Ceturtdien, 15. janvārī, Helsinkos, Somijā sāksies starptautiskais tūrisma gadatirgus “Matka 2004”, kurā Latvijas dalību organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Latvijas stendā tiks pārstāvēti 11 tūrisma uzņēmumi: Kurzemes Tūrisma asociācija, Vidzemes Tūrisma asociācija, Jūrmalas Dome, nacionālā aviosabiedrība AirBaltic, tūrisma firmas: Express Travel, Latvia Tours, Baltic Travel Group, TAS, viesnīca Radisson SAS Daugava, Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija, ūdensatrakciju parks “Līvu Akvaparks”, kā arī Latvijas tūrisma informācijas birojs Somijā. Latvijai šajā gadatirgū būs 50 m? liels stends. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “Matka” (“matka” no somu val. – ceļojums, brauciens) ilgs 4 dienas no 15. – 18. janvārim. "Matka 2004" ir pirmā tūrisma izstāde šajā gadā, kurā tiek organizēta Latvijas dalība. “Matka” ir lielākais tūrisma gadatirgus Somijā un Skandināvijā, kurā tiks pārstāvēti 1600 dalībnieki no 52 valstīm. Šogad izstādes “Matka 2004” galvenā tematika būs “Ģimenes ceļojumi”, tāpēc Somijas publika tiks iepazīstināta ar Latvijas tūrisma piedāvājumu ģimenēm. Somija Latvijai ir nozīmīgākais tūrisma tirgus, kas ik gadu palielinās, 2002. gadā sasniedzot 171,6 tūkstošus ceļotāju jeb 8% no kopējā ārvalstu tūristu skaita Latvijā. Pēc Centrālās Statiskas Pārvaldes datiem 2002. gadā viena somu ceļotāja vidējie izdevumi Latvijā sastādīja 35,2 latus, bet kopējie somu tūristu izdevumi sasniedza 6,2 miljonus latu. Papildus informāciju par starptautisko tūrisma gadatirgu “Matka” var meklēt mājas lapā: www.finnexpo.fi. Avots: TAVA

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.

Jūrmala šogad plāno piedalīties četros tūrisma gadatirgos Vācijā - CMT 2008 Štutgartē, REISEN 2008 Hamburgā, TRAVEL FAIR CBR MUNICH Minhenē un Tourism & Caravaning Leipcigā. Trīs gadatirgi notiek 2008.gada sākumā, kad cilvēki sāk plānot savus atvaļinājumus, braucienus un jaunu galamērķu atklāšanu, informēja pilsētas dome.

No 2008.gada 12. līdz 20.janvārim Jūrmalas kūrortpilsēta piedalījās starptautiskajā tūrisma gadatirgū CMT Urlaubs - Messe Stuttgart 2008 Vācijas pilsētā Štutgartē. CMT izstādes – Caravan, Motor, Turistik apvieno ne tikai ceļojumu galamērķu un tūrisma kompāniju pārstāvjus, bet arī dažādus jaunumus individuālajā tūristu transportā, jaunākos aprīkojumus u.c., plaši prezentējot tūrismu un tā iespējas. Tūrisma izstādes Štutgartē ir atzītas par labākajām Vācijā, un ik gadu tās apmeklē ap 180 000 apmeklētāju.

Tūrisma gadatirgū CMT Urlaubs -Messe Stuttgart 2008 Štutgartē Jūrmalu pārstāvēja ne tikai domes, bet arī kempinga Nemo pārstāvji. Jūrmalas pilsētas domes tūrisma informācijas centrs piedāvāja Jūrmalas brošūru vācu un angļu valodā, kā arī brošūru vācu valodā par veselības tūrismu un kūrortārstniecību Jūrmalā, kā arī Jūrmalas tūristu mītņu bukletus.

Latvijas stends ziemeļvalstu tūrisma izstādē Matka izpelnījies lielu interesi un atsaucību. Izstādes laikā publiski paziņots arī lēmums nākamgad Latvijai kļūt par Matka 2014 partnervalsti.

Izstāde Matka, kas ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem ziemeļvalstu tūrisma gadatirgiem, šogad notika no 17. līdz 20. janvārim. Interese, kāda valdījusi Helsinku izstāžu centrā jeb FinnExpo, un atsaucība, ar kādu uzņemts Latvijas nacionālais stends, nostiprinājusi pārliecību, ka bijis pamatots un pareizs pirms izstādes pieņemtais lēmums nākamgad Latvijai kļūt par Matka 2014 partnervalsti, skaidro Latvijas pārstāvji.

Par šo lēmumu Helsinkos publiski paziņojis Latvijas vēstnieks Somijā Juris Bone, un kopdarbs ar Matka 2014 rīkotājiem jau ir sācies, norāda TAVA.

Šogad, 2013. gadā, Latvija bija partnervalsts specializētajai auto tūrisma izstādei Caravan 2013, kas turpat Helsinkos notika paralēli lielajai tūrisma izstādei Matka. «Somijā ceļošana ar automašīnu ir ļoti populāra, un akcents, kādu Latvijas puse lika uz autotūristiem, nebija nejaušs. Izstādes pirmajā dienā TAVA un Latvijas kempingu asociācija kopīgi ar Latvijas vēstniecību Somijā rīkoja pieņemšanu somu žurnālistiem un citiem interesentiem, kuri strādā autotūrisma jomā,» skaidro TAVA.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA), organizē Latvijas dalību Ziemeļvalstu lielākajā un nozīmīgākajā tūrisma gadatirgū - MATKA 2009, kas norisinās Somijas pilsētā Helsinkos laikā no 15. līdz 18.janvārim.

MATKA 2009 Latvijas stendā kopīgi ar TAVA piedalās Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, Latvijas tūrisma firmas Con-ex, Via Hansa un Scandic Tour, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Islane Hotel, Hotel Medzābaki, Baltic Beach Hotel, Jūrmalas pilsētas Tūrisma informācijas centrs un Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs, Vidzemes Tūrisma asociācija, Kurzemes Tūrisma asociācija.

TAVA Ārējo sakaru nodaļas vadītāja Ramona Kačanova un Latvijas tūrisma nozares pārstāvji, esot izstādē, novērojuši, ka izstādes apmeklētāji ir kļuvuši piesardzīgāki, izvēloties ceļojumus, un rūpīgāk izvērtē atpūtas iespējas, tomēr interese par Latviju vēl joprojām ir liela. Tūrisma profesionāļi liek ļoti lielas cerības uz Baltiju kā ceļojuma galamērķi.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi Ventspils Tūrisma informācijas centra budžetu. Tā izdevumu daļa ir plānota 89 363 Ls apjomā. Ieņēmumus veidos līdzekļi no pamatbudžeta 75 479 Ls apjomā, bet pārējie 13 682 Ls tiks iegūti no maksas pakalpojumiem, galvenokārt veicot Ventspils tūrisma brošūru, karšu un kalendāru tirdzniecību, kā arī piedāvājot reklāmas iespējas tūrisma uzņēmumiem šajos izdevumos. 2004. gadā Tūrisma informācijas centram būs 4 galvenie darbības virzieni. I. Tūristu apkalpošanas nodrošināšana Ventspils Tūrisma informācijas centrā Tirgus ielā 7 Galvenais jaunums – lai nodrošinātu pilsētas tūrisma informācijas un pakalpojumu labāku pieejamību, birojs 2004. gadā strādās katru dienu. Šī darba nodrošināšanai rudens -ziemas sezonā strādās trīs, bet aktīvajā tūrisma sezonā četri darbinieki. Papildus plānots iesaistīt arī tūrisma jomas studenti-praktikanti. II. Pilsētas tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa realizēšana. Domājot par ārvalstu tūristiem, galvenā vērība tiks pievērsta Ventspils kā tūrisma pilsētas popularitātes veicināšanai kaimiņu un tuvējās valstīs. Tūrisma informācijas centrs Latvijas valsts tūrisma stenda ietvaros piedalīsies 6 ārvalstu tūrisma gadatirgos – Helsinkos, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Tallinā, Viļņā. Vēl tiks apsvērta iespēja piedalīties arī Londonas tūrisma gadatirgū novembrī. Ventspils tūrisma brošūru izdos 7 valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, zviedru, lietuviešu un igauņu. Ventspils tūrisma karte tiks izdota 4 valodās - latviešu, krievu, angļu, vācu. Sadarbībā ar pārējiem Kurzemes rajoniem un pilsētām tiks izdots jauns Kurzemes tūrisma buklets ar kopējo tirāžu ap 200 000 eksemplāru un 7 valodās, kurā akcentēs arī aktīvā tūrisma iespējas. Iecerēts piedalīties arī jauna Ventspils fotoceļveža izdošanā. Plānots realizēti arī īpašus Ventspils reklāmas projektus Lietuvā un Igaunijā. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem, pavasarī preses izdevumos latviešu un krievu valodā izplatīs jau tradicionālo informatīvo izdevumu par atpūtas un izklaides iespējām Ventspilī. Iecerēti arī daudzi citi pasākumi. Aktīvs darbs pie Ventspils kā tūrisma pilsētas popularizēšanas notiks visa gada garumā. III. Tūrisma pakalpojumu attīstības un sadarbības ar tūrisma uzņēmumiem veicināšana. Paši galvenie Ventspils Tūrisma informācijas centra partneri, protams, ir pilsētas tūrisma uzņēmumi, tāpēc sadarbība ar tie būs aktīva – gan kopīgi strādājot pie dažādo tūrisma izdevumu sagatavošanas, gan gatavojoties starptautiskajām tūrisma izstādēm, gan izstrādājot kopīgus tūrisma produktus un nodrošinot kvalitatīvu pilsētas viesu apkalpošanu. Tiks organizēti jau otrie Ventspils gidu kursi. Katru dienu aktīvajā tūrisma sezonā no Rātslaukuma organizēs ekskursijas sertificētu gidu pavadībā, pasūtījuma ekskursijas nodrošinās visa gada garumā. Rīkos arī dažādus interesantus izklaides pasākumus un nodrošinās saturīgu atpūtu pilsētas viesiem. Arī 2004. gadā Ventspilī vismaz četras reizes piestās kruīzu kuģis, ik reizi atvedot ap 200 – 300 amerikāņu tūristu. 2004. gadā Ventspils Tūrisma informācijas centrs aktīvi darbosies arī Kurzemes tūrisma asociācijā, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijā un Latvijas tūrisma aģentu asociācijā „ALTA" gan kopīgu mārketinga pasākumu veikšanas, gan pieredzes apmaiņas nolūkā. IV. Iesaistīšanās starptautiskajā tūrisma sadarbībā. 2004. gadā turpināsies darbs pie ES PHARE programmas atbalstītā projekta „Tūrisma iespējas un plānošana retumu Lietuvā un rietumu Latvijā ar mērķi radīt ilgtspējīgu tūrisma vidi". Šī projekta ietvaros kopā ar Liepāju un Klaipēdu strādās pie starptautiskā tūrisma ceļa „No pilsētas uz pilsētu: Ventspils-Liepāja-Klaipēda" veidošanas un attīstīšanas. Strādās arī pie jaunu starptautiskās sadarbības projektu ideju realizēšanas, lai apgūtu Eiropas Savienības piedāvātās investīciju iespējas. Avots: Ventspils TIC

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (12. – 15. februārī) pirmo reizi piedalījās starptautiskā tūrisma gadatirgū "Holiday World 2004" Čehijā, Prāgā. Gadatirgū tika organizēts 12 kv.m liels Latvijas stends, kurā strādāja pārstāvji no Tūrisma attīstības valsts aģentūras un nacionālās aviokompānijas airBaltic. "Holday World" ir lielākais tūrisma gadatirgus Čehijā, kas ilgst 4 dienas: pirmās divas dienas gadatirgu apmeklē tūrisma firmu pārstāvji, bet pārējo dienu apmeklētāji ir čehu tūristi – individuālie ceļojumu plānotāji. 2003. gadā "Holiday World" gadatirgū 15 156 kv.m kopējā izstādes platībā tika pārstāvētas 52 valstis un to apmeklēja 5 200 tūrisma profesionāļu pārstāvju un kopumā 23 283 apmeklētāju. Latvijas stends šajā gadatirgū tika organizēts pirmo reizi, un tā apmeklētāji tika informēti par tūrisma iespējām Latvijā. Stendā tika izplatīta Latvijas tūrisma tēla brošūra un praktiska informācija par Latviju čehu valodā, kā arī citi informācijas materiāli par Latviju, Rīgu, Jūrmalu un Latvijas reģioniem. Čehija Latvijai ir potenciāli nozīmīgs un strauji augošs tūrisma tirgus, 2002. gadā Latvijā ieradās 20.8 tūkstoši čehu tūristu (2001. gadā – 13.3 tūkst.), uzturoties Latvijā vidēji 2,2 diena un kopumā mūsu valstī iztērējot 700 tūkst. latu. Jāmin, ka čehi ir ļoti aktīvi ceļotāji un parasti ceļo individuāli, kā arī izvēlas vidēja vai zemāka līmeņa tūrisma pakalpojumus. Lai arī čehu tūristu ierastākie ceļojuma galamērķi ir Vidusjūras valstis, gadatirgū bija novērojama liela interese par Latviju. Čehi vēlējās uzzināt par atpūtas iespējām pie jūras, informāciju velobraucienu maršrutiem, kā arī nokļūšanas iespējām uz Latviju, Rīgu. Čehu tūristiem Latvija ir vēl neatklāts ceļojumu galamērķis, kuru interesantāku padara Latvijas un Čehijas kopējā pievienošanās Eiropas Savienībai. Vairāk par Čehijas tūrisma gadatirgu var uzzināt mājas lapā www.holidayworld.cz. Avots: TAVA

Kā katru gadu Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizē Latvijas dalību starptautiskajā tūrisma gadatirgū- World Travel Market 2008, kas notiek Londonā laikā no 10. līdz 13.novembrim. Otrs lielākais tūrisma gadatirgus Eiropā, kas tiek uzskatīts par sezonas priekšvēstnesi un kur tiek iepazīstināti gan tūrisma nozares profesionāļi, gan potenciālie ceļotāji ar jaunumiem no katras valsts, informē TAVA.

Londonas starptautiskais tūrisma gadatirgus World Travel Market ir atzīts par tūrisma profesionāļu prestižāko un lielāko ikgadējo tikšanās vietu. 2007.gadā izstādi apmeklēja 48 111 dalībnieki no 193 valstīm, šogad plānots, ka pasākumu apmeklēs vēl vairāk tūrisma nozares pārstāvju. Londonas gadatirgu tūrisma profesionāļi uzskata par jaunās tūrisma sezonas atklāšanas pasākumu.

Starptautiskajā tūrisma gadatirgū World Travel Market 2008 Latvijas stendā kopīgi ar TAVA un Latvijas Tūrisma biroju Londonā piedalās sekojoši Latvijas tūrisma nozares dalībnieki – aviokompānija airBaltic, Baltic Beach Hotel, Latvijas ienākošā tūrisma firmas Con-ex un Baltic Travel Group, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, kā arī Latvijas koncerti.

Rīt, 24. martā Maskavā uzsāks darbu starptautiskais tūrisma gadatirgus „MITT 2004”, kurā Latvijas dalību izstādē organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Latvijas stendā būs pārstāvēti 9 tūrisma uzņēmumi - nacionālā aviosabiedrība “AirBaltic”, tūrisma firmas: "Baltic Travel Group", "Latvia Tours", “Express Travel”, organizācija “Inspiration Riga”, Kurzemes un Vidzemes tūrisma asociācijas, Jūrmalas dome, kā arī Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija. Latvijai šajā gadatirgū būs 35 kv.m liels stends. 24. martā plkst. 17.30 Maskavā, starptautiskās tūrisma izstādes “MITT 2003” laikā, Latvijas vēstniecībā Krievijā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra rīko Latvijas prezentāciju, kurā Krievijas tūrisma firmas tiks iepazīstinātas ar jaunumiem Latvijas tūrisma piedāvājumā, bet Latvijas vēstniecība informēs par esošo iebraukšanas kārtību Latvijā. Pēc prezentācijas notiks tūrisma darba birža, kurā piedalīsies Latvijas un Krievijas tūrisma kompānijas. Tā kā Krievija ir Latvijai nozīmīgs tūrisma tirgus, kam turklāt ir ievērojams potenciāls, šim pasākumam TAVA ir sagatavojusi speciālizdevumu krievu valodā par jaunajiem tūrisma sezonas piedāvājumiem Latvijā. Maskavā tiks prezentēts arī jaunais Latvijas tūrisma tēla buklets krievu valodā, kurš jau ir ieguvis speciālistu pozitīvu novērtējumu. Lai piesaistītu papildus uzmanību Latvijas stendam izstādē “MITT” Maskavā, stendā darbosies improvizēts bārs, kurā strādās bārmenis, kas pasniegs atspirdzinošus dzērienus un kokteiļus stenda viesiem, bet katru dienu plkst. 16:30 tiks rīkota laimīgās stundas, kuru laikā visi izstādes apmeklētāji tiks aicināti nobaudīt kokteiļus, kas pagatavoti no Rīgas Melnā balzama. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “MITT 2004” ilgs 4 dienas, no 24. marta līdz 27. martam, Maskavas izstāžu centrā “Ekspocentr”. “MITT” ir viens no lielākajiem tūrisma gadatirgiem Krievijā un NVS, kas šogad pulcēs ap 120 tūkstošu cilvēku un kurā tiks pārstāvētas ap 2700 tūrisma kompānijām no 110 valstīm. Lai turpmāk Krievijas tūristi un ceļojumu aģentūras varētu daudz operatīvāk iegūt nepieciešamo informāciju par Latviju un šeit piedāvātajām atpūtas un izklaides iespējām, Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra plāno jau šā gada septembrī Maskavā atvērt Latvijas tūrisma biroju. Šādi biroji veiksmīgi darbojas Londonā, Berlīnē un Stokholmā, un līdzšinējā pieredze rāda, ka to darbība veicina tūrisma sakaru attīstību un intereses par Latviju pieaugumu ārvalstu tūristu vidū. Ņemot vērā to, ka pastāv neizmantotas iespējas, lai radītu labākus priekšnoteikumus Latvijas un Krievijas iedzīvotāju ceļošanai un abu valstu tūrisma nozaru attīstībai, gadatirgus laikā iespējamas M.Zantes tikšanās ar Maskavas valdības un Maskavas tūrisma komitejas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas tūrisma informācijas biroja atvēršanu un citus pasākumus tūrisma plūsmas palielināšanai, kā arī uzklausītu par tūrisma nozari atbildīgo Maskavas amatpersonu viedokli un priekšlikumus tūrisma sakaru attīstībai. 2003. gadā 8% jeb 197 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, bija no Krievijas, tādējādi ieņemot trešo vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. Krievijas viesu skaits Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs 2003. gadā sasniedza 37 238 viesus. Ceļotāji no Krievijas pagājušogad ir bijuši visdāsnākie naudas tērētāji Latvijā, mūsu valstī iztērējot 24 miljonus latu. Papildus informāciju par starptautisko tūrisma gadatirgu “MITT” var meklēt mājas lapā: www.mitt.ru. Avots: TAVA

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Lejaskurzemes tūrisma informācijas biroja, Kuldīgas, Saldus, Ventspils un Tukuma TIC pārstāvji devušies uz Tallinu, lai pārstēvētu Kurzemi starptautiskajā Tallinas tūrisma gadatirgū TOUREST. Nākamajā nedēļā tūrisma speciālisti piedalīsies (4.-6. martā) tūrisma gadatirgū VIVATOUR, kas notiks Viļņā. Lejaskurzemes Tūrisma biroja pārstāvji dosies uz Viļņu jau 4. martā, lai strādātu Latvijas kopīgajā izstādes stendā. Piedalīties gadatirgū ir aicināti Liepājas tūrisma uzņēmēji un visi interesenti. 12.-16. martā Lejaskurzemes Tūrisma informācijas biroja darbinieki dosies uz Berlīni uz tūrisma gadatirgu ITB 2004, bet 24.-27. uz Maskavu uz tūrisma gadatirgu MITT 2004 un 25.-28. uz Gēteborgu uz gadatirgu TUR 2004.

Ar starptautisko tūrisma gadatirgu “TUR 2004” Gēteborgā ir noslēgusies potenciālo Liepājas viesu iepazīstināšana ar pilsētas un rajona tūrisma piedāvājumu pirms jaunās tūrisma sezonas. Liepājas pārstāvji šogad piedalījās septiņos tūrisma gadatirgos: “MATKA” Helsinkos, “BALTOUR” Rīgā, “TOUREST” Tallinā, “VIVATTUR” Viļņā, “ITB” Berlīnē, “MITT” Maskavā un jau minētajā “TUR” Gēteborgā. Jāsaka, ka Liepāju kā tūrisma galamērķi atpazīst, taču pilsētai ir ne tikai jāuztur tās labā slava, bet jābūt arī nepārtrauktā attīstībā, lai mēs spētu piedāvāt arvien jaunus tūrisma produktus un potenciālo tūristu interese par mums nemazinātos. Diemžēl jāatzīst, ka Tūrisma Attīstības valsts aģentūra Latvijas tēla popularizēšanai vairāk izmanto Rīgas un Jūrmalas tūrisma resursus, aizmirstot, ka Latvija nav tikai tās galvaspilsēta. Līdz ar to Lejaskurzemes tūrisma informācijas birojam un visiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Liepājas pilsētā un rajonā ir īpaši jāstrādā, lai mūsu reģions būtu viesiem pievilcīgs. Interese par Liepāju Maskavas tūrisma gadatirgū ir vērtējama no diviem aspektiem. Krievijas tūroperatori ir jau iepazinuši Rīgu un tās apkārtni, tāpēc viņiem ir interesanti jauni maršruti, piemēram, Kurzeme. No izstādes apmeklētājiem lielāko interesi izrādīja tie, kurus ar Liepāju saista nostalģiskas atmiņas par te pavadīto bērnību vai dienestu Padomju armijā, kā arī Krievijas iedzīvotāji, kuru radi vēl arvien dzīvo Liepājā. Lielākās problēmas gan Krievijas tūristu grupām, gan individuālajiem ceļotājiem sagādā grūtības vīzu noformēšanā. Gēteborgas tūrisma gadatirgū lielāko interesi par Latviju izrādīja pusmūža un vecākās paaudzes apmeklētāji, kā arī Zviedrijas iedzīvotāji, kuri Latvijā jau ir bijuši vai kuriem šeit ir draugi un radi. Izstādes apmeklētājus vairāk interesēja iespēja apceļot visas trīs Baltijas valstis kopā, taču par atsevišķiem reģioniem diemžēl interese bija diezgan maza. Izvērtējot interesi par Kurzemi un Liepāju visos gadatirgos kopumā, var prognozēt, ka tūristu skaits šogad palielināsies, sevišķi no Vācijas un Krievijas. Lejaskurzemes tūrisma informācijas birojs un tūrisma pakalpojumu sniedzēji Liepājas pilsētā un rajonā ar nepacietību gaida jauno tūrisma sezonu un ir gatavi darbam. Avots: Lejaskurzemes TIB

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, 2004. gada 15.-18.janvārī piedalīsies starptautiskajā tūrisma izstādē – gadatirgū „Matka 2004”, Helsinkos. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas/LVRA/, viena no svarīgākajām mārketinga aktivitātēm, ir dalība starptautiskajās tūrisma izstādēs – gadatirgos. Ievērojot to, LVRA, šī gada 15. – 18. janvārī, piedalīsies Tūrisma Attīstības valsts aģentūras organizētajā Latvijas stendā, starptautiskajā tūrisma izstādē – gadatirgū „Matka 2004”, Helsinkos. Šogad gadatirgū piedalīsies gandrīz 17 000 tūrisma nozares profesionāļi no 60 valstīm; to vidū - liels skaits dalībnieku no Krievijas, Igaunijas un Zviedrijas. Savukārt, izstādes apmeklētājiem tiks piedāvāta lieliska iespēja, izpētīt lielu tūrisma pakalpojumu klāstu vienā vietā un gūt jaunas ierosmes savām brīvdienām Somijā un ārzemēs. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija ir sabiedriska organizācija, kas apvieno viesnīcas, viesu mājas, moteļus un to restorānus, profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. Avots: LVRA

Jūrmalas Jūrmalas domes Tūrisma informācijas centra speciālisti, Spa viesnīcu pārstāvji no Hotel Jurmala Spa un Baltic Beach Hotel, kā arī no Saliena Golfs piedalījās starptautiskajā tūrisma gadatirgū Reiseliv 2009 Norvēģijas galvaspilsētā Oslo.

“Norvēģijas tirgus ir Jūrmalai nozīmīgs.Viesi no Norvēģijas veido septiņus procentus no kopējā tūristu skaita Jūrmalā. Ik gadu norvēģu tūristu skaits strauji aug un īpaši palielinās interese par Spa piedāvājumu kūrortpilsētā, jo tas ir augstas kvalitātes, bet salīdzinājumā ar norvēģu dzīves līmeni – lēts,”skaidro Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Gailīte. Tāpēc Jūrmalas pilsētas dome aktīvi īsteno dažādus tūrisma mārketinga pasākumus, piedalās Norvēģijā rīkotajā tūrisma gadatirgū un tūrisma darba semināros, strādā ar Norvēģijas tūrisma kompānijām un plašsaziņas līdzekļiem.

Tūrisma gadatirgū tika prezentēti Jūrmalas kūrortpilsētas jaunumi, plašais dažādo tūrisma produktu piedāvājums un atpūtas iespējas. Tika piedāvāta tūrisma brošūra „Jūrmala 2008” norvēģu valodā, kā arī citi informatīvie materiāli par pilsētas unikālo koka apbūvi un tūrisma mītņu informatīvie bukleti. Jūrmala piedāvāja iepazīties ar kūrortārstniecības, Spa un atpūtas iespējām Jūrmalā, kā arī daudzveidīgo dabas un aktīvās atpūtas tūrismu. Reiseliv 2009 tūrisma gadatirgū piedalījās 2530 dalībnieki no vairāk nekā 100 valstīm. 2009.gadā šo tūrisma gadatirgu apmeklēja vairāk nekā 30 000 tūrisma profesionāļu un interesentu.

No 13. līdz 16. maijam Jūrmalas pilsētas dome piedalīsies starptautiskā tūrisma gadatirgū „MITF 2004” Maskavā. Šo gadatirgu atbalsta Maskavas valdība. Jūrmalas pilsētas dome gadatirgū piedalīsies kopējā Baltijas valstu stendā un piedāvās tūrisma bukletu „Jūrmala 2004”, kā arī Jūrmalas pilsētas tūrisma industrijas tūrisma informatīvos materiālus un tiksies ar Krievijas tūrisma industrijas pārstāvjiem. Paralēli tūrisma gadatirgum Jūrmalas pilsētas domes pārstāve – Tūrisma un ārējo sakaru nodaļas galvenā speciāliste Gunta Ušpele tiksies ar Maskavas Dienvidrietumu apgabala administrācijas pārstāvjiem. Šī ir jau otrā reize šajā gadā, kad Jūrmalas dome piedalās tūrisma gadatirgū Maskavā. Pirms vairākiem mēnešiem Jūrmalas dome piedalījās Latvijas kopējā stendā tūrisma gadatirgū „MITT 2004”, kur sastapās ar maskaviešu un tūrisma firmu lielu ieinteresētību par Jūrmalu un atpūtas iespējām Jūrmalā. Avots: Jūrmalas Dome

No 15. līdz 18. janvārim Helsinkos Jūrmalas pilsētas dome piedalīsies starptautiskā tūrisma gadatirgus "MATKA 2004" Latvijas stendā. Speciāli izstādei ir sagatavots avīzes speciālizdevums tūristiem somu valodā, kā arī jauni tūrisma informācijas bukleti "Jūrmala-2004", kas popularizē jauno pilsētas logo un devīzi "Jūrmala – pilsēta uz viļņa!". Somijas tirgus ir ļoti nozīmīgs Jūrmalai, un tūristu skaits no Somijas ar katru gadu palielinās. 2003. gadā pilsētas dome piedalījās Helsinku gadatirgū "MATKA" ar atsevišķu Jūrmalas stendu, rīkoja prezentācijas un veidoja kontaktus ar masu mediju pārstāvjiem, kas nesa labus rezultātus. Arī šogad ieplānoti vairāki tūrisma mārketinga pasākumi Somijā. Par Jūrmalas galvenajām vērtībām somi atzīst Zilā karoga pludmales un koka arhitektūru, taču nesen atvērtais "Līvu Akvaparks", kurš arī tiks prezentēts izstādē, veicinās Jūrmalas lielāku popularitāti Somijas tirgū. Gadatirgū Jūrmalu pārstāvēs Jūrmalas domes Tūrisma un ārējo sakaru nodaļas vadītājs Armands Muižnieks, viesnīcu "Majori", "Villa Joma" vadītāji, kā arī "Līvu Akvaparka" mārketinga vadītājs. Avots: Jūrmalas Dome sabiedrisko attiecību nodaļa

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Vidzemes Tūrisma asociācijas un Cēsu tūrisma informācijas centra pārstāvji no 14. līdz 17.janvārim piedalīsies Somijas starptautiskajā tūrisma izstādē “Matka 2004”, Helsinkos. Reģions izstādē tiks pārstāvēts vienotajā Latvijas stendā, kuru organizē Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra. 14.janvārī viesnīcā “Radisson SAS Plaza” notiks Latvijas tūrisma prezentācija, kuras laikā Vidzemes Tūrisma asociācijas izpilddirektore Inese Šīrava Somijas tūrisma aģentūru pārstāvjus, tūroperatorus un žurnālistus iepazīstinās arī ar Vidzemes tūrisma piedāvājumu. Izstādes apmeklētāji varēs iepazīties ar Vidzemes tūrisma karti angļu valodā, kurā sešos maršrutos apkopota informācija par nozīmīgākajiem Vidzemes tūrisma objektiem un pakalpojumu sniedzējiem. Izstādē būs informācija par Vidzemes pilsētu un rajonu tūrisma piedāvājumu, kā arī par tūrisma produktiem, kuri interesē tieši Somijas tūristus, piemēram, medības. Pēdējo gadu laikā iegūtie statistikas dati liecina, ka Somijas tirgus ir viens no lielākajiem Vidzemes ārvalstu tūrisma tirgiem. Vidzeme Somijas tūrisma izstādē piedalās jau piekto gadu un līdzšinējā pieredze rāda, ka somu tūristu interese par Vidzemi pieaug, tādēļ reģiona pārstāvniecībai šajā izstādē ir liela nozīme. Šogad Vidzemes dalība izstādē tiek organizēta Phare programmas un Vidzemes pašvaldību finansētā projekta “Vidzemes reģionālais tūrisms – iespēja nākotnei” ietvaros. Avots: Vidzemes Tūrisma asociācija

"Kopš tūrisma valsts politika ir Ekonomikas ministrijas kompetencē, gada laikā nozare beidzot kļuvusi par valsts tautsaimniecības kategoriju. Fakts, ka ministrijai izdevās palielināt tūrisma nozares budžetu par 2,5 reizēm, liecina par attieksmes maiņu pret tūrismu valstiskā līmenī. Vairāk nekā 1 000 000 latu tūrisma jomā ļāva uzsākt tādas aktivitātes kā vienotas tūrisma informācijas telpas izveidi, tūrisma informācijas koordināciju, tūrisma ceļa zīmju sistēmas izveidi un realizāciju, informatīvo materiālu izdošanu par Latviju 14 valodās, tūrisma biroju atvēršanu 4 valstīs u.c. Kā nozares ministrs uzskatu, ka tūrisma politikas plānošana pēdējā gada laikā bijusi precīzi plānota un secīgi realizēta. Par to liecina straujais ārvalstu tūristu pieplūdums. Sagaidāms, ka jau rudenī sasniegsim 2003. gada ieceļojušo tūristu skaitu. Latvija līdz šim nav piedzīvojusi tādu viesnīcu noslogojumu, kad brīvas vietas atrodamas tikai vēlā rudenī. Uzskatu, ka kopumā 2004.gads Latvijas tūrisma nozarē uzskatāms par lūzuma, pozitīvā nozīmē, jeb reanimācijas gadu. Šādā kontekstā, tūrisma pamatnostādnēs definējot attīstības turpmākos mērķus un konkrētu rīcību turpmākiem 5 gadiem, mēs skaidri iezīmējam Latvijas tūrisma tuvāko nākotni, proti, tuvāko 4 gadu laikā uzņemt 8- 10 milj. tūristu gadā," tā Tūrismaattīstības politikas pamatnostādnes komentē LR Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Ministru kabinets šodien atbalstīja Ekonomikas ministrija izstrādātās Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes, kas nosaka valsts tūrisma attīstības politiku turpmākajiem 5 gadiem (2004 – 2008) ar mērķi palielināt tūristu plūsmu un ienākumus no tūrisma, kā arī veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību.To paredzēts sasniegt, pozicionējot un virzot starptautiskajā tirgū Latviju kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, palielinot tūristu plūsmu uz Latviju, kā arī veicinot vietējā tūrisma attīstību. Īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, tiek plānots sasniegt šādus rezultātus: · Tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugums vidēji par 10 – 15% gadā; · Tūrisma nozares pieaugums IKP līdz 5 – 7% perioda beigās; · Ieņēmumu no ārvalstu ceļotājiem pieaugums vidēji par 15% gadā; · Ārvalstu ceļotāju skaita pieaugums vidēji par 5% – 7% gadā; · Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums ir palielinājies līdz 3 diennaktīm; · Tūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugums ir vidēji par 500 cilvēkiem gadā. Pamatnostādnēs ietverti tūrisma attīstības politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo tūrisma attīstības politikas prioritātes. Lai sasniegtu tūrisma attīstības politikas mērķus, Pamatnostādnēs ir noteikti šādi rīcības virzieni: · „Jaunā” ceļotāja uz Latviju identificēšana · Latvijas tūrisma tēla stiprināšana · Klātbūtne prioritāros un perspektīvos tūrisma tirgos · Labvēlīgas tūrisma uzņēmējdarbības vides nodrošināšana · Atbilstošas un kvalitatīvas infrastruktūras veidošana · Daudzveidīgu produktu un pakalpojumu radīšanas veicināšana atbilstoši tūristu interesēm · Vienotas tūrisma informācijas sistēmas veidošana · Kvalitātes pārvaldības ieviešana · Pieejamības veicināšana · Cilvēkresursu attīstība · Izpēte un attīstība · Publiskā un privātā sektora sadarbības optimizācija · Starptautiskā sadarbība · Latvijas līdzdalība Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā, valsts interešu pārstāvniecība. Lai sasniegtu Pamatnostādnēs noteiktos mērķus, kā finansēšanas avoti tiks izmantoti valsts un pašvaldību līdzekļi, valsts investīcijas saskaņā ar Valsts investīciju programmu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums. 2004.gadā Latvijas tūrisma attīstībai un investīciju piesaistei no valsts budžeta tiks izmantoti 1 041 594 latu, savukārt 2005. gadā nepieciešami 2,08 milj. Ls, 2006. g – 3,12 milj. Ls, 2007. g. – 5,31 milj. Ls, 2008. g. – 7,97 milj. Ls. Statistika Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Latvijas dabas takas var kļūt par ārvalstu tūristu magnētiem. Tās uztur kā publiskais, tā privātais sektors.

Aptuveni pirms trim gadiem dzimusi ideja par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā vienotu tūrisma galamērķi. Spēkus apvienojušas deviņas pašvaldības – Sigulda, Cēsis, Valmiera, Līgatne, Pārgauja, Amata, Priekuļi, Kocēni un Inčukalns. «Toreiz tika izsludināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā Klasteru programma, kuras ietvaros kopā ar bijušo Siguldas reģiona tūrisma biedrību (tagad GNP tūrisma biedrību) iesniedzām pieteikumu un saņēmām atbalstu idejas tālākai virzīšanai,» atminas Siguldas Attīstības aģentūras direktore, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera vadības grupas pārstāve Laura Konstante. Projekts tiek līdzfinansēts no ERAF, tā kopējās izmaksas ir ap 483,78 tūkst. eiro.