskompānijas Portek International investīcijas, gan 2013.gadā ekspluatācijā nodoto Riga Fertilizer Terminal, kas ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta un Uralhim meitas uzņēmuma Uralchem Freight Limited kopuzņēmums, uzsver brīvostas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Eksbaņķieris Arnolds Laksa saimnieko muižas dārzos

Kristīne Stepiņa, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksbaņķieris Arnolds Laksa Pārdaugavā ir ierīkojis brīvdabas atpūtas teritoriju 64 hektāru platībā Esena Pārdaugavas dārzi, kas tiks atklāta jūnija sākumā

Tur tiek gaidīti visi tie, kas vēlas relaksēties pie dabas krūts, svaigā gaisā nodarboties ar sportiskām aktivitātēm vai no darba birojā uz kādu brīdi pārcelties uz zaļu pļavu. Teritorijā ietilpstošajos Klusajos dārzos izīrēšanai vasaras sezonas garumā tiks piedāvātas dārza mājiņas ar zemes pleķīti, kurā pilsētnieki varēs rušināties, stādot puķes un dārzeņus.

A. Laksa cer, ka Esena Pārdaugavas dārzi pāris gados kļūs par rentablu projektu, un vēlas, lai ar to nodarbojas viņa bērni. Brīvdabas atpūtas teritorijas vadīšanu viņš ir uzticējis savai meitai Dinnijai.

Daļā teritorijas ir iespējama apbūve, visticamāk, nākotnē tur varētu tapt nelielas ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu piesaistei no/uz Baltkrieviju nepieciešama pievilcīgāka konteinervilciena «Zubr» cena.

To Dienas Biznesam norāda Baltkrievijas transporta nedēļu Minskā apmeklējušie Latvijas komersanti, atsaucoties arī uz Baltkrievijas komersantu teikto. Izstādē «Transports un loģistika» Latviju pārstāvēja vairāk nekā 30 dalībnieku. Atsevišķi Latvijas uzņēmumu pārstāvji uzteica Satiksmes ministrijas organizētos pasākumus, uzsverot, ka šoreiz bijusi iespēja ne vien piedalīties izstādē, bet arī auglīgās apaļā galda sarunās ar Baltkrievijas uzņēmējiem.

Diskusijas bija ne tikai par tradicionālo kravu, piemēram, naftas produktu pārvadājumiem, bet arī par Latvijas tranzīta koridora uzņēmumu plašāku sadarbību ar dažādiem baltkrievu ražotājiem, norāda satiksmes ministra ārštata padomnieks Kaspars Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas valsts meži par 2,1 miljonu pirks stividoru pakalpojumus

Gunta Kursiša, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas valsts meži noslēgusi vairāk nekā 2,12 miljonu latu iepirkumu konkursu par ostas piestātnes operatoru (stividoru) pakalpojumu sniegšanu Rietumrīgā un Skultē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā noskaidrojies, ka stividoru pakalpojumus 2013. - 2014. gadā sniegs SIA EMU Skulte un SIA Freja, kuru piedāvājumi atzīti par saimnieciski izdevīgākajiem. Skultes iepirkumu daļā uzvarēja SIA EMU Skulte, kas stividoru pakalpojumus nodrošinās par 1,163 miljoniem latu, bet Rīgas iepirkumu daļā – SIA Freja, ar kuru paredzēts slēgt līgumu par 963 tūkst. Ls.

Pērnā gada decembra sākumā a/s Latvijas Valsts meži noslēdza vairāk nekā 4,49 miljonu latu apjomīgu iepirkumu konkursu par ostas piestātnes operatoru pakalpojumu sniegšanu 2013. - 2014. gadā. Konkursā tika noskaidrots, ka Austrumrīgā šos pakalpojumus par vairāk nekā 1,4 milj. Ls nodrošinās uzņēmums SIA Rīgas universālais termināls, Mērsragā – par 692 tūkst. Ls SIA Fineks MT, Ventspilī – par 1,25 milj. Ls SIA Ventplac, Liepājā – par vienu milj. Ls šo pakalpojumu nodrošinās SIA LSEZ Laskana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija paziņo par tranzīta pārtraukšanu; komerckravas vietā nenāk

Krievijas valdība nule kā lēmusi, ka tiek atcelts starptautiskajiem spēkiem Afganistānā domātā bruņojuma, militārās tehnikas un militāro preču tranzīts caur Krieviju. Tas gan nav nekāds pārsteigums iesaistītajām pusēm.

Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF)/NATO kravu tranzīts caur Krievijas teritoriju tika veikts, pamatojoties uz 2008. gada vienošanos par nemilitāro kravu tranzītu caur Krieviju, kas 2012. gadā tika papildināta ar papildu transportēšanas procedūru vienkāršošanas nosacījumiem, norāda Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis. Tā kā ISAF operācija pabeigta 2014. gada beigās, arī kravu tranzīts šobrīd noslēdzies. Jau 2014. gada nogalē beidzās NATO un Krievijas noslēgtais līgums par kravu tranzītu, norāda Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Daina Ozoliņa. «Afganistānas teritorijā esošā Resolute Support misija, kas šī gada janvārī nomainīja ISAF operāciju, faktiski netiek apgādāta, izmantojot tranzītā Krievijas teritoriju,» skaidro I. Lasis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālo ekonomisko zonu un brīvostu nodokļu atlaides saruks jau nākamgad. Argumentu investīciju piesaistei būs mazāk.

Likums šobrīd paredz, ka uzņēmums, kurš noslēdzis līgumu par brīvzonas (BZ) statusa iegūšanu, nodokļu atlaižu veidā var atgūt līdz 50% no veiktajiem ieguldījumiem. Līdz ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu uz vienu iedzīvotāju atbalsta intensitāte saruks. Latvijai piedāvātie 35% varētu pieaugt maksimāli līdz 40%, pieļauj Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta konsultante Daiga Lagzdiņa. Eiropas Komisija jaunās reģionālās atbalsta pamatnostādnes 2014.-2020.gadam plāno apstiprināt maija beigās. Tiesa, nodokļu atlaides ir tikai viens no argumentiem investīciju piesaistei, taču pietiekami skaļš un dažkārt pat izšķirošs, atzīst brīvzonu eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japāņu korporācijas Mitsui&Co meitasuzņēumums Singapūrā bāzētais ostu operators Portek International Pte Ltd iegādājies SIA Rīgas universālais termināls (RUT) 80% kapitāldaļu. Tas noticis, īstenojot Japānas valdības uzstādījumu nostiprināties Ziemeļeiropas un Baltijas valstu tranzīta koridorā izejai uz Krieviju un NVS valstīm, pēc tikšanās ar diviem Japānas vēstniekiem norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš.

Viņš ir pārliecināts, ka šis ir tikai pirmais solis, kuram neizbēgami sekos nākamie. Runa nav tikai par ostu termināliem, bet jebkāda veida investīciju projektiem. Tagad bumba ir Latvijas pusē, jo japāņi, kuri ir kravu īpašnieki un kuriem ir kravu plūsma uz Krieviju, paši nebūs tie, kas nodrošinās kravu plūsmu uz Krieviju. Proti, mums šīs kravas netiks pasniegtas uz paplātes. Tādēļ Latvijai jānāk klajā ar vienotu, kompleksu risinājumu (nosaucot vienu cenu) preču piegādei sākotnēji uz Sanktpēterburgu un Maskavu.

Somija un Baltijas valstis tiek uzlūkotas kā vienots un vienīgais kravu tranzīta koridors virzienā no Japānas un japāņu ražotnēm Ķīnā uz Krieviju. Viens no iemesliem, kas ir šādas japāņu stratēģijas pamatā, ir neapmierinātība ar Transsibīrijas maģistrāles piedāvātajiem pakalpojumiem, tostarp piegādes kvalitāte un darījumu veikšanas stils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Japānas vēstnieks: Mitsui&Co veiktās investīcijas Latvijā ir augsts novērtējums Latvijas uzņēmējdarbības videi

Egons Mudulis, 02.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japāņu korporācijai Mitsui piederošā ostu operatora Portek veiktās investīcijas, iegādājoties 80% kapitāldaļu SIA Rīgas universālais termināls (RUT), liecina arī par Latvijas ekonomiskās attīstības potenciālu, jo japāņu uzņēmēji esot piesardzīgi un ļoti rūpīgi izvērtējot potenciālo investīciju vietas.

To iepazīšanās vizītē pie ekonomikas ministra Daniela Pavļuta norādīja Japānas vēstnieks Latvijā Tošijuki Taga, pārrunājot sadarbības iespējas loģistikas jomā, piemēram, kontekstā ar Latvijas ostu piedāvājumu, kā arī enerģētikā. DB jau rakstīja, ka pēc aptuveni divus gadus ilgušām sarunām noslēdzies darījums, kura rezultātā RUT piesaistījis stratēģisko investoru – singapūriešu Portek International Pte Ltd. Tas noticis, īstenojot Japānas valdības uzstādījumu nostiprināties Ziemeļeiropas un Baltijas valstu tranzīta koridorā izejai uz Krieviju un NVS valstīm. Portek plāno koncentrēties uz kravām ar augstāku pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krūtainis: strauju izaugsmi meklējoši investori aiziet no Latvijas, vietā nāk citi

Ieva Mārtiņa, 27.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki ārvalstu, tajā skaitā Skandināvijas investori šobrīd izvērtē, vai turpināt darbību Latvijā. Uz šādu jaunu tendenci Db.lv norādīja Superia partneris Mārtiņš Krūtainis, kurš vienlaikus atklāja arī citas aktualitātes investoru piesaistes ziņā.

Diskusijās ar investoriem ir redzams, ka Latviju arvien vairāk sāk uzskatīt jau par nobriedušu tirgu, kur 10% izaugsme, kā tas bija 2000 – 2006. gados, ir daudz retāk sastopama, norādīja M.Krūtainis. Pēc viņa teiktā, starptautiskie investori pastāvīgi meklē izaugsmes iespējas un šobrīd šajā ziņā interesantāki ir tirgi Āzijā, Latīņamerikā un Āfrikā. Attiecīgi vairāki investori apsver iespēju fokusēt savu biznesu tieši uz šiem tirgiem, ja nepieciešams, pārdodot savu līdzdalību mazākos, lēnāk augošos tirgos, piemēram, Latvijā.

Tomēr vienlaikus jau aptuveni gadu vai divus novērots, ka šobrīd investori, kuriem savukārt interesē investēt Latvijā, kļuvuši «kvalitatīvāki».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamā preču kustība abos virzienos kļūst aizvien reālāka, norāda ne tikai valsts pārstāvji, bet arī komersanti

Eirāzijas sauszemes transporta koridora attīstības iespējas ir viens no Ķīnas galvenajiem intereses objektiem šobrīd, tā būs arī viena no galvenajām transporta prioritātēm Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē 2015. gada pirmajā pusē, DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš sepembra sākumā vadīja Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvju delegāciju biznesa misijā uz Ķīnu.

Latvijas pārstāvji, kā ierasts, aicinājuši Ķīnu izmantot mūsu valsts transporta un loģistikas koridoru preču distribūcijai Baltijas jūras reģionā, kā arī veikt investīcijas transporta infrastruktūrā. Ministrija saglabāšot galveno koordinējošo lomu, lai nodrošinātu Latvijas valsts un privātā sektora pārstāvju sadarbību, veidojot integrētus piedāvājumus Ķīnas partneriem. Pagaidām Ķīna ir tikai 13. nozīmīgākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru