Foto

CERN zinātnieki gatavojas pavērt priekškaru uz vēl nezināmiem dabas noslēpumiem

Jānis Rancāns, 16.04.2013

Jaunākais izdevums

Ženēvā bāzētā Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) uzsākts darbs pie Lielā Hadronu paātrinātāja jeb kolaidera sagatavošanas nākamajai eksperimentu kārtai, kurai vajadzētu zinātniekiem sniegt ieskatu vēl neizpētītos dabas noslēpumos.

Paredzēts, ka tuvāko gadu laikā tiks palielināta kolaidera jauda, izveidojot Augstas jaudas Hadronu paātrinātāju (High Luminosity Large Hadron Collider), lai ar tā palīdzību pēc tam pētītu tā dēvēto tumšo matēriju un visuma rašanās apstākļus.

Tāpat paredzēts visaptverošas kolaidera pārbaudes un, nepieciešamības gadījumā, arī remonts. Vēl pirms Lielā Hadronu paātrinātāja pārbaudes palaišanas 2008. gadā, no tā noplūda hēlijs, izraisot eksploziju, kas līdz 2010. gadam aizkavēja eksperimentu sākšanos.

Aizvadītā gada vasarā zinātnieki paziņoja, ka, ar Lielā Hadronu paātrinātāja palīdzību, beidzot izdevies konstatēt tā saukto Higsa bozonu – elementārdaļiņu, kas matērijai piešķir masu. Daļiņas atklāšana aizpildīja iztrūkstošo posmu tā sauktajā Standartmodeļa teorijā – priekšstatos par elementārdaļiņām.

Taču ar uzlaboto Hadronu kolaideru zinātnieki cer dabas noslēpumus izzināt ārpus Standartmodeļa ietvariem. Kā viens no šādiem nezināmajiem ir tumšā matērija. Tā neizstaro elektromegnētisko starojumu un to nevar novērot ar optiskām vai radio metodēm. Par tumšās matērijas eksistenci liecina gravitācijas spēki un tiek lēsts, ka tā veido lielāko daļu no visas matērijas visumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas zinātnieki līdzdarbosies CMS eksperimentā, kas saistīts ar CERN Lielo hadronu paātrinātāju

Žanete Hāka, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija līdzdarbosies CMS (The Compact Muon Solenoid) eksperimentā un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes konsorcijs kļuvis par CMS biedru, tā aizvadītajā nedēļā lēma CMS eksperimenta Sadarbības padome.

Tas Latvijas zinātniekiem paver iespējas tieši iesaistīties pasaules līmeņa zinātniskajā eksperimentā, līdzvērtīgi sadarbojoties ar pasaules spēcīgākajiem zinātniekiem.

CMS eksperiments ir viens no četriem eksperimentiem, kas saistīti ar CERN (Eiropas Kodolpētniecības centra) Lielo hadronu paātrinātāju, un tā mērķis ir novērot un fiksēt jaunus fizikas fenomenus. Viens no plašāk zināmajiem šādiem atklājumiem ir Higsa bozons. CMS eksperimentā piedalās vairāk nekā 4000 fiziķu, inženieru un datorzinātņu speciālistu no vairāk nekā 40 valstīm un 200 zinātniskajiem institūtiem.

«Latvijas dalība CMS eksperimentā ir būtisks solis virzībai uz CERN dalībvalsts statusu, kas ir Latvijas valdības dienas kārtībā, – ir izpildīts viens no «ceļa kartes» svarīgiem punktiem. Nākamais solis ir oficiāls CMS eksperimenta Sadarbības padomes paziņojums Latvijas izglītības un zinātnes ministram un saprašanās memoranda parakstīšana. Uzaicinājums Latvijai iesaistīties CMS eksperimentā ir ilgstošas sagatavošanās, pārrunu un savas varēšanas pierādīšanas rezultāts,» uzsver RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors un CERN zinātniskais līdzstrādnieks profesors Toms Torims. Iesaistīšanās eksperimentā noritējusi ar aktīvu Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru