Jaunākais izdevums

Ekonomiskais efekts no e-veselības sistēmas ieviešanas tika lēsts miljons eiro gadā, sākot no 2014. gada; šāda ietaupījuma nebūs vēl arī nākamgad, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā zināms, valdība pagarināja termiņu, līdz kuram ārsti var izsniegt pacientiem gan ar roku rakstītas papīra receptes, gan e-receptes un e-darba nespējas lapas e-veselības sistēmā. Šāds brīvprātības princips darbosies vēl līdz 2017. gada 1. septembrim. Taču, kad Veselības ministrija (VM) plānoja e-veselības projekta ieviešanu, mazinoties birokrātijai un citādu ieguvumu rezultātā vienlaikus kā ekonomiskais efekts tika paredzēts ietaupījums viena miljona eiro apmērā katru gadu, kas kalpotu par papildus resursu novājinātajai veselības aprūpes sistēmai. Šāda ietaupījuma nav un kopā nebūs vismaz četrus gadus, jo projektam vajadzēja būt ieviestam jau 2014. gadā. Kurš par to atbildēs, šādu jautājumu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē uzdeva arī deputāte Inguna Sudraba, kura DB pauž cerību, ka tie nebūs vienkāršā darba darītāji vai cilvēki no malas. Viņasprāt, jāiedziļinās lietas būtībā, jo, piemēram, privātajā sektorā neviens neatļautos investēt līdzekļus sistēmu radīšanā, skaidri neapzinoties, kādai atdevei jābūt no šīm investīcijām.

Visu rakstu Četri miljoni gar degunu lasiet 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ir arī daži tirgi, par kuriem investori uz pārējā fona var žēloties.

Akciju tirgi gandrīz visur pasaulē šo gadu iesākuši ļoti veiksmīgi, un šajā ziņā var runāt par vienu no pašiem veiksmīgākajiem janvāriem vēsturē. Tiesa gan, ir arī daži tirgi, par kuriem investori uz pārējā fona var žēloties.

Viens no tādiem ir Apvienotā Karaliste, kuras raksturojošā FTSE 100 vērtība kopš šā gada sākuma ir sarukusi jau gandrīz par 3%. Rezultātā britu akciju mijēji gar degunu palaiž pārējās pasaules akciju «ballīti».

Lielā mērā britu akciju nepārliecinošo sniegumu analītiķi skaidro ar Brexit un nepārliecinošo britu politisko bildi. Pastāv uzskats, ka tas, sevišķi no ieguldīšanas britu vērtspapīros, attur aizjūru investorus, kurus turklāt vilina daudzas citas šķietami pievilcīgākas alternatīvas. Mazsvarīgs nav arī apstāklis, ka britu publiski kotēto kompāniju vidū nav daudz tehnoloģiju uzņēmumu, kas šobrīd ir investoru paši mīlētākie vērtspapīri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Itālija ir kontrastu zeme

Armanda Vilcāne, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mazā alus darītava «Valmiermuižas alus» šī gada pirmajos četros mēnešos piedzīvojusi izaugsmi, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn - pārdotā alus litru apjoms pieaudzis par teju 5%, bet apgrozījums palielinājies par 13%, informē uzņēmuma pārstāve Rūta Lapiņa.

«Valmiermuižas alus» darītavā no 2018. gada janvāra līdz aprīlim izbrūvēti 575 857 litri alus, bet apgrozījums sasniedzis 1 304 952 eiro. Īpaši veiksmīgs bijis aprīlis, kad pārdotā alus litru apjoms audzis par 15% un apgrozījums pat par 26%, salīdzinot ar 2017. gada aprīļa rezultātiem.

«Apgrozījuma pieaugums daļēji saistāms arī ar nesenajām izmaiņām tirgū. Savukārt pieprasījuma pieaugums ir apliecinājums, ka mēs kā mazs brūzis ejam pareizo ceļu – augt kvalitātes un garšas bagātības virzienā,» uzskata Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

SIA «Valmiermuižas alus» auditētais apgrozījums 2017. gadā ir 4 605 931 miljoni eiro, bet auditētā peļņa sasniedza 136 007 eiro. 500 000 eiro pērn ieguldīti jaunu garšu radīšanā un 2018. gada rudenī Valmiermuižā tiks atklāts mikrobrūzis jeb alus darbnīca. Tur varēs izbrūvēt mazākas alus partijas ar atšķirīgākām un vairāk nišas tirgum piemērotām garšām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu. Tajā tiks brūvētas ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Valmiermužas alus saimnieks Aigars Ruņģis saka, ka Alus darbnīca ir nozīmīgs attīstības posms.

Esošajā Valmiermuižas alus darītavā turpinās brūvēt klasiskās Valmiermuižas alus garšas. Savukārt Alus darbnīcu varēs pielīdzināt alus ateljē, kur pēc individuāla pasūtījuma tiks radītas jaunas un ekskluzīvas garšas.

Alus darbnīcas katli tiek kalti Vācijā, bet alus mucas meistarotas Nīderlandē. Paredzēts, ka viena jaunās darbnīcas alus partija būs 2 000 pudeļu, kas ļaus gadā izbrūvēt vien 100 000 litru alus. Tas ir 20 reizes mazāk nekā esošajā alus darītavā.

Plānots, ka pirmos Alus darbnīcas brūvējumus tirgū laidīs septembra beigās. Ieguldījumi tiek finansēti no iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas, piesaistot arī Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu. Ieguldījumus plānots atpelnīt astoņu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie individuālā komersanta «Raibs gar acīm», lai vērotu, kā tiek veidotas papīra rozes.

Uzņēmums Raibs gar acīm dibināts 2006. gadā. Tas piedāvā dāvanu saiņošanas pakalpojumus un tam nepieciešamos aksesuārus, kā arī ar rokām veidotus papīra ziedus, apsveikumu kartiņas un citas svētku lietas.

Lāsma Kraņevska par savu uzņēmumu sapņoja jau studiju laikos. Sākotnēji viņa Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā studēja psiholoģiju, vēlāk nolēma apmeklēt arī floristikas nodarbības. Paralēli studijām L. Kraņevska strādāja apģērbu veikalā - sākotnēji par pārdevēju, vēlāk par veikala vadītāju, līdz sapratusi, ka vēlas veidot savu uzņēmumu. Tāpēc papildus ķērās pie projektu vadības apgūšanas un mazā biznesa kursiem.

Reiz Lāsma ievērojusi, ka tirdzniecības centrā Olimpia vairs nav dāvanu saiņošanas veikala, tāpēc izlēmusi nosūtīt Olimpia administrācijai piedāvājumu veikalā sniegt dāvanu saiņošanas pakalpojumus. Drīz vien saņēmusi uzaicinājumu uz interviju un atvērusi savu pirmo veikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma prasībām atbilst tikai UPB un Re&Re

LETA, 20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro

LETA, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 925,95 miljonu eiro apmērā.

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz jūlija vidum valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 472,6 miljonus eiro, tādējādi patlaban neparedzētiem gadījumiem pieejamo līdzekļu apmērs ir 148,4 miljoni eiro.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 101,8 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienestam, 45,5 miljoni eiro - Zemkopības ministrijai, 26,5 miljoni eiro - Veselības ministrijai, 55,9 miljoni eiro - Labklājības ministrijai, bet 2,9 miljoni eiro - Iekšlietu ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas fabrika Pobeda ražotni Latvijā atklāja šā gada februārī. Projekta īstenošanai tika atvēlēti vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 2,5 milj. ieguldīti no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem. Šobrīd ienākšanu Latvijas tirgū Pobeda prezidents Vitālijs Muravjovs vērtē kā veiksmīgu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latvijas patērētāji novērtē mūsu produktus. Ir viegli un patīkami komunicēt un darboties tādos mazos tirgos kā Latvija, kur ir labas konditorejas tradīcijas. Nevajag skaidrot Latvijas pircējiem atšķirības starp augstas un zemas kvalitātes šokolādi – cilvēki to zina,» viņš teic.

Līdz šim ir pabeigti visi iekārtu uzstādīšanas darbi Ventspils ražotnē, un tagad tā ir gatava ražot 10 tūkst. tonnu šokolādes gadā. Pusgadu prasīja stabilas kvalitātes un šokolādes garšas iegūšana. Uzņēmums pavadīja daudz laika, lai atrastu labākos piena un cukura piegādātājus, un galu galā ir izdevies sasniegt labus rezultātus. «Te ražotā šokolāde ir pat garšīgāka nekā Krievijā izgatavotā. Tāpat ieguvām interesantus rezultātus mūsu Latvijā ražotās tumšās šokolādes testos. Ir labi zināms, ka ražošanas procesā šokolāde absorbē gaisu. Tas nozīmē, ka labākā šokolāde var tikt saražota tikai ekoloģiski tīrās vietās. Visas mūsu ražotnes, tostarp Ventspils fabrika, atrodas tīrā vidē. Gaiss Ventspilī satur daudz Baltijas jūras sāls, kas dod interesantu garšu tumšajai šokolādei, nolēmām pastiprināt šo garšu un ražot jaunu produktu, kas satur jūras sāls kristālus. Paredzam, ka šī šokolāde būs populāra Latvijā un citās valstīs,» saka V. Muravjovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cīnās ar dāvanu maisiņiem

Kristīne Stepiņa, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāvanu iesaiņošanas biznesu ietekmē iepirkšanās stila un vērtību maiņa, tāpēc šo pakalpojumu sniedzēji meklē dažādus risinājumus un paplašina produktu klāstu.

Attīstoties tirdzniecībai internetā, cilvēki retāk izmanto šo pakalpojumu veikalos un tirdzniecības centros. Gadu gaitā ir mainījusies cilvēku izpratne par vērtībām – vieni izvēlas dāvanu maisiņus, citi cenšas iepriecināt dāvanu saņēmēju ar pašu rokām veidotu iesaiņojumu, apejot šīs jomas meistarus. Tā kā pēdējā laikā vērojama tendence dāvināt naudu, kā arī teātra, koncerta vai dažādu izklaides pasākumu biļetes, šobrīd būtisks elements dāvanu saiņotāju portfelī ir t.s. tematiskās aploksnes.

Dāvanu saiņošanas uzņēmuma Raibs gar acīm vadītāja Lāsma Kraņevska atzīst, ka pēdējos gados pēc šī pakalpojuma pieprasījums ir mainījies, to ietekmējusi ikdienas steiga un ekonomija, kas liek izvēlēties dāvanu maisiņus un kastītes. «Visbiežāk mūsu pakalpojumus izvēlas, dodoties uz kādu īpašu pasākumu – kāzām, kristībām, apaļu jubileju vai arī tad, ja cilvēks ir iegādājies nestandarta izmēra dāvanu, kuru nevar ielikt ne dāvanu maisiņā, ne kastē,» viņa raksturo. Uzņēmums Raibs gar acīm darbojas jau 12 gadus, tam ir ir divi dāvanu iesaiņošanas veikali – grāmatu namā Valters un Rapa, kā arī modes un izklaides centrā Riga Plaza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Dienas Bizness svin Dzīves Garšas «dzimšanu» un apbalvo restorānu topa uzvarētājus

Dienas Bizness, 21.10.2016

Ar 1. vietas ieguvēju 36.līnijas šefpavāru un līdzīpašnieku Lauri Aleksejevu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā Dienas Biznesa žurnālā Dzīves Garša publicēts restorānu tops. Tā veidošanā iesaistījās gan biznesa portāla db.lv lasītāji, gan pazīstami uzņēmēji, pastāstot par savām iecienītākajām vietām, kurp viņiem kopā ar biznesa partneriem, ģimeni un draugiem patīk doties paēst. Pirmo trīs vietu ieguvējus Dienas Bizness apciemoja personīgi.

Saskaņā ar balsojumu Dienas Biznesa lasītāju iecienītākie restorāni ir 36.līnija, Zoltners un Ostas skati. Balsojumā piedalījās vairāk nekā trīsdesmit kvalitatīvi restorāni. Aptaujas rezultāti rāda, ka cilvēki pieturas pie pārbaudītām vērtībām. 36.līnijas šefpavārs un līdzīpašnieks ir Lauris Aleksejevs. Restorāns savu mājvietu radis Lielupē gandrīz pie pašas jūras un durvis vēra 2008. gadā, kad valstī valdīja krīze. Tomēr restorāns spējis izdzīvot un attīstīties.

Otrajā vietā šajā topā ir visjaunākais dalībnieks. Gandrīz tieši pirms gada durvis vēra restorāns Zoltners, kas atrodas Tērvetē. To izveidojis uzņēmējs Valters Bruss. Viņš norāda, ka, sākot projektēt viesnīcu, bijis skaidrs, ka ir nepieciešama arī vieta, kur ēdināt cilvēkus. Restorāns nosaukts par godu saimnieka vecvectēvam, kurš bijis vārdā Zoltners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nosaka uzturēšanās ierobežojumus gar austrumu pierobežas upēm

Žanete Hāka, 12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu robežu drošību un atvieglotu robežsargu darbu, gar vairākām austrumu pierobežas upēm turpmāk noteikta valsts robežas josla – to paredz Saeimā ceturtdien, 12.janvārī, galīgajā lasījumā pieņemtais grozījums valsts robežas likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas attiecas uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pierobežas upēm, pa kurām noteikta valsts robeža, - Ludzu, Pernovku, Zilupi, Akticu, Asūnīcu un Sarjanku. Atsevišķos posmos šīs upes, īpaši vasarās, izžūst un nerada dabisku šķērsli nelikumīgai valsts robežas šķērsošanai. Tas neattieksies uz Daugavu, jo to nav iespējams pārlēkt vai pārbrist, un robežsargi laikus var fiksēt robežpārkāpējus.

Ikvienam, kurš vēlēsies savām vajadzībām izmantot šīs upes, piemēram, peldēties, tas būs aizliegts, jo uz upēm attieksies valsts robežas joslas režīms.

Uzturēšanās gar šīm upēm būs iespējama vienīgi, ja tā saistīta ar robežuzraudzību, sauszemes robežas un robežas joslas uzturēšanas un atjaunošanas, robežu šķērsojošo komunikāciju, autoceļu un dzelzceļu, ģeodēzijas un kartogrāfijas, kā arī katastrofu seku likvidācijas darbiem, kas saskaņoti ar robežsardzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Diskutēs par digitālās reklāmas ietekmi uz autovadītājiem

Lelde Petrāne, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) domnīcā ceturtdien plānots diskutēt par nosacījumiem digitālās reklāmas un informācijas objektu izvietošanai uz ēkām un gar ceļiem, mazinot iespēju novērst autovadītāju uzmanību no ceļa.

Domnīcā meklēs risinājumu saistībā ar digitālajiem reklāmas objektiem (ekrāniem), kas ir izvietoti uz ēkām un gar ceļiem, un var traucēt vadīt transportlīdzekli spilgta apgaismojuma dēļ, radot draudus satiksmes drošībai gan pilsētās, gan ārpus apdzīvotām vietām.

Šobrīd reklāmas objektu izvietošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2005. gada 7. jūnija noteikumi Nr.402 "Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana".

Lai arī noteikumos atrunāts, ka reklāmas objekti un informācijas objekti nedrīkst apžilbināt transportlīdzekļu vadītājus, tajos nav precīzi definēts, kas ir apžilbis transportlīdzekļa vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecībai atvēlētajās platībās Jelgavā daudzviet nomnieki mainās bieži. Rodas jaunas tirgotavas, vecās dažādu iemeslu dēļ tiek slēgtas. Decembrī savu garšvielu veikalu atvēra Inna un Uvis Legzdiņi. Specifiskā joma – garšvielu tirdzniecība – viņus nebiedē, raksta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Tā kā Uvis 15 gadu nostrādājis banku sektorā, biznesa risku novērtēšana viņam nav sveša.

«Uz papīra jebkuru uzņēmumu var viegli radīt un viegli nogremdēt,» secina Uvis, atzīstot, ka īstās problēmas redzēs ikdienas darbībā.Tomēr Legzdiņus nebiedē jautājumi par veikala šauro specializāciju, saimnieki ir pārliecināti, ka arī Jelgavā un tās apkārtnē netrūkst cilvēku, kas aizraujas ar ēdienu gatavošanu un labprāt izmēģina jaunas garšas nianses.

Viņi spriež, ka iemeslus, lai neko nesāktu darīt, var atrast vienmēr, un ir apņēmušies iepazīstināt vietējos iedzīvotājus ar plašo garšaugu pasauli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā esošais klubs “Četri balti krekli” uzsāks nākamo sezonu, kuras jaunums –- tiek atcelta kluba ieejas maksa.

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir palicis maz klubu, kas prasa ieejas maksas, arī “Četri balti krekli” ir pieņēmis lēmumu, ka šis būs pirmais gads, kad samaksa par ieeju vairs netiks prasīta.

Kluba līdzīpašnieks un vadītājs Ainārs Tamisārs par jauno kluba sezonu noteic, ka būtiski nekas jaunajā sezonā nebūs mainījies. “Vieta tā pati, publika tā pati. «Mums jau vairākus gadus ir savs koncepts, sava publika, un apmeklētāji mūs nesaprastu, ja mēs, ko mainītu,»” stāsta Ainārs Tamisārs. Nemainīgi paliek arī vecuma ierobežojumi –- trešdienās un ceturtdienās ieeja no 18 gadu vecuma, piektdienās un sestdienās no 21 gada vecuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara

Anda Asere, 13.10.2018

«Ar laiku uzņēmēji iemācās izvairīties no grābekļiem, vadoties pēc intuīcijas,» uzskata Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. oktobris tiek dēvēts par «Day for Failure» jeb kļūdu atzīšanas vai pat svinēšanas dienu; par neveiksmēm biznesā arvien atvērtāk runā arī pie mums, pagaidām visaktīvākie šajā jomā ir jaunuzņēmumi

«Jebkurš uzņēmējs nemitīgi pieļauj kļūdas, tāpēc man ir ļoti grūti izcelt vienu īpašu neveiksmi. Prātā nāk gan neveiksmīgi izvērtēti un izvēlēti biznesa modeļi, nespēja izvēlēties virzienu vai klientu tipu, fokusa trūkums, nerūpēšanās par uzņēmuma reputāciju, ilgstoša uzņēmuma produkta neattīstīšana, nepareizs «taimings» u.c. Tāpat kā programmēšanā – lielās kļūdas parasti ir vairāku mazu kļūdu un neveiksmju kopums,» saka Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs. Arī fotoizglītības platformas «iPhone Photography School» līdzīpašnieks Uģis Balmaks norāda, ka kļūdas ir normāla darba sastāvdaļa un būtu naivi sagaidīt, ka kaut kas ievērības cienīgs var tikt sasniegts, procesā nepieļaujot kļūdas. «Visas lielākās kļūdas mūsu biznesā ir reducējamas uz sliktiem lēmumiem par darbinieku pieņemšanu darbā. Sekas bijušas dažādas, bet vienmēr ļoti nepatīkamas: no darbinieka, kas no mums zaga naudu, līdz tam, ka visa komanda gadu no vietas strādā pie nepareizā projekta,» viņš dalās pieredzē. No tā uzņēmums ir mācījies un darbinieku atlases process kļuvis daudz stingrāks. Pirms atrast īsto darbinieku, šobrīd katrai vakancei «iPhone Photography School» izskata aptuveni 500 pieteikumus. Lai to varētu atļauties, tiek pieņemti darba pieteikumi no visas pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ceturtdien publicētie dati.

Eurostat dati rāda, ka 2017.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 546 miljonus eiro, tostarp 269 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 278 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 329 miljoni eiro, tostarp 207 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 122 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

Eurostat apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2017.gadā bijusi Portugālē (+trīs miljardi eiro) (Portugāles dati attiecas tikai uz strādājošo pārskaitījumiem), kam sekoja Polija (+2,8 miljardi eiro), Rumānija (+2,6 miljardi eiro), Bulgārija (+1,1 miljards eiro), Ungārija (755 miljoni eiro) un Lietuva (+711 miljoni eiro). Igaunijā šis pārsvars veidoja 118 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,889 miljonu eiro apmērā AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai.

Jauno elektrovilcienu projekta, tostarp, 32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūves kopējās izmaksas ir 255 888 753 eiro. No šīs summas elektrovilcienu iepirkuma līguma, kurā ietilpst arī personāla apmācības, iekārtas elektrovilcienu uzturēšanai un rezerves daļu fonds, summa ir 241 888 753 eiro un remontu centra jeb depo būvniecība provizoriski izmaksās 14 miljonus eiro.

MK šodien uzklausītais informatīvais ziņojums «Par jauno elektrovilcienu projektu» un rīkojuma projekts «Par Satiksmes ministrijas (SM) ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projektam» paredz, ka SM uzņemas valsts budžeta ilgtermiņa saistības laikposmā no 2019. līdz 2024.gadam, lai nodrošinātu «Pasažieru vilcienam» finansējumu, kas nepārsniedz 255,889 miljonus eiro, noslēdzot līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda vagonka» ("Škoda").

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldību budžetā pērn pārpalikums 56,9 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību budžeta pārpalikums 2016. gadā bija 56,9 miljoni eiro, salīdzinājumā ar 2015. gadu pašvaldību budžeta bilance ir uzlabojusies par 82,3 miljoniem eiro, liecina Valsts kases apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2015. gadu lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi ES fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 33,8 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 7,6 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 6,8 miljoni eiro.

Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2016. gadā bija 2205 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2015. gadu pieauguši par 62,4 miljoniem eiro, savukārt nodokļu ieņēmumi 2016. gadā pieauga par 106,1 miljonu eiro jeb par 7,8%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi. IIN ieņēmumi 2016. gadā bija 1233,2 miljoni eiro, kas ir par 85,1 miljonu eiro jeb 7,4% vairāk kā 2015. gadā, tostarp 47,6 miljonu eiro IIN ieņēmumu pieaugums novērots Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā. Lai arī IIN ieņēmumi pieauguši pietiekoši strauji, tomēr 2016. gadā IIN ieņēmumi pašvaldībās bija zemāki kā valsts budžeta likumā 2016. gadam noteiktā gada IIN ieņēmumu prognoze, līdz ar to pašvaldībām 4. ceturksnī no valsts pamatbudžeta tika kompensēta IIN ieņēmumu prognozes neizpilde - 8,5 miljoni eiro. Galvenais iemesls tam, ka netika izpildīta likumā norādīta prognoze ir strauji pieaugušās IIN atmaksas, kas 2016. gadā pieauga par 18,1 miljonu eiro jeb par 24,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldībās vērojams būtisks izdevumu pieaugums ES fondu projektu īstenošanai

Db.lv, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada 11 mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem bijis 357,8 miljonu eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 241,3 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko lielā mērā ietekmēja virsplāna nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (+ 172,5 miljoni eiro), informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (372,8 miljoni eiro), ņemot vērā nenodokļu ieņēmumu palielināšanos un saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro). Pašvaldību budžetā tikmēr 11 mēnešos vērojama 15 miljonu eiro deficīta veidošanās, ko nosaka pašvaldību īstenoto ES fondu projektu investīciju intensitātes pieaugums.

Kopbudžetā ieņēmumi bija par 1 242,1 miljoniem eiro jeb 14,2% lielāki nekā pērn 11 mēnešos, veidojot 9 965,6 miljonus eiro. Savukārt izdevumi bija 9 607,7 miljoni eiro, par 1 000,8 miljoniem eiro jeb 11,6% lielāki nekā 2017. gada 11 mēnešos. Jāatzīmē, ka kopš septembra mēneša izdevumu apmērs kopbudžetā pārsniedz ieņēmumus un uzkrātais pārpalikums sarūk, un līdzīgi kā iepriekšējos gados decembrī līdz ar gadu noslēdzošu maksājumu veikšanu kopbudžetā veidosies deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autovadītāju ievērībai: pēcpusdienā Pierīgā var būt palēnināta satiksme

Latvijas Valsts ceļi, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atlaižu veikalu kompleksa VIA JURMALA Outlet Village būvniecības ietvaros plānots uzstādīt reklāmas iekārtu, kas būs 380 metrus gara, 3,2 metrus augsta un kā aizsargsiena atdalīs iepirkšanās centru no šosejas Rīga - Jūrmala.

Ideja «atdzīvināt» ar reklāmu aizsargmūri gar šoseju pieder projekta galvenajam arhitektam Andrim Bērziņam.

«Domāju, ka nevienam no Eiropas autletiem nav iespēju izveidot iespaidīgu mākslas objektu 20 metru attālumā no lielceļa, pa kuru gadā pārvietojas 13 miljoni automašīnu. Pastāv viedoklis, ka nav iespējams pamanīt detaļas uz plakāta, kas stāv paralēli ceļam, braucot ar ātrumu 90 km stundā, bet mūsu gadījumā tam nav nozīmes. Iedomājieties piecus metrus lielu, melnu PUMA kaķi vai ļoti pazīstamo LEVI’S logotipu, kura platība ir 18 m². Mēneša laikā šosejas «pastāvīgie apmeklētāji» varēs atcerēties visus jaunā tirdzniecības centra zīmolus,» komentē A.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lūdz piemērot apcietinājumu būvkompānijas Igate līdzīpašniekam Peilānam

LETA, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien vērtē, vai piemērot apcietinājumu SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» («Igate») valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam.

Apcietinājuma sankciju pieteicis Iekšējās drošības birojs (IDB).

«Firmas.lv» informācija liecina, ka «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» pieder uzņēmumam «Igate-M», kurā 50% kapitāla daļu pieder Madaram Radželim, 40% - Mārim Peilānam, bet 10% - Evai Peilānei. Kompānijas apgrozījums 2018.gadā bija 43,047 miljoni eiro, kas ir par 74,6% vairāk nekā 2017.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga 4,9 reizes, sasniedzot 2,925 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka IDB otrdien līdz ar bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru aizturējuši divus SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» («Igate») darbiniekus.

2015.gadā VRS noslēdza ar SIA «Ceļu būvniecības sabiedrību «Igate»» vienošanos par valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar robežu. Valdība 2017.gada oktobrī atļāva Iekšlietu ministrijai (IeM) uzņemties ilgtermiņa saistības, lai laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam varētu novirzīt vairāk nekā 31 miljonu eiro Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru