Kamēr citur strādājošie savos maciņos, iespējams, izjūt skandinātās krīzes beigas, taupības josta joprojām cieši savilkta to profesiju pārstāvjiem, kuri par savu darbu jau gadiem saņem kritiski zemu atalgojumu. Vieni no tādiem ir Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieki, kuri iepazinušies ar sava priekšnieka, ģenerāļa Visvalža Puķītes parakstītu rīkojumu, kurš nosaka, ka cietumsargi šogad var necerēt ne uz atvaļinājuma pabalstiem, ne prēmijām.

Tāpat netiek pieļauts arī virsstundu darbs, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

«Nezinām kā Saeimas deputātiem, bet mums krīze nav beigusies,» atzīst aptaujātie cietumu darbinieki, no kuriem daudziem puse no janvāra mēnešalgas būs jāatdod apkures rēķina apmaksai.

«Es jau gadu neskatos televīziju. Es gribu mierīgi gulēt. Man nepatīk, ka augstas valsts amatpersonas, tēlaini sakot, no ekrāna stāsta, ka ārā spīd saule, bet es pa logu redzu, ka līst lietus,» raidījumam saka Brasas cietuma inspektors Haralds Jurēvičs, kura galvenais uzdevums cietumā ir sekot, lai cietumnieki ievēro disciplīnu.

Ar acīm uzmanu ieslodzītos, bet domās bieži vien pārspriežu, kā apmaksāt visus rēķinus, kā izvilkt līdz nākamajai algai, atzīst inspektors, kurš algā saņem nepilnus 300 lati mēnesī, neskatoties uz to, ka darbā jārēķinās gan ar drošības riskiem, gan īpašo psiholoģisko gaisotni.

Nekā Personīga ziņo, ka šobrīd Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir liels vakanto vietu skaits. Cietumu priekšniekiem ar grūtībām izdodas nokomplektēt maiņas, lai cietuma žogs būtu drošībā. Centrālcietuma uzraugs Jānis Bilkevičs neslēpj – ja vien būs izdevīgāks piedāvājums, viņš darbu pametīs. Šobrīd ar savu 350 latu algu Jānis vienīgais uztur savu trīs bērnu lielo ģimeni.

Jānis dažbrīd secinot, ka viņa klientiem esot pat labāki sadzīves apstākļi, nekā pašam. Ieslodzītajiem ne jāmaksā apkures rēķini, ne jādomā par pusdienu galdu. Un ja kas nepatīk, vienmēr var sūdzēties Strasbūras cilvēktiesību tiesā.

Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte raidījumam atzīst, ka savu darbinieku rūgtumu saprot, tomēr viņam neesot bijis cita varianta kā jau gada sākumā visiem padotajiem godīgi pateikt – uz nekādu papildu atalgojumu šogad neceriet. «Šī pavēle tapa saskaņā ar to budžetu, kas tika iedalīts. Mēs nevaram pārkāpt finanšu līdzekļu iedalījumu,» tā Puķīte.

Tikmēr Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis norāda: «Objektīvi ir jāatzīst – skaidrs, ka šiem darbiniekiem ir taisnība. Viņu atalgojums ir neadekvāti zems.»

«Jā, novērtējām šīs vienreizējās naudas balvas. Es par to nekaunos. Bet, vai vispirms nebija jānovērtē tie, kas saņem vismazāk? Katrai iestādei ir savs budžets un tā ietvaros jāplāno savs budžets,» saka Lazdovskis.

Tikmēr Brasas cietuma uzraugs Haralds Jurēvičs raidījumam saka, ka viņam prēmiju nevajag. Sākumā pietiktu kaut vai ar cienīgu attieksmi pret tām profesijām, kuras krīzes samazinājumi skāra vissāpīgāk. Un, kamēr tas nav noticis, politiķiem nav pamata teikt, ka krīze nu ir aiz muguras.

Kamēr cietuma darbinieki dzīvo no algas līdz algai un šogad nekādus situācijas uzlabojumus, pēc Puķītes teiktā, var negaidīt, taupības režīms simboliski beidzies Saeimas deputātiem, ministriem un parlamenta ieceltajām amatpersonām. Alga par janvāri būs pirmā, kad viņiem atcelti krīzes laikā noteiktie algas pielikuma ierobežojumi. Saeimas deputātu gadījumā tas nozīmē, ka atalgojums vidēji pieaugs par simts latiem, lielākas būs arī ikmēneša kompensācijas par telpu īri un transportu.