Jaunākais izdevums

Ēveļskaidas produktu ražotājs SIA Cewood jauatklātajā ražošanas kompleksā Jaunlaicenes pagastā, Alūksnes novadā, investējis piecus miljonus eiro, pastāstīja kompānijas valdes loceklis Ingars Ūdris.

Jaunais ražošanas komplekss, kura izveide tika sākta 2014.gadā, tika atklāts trešdien, 17.maijā. Tur uzņēmums ražos cementētas ēveļskaidu plātnes, kas ir moderns un ekoloģisks materiāls ar plašu pielietojumu un augošu pieprasījumu.

Kompānijas produkcijas klāstā ir ne tikai jau pierastās, konstruktīvajā celtniecībā izmantojamās fibrolīta plātnes, bet arī no smalkākas skaidas un baltā cementa ražotās dekoratīvi akustiskās plātnes, kas ir populārs interjera apdares materiāls sienām un griestiem ar skaņas absorbcijas īpašībām, noturību pret mitrumu un kaitēkļiem.

Ūdris sacīja, ka ražotnē nodarbināti 35 cilvēki, un gada laikā darbinieku skaits varētu pieaugt divkārt. «Visi ražošanas procesi ir maksimāli automatizēti, cilvēki nodrošina kontroli un vadību. Ar lepnumu varam teikt, ka esam vienīgais šāda materiāla ražotājs Baltijas valstīs, un priecājamies par iespēju ražot augstas pievienotās vērtības produkciju, kura ir labvēlīga cilvēka veselībai un nodrošina vides komfortu,» sacīja kompānijas valdes loceklis.

Viņš sacīja, ka kopējās investīcijas jaunajā ražošanas kompleksā sasniedz piecus miljonus eiro. Projekta īstenošanai tika piesaistīti Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļi, kā arī Swedbank finansējums.

Pēc viņa teiktā, jaunā ražošanas kompleksa jauda pārsniedz 25 000 kubikmetru produkcijas gadā. Cewood veic pilnu ražošanas ciklu, tostarp materiāla sagatavošanu un pēcapstrādi ar krāsošanas, profilēšanas un citām funkcijām. Uzņēmums 90% produkcijas plāno realizēt ārvalstīs un galvenie noieta tirgi būs Eiropas valstis, Āzija, kā arī ASV.

Kompānijā pastāstīja, ka ražotnes atklāšanā piedalījās arī ASV kompānijas Acoustic Surfaces dibinātājs Stīvens Džeimss Andersons, kas ieradās iepazīties ar ražotni un ir ieinteresēts eksporta sadarbībā.

«Esmu iepazinies ar ražotni un saņēmis pirmos produkcijas paraugus. Man ir labākais iespaids par inovatīvo ražotni, un es saskatu labas perspektīvas Cewood noietam aizokeāna tirgū,» sacīja Andersons.

Informācija Firmas.lv liecina, ka Cewood apgrozījums 2016.gadā bija 422 347 eiro, bet zaudējumi - 624 119 eiro.

Cewood ir reģistrēts 2015.gada 8.martā un kompānijas pamatkapitāls ir 8500 eiro. Uzņēmums pilnībā pieder SIA FBRL. Cewood ražo cementētas ēveļskaidas plātnes un citus ēveļskaidas produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Cewood plātnes

Māris Ķirsons, 21.09.2018

Viss sākas ar izejvielām. Tiek iepirkta nemizota egles apaļkoksne, kas tiek nomizota un sakrauta kaudzēs.

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojas pie ēveļskaidu produktu ražotājas SIA Cewood.

Investējot 5 miljonus eiro, SIA Cewood Jaunlaicenē izveidojusi Baltijā vienīgo cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotni.

Plātnes sastāv no 100% dabīgiem materiāliem – koka skaidām, cementa un ūdens, vienlaikus cements nodrošina to augstos ugunsdrošības rādītājus.

Pieprasījuma un augstākas pievienotās vērtības dēļ uzņēmums lielāko uzsvaru liek uz dekoratīvo griestu, sienu plātņu ražošanu. SIA Cewood ražoto akustisko plātņu risinājumi uzlabo telpu akustiku, interjera dizainu, rada kokam raksturīgo mājīgumu un siltumu, palīdz regulēt telpu mitruma līmeni, tāpēc tās izmanto birojos, skolās, sporta zālēs, skaņu ierakstu studijās, industriālās telpās, arī šautuvēs, kur nepieciešama skaņas izolācija un trokšņu absorbcija. Uzņēmums ražo gan konstrukciju plātnes (karkasu māju būvniecībai, jumtu un starpstāvu pārsegumiem, pagrabiem, industriālajām un ražošanas telpām, kā arī paaugstināta mitruma telpām – baseiniem u.c.), gan dekoratīvās – akustiskās plātnes (griestiem, sienām, interjera dizainam).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet arī Indijā, Korejā, Ēģiptē un Amerikā

Lai modernizētu ražošanu, SIA Cewood investē ražotnes attīstībā, un šogad ieguldījumi pārsniegs 0,5 milj. eiro.

Būtiski aug

Uzņēmums trīs gadu laikā ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, tas noticis sekmīgā darbā ar produkcijas pircējiem vietējā tirgū un ārvalstīs, kā arī, rūpīgi strādājot pie produkcijas sortimenta un kvalitātes. 2018. gadā tā neto apgrozījums sasniedza 4,27 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 1,28 milj. eiro nozīmē pieaugumu 3,3 reizes. Šogad, pēc SIA Cewood valdes locekļa Ingara Ūdra sacītā, prognozētie ienākumi būs ap 7 milj. eiro, jo pieprasījums pēc šāda produkta pieaug salīdzinoši strauji. Jārēķinās, ka Alūksnes novada Jaunlaicenē cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotne ir vienīgā visā Baltijā un tuvākie konkurenti ir ražotāji Zviedrijā un Dānijā. Cementēto koka ēveļskaidu plātnes izmanto gan kā konstrukciju, gan iekštelpu apdares materiālu un dēvē par fibrolītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 5 milj. eiro, SIA Cewood Jaunlaicenē izveidojis Baltijā vienīgo cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotni, kuras produkcija lielākoties tiek eksportēta, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā visā pasaulē ir tikai 24 cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotāju. Šo produkciju izmantoto gan kā konstrukciju, gan arī iekštelpu apdares materiālu un bieži dēvē par fibrolītu. Savulaik Jelgavā bija vienīgā šādas produkcijas ražotne visā bijušās PSRS teritorijā, tur šī nodarbe tika pārtraukta 2013. gadā.

«Starta brīdis,» tā pašreizējo situāciju raksturo SIA Cewood, valdes loceklis Ingars Ūdris. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka vieglākais cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotnes izveide Jaunlaicenē (Alūksnes novadā) ir pabeigta - ir veikta attiecīga sertifikācija (produkcijas ugunsizturības, siltumvadītspējas, lieces, spiedes testi), jau ir atrasti produkcijas pircēji ārzemēs, bet pats grūtākais gan vēl esot priekšā – pakāpeniski palielināt realizācijas apjomus un dažu gadu laikā sasniegt ražotnes jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu pirmapstrādes kompleksos Latraps ieguldīs septiņus miljonus eiro

Sandra Dieziņa, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma prasībām atbilst tikai UPB un Re&Re

LETA, 20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šī gada graudu ražas ievākšanu, darbu uzsāks AS Balticovo graudu pārstrādes un uzglabāšanas komplekss Auces novada Bēnē, informē kompānijā.

«Šobrīd ir pabeigti 80% no visiem celtniecības darbiem mūsu jaunajā graudu kompleksā, kuram pamatakmeni likām šī gada aprīlī. Plānojam, ka būvniecības darbi beigsies augusta pirmajā pusē un komplekss uzsāks darbu līdz ar ražas laika sākumu,» stāsta Balticovo valdes priekšsēdētājs Vadims Vlasovs.

«Ceram, ka no jaunā kompleksa ieguvēji būs Zemgales un Kurzemes graudkopji, kuriem graudu novākšanas sezonā vairs nebūs jāmēro tik tāls ceļš līdz graudu nodošanas punktiem,» viņš stāsta.

Jaunajā Balticovo graudu kompleksā tiks nodrošināti visi galvenie graudu apstrādes pakalpojumi, tostarp: laboratorijas pakalpojumi, graudu tīrīšana, kaltēšana un uzglabāšana. Graudu kompleksā tiks pieņemti gan lopbarības kvieši, gan pārtikas kvieši divās kvalitātes grupās, kā arī mieži un rapšu sēklas. Paredzēts, ka graudkopji kompleksu varēs izmantot kā graudu piegādes punktu arī priekš citiem Latvijas vadošajiem graudu iepircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāja AS «Towers Construction Management» uz laiku apturējusi daudzfunkcionālā kompleksa «Z-Towers» būvniecību, apstiprināja uzņēmumā.

Plašāku informāciju «Towers Construction Management» sola sniegt šīs dienas laikā.

Būvdarbu ģenerāluzņēmēja SIA «Merks» pārstāve Liene Meklere-Kutsare sacīja, ka būvdarbi šonedēļ ir apturēti, bet nav pārtraukti.

FOTO STĀSTS: Db.lv viesojas Z-Towers kompleksā

««Towers Construction Management» ir privāts pasūtītājs un līguma konfidencialitātes dēļ plašāku informāciju par to sniegt nevaram. «Merks» kā ģenerāluzņēmējs «Z-Towers» objektā ir pildījis un pildīs visas savas saistības un veiks visus norēķinus ar apakšuzņēmējiem par objektā paveiktajiem darbiem saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem,» sacīja Meklere-Kutsare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) īstenotā Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8 izmaksas pieaugušas par trīs miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja VNĪ.

Kopumā projektā tiks investēti 28,7 miljoni eiro iepriekš plānoto 25,7 miljonu eiro vietā. «Lai būtu droši par kvalitatīvu mūsu nacionālo vērtību glabāšanu, papildus iepriekš plānotajam budžetam valdībā apstiprināti trīs miljoni eiro ēkas nākamo lietotāju - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī Kino muzeja - izvirzīto papildus prasību nodrošināšanai,» informēja VNĪ.

Papildus izmaksas iekļauj, piemēram, inženiertīklu risinājumu izmaiņas, vadības automatizācijas sistēmas ierīkošanu ēkas tehniskajam monitoringam un vadībai, krātuvju mikroklimata uzlabojumus un paaugstinātas ugunsdrošības risinājumus restaurācijas telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvā atklāta jauna mēbeļu ražotne 53 miljonu eiro vērtībā

LETA/BNS/Monta Glumane, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā, Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā, trešdien atklāts Kauņas mēbeļu ražošanas kompānijas «Freda» uzņēmums «Geras baldu fabrikas» («Laba mēbeļu fabrika»), kurā investēti 53 miljoni eiro, ieskaitot tehnoloģiskās ražošanas iekārtas un inženiersistēmas.

Fabrikā 35 600 kvadrātmetru platībā tiks ražotas plaša sortimenta mēbeles, kas ceļos uz dažādām pasaules valstīm.

Kā raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios», lai gan sākotnēji tika ziņots, ka jaunajā uzņēmumā tiks investēti 42 miljoni eiro, investīcijas pieaugušas sakarā ar to, ka nolemts vienlaicīgi īstenot arī otro attīstības posmu, turklāt mainījies arī paredzamo ražojumu portfelis, tādēļ fabriku nācies pielāgot jaunas paaudzes produktu ražošanai.

«Freda» izpilddirektors Toms Strjoga izteicis pārliecību, ka augstais ražošanas automatizācijas līmenis palīdzēs uzturēt uzņēmumā kvalificētus darbiniekus un piesaistīt jaunus, vienlaikus palielinot ražošanas efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Miķelāni bekons par 2 miljoniem eiro iegādājies cūkkopības kompleksu Lietuvā

Db.lv, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» par 2 miljoniem eiro iegādājies UAB «Sistem» cūkkopības kompleksu Lietuvā, Ķēdaiņu novadā netālu no Josvaiņu ciema, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tā ir viena no lielākajām cūku fermām kaimiņvalstī ar 26 tūkstošu cūku ietilpību. Jauniegādātā īpašuma pārvaldībai Lietuvā nodibināts uzņēmums UAB «Bekonas LT».

«Cūkkopības nozares un arī SIA Miķelāni bekons lielākais izaicinājums joprojām ir turēties pretī Āfrikas cūku mēra ietekmei. Saistībā ar visiem ierobežojumiem, kas noteikti nozarei, mēs pazaudējām eksporta iespējas uz Poliju, kas veidoja būtiskus ieņēmumus mūsu Jaunbērzes kompleksa darbībā. Risinājumi bija divi – vai nu samazinām ražošanu, vai meklējam alternatīvu, kur realizēt cūkas, ko līdz tam pārdevām eksportā. Lietuvas uzņēmums Sistem nonāca finansiālās grūtībās, tāpēc radās iespēja to iegādāties, ko arī izdarījām,» gandarīts ir SIA «Miķelāni bekons» un arī jaundibinātā «Bekonas LT» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir pabeidzis 2017. gada nogalē aizsākto svaigo piena produktu Izcilības centra izveidi, kurā investēti 15 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Rezultātā ir uzbūvēta jauna biezpiena sieriņu rūpnīca, iegādātas jaunas ražošanas iekārtas un modernizēta esošā infrastruktūra. Tas ir viens no pēdējo gadu ievērojamākajiem Latvijas pārtikas nozares investīciju projektiem, kura kopējais apjoms sasniedz 14,6 miljonus eiro. Projekts iecerēts ar mērķi paplašināt jaunu un inovatīvu piena produktu piedāvājumu vietējam un starptautiskajiem tirgiem.

Covid-19 pandēmijas ietekmē projekts noritēja ilgāk, nekā plānots – trīs gadu laikā. Šajā laikā tika veikta virkne tehnoloģisku un darba vides uzlabojumu, jaunu iekārtu uzstādīšana AS “Rīgas piena kombināts”. Vienlaikus ražošana no SIA “Rīgas piensaimnieks” tika pārcelta uz AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens”. SIA “Rīgas piensaimnieks” 2020.gada sākumā tika juridiski pievienots AS “Rīgas piena kombināts”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Noslēdzies viens no apjomīgākajiem un arhitektoniski sarežģītākajiem projektiem Alūksnē

Dienas Bizness, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multifunkcionālās servisa ēkas būvniecība Alūksnes Pilssalā ir pabeigta. Ēka kalpos pašvaldības aģentūras «Alja» vajadzībām un tajā atradīsies aģentūras biroja un tehniskās telpas, bet daļa telpu tiks piedāvātas nomā uzņēmējiem, vēsta reģionālais portāls aluksniesiem.lv.

Projekts «Multifunkcionālās servisa ēkas izbūve Pilssalā» ir viens no apjomīgākajiem un arhitektoniski sarežģītākajiem Alūksnes novada pašvaldības īstenotajiem projektiem. Kopējā ēkas platība ir 247,3 m2, no kuriem 138,3 m2 izmantos pašvaldības aģentūras «Alja» vajadzībām, bet 109 m2 nomas tiesību izsoles kārtībā pašvaldība nodos uzņēmējdarbības veikšanai.

Kopējās būvdarbu izmaksas ir 846 991,86 EUR.

Ēkas projektēšanu veica SIA «Nams», būvniecību - SIA «Latvijas energoceltnieks», būvuzraudzību – SIA «Būvuzraugi LV», arheoloģisko uzraudzību - SIA «Archeo».

LASI ARĪ:

Industriālās teritorijas izveidē Alūksnē investēti 2,37 miljoni eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro

LETA, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 925,95 miljonu eiro apmērā.

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz jūlija vidum valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 472,6 miljonus eiro, tādējādi patlaban neparedzētiem gadījumiem pieejamo līdzekļu apmērs ir 148,4 miljoni eiro.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 101,8 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienestam, 45,5 miljoni eiro - Zemkopības ministrijai, 26,5 miljoni eiro - Veselības ministrijai, 55,9 miljoni eiro - Labklājības ministrijai, bet 2,9 miljoni eiro - Iekšlietu ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldībās vērojams būtisks izdevumu pieaugums ES fondu projektu īstenošanai

Db.lv, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada 11 mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem bijis 357,8 miljonu eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 241,3 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko lielā mērā ietekmēja virsplāna nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (+ 172,5 miljoni eiro), informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (372,8 miljoni eiro), ņemot vērā nenodokļu ieņēmumu palielināšanos un saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro). Pašvaldību budžetā tikmēr 11 mēnešos vērojama 15 miljonu eiro deficīta veidošanās, ko nosaka pašvaldību īstenoto ES fondu projektu investīciju intensitātes pieaugums.

Kopbudžetā ieņēmumi bija par 1 242,1 miljoniem eiro jeb 14,2% lielāki nekā pērn 11 mēnešos, veidojot 9 965,6 miljonus eiro. Savukārt izdevumi bija 9 607,7 miljoni eiro, par 1 000,8 miljoniem eiro jeb 11,6% lielāki nekā 2017. gada 11 mēnešos. Jāatzīmē, ka kopš septembra mēneša izdevumu apmērs kopbudžetā pārsniedz ieņēmumus un uzkrātais pārpalikums sarūk, un līdzīgi kā iepriekšējos gados decembrī līdz ar gadu noslēdzošu maksājumu veikšanu kopbudžetā veidosies deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaitā Strēlnieku laukumā 1, Rīgā muzejs ieguvis jaunu ārējo veidolu, saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm, veidojot stāstu "no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei". Norit pēdējie darbi, lai sagatavotu vides objektu – memoriālu padomju okupācijas upuru piemiņai "Vēstures taktīla" nodošanai ekspluatācijā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vides objekts – padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls "Vēstures taktīla" 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju.

Piemiņas memoriāls tiks atvērts plašākai sabiedrībai līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves darbu pabeigšanu. Pēc kompleksa atvēršanas sabiedrībai memoriāls tiks aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus un iekļausies Rīgas pilsētas vidē.

Okupācijas muzeja kompleksa būvniecības darbi nonākuši finiša taisnē. Pabeigta ēkas ārējā apdare - esošajai ēkai saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, bet jaunā piebūve "Nākotnes nams" veidota gaiša, simbolizējot tagadni, kas Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni. Šobrīd pilnā sparā turpinās Okupācijas muzeja pārbūve iekštelpās. Nama priekšpagalmā uz Daugavas pusi pēc kompleksa darbu pabeigšanas paredzēti bērzu stādījumi, atspoguļot ideju par bērzu birzi, kas raksturo latvisko ainavu, kā arī īpašs apgaismojums. Atjaunotu Okupācijas muzeja kompleksu plānots nodot ekspluatācijā tuvāko mēnešu laikā, ja darbu izpildes procesā izmaiņas neradīsies COVID-19 pandēmijas un tās radīto ierobežojumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iemūrējot kapsulu ēkas pamatos, Latvijas olu un olu produktu ražotājs AS "Balticovo" uzsāk jauna ražošanas kompleksa būvniecību, kurā paredzētais olu šķirošanas centrs un olu vārīšanas līnija ļaus ievērojami palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 13 miljonus eiro un kompleksa kopējā platība paredzēta 8500 kvadrātmetri.

Kompleksu veidos olu šķirošanas cehs, olu vārīšanas cehs un produktu iepakojuma noliktava. Projekts paredz esošās ēkas pārveidi un jauna spārna būvniecību atbilstoši augstākā līmeņa pārtikas drošības BRC kvalitātes sistēmas A kategorijai. Ražošanas kompleksu plānots atklāt 2021.gadā.

Kompleksā paredzēta olu šķirotava ar kapacitāti vienā stundā pārbaudīt un sašķirot 190 000 olu. Ražošanas jaudas palielināsies līdz 4 000 000 olu pārstrādei vienā diennaktī. Šķirotavā ar modernāko tehnoloģiju palīdzību tiek automātiski identificētas un atlasītas bojātas olas, lai tās nenonāk gatavā produkcijā, kā arī tās tiek sašķirotas pēc izmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupai pandēmijas gadā rekordapgrozījums

Db.lv, 02.02.2021

2020. gada rudenī tika pabeigts Latvijas tirgū līdz šim lielākais uzbūvētais objekts – tirdzniecības centrs SĀGA.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā 2019. gadā.

Palielinājies gan būvkonstrukciju ražošanas apjoms un sarežģītība, gan būvniecības projektu skaits un mērogs vietējos un ārvalstu tirgos. Pērn UPB grupas attīstībā veiktas arī nozīmīgas investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, tostarp uzsākta jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecība Liepājā.

“Gada sākumā bija liela ārējā neskaidrība, un mums bija jāsagatavojas dažādiem situācijas attīstības scenārijiem, taču kopumā gadu izdevies noslēgt ar rekordaugstu apgrozījumu. 2020. gads UPB grupai ir bijis 30 gadu pastāvēšanas vēsturē līdz šim veiksmīgākais, turklāt pēdējo piecu gadu laikā esam apgrozījumu pat dubultojuši,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO, VIDEO: Līvu akvaparku papildina ātrgaitas skeletona trase

Zane Atlāce - Bistere, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 8 mēnešus ilgušiem būvniecības un renovācijas darbiem Līvu akvaparka āra pludmalē pabeigta 15 m augstas ūdens skeletona trases izbūve, informē uzņēmuma komunikācijas konsultante Iveta Balode.

Trasei ir divi skrejceļi, ar kopējo garumu 200m, un maksimāli sasniedzamo ātrumu 28km/h. Ātrgaitas nobrauciena kompleksa izbūvē investēti vairāk nekā 400 000 eiro.

Līdz ar to pabeigta āra un Līvu akvaparka kopējās 18 000 m2 atrakciju teritorijas būvniecības trešās kārtas pilnveide un noslēgta akvaparka nekustamā īpašuma attīstības pirmā fāze.Jaunā ātrgaitas ūdens skeletona (Water Slide Mat Racer) trases inženiertehnisko pārbaudi, atbilstoši ES standartiem EN 1069-1, EN 1069-2, veica lielākās sertifikācijas kompānijas, vācu TÜV SUD Tehniskās drošības eksperti. Pēc divu dienu ilga pārbaudes procesa, kura laikā tika veiktas ūdens skeletona trases kompleksa uzstādīšanas, savienojumu un diferencētu braukšanas ekipāžu svara kategoriju komplektācijas manuālās un digitalizētas pārbaudes, eksperts Fēlikss Fritzs sniedza pozitīvu atzinumu.

Komentāri

Pievienot komentāru