Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Sods par braukšanu dzērumā pie strūres būs divas reizes lielāks, tāpat palielināts arī sods par cigarešu un alkoholisko dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem, turklāt turpmāk par to būs jāmaksā ne tikai pārdevējam, bet arī veikala īpašniekam.

To paredz grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien Saeima atbalstīja galīgajā lasījumā. Grozījumi stāsies spēka nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Kā skaidro Saeimas Preses dienests, izmaiņas dubulto naudas sodu šoferiem, kuru organismā konstatēts vairāk par vienu promili alkohola. Tādējādi autovadītājam, kurš brauc 1 – 1,5 promiļu reibumā, piemēros naudas sodu no 600 līdz 800 latiem, administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, kā arī uz diviem gadiem atņems vadīšanas tiesības. Patlaban naudas sods ir 400 lati, bet tiesības par šādu pārkāpumu atņem uz vienu gadu.

Visbargākais sods noteikts par transportlīdzekļa vadīšanu, ja alkohola koncentrācija organismā pārsniedz 1,5 promiles. Par to paredzēts naudas sods no 800 līdz 1000 latiem, administratīvais arests no 10 līdz 15 diennaktīm, kā arī tiesību atņemšana uz četriem gadiem. Tāds pat sods būs par bēgšanu no policijas.

Sods par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem, iespējams, tiks piemērots ne tikai pārdevējam, bet arī veikala īpašniekam.

To paredz grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko atbalstījusi Saeimas Juridiskā komisija. Šo likumprojektu vēl jāakceptē Saeimas plenārsēdē.

Parlamenta Preses dienests informē, ka sods juridiskām personām, kuru tirdzniecības vietā nepilngadīgajiem tirgoti alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, paredzēts apmērā no 500 līdz 1000 latiem. Ja šāds pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, sods būs no 2000 līdz 5000 latiem.

Patlaban sods par alkohola un tabakas pārdošanu nepilngadīgajiem paredzēts vienīgi pārdevējam un tas ir robežās no 200 līdz 250 latiem.

Saeimā otrajā lasījumā jau atbalstīti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz paaugstināt sodu autovadītājiem, kuri pie stūres sēdušies alkohola reibumā.

Piektdien, 9. martā stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz vēl bargākus sodus par populārākajiem un bīstamākajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, Db.lv noskaidroja CSDD.

CSDD norāda, ka pirms divarpus gadiem ieviestā pārkāpumu uzskaites punktu sistēma palīdzējusi ne tikai apzināt biežākos satiksmes noteikumu pārkāpumu veidus, bet arī labāk izprast bīstamības pakāpi, ko šie pārkāpumi sevī ietver.

Ātrums

Pārsniegts ātrums km/h; Sods vieglajiem transportlīdzekļiem ārpus apdzīvotas vietas

līdz 20; brīdinājums vai Ls5

21-30; brīdinājums vai Ls20

31-40; Ls 40

41-50; Ls 60

51-60; Ls 80-100

vairāk par 60; Ls 150-300 Tiesību zaudēšana (3-6mēn)

Pārsniegts ātrums km/h; Sods vieglajiem transportlīdzekļiem apdzīvotās vietās

līdz 20; brīdinājums vai Ls10

Parīzes piepilsētā Monreijā atrasta melna automašīna Seat, ko izmantojuši teroristi naktī uz sestdienu notikušajos uzbrukumos, svētdien paziņojusi policija.

Avoti policijā arī apstiprināja, ka aizturēti seši cilvēki, kas saistīti ar vienu no teroristiem - 29 gadus veco Francijas pilsoni Omaru Ismailu Mostefaju.

Aizturēto vidū ir arī Mostefajas tēvs, brālis un svaine.

Kā ziņots, teroraktos Parīzē naktī uz sestdienu tika nogalināti 129 cilvēki un vairāk nekā 300 ievainoti. Atbildību par teroraktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

Uzbrukumi notika sešās vietās Parīzē un tos īstenoja septiņi teroristi, no kuriem seši uzspridzinājās, bet vienu nošāva policija.

Teroristi darbojās trīs komandās un bija bruņojušies Kalašņikova automātiem un pašnāvnieku vestēm.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.maijā, noslēdza darbu pie izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

«Starp Eiropas valstīm Latvijā ir vismazākie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un lielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju. Šie divi rādītāji dod skaidru signālu, ka sodu politika mūsu valstī nav līdz galam sakārtota. Juridiskās komisijas deputātiem nebija domstarpību par nepieciešamību palielināt administratīvo atbildību, taču diskutējām par to, kādam jābūt pieaugumam,» atzīst Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Šodien atbalstīti Krimināltiesību politikas apakškomisijā izstrādātie priekšlikumi, kas paredz mērenāku naudas sodu pieaugumu, nekā to piedāvāja Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija, taču galavārds vēl jāsaka Saeimai, norāda G.Bērziņš.

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Saeima šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas piedāvātās izmaiņas, kas paredz straujāku naudas sodu pieaugumu, nekā to noteica Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijā un Juridiskajā komisijā iepriekš atbalstītie priekšlikumi.

Pieņemtie grozījumi par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredz tikai brīdinājumu, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Līdz šim par šādu pārkāpumu bija brīdinājums vai naudas sods attiecīgi 7 vai 15 eiro.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt 20 eiro lielu naudas sodu, bet apdzīvotās vietās par to būs brīdinājums vai 40 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 40 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 80 eiro sodu apdzīvotās vietās.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien vienojusies par jauniem soda apmēriem autovadītājiem, kas pie stūres sēdušies alkohola reibumā.

Autovadītājam, kurš brauc 1 - 1,5 promiļu reibumā, paredzēts piemērot naudas sodu no 600 līdz 800 latiem, administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, kā arī uz diviem gadiem atņemt vadīšanas tiesības. Patlaban naudas sods ir 400 lati, bet tiesības par šādu pārkāpumu atņem uz vienu gadu.

Visbargākais sods paredzēts par transportlīdzekļa vadīšanu, ja alkohola koncentrācija organismā pārsniedz 1,5 promiles. Par to paredzēts naudas sods no 800 līdz 1000 latiem, administratīvais arests no 10 līdz 15 diennaktīm, kā arī tiesību atņemšana uz četriem gadiem. Tāds pats sods plānots arī, ja autovadītājs bēg no policijas.

Konkurences padome konstatē aizliegtu vienošanos starp vairākām komercsabiedrībām, kuras veic ceļu būvniecības, uzturēšanas un/vai meliorācijas darbus.

Komercsabiedrībām SIA Mikor, SIA Krustpils, SIA Ošukalns, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (kā VAS Latgales ceļi filiāles Jēkabpils ceļi saistību un tiesību pārņēmējai), SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Aizkraukle un SIA Līvānu meliorators uzlikts naudas sods kopumā 78 383.52 latu apmērā.

Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpums – vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem – tika konstatēts SIA Mikor darbībās, piedaloties 8 cenu aptaujās (uzliktais naudas sods – Ls 19 182.12), VAS Latgales ceļi filiāles Jēkabpils ceļi darbībās, piedaloties 6 cenu aptaujās (naudas sods Ls 25 754.31 apmērā uzlikts VAS Latvijas autoceļu uzturētājs kā VAS Latgales ceļi filiāles Jēkabpils ceļi saistību un tiesību pārņēmējai), SIA Līvānu meliorators darbībās, piedaloties 3 cenu aptaujās (naudas sods – Ls 6 057.79), SIA CBS Aizkraukle darbībās, piedaloties 2 cenu aptaujās (naudas sods – Ls 2 994.55), SIA Ošukalns darbībās, piedaloties 2 cenu aptaujās (naudas sods – Ls 11 213.54), un SIA Krustpils darbībās, piedaloties 2 cenu aptaujās (naudas sods – Ls 13 181.21). Naudas sods tika noteikts procentos no komercsabiedrības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un smagumu, t.sk. pārkāpuma veidu, pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas un katra iesaistītā tirgus dalībnieka lomu tajā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

2007.gada maija mēnesī Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 394 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu. Lielākie saskaņotie un akceptētie būvprojekti: hipodroma un jātnieku sporta centrs Kleistu ielā un viesu nams - jauniešu tūrisma mītne Bruņinieku ielā 75b.

Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sniegto informāciju maijā Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 394 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits maijā ir bijis Vidzemes priekšpilsētā - 101 projekts, Latgales priekšpilsētā – 86, Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 77, Ziemeļu rajonā - 65, Kurzemes rajonā – 43, Centra rajonā saskaņoti 22 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti maija mēnesī: hipodroma un jātnieku sporta centrs Kleistu ielā, viesu nams - jauniešu tūrisma mītne Bruņinieku ielā 75b, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Ropažu ielā 112, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Melīdas ielā/ Vecmīlgrāvja 2.līnijā, u.c. projekti.

Tiks palielināti naudas sodi par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu un neatļautu mākslas vai antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, kurus otrdien akceptēja Saeimas Juridiskā komisija, sods par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām plānots no 100 līdz 250 Ls, bet juridiskām personām – no 750 līdz 1000 Ls.

Ja, pārkāpjot noteikumus, kultūras piemineklis tiek bojāts, sods plānots attiecīgi no 250 līdz 400 Ls un no 1750 līdz 2000 Ls. Savukārt sods gadījumā, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, būs 350 – 500 Ls fiziskām personām un 2750 līdz 3000 Ls juridiskām personām.

Maksimālais sods par kultūras pieminekļu bojāšanu nav mainīts kopš 1995.gada un joprojām ir 250 Ls. Turklāt patlaban kodeksā atsevišķi nav noteikta atbildība juridiskajām personām, lai gan būvniecības darbus ēkās ar kultūrvēsturisku nozīmi pārsvarā veic tieši komersanti.

Šogad vasarā likvidēti uzņēmumi, ar kuriem iepriekš tika pārvaldīts «Tokyo City» ēstuvju tīkls, un to vietā dibināti jauni pārvaldītāji, no kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) iecerējis piedzīt deviņus miljonus eiro «Tokyo City» sarēķinātās kopējās neiemaksātās sociālās iemaksas par laika periodu no 2016.gada vidus līdz 2017.gada beigām, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «Aizliegtais paņēmiens».

Raidījums ziņoja, ka šogad vasarā likvidēti uzņēmumi, ar kuriem iepriekš tika pārvaldīts «Tokyo City» ēstuvju tīkls, tostarp SIA «Resto Court», SIA «Restograd» un SIA «Stollons», kamēr paši restorāni turpina darbību. Likvidēto uzņēmumu vietā nākuši divi citi - SIA «Tokyo City» un SIA «TC-11». To apliecinot «Aizliegtā paņēmiena» iegūtie maksājuma čeki.

Mainījušies arī «Tokyo City» pārvaldītāju valdes locekļi un uzņēmumu īpašnieki. Saskaņā ar «Aizliegtā paņēmiena» sniegto informāciju, iepriekš viens no galvenajiem līdzīpašniekiem bija Krievijas uzņēmējs Sergejs Simarjovs, kurš bija arī pirmajā «Tokyo City» ēstuves atklāšanā, bet pašlaik - Aleksejs Sļuzovs, kurš arī norādīts kā patiesā labuma guvējs. Iepriekš «Tokyo City» tīkla izpētē secināts, ka Sļuzovs toreiz bija viens no Sanktpēterburgā esošo «Tokyo City» vairāku filiāļu līdzīpašniekiem, bet tagad viņš kļuvis par Latvijas ēstuvju saimnieku.

Ģimenes restorāna "Zviedru vārti" īpašniecei Ziemassvētku laikā rūgtumu sirdī iepilinājusi Rīgas pašvaldības policija, uzliekot 280 eiro sodu par to, ka pie ieejas nav uzlīmēta smēķēšanas aizlieguma zīme.

Par šādu situāciju sociālajā tīklā "Facebook" padalījusies restorāna īpašniece Agneta Sica. Jautāta, vai iepriekš saņēmusi brīdinājumu par šo, uzņēmēja teic, ka sods uzlikts uzreiz, bez aizrādījuma vai brīdinājuma. "Jāatzīmē, ka šī summa ir tik augsta, jo pēc likuma sods par vienu un to pašu pārkāpumu pienākas katram īpašniekam (valdes loceklim). Vienu restorānu vadu es, otru - mamma. Katram restorānam sods 70 eiro x 2. Un tas ir minimālais. Interesanti, ja valdē būtu septiņas personas, tad minimālais sods arī būtu 7x70 eiro utt.," norāda A.Sica.

"Tā vien šķiet, ka Rīgas pašvaldības policija ir šeit, lai iznīcinātu mazos uzņēmējus! Kad regulāri zvanam policijai, lai atrisinātu čigānu un bezpajumtnieku problēmu Vecrīgā, mūsu zvani vai nu tiek ignorēti, vai arī atbrauc neapmierināti darbinieki: "Ko no mums gribat?,"" sašutusi ir uzņēmēja.

Satversmes tiesa (ST) par konstitūcijai neatbilstošu atzinusi normu, kas paredz naudas soda piedzīšanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem no transportlīdzekļa īpašnieka, nevis no reālā pārkāpuma veicēja.

Kā informē ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā oficiālās publicēšanas dienā.

Jau ziņots, ka ST pērn ierosināja lietu par Ceļu satiksmes likuma 43.2.panta, ciktāl tas skar transportlīdzekļa īpašnieka tiesības administratīvo pārkāpumu lietvedībā, atbilstību Satversmes 92.pantam.

Ceļu satiksmes likuma 43.2.pants regulē procedūru, kādā tiek uzlikts sods par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem. Cita starpā norma paredz, - ja uzliktais naudas sods nav samaksāts noteiktajā termiņā, stājas spēkā aizliegums transportlīdzeklim veikt tehnisko apskati un citas darbības, bet sods piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka.

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Par līdzīgiem pārkāpumiem konkurences jomā ar vienādu sodu rēķināties nevar , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Konkurences padome (KP) par Konkurences likuma pārkāpumiem ir piemērojusi dažādus sodus – gan lielākus, gan mazākus. Pats lielākais piemērotais sods bija tā saucamajā Samsung karteļa lietā. Toreiz KP konstatēja aizliegtu vienošanos starp pieciem uzņēmumiem – Samsung Electronics Baltics, RD Elektroniks, Proks, Elkor Trade un Rota un K. Kopumā uzņēmumiem tika uzlikts naudas sods 6,62 milj. latu apmērā. Šāds soda apmērs Latvijā bija kaut kas nebijis.

Izskaitļot nedrīkst

«Par Konkurences likuma pārkāpumiem šobrīd maksimālais naudas sods ir 5% vai 10% no tirgus dalībnieka pēdējā gada neto apgrozījuma atkarībā no pārkāpuma veida,» skaidro zvērināta advokāta palīdze Māra Stabulniece. Viņa arī norāda, ka vienlaikus praksē ir daudz neskaidrību par KP piemērotā soda apmēra noteikšanu katrā konkrētajā lietā, un precīzs soda apmērs ir grūti prognozējams. Tiesisko nenoteiktību vēl vairāk pastiprina nesens Augstākās tiesas spriedums lietā, kurā tiesa, atsaucoties arī uz Eiropas Komisijas praksi, norādīja, ka tirgus dalībnieks nevar paļauties uz iepriekšējās lietās noteiktu soda apmēru, jo tas ir tikai orientējošs. «Tiesa pamatoja, ka, ja KP būtu saistīta ar iepriekšējās lietās noteiktiem naudas sodiem, tad tirgus dalībnieks varētu ar samērā lielu precizitāti aprēķināt saimniecisko risku, kas tam rastos, iesaistoties aizliegtas vienošanās darbībās, kas nebūtu atbilstoši Konkurences likuma mērķim veicināt godīgu konkurenci. Attiecīgi tirgus dalībniekiem jebkuros apstākļos ir jārēķinās ar to, ka iespējamā pārkāpuma finansiālais risks ir maksimālais Konkurences likumā paredzētais soda apmērs,» uzsver M. Stabulniece. Arī KP pārstāve Inita Kabanova atzīmē – lai gan Ministru kabineta noteikumos ir sacīts, kas jāņem vērā, nosakot soda apmēru, katrs gadījums ir individuāls un varbūtējam Konkurences likuma pārkāpējam nav iespējas pašam izskaitļot, cik liels sods viņam varētu draudēt. «Sodam ir jābūt neizskaitļojam, lai uzņēmumi nevarētu izrēķināt ka par izdarītu pārkāpumu būs tik un tik liels sods,» piebilst I. Kabanova. Viņa arī norāda, ka pēdējā KP veiktā aptauja parādījusi – puse no respondentiem nezināja, pēc kāda principa sodi vispār tiek aprēķināti. Vienādās daļās dalās gan tie, kas saka, ka sodi ir par mazu, ar tiem, kas saka – par lielu. «Aktuāls un jauns naudas soda piemērošanā ir solidārās atbildības princips, kad mātes kompānijām jārēķinās, ka var nākties atbildēt par savu meitu grēkiem,» skaidro I. Kabanova.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izmantotā publiskā informācija liecina, ka par Cityparks ir saņemtas 482 sūdzības, kas ir pretrunā ar PTAC sniegto oficiālo informāciju, kas liecina, ka šo gadu laikā ir saņemtas tikai 72 sūdzības, visas pārējās ir bijušas konsultācijas, paziņojumā medijiem norāda uzņēmums.

Db.lv jau vēstīja, ka PTAC par negodīgu komercpraksi piemērojis 50 000 eiro sodu autostāvvietu apsaimniekotājam SIA Cityparks Latvija.

Cityparks Latvijas tirgū darbojas piecus gadus un apzinās, ka tā darbība soda saņēmējam izraisa dusmas, vilšanos un citas negatīvas emocijas. Neviens klients, saņemot līgumsodu, nav apmierināts.

Cityparks apsaimnieko 52 autostāvvietas. Vairākums no šīm stāvvietām ir radītas no jauna un jaunos rajonos, kur līdz tam tas nav bijis ierasts. Līdz ar to, ir jāmaina ieradumi un cilvēkiem tas nepatīk. Uzņēmuma komanda apzinās, ka darbība soda saņēmējam izraisa dusmas, vilšanos un citas negatīvas emocijas. Neviens klients, saņemot līgumsodu, nav apmierināts.

2007.gada pirmajos mēnešos - janvārī un februārī, Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 585 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas pilsētas Būvvaldē janvārī un februārī ir saņemta 461 apliecinājuma karte vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas Būvinspekcija gada pirmajos divos mēnešos ir izsniegusi 233 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 227 objektus.

Janvārī un februārī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 585 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits gada pirmajos mēnešos ir bijis Zemgales priekšpilsētā – 128 projekti. Latgales priekšpilsētā saskaņoti 119 projekti, Vidzemes priekšpilsētā - 111, Ziemeļu rajonā - 101, Kurzemes rajonā - 83, Vecrīgā - 1 projekts, Centra rajonā 42 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban noskaidro pasūtītāju iesaisti būvnieku karteļa lietā, bet konkrētus lēmumus šajā lietā CFLA sola tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums, informēja CFLA.

Jau vēstīts, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

Savukārt CFLA informēja, ka, analizējot KP lēmuma informāciju, secināts, ka apmēram 25 Eiropas Savienības (ES) fondu projektos būvniecības iepirkumos tiesības uz līgumu ir ieguvis būvnieks, kurš fiksēts kā karteļa dalībnieks, un šādā gadījumā CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu. Pašreiz lēsts, ka korekciju jeb ES atgriežamās summas apjoms varētu būt vismaz 18 miljonu eiro.

Ja bērniem ziema parasti saistās ar Ziemassvētkiem un brīvlaiku, autovadītājiem šī gadalaika tuvošanās mēdz asociēties ar ziemas riepām – tās šajā periodā ir obligātas, tāpēc rudens mēnešos jautājums par riepu nomaiņu ir īpaši aktuāls. Ja vēlies zināt, no kura datuma automašīnai ar ziemas riepām jābūt aprīkotai obligāti un kāds sods draud par šī noteikuma pārkāpšanu, esi nonācis pie pareizā raksta!

1. decembris – datums, kas jāatceras visiem autovadītājiem

Jautāsi – kāpēc? Jo no 1. decembra līdz 1. martam automašīnai obligāti jābūt aprīkotai ar ziemas riepām, un to nosaka likums. Bet vai tas nozīmē, ka ziemas riepu montēšanu droši var atlikt līdz 30. novembra pievakarei? Nebūt ne, jo, iestājoties aukstam laikam un ceļa segumam arvien biežāk esot klātam ar ūdeni, sniegu vai ledu, vasaras riepas vairs nespēj nodrošināt vajadzīgo saķeri ar ceļu. Par riepu nomaiņu vajadzētu domāt jau tad, kad termometra stabiņš sāk rādīt mazāk par +7 grādiem – zemākā temperatūrā ziemas riepas uzrāda savu labāko veiktspēju.