Četros mēnešos nebanku kredītos izsniegti 55 miljoni eiro

2016. gada 15. jūnijs plkst. 12:56
Sadaļa: Finanses
Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopējais distances aizdevumu kredītportfelis bija 88 miljoni eiro, no tiem 75,2% bija bez kavējuma, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

Tas ir par 7% labāk nekā gadu iepriekš, kad pirmo sešu mēnešu kredītportfelī bez kavējuma bija 68,2% aizdevumu.

«Indikatīvie dati parāda, ka izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā ar šā gada pirmo janvāri, ir devušas pozitīvu efektu – ir uzlabojušies kredītu atmaksas radītāji, samazinājies pagarinājumu apjoms, kā arī palielinājies kredītu skaits ar atmaksas grafiku, kas patērētājam ļauj vieglāk nokārtot uzņemtās saistības,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, vienlaikus norādot, ka ir nepieciešams sagaidīt datus par pilnu gadu, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus.

Pārskata periodā distances kredīti no jauna tika izsniegti 55 miljonu eiro apmērā. Ja salīdzina ar četru mēnešu datiem pirms gada, tad par 35% ir samazinājies to kredītu apjoms, kuri izsniegti bez komisijas maksas. Savukārt straujš pieaugums vērojams kredītiem ar atmaksas grafiku – par 55%, sasniedzot 15,36 miljonus eiro. Ar atmaksu vienā maksājumā un termiņu līdz 30 dienām tika izsniegti aizdevumi 33,76 miljonu eiro apmērā.

Īstenojot stingru klientu maksātspējas vērtēšanu, turpināja pieaugt kredītu atteikumu skaits jaunajiem klientiem – ja aizvadītā gada pirmajā pusgadā šis rādītājs bija 52,2%, tad šā gada četros mēnešos tas sasniedza jau 61% no pieteikumu skaita.

Tāpat par 14% samazinājās pagarinājumu skaits, salīdzinot ar 2015. gada pirmajiem četriem  mēnešiem. Tas liecina, ka cilvēki vairāk izvēlās atmaksāt nekā pagarināt aizdevumu.

Pēdējie dati no nozares parāda, ka 49% no tiem kredītiem, kas ir pagarinājuši 3 vai vairāk reizes uz šo brīdi, jau ir izveidoti aizdevuma atmaksas grafiki. Tas parāda, ka uzņēmumi proaktīvi monitorē klientu aktivitāti, un tādiem klientiem, kam ir problēmas atmaksāt aizdevumu vienā maksājumā, piedāvā to atmaksāt grafikā jeb vairākos mazos maksājumos.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati parāda, ka 38% kredītņēmēju izvēlas pagarināt aizdevumu, jo radās iepriekš neparedzēti izdevumi vai tēriņi. Otrs izplatītākais iemesls bija algas aizkavēšanās, to kā galveno iemeslu norādīja katrs piektais jeb 20%. Savukārt trešais izplatītākais iemesls kredīta atmaksas termiņa pagarināšanai bija tas, ka netika saņemti papildu ienākumi, ko kredītņēmējs iepriekš bija plānojis.

«Pētījuma dati parāda, ka lielākais vairums jeb 87% kredītņēmēju, kas izmantojuši kredīta atmaksas pagarinājuma iespēju, ir bijuši informēti par maksas apmēru. Turklāt 60% ir veikuši šīs maksas salīdzināšanu starp vairākiem kredītdevējiem. Līdz ar to šis ir palicis šobrīd vienīgais tirgus elements, kas veicina konkurenci starp aizdevējiem,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas padomes priekšsēdētājs un AS 4finance izpilddirektors Latvijā Toms Jurjevs.

Ar šā gada pirmo janvāri stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ierobežojumu 100% apmērā ar kredītu saistīto izdevumu kopsummai no aizdevuma pamatsummas. Šajā ierobežojumā iekļauti procentu maksājumi, nokavējuma nauda, līgumsods, komisijas maksa par termiņa atlikšanu u.c.

Savukārt kredīta kopējo izmaksu ierobežojums regulē vienu komponenti no šīs kopsummas – procentu maksājumus, kas piemērojami atbilstoši kredīta izsniegšanas termiņam. Jau iepriekš šis jēdziens – kredīta kopējās izmaksas – tika lietots kredīta procentu aprēķināšanai.

«Nozares uzņēmumi strādā atbilstoši spēkā esošajam regulējumam. Patērētāju tiesību aizsardzības centra izteikumiem par regulējuma neievērošanu, pagarinājumu maksas neiekļaujot procentu aprēķināšanas kārtībā, nav juridiska pamatojuma. Pēc PTAC interpretācijas šobrīd sanāk, ka viens termins apzīmē divas dažādas lietas. Ir tikai loģiski, ka tirgus dalībnieki vienu un to pašu terminu saprot vienādi visos likuma pantos – un procentu aprēķināšanas kārtībā neiekļauj pagarinājumu maksas, kā to skaidrojusi Eiropas Komisija saistībā ar Direktīvas interpretāciju. Arī Valsts kancelejas normatīvo aktu rokasgrāmatas paredz, ka terminam jābūt viennozīmīgam, un tas visā likuma tekstā jāliekot tikai vienā noteiktā nozīmē,» norāda zvērināts advokāts Lauris Liepa, aicinot uzraugošo iestādi nevis brīdināt par sodiem, bet gan situāciju risināt dialoga ceļā.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija ir nosūtījusi Ekonomikas ministrijai divu Latvijā vadošu advokātu biroju atzinumus, kuros norādīts, ka nozares uzņēmumi korekti piemēro likuma normas. Līdzīgu atzinumu ir sniedzis arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes tālākizglītības un profesionālās pilnveides centrs, kurš darbojas pēc neitralitātes principiem un sniedz atzinumus par abstraktiem tiesību jautājumiem.
 

Dalies ar šo rakstu