Jaunākais izdevums

Viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē panākumiem ir panāktā vienošanās starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi par dzelzceļa tiesību aktu paketi jeb tā dēvēto Tehnisko pīlāru, otrdien raksta laikraksts Diena.

Tā būtība ir vienotu tehnisko un drošības standartu noteikšana visā ES dzelzceļa sistēmā un vienota vilcienu un lokomotīvju drošības standartu apstiprināšana un atļaujas saņemšanas procedūra Eiropas Dzelzceļa aģentūrā.

Latvijas īpašais panākums ir tas, ka Baltijas valstīm kā vienīgajām noteikts izņēmuma statuss. Proti, tā kā Baltijas valstu dzelzceļa operatori negrasās ieiet citu reģionu dalībvalstu tirgū, tad tiem savam ritošajam sastāvam nebūs obligāti jāizņem atļauja Eiropas Dzelzceļa aģentūrā, kas ir dārgs process. Tā vietā Baltijas valstu atbildīgajām institūcijām būs jāvienojas par kopējiem drošības standartiem un savstarpēju sertifikācijas atzīšanu. Proti, ja Latvijas lokomotīve būs sertificēta Latvijā, tad sertifikāts būs derīgs arī Lietuvā un Igaunijā bez kādām papildu procedūrām.

Baltijas valstis izņēmuma statusu – tiesības neapstiprināt savu ritošo sastāvu Eiropas Dzelzceļa aģentūrā – saņēmušas, jo atrodas specifiskā situācijā. Proti, tās ir atdalītas no ES dzelzceļa tīkla platuma (1435 mm) un ir tā sauktā Krievijas 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa tīkla sastāvdaļa.

Savukārt ES līmenī Tehniskā pīlāra ieviešana nozīmē, ka jebkuras ES dalībvalsts dzelzceļa operatoru kompānija, saņemot darbības atļauju no Eiropas Dzelzceļa aģentūras, varēs brīvi darboties visā ES, piemēram, franču SNCF varēs braukt pa Vācijas teritoriju un vācu Deutsche Bahn pa Francijas teritoriju. Pašlaik jaunu vagonu un lokomotīvju atļauju piešķiršanas procedūra dažās valstīs var aizņemt līdz pat diviem gadiem un izmaksāt līdz pat sešiem miljoniem eiro.

Kā uzsver Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Roberts Zīle, panāktā vienošanās vairos konkurenci dzelzceļa pārvadājumu jomā, jo, piemēram, Vācijas tirgū, kur pašlaik ir Deutsche Bahn monopols, vieglāk varēs ienākt citu valstu dzelzceļa operatori. «Katrs no ceļotājiem, kurš braucis ar vilcienu no vienas ES valsts uz otru, būs piedzīvojis, ka vairumā gadījumu uz robežas tiek nomainītas vilcienu lokomotīves vai jāpārsēžas citā vilcienā, jo nacionālajiem vilcieniem un lokomotīvēm pārsvarā ir atļauja darboties tikai savā valstī. Jāteic, ka līdz šim dzelzceļa pārvadājumu tirgus, atšķirībā no aviācijas tirgus, bijis ļoti aizsargāts nacionālā līmenī un daudzas valstis izmantojušas tehnisko standartu un drošības prasības, lai apgrūtinātu citu valstu operatoru ienākšanu savā tirgū. Tehniskā pīlāra ieviešana šo procesu vienkāršos, jo būs nepieciešams tikai viens vilcienu un lokomotīvju apstiprinājums Eiropas Dzelzceļa aģentūrā,» stāsta R. Zīle.

Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktora vietnieks Māris Riekstiņš prognozē, ka trijām Baltijas valstīm sagaidāmas smagas sarunas, lai vienotos par kopējiem tehniskajiem un drošības standartiem ar mērķi panākt vilcienu un lokomotīvju sertifikātu savstarpēju atzīšanu. «Neslēpšu, process būs grūts tādēļ, ka dzelzceļa pārvadājumu jomā esam konkurenti. Rezultātā vienoties par sertifikātu savstarpējas atzīšanas kārtību nebūs viegli. Pašlaik pateikt, vai Latvijas dzelzceļa pārvadātājiem jaunā kārtība būs drīzāk drauds vai iespēja, nav iespējams,» skaidro M. Riekstiņš.

Plašāk lasiet rakstā Cer vienkāršot pārvadājumus otrdienas, 7.jūlija laikrakstā Diena (9.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn krities pārvadāto kravu apjoms

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

1. ceturksnī pārvadāto kravu kritums visās transporta nozarēs

Dienas Bizness, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 14 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem – par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 % salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo laika periodu.

2016. gada 1. ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 13,0 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,6 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 miljonus tonnu kravu – par 33,6 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 20,2 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 14,0 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 49,5 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 10,8 miljonus tonnu , kas bija par 21 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pirmajā pusgadā samazinājies kravu un pasažieru pārvadājumu skaits

Zane Atlāce - Bistere, 01.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 11,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākais kravu kritums bija dzelzceļa transportā – par 19,8 %.

2016. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 19,8 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,6 miljonus tonnu kravu – par 20,4 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 6,1 miljonu tonnu jeb 20,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 18,6 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 4,5 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 59,7 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 20 miljonus tonnu, kas bija par 19,5 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kādus šķēršļus un iespējas Covid-19 krīze ir radījusi loģistikas uzņēmumiem?

Sadarbības materiāls, 12.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka Covid-19 krīze ievērojami pamainījusi dažādus mūsu dzīves aspektus – sākot ar pavisam sadzīviskām niansēm, piemēram, iespēju apmeklēt iepirkšanās centrus un veikalus, un beidzot ar globālām izmaiņām uzņēmējdarbībā. Šoreiz par to, kā pandēmija ietekmējusi loģistikas uzņēmumus!

Kravu pārvadājumi un citas nozares vienmēr iet roku rokā

Kravu pārvadājumus ne tikai pandēmijas, bet arī visā pārējā laikā ietekmē virkne citu notikumu, piemēram, rūpnīcu darbība, preču pieprasījums, noteikumi robežu šķēršošanai, un daudzi citi. Piemēram, līdz ar Covid-19 krīzes sākšanos savu darbību pārtrauca virkne rūpnīcu visā pasaulē, un tas, protams, atspoguļojās arī kravu pārvadājumu lauciņā. Lielu lomu spēlēja arī dažāda veida ierobežojumi, kas skāra ne vien sadzīvi, bet arī uzņēmējdarbību.

Kā redzams Oficiālās statistikas portālā, 2019. gadā ar autotransportu iekšzemē tika veikti 55,764 miljoni tonnu kravu pārvadājumi, savukārt starptautiskajos pārvadājumos – 17,991 miljoni tonnu. 2020. gadā bija vērojamas likumsakarīgas izmaiņas, proti, pieauga iekšzemes pārvadājumu apjoms jeb kravu pārvadājumi Latvijā (59,989 miljoni tonnu), savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi saruka – to apjoms samazinājās līdz 15,716 miljoniem tonnu. Pozitīvi vērtējams fakts – neskatoties uz krīzi, Latvijas eksportā bija un ir vērojama augšupejoša līkne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Audzis ar dzelzceļu un autotransportu pārvadāto kravu apjoms

Žanete Hāka, 02.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir pieaudzis par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.

2014. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 57 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā.Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 1,2 miljonus tonnu kravu – par 6,7% vairāk nekā 2013. gadā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms pieauga par 1,1 miljoniem tonnu jeb 2,1%. Importa kravu pārvadājumi pieauga par 3,6%, bet eksporta kravu pārvadājumi – par 3,8%. Turpretī kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju samazinājās par 29,5%. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām pieauga par 4%, veidojot 84,3% no starptautiskajiem pārvadājumiem.

2014. gadā ar autotransportu pārvadāja 62,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 1,6 miljoniem tonnu jeb 2,7% vairāk nekā 2013. gadā. Pārvadāto kravu apjoma pieaugumu galvenokārt noteica lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības produktu pārvadājumu pieaugums par 12,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kravu kopējais apgrozījums pieaudzis par 2,7%

Žanete Hāka, 01.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 1. ceturksni, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir pieaudzis par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par kravu pārvadājumiem.

2015. gada 1. ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 16,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2014. gada 1. ceturksnī.

No tā iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,3 miljonus tonnu kravu – par 0,6% mazāk nekā 2014. gada attiecīgajā laika periodā. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 0,7 miljoniem tonnu jeb 3,9%. Importa kravu pārvadājumi samazinājās par 2,8%, bet eksporta kravu pārvadājumi – par 44,9%. Turpretī kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju pieauga par 64,2%. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām samazinājās par 2,1%, veidojot 85,2% no starptautiskajiem pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 25.februārim Latvijā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveices un Lielbritānijas drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Lai gan jau līdz šim būtiski ierobežota ieceļošana ES, tai skaitā Latvijā, no trešajām valstīm, arī atsevišķajos patlaban noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai ieceļotu Latvijā no šīm valstīm, tam būs jābūt būtiskam iemeslam.

Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā laika posmā faktiski aizliegta jebkāda ieceļošana bez būtiska iemesla Latvijā.

Latvijā drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Šie iemesli ir darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūks, kā arī, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīves vietā vai dotos uz bērēm.

Vienlaikus noteikts terminēts starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no vai uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Portugāli. Pēc ĀM paustā, tās ir valstis, kurās ir augstākā Covid-19 vīrusa celmu ar paaugstinātu izplatīšanās spēju izplatība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ja kravu no Ķīnas gribi saņemt līdz Ziemassvētkiem – jāsāk domāt jau tagad!

Sadarbības materiāls, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien jauniem Covid-19 viļņiem parādoties, visu prātus nodarbina doma - kā pandēmija ietekmēs biznesa attīstību? Kā atkopsies mans bizness? Kas ir tās iespējas, kuras šobrīd jāizmanto? Jau šobrīd sabiedrībā novērojamas dažādu paradumu maiņas, kas visticamāk saglabāsies arī pēc ierobežojumu atcelšanu.

Globalizācija ietur pauzi

Līdz šim globalizācija vērās tikai plašumā, taču līdz ar krīzes parādīšanos, tā sastinga. Tā vietā parādījās bailes no svešā un nezināmā – labāk un drošāk savējo, nekā ievestu svešo mantu, vēlme palīdzēt „savējiem” un citu valstu robežu slēgšana. Tas viss lika patērētājiem vērsties pie vietējiem ražotājiem.

Situācijas, kas mainās ik pa nedēļām, uzņēmējos nerada pārliecību, ka sagādātās preces vai sastāvdaļas tiks saražotas, piegādātas un galu galā būs kādam nepieciešamas. Arī Ursus Forwarding pandēmijas laikā saskarās ar klientiem, kuru kravu pārvadājumi transportēšanas laikā strauji zaudēja savu aktualitāti un klients bija spiests turēt tās noliktavā bez realizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kādi ir loģistikas risinājumi, lai turpinātu preču piegādes?

Leili Guļijeva, "Balti Logistika" tirdzniecības vadītāja Baltijā, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontinentos, kurus ir pārņēmis koronavīruss, arvien vairāk valstu izsludina karantīnu un ar to saistītus ierobežojumus. Tomēr biznesa pasaule meklē un ir atradusi veidus, kā turpināt savu darbību.

Liels skaits ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmumu ir spiesti ātri pielāgoties un aktīvi meklēt līdzekļus, kā glābt apstājušās piegādes ķēdes, atrast alternatīvus maršrutus importa un eksporta preču pārvietošanai. Situācija šobrīd transporta nozarē ir ne tikai saspringta, bet tā arī ļoti dinamiski mainās.

Apstākļi mainās gandrīz katru dienu – valstis slēdz savas robežas, tranzīta koridoru skaits samazinās, standartizētie grafiki un cenas vairs nav spēkā. Mūsu ieteikums uzņēmumiem, kuri nevēlas pārtraukt preču apriti un meklē alternatīvas atceltiem risinājumiem, visos gadījumos konsultēties ar loģistikas speciālistiem, kuri uzmanīgi uzrauga situāciju un uztur sakarus ar visiem transporta nozares dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta un loģistikas uzņēmums GEFCO sadarbībā ar AS Transcontainer un citiem nozares partneriem izstrādājis jaunu preču piegādes līniju multimodālajiem pārvadājumiem, savienojot Vāciju ar Ķīnu caur Rīgas Universālo terminālu.

Pirmajā vilcienā, kurā ir 52 konteineri (40 pēdu), tiek vestas Eiropā ražotas šūšanas iekārtas, kas domātas Ķīnas kompānijai industriālajā parkā, Db.lv norādīja GEFCO Baltic ģenerāldirektors Martins Keršis. Dzelzceļa pārvadājumi starp Eiropu un Āziju nav tikai šī brīža tendence, bet gan plaukstošs nozares risinājums, Ķīnai veidojot jaunas pārvadājumu līnijas un terminālus, kā arī ieguldot investīcijas Eirāzijas dzelzceļa transporta plūsmas attīstīšanā, norāda GEFCO.

Jaunais risinājums caur Rīgu nodrošina 14 līdz 16 dienu piegādes laiku, kombinējot dažādus transporta veidus un pakalpojumus – konteinerkuģus, dzelzceļu, muitošanu, kā arī piegādi galamērķī. Multimodālo pārvadājumu projektā iesaistīti vairāki nozares spēlētāji. Konteineru piegādi preču iekraušanai Vācijā un dzelzceļa platformas Rīgā nodrošina AS Transcontainer, savukārt GEFCO Baltic nodrošina jūras pārvadājumus un tālākos iekraušanas pakalpojumus līdz Ķīnai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi uz Zviedriju, Lietuvu, Luksemburgu, Horvātiju, Sanmarīno un Slovēniju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.

Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ) Covid-19 izplatības vidējais rādītājs aizvadītajā nedēļā bija 410,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Līdz ar to no šodienas regulārie pasažieru pārvadājumi nav atļauti uz valstīm, kur ir vairāk nekā 821,1 saslimšanas gadījums uz 100 000 iedzīvotāju.

Kā ziņots, ņemot vērā jaunu Covid-19 paveidu strauju izplatīšanos, no 21.decembra līdz 2021.gada 1.janvārim ir apturēti pasažieru pārvadājumi arī uz un no Apvienotās Karalistes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aktualizētu jautājumus, kas saistīti ar vides aizsardzību, klimata pārmaiņām un zaļāka transporta izmantošanu kravu pārvadāšanai, Rīgā ieradies starptautiskā projekta «Rail Freight Forward» Noasa vilciens (Noah’s train) - garākais mākslas darbs uz riteņiem, kas kopš 2018.gada decembra apceļo visu Eiropu.

«Noasa vilciens ir ne tikai mākslas darbs, tas vienlaicīgi ir vides aizsardzības vēstnesis, kas radīts, iedvesmojoties no Noasa šķirsta, ko var uzskatīt par vēsturē senāko vides aizsardzības simbolu. Arī LDz tiecas uz arvien klimatam draudzīgāku risinājumu ieviešanu gan meklējot alternatīvas dīzeļdegvielai, gan īstenojot apjomīgo dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kas primāri ir balstīts uz vides mērķu sasniegšanu, » uzsver uzņēmuma prezidents Edvīns Bērziņš.

Noasa vilciens kopš 2018.gada decembra apceļo Eiropas valstis un līdz šim ir piestājis Katovicē, Vīnē, Berlīnē, Parīzē, Briselē, Romā un citās pilsētās.

«Rail Freight Forward» mērķis ir panākt, lai līdz 2030.gadam Eiropā pa dzelzceļu pārvadātu 30% no kopējā kravu apjoma pašreizējo 18% vietā. Latvija šajā ziņā mērķi jau ir pārsniegusi – 2018.gadā pa dzelzceļu pārvadāti nedaudz vairāk kā 38% no visa kopējā kravu apjoma. Pa LDz infrastruktūru pērn pārvadāti 49,2 miljoni tonnu kravu, kas ir par 12,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Kā uzsver LDz prezidents – neskatoties uz Latvijas augstajiem rādītājiem, pie sasniegtā nedrīkst apstāties un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms jāturpina palielināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pirmajā ceturksnī pa dzelzceļu Latvijā pārvadāti 13 miljoni tonnu kravu

Žanete Hāka, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pirmajā ceturksnī pa dzelzceļu Latvijā pārvadāti 13 miljoni tonnu kravu – ievērojami pieauguši iekšzemes pārvadājumi, bet kopējais pārvadājumu apjoms samazinājies par 20,6% salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn, kad tika pārvadāti 16, 38 miljoni tonnu, informē VAS Latvijas dzelzceļš.

Iekšzemes pārvadājumu apjomi auguši par 33,8%, pirmajā ceturksnī sasniedzot 356 tūkstošus tonnu. Lai gan eksporta pārvadājumi kopumā samazinājušies, caur pieostas stacijām pārvadāti par 8,2% vairāk kravu (278 tūkstošus tonnu). Importa pārvadājumos pirmajos trijos mēnešos kravu apjomi samazinājušies par 20,2%, absolūtos kaitļos sasniedzot 11,62 miljonus tonnu.

Novērtējot iekšzemes pārvadājumu izaugsmes potenciālu, Latvijas dzelzceļš 2016. gadā par vienu no galvenajiem uzdevumiem ir noteicis tieši iekšzemes pārvadājumu apjomu palielināšanu, uz ko plānots strādāt vēl aktīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pret nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem cīnīsies ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas jau tuvākajā laikā tiks izskatīti Saeimā, paredz precizēt pasažieru regulāro un neregulāro pārvadājumu definīciju, informē VSIA Autotransporta direkcija.

Savukārt Ministru kabinetam uzdots deleģējums jaunu noteikumu izstrādei par pasažieru neregulāro un speciālo regulāro pārvadājumu veikšanas kārtību Latvijas teritorijā.

Pēc Autotransporta direkcijas aplēsēm tā saucamie nelegālie pārvadātāji dažādos maršrutos pārvadā no 5% līdz 30% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita. Tas rada zaudējumus regulārajiem pārvadātājiem, ko rezultātā kompensē valsts no budžeta līdzekļiem (dotācijas sabiedriskajam transportam).

Par nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem visbiežāk tiek dēvēti pārvadātāji, kas ir saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai un deklarē, ka veicot neregulāros pasažieru pārvadājumus. Būtībā šie pārvadājumi ir maskēti pasažieru regulārie pārvadājumi, jo ir noteikts maršruts, brauciena maksa un kustības saraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konteineru pārvadājumi no Ķīnas uz Eiropu var kļūt par trešdaļu īsāki; ķīnieši jau zīmē jauno maršrutu kartes, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja ledus kārta Arktikā turpinās kust tādā pašā tempā kā līdz šim, tad ap 2040. gadu regulāri jūras pārvadājumi (konteinerlīnijas) starp Ziemeļeiropu un Austrumāziju pa Ziemeļu jūras ceļu (ZJC; gar Krievijas ziemeļiem) kļūs ekonomiski izdevīgi, liecina CBS Maritime pētījums. Tam pamatā ir līdz pat 40% īsāks maršruts salīdzinājumā ar Suecas kanāla šķērsošanu. Pētījuma secinājumus apstiprinājusi arī lielākā pasaules kuģniecība Maersk, ziņoja Guardian.

Pēdējās desmitgadēs strauji sarukusi ledus kārta Ziemeļu ledus okeānā, atzīmē izpētes autori. Tā rezultātā pavērušās iespējas izmantot līdz tam nepieejamus kuģošanas maršrutus un tikt līdz fosilās enerģijas avotu krājumiem. Līdz ar šīm vides izmaiņām pēdējā desmitgadē Arktikā pieaudzis gan kruīzu tūrisms, gan izejvielu ieguve, gan lejamkravu pārvadājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada 1. oktobra pasažieru pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti arī maršrutā Rīga–Salaspils un Rīga–Olaine, tādējādi valsts pasažieru pārvadājumus ar autobusiem šajos maršrutos turpmāk vairs nedotēs.

Patlaban maršruta Rīga–Salaspils atļaujai ir pieteikusies SIA “Galss buss”, bet maršruta Rīga–Olaine – AS “Nordeka”. Ņemot vērā, ka maršruta Rīga–Jaunķemeri un Rīga–Sloka atļaujas saņemšanai līdz šim neviens pārvadātājs nav pieteicies, izmaiņas tajos šobrīd netiks veiktas.

SIA “Galss buss” savienojumā starp Rīgu un Salaspili nodrošinās 69 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena no Rīgas līdz Salaspilij varētu būt 1,80 eiro.

Savienojumā starp Rīgu un Olaini AS “Nordeka” izpildīs 90 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena varētu būt aptuveni divi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējie kravu pārvadājumi pērn pieauga par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 5,5 miljoniem tonnu jeb 12,5 %, bet kravu apgrozība – par 19 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 8,7 miljoniem tonnu jeb 12,8 %, bet kravu apgrozība saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,2 %). Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 21,3 %, bet kravu apgrozība – par 21,4 %.

Ostās pieaug kravu apgrozījums No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 miljoni tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 miljons tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas ostā – 7,5 miljoni tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 miljoni tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

2015. gada deviņos mēnešos transportēto kravu kopējais apjoms saglabājies iepriekšējā gada līmenī

Dienas Bizness, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2014. gada deviņiem mēnešiem, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī, pārvadātas 93,5 milj. t, no tām 50,4% ar autotransportu, 45,5% ar dzelzceļa transportu un 4,1% pa naftas produktu cauruļvadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par kravu pārvadājumiem.

2015. gada deviņos mēnešos kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu ir palikuši iepriekšējā gada līmenī, pārvadājot 42,6 milj. t kravu, kas ir par 0,2% mazāk nekā iepriekšējā gada deviņos mēnešos.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 1,1 milj. t kravu – par 31,7% vairāk nekā 2014. gada attiecīgajā laika periodā. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 0,8%.

2015. gada deviņos mēnešos ar autotransportu pārvadāja 47,1 milj. t kravu, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2014. gada deviņos mēnešos. Kravu pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 2,9%, bet starptautiskie pārvadājumi pieauga par 19,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sestdienas, 5.decembra, Latvijā pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, savukārt no pirmdienas, 7.decembra, būs aizliegti pasažieru pārvadājumi cita starpā arī uz Lietuvu, liecina SPKC apkopotie dati.

Tā kā vidējais Covid-19 izplatības Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) nedēļas rādītājs ir nokrities līdz 506,9, no pirmdienas, 7.decembra, regulārie pasažieru pārvadājumi nebūs atļauti uz valstīm, kur ir vairāk nekā 1013,8 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar SPKC informāciju, līdz ar to no pirmdienas regulārie pasažieru pārvadājumi būs aizliegti uz Andoru, Luksemburgu, Horvātiju, Sanmarīno un Lietuvu.

Patlaban pašizolācijas slieksnis Latvijā ir noteikts 50 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pirms nedēļas šis rādītājs zemāks bija Vatikānā un Islandē, bet šonedēļ - tikai Vatikānā.

Pašizolācija Latvijā joprojām jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Luksemburgu, kurā ir visaugstākā saslimstība Eiropā jeb 1177,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pašizolācija arī jāievēro atgriežoties no Horvātijas, Andoras, Lietuvas un Sanmarīno. Sabiedrības veselības apdraudējums šajās valstīs novērtēts kā ļoti augsts. Tur 14 dienu kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniedz Eiropas vidējo, kas ir 506,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās trešdienas, 17.marta, tiks atjaunoti gaisa pārvadājumi uz un no trešajām valstīm, tostarp tiks atļauti čārterreisu pārvadājumi, otrdien nolēma valdība.

Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka ir aizliegta nebūtiska ceļošana no trešajām valstīm uz Latviju.

Pirmo reizi grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas saistīti ar aizlieguma atcelšanu veikt gaisa pārvadājumus caur lidostām uz un no trešajām valstīm, valdībā skatīja 26.februārī, tomēr neskaidrību dēļ lēmuma atlikšana tika vairākkārt pārcelta.

Noteikumu projekta iesniedzēja Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka grozījumi ir nepieciešami, jo citas valstis, tostarp Igaunija un Lietuva, pasažieru pārvadājumus no un uz trešajām valstīm atļauj. Tādēļ praksē vērojama situācija, ka Latvijas pasažieri šādus braucienus veic, izmantojot tranzīta iespējas caur kaimiņvalstīm vai pa sauszemi. Atļaujot kontrolētus pasažieru pārvadājumus būtiskajiem ceļotājiem ar tiešajiem lidojumiem, paredzēts, ka tiks uzlabota ceļotāju plūsmas izsekošana un kontrole epidemioloģiskās drošības nolūkos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits, informē Autotransporta direkcijā.

Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru