Eksperti

Cik saņem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējs?

Mg.iur. Inga Bite, sadarbībā ar ZAB "O.Cers un J.Jurkāns", 18.02.2020

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau kopš 2005.gada 1.jūnija ir spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kas paredz iespēju personām saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību - advokāta vai jurista pakalpojumus - noteiktos dzīves gadījumos un izvērtējot personas finansiālo situāciju.

No Juridiskās palīdzības administrācijas gada publiskajiem pārskatiem redzams, ka piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2016.gadā bija 2 035 198 eiro, no kuriem lielākā daļa - 1 874 801 eiro - izmantota personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2017.gadā bija 1 930 688 eiro, no kuriem juridiskās palīdzības sniedzējiem izmaksāti 1 786 933 eiro, bet no tiem savukārt 1 660 579 eiro - personu aizstāvībai krimināllietās. Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2018.gadā bija 726 526 eiro, no kuriem 1 598 541 eiro izmantots personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Interesanti, ka valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai izlietotais finansējums šajos 3 gados ir samazinājies, un no publiskajos pārskatos apkopotās informācijas ir redzams, ka šajos gados ir samazinājies arī saņemto iesniegumu skaits, kuros lūgts piešķirt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību Latvijā ir tiesīgi sniegt gan zvērināti advokāti, gan juristi, kuri nav zvērināti advokāti, bet kuriem ir atbilstoša izglītība un pieredze juridiskajā darbā. Taču valsts izmaksātā atlīdzība juridiskās palīdzības sniedzējiem nav atkarīga no palīdzības sniedzēja statusa, izglītības vai pieredzes, bet to vienotās likmēs ar saviem noteikumiem nosaka Ministru kabinets.

Šobrīd Latvijā ir spēkā Minsitru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību" (Ministru kabineta noteikumi). Tā kā "lauvas tiesa" no valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai piešķirtajiem līdzekļiem tiek izmaksāta par juridisko palīdzību kriminālprocesā, tālāk tiks analizētas vienīgi noteiktās likmes par šo valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidu. Tomēr jāpiebilst, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir iespējams saņemt arī civillietās, administratīvajās lietās, pārrobežu strīdu lietās un Satversmes tiesas procesā.

Ministru kabineta noteikumu V.nodaļā noteikts samaksas apmērs par dažādām kriminālprocesā veicamām darbībām un dažādu procesuālo dokumentu sastādīšanu. Vienīgā pozīcija, kurā samaksas apmērs ir piesaistīts juridiskās palīdzības sniedzēja reāli patērētajam laikam ir pārstāvības un aizstāvības nodrošināšana pirmstiesas procesa stadijā un tiesas sēdēs. Šajās situācijās atlīdzība valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējam ir noteikta attiecīgi 30 vai 40 eiro stundā, neieskaitot ceļā patērēto laiku. Šī piebilde nav mazsvarīga, jo neatkarīgi no pārstāvāmās personas dzīvesvietas vai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas, var rasties nepeiciešamība atsevišķas procesuālās darbības veikt jebkurā attālā Latvijas vietā.

Iepazīstoties ar situāciju juridisko pakalpojumu tirgū kopumā redzams, ka lielākoties samaksa gan par konkrētu darbību veikšanu, gan arī par juridisku dokumentu sastādīšanu tiek aprēķināta stundās. Tas saistīts ar objektīviem lietas sarežģītības un izpētāmā jautājuma niansētības apsvērumiem. Precīzu darāmā darba apjomu ir iespējams noteikt vienīgi standartizētām darbībām un dokumentiem, kas vienveidīgi tiek rakstīti vairākkārt. Taču tieslietās un it īpaši kriminālprocesā katra lieta ir unikāla, tajā savākto un novērtējamo pierādījumu apmērs - pilnībā individuāls, kā arī katra procesa dalībnieka personība - neatkārtojama.

Tomēr atskaitot iepriekš minētos gadījumus, Ministru kabineta noteikumi paredz standartizētu un konkrētā naudas summā noteiktu atlīdzību par dažādu juridisku dokumentu sastādīšanu neatkarīgi no lietas apjoma, sarežģītības, lietā iesaistīto personu skaita vai noziedzīgā nodarījuma epizožu daudzuma. Runājot saprotamā valodā - no Ministru kabineta noteikumu V.nodaļas izriet, ka, piemēram, par paskaidrojuma sastādīšanu lietā, kas saistīta ar zādzību no lielveikala vai lietā, kas saistīta ar interneta krāpniecību, naudas atmazgāšanu vai bērnu pornogrāfiju, atlīdzība juridiskās palīdzības sniedzējam ir 25 eiro, neatkarīgi no ieguldītā darba apjoma. Nav jābūt juristam lai saprastu, ka reālais šāda paskaidrojuma sagatavošanā ieguldītais darbs katrā no pieminētajām lietām būtiski atšķiras, turklāt tas ir skaitāms vairākās stundās, bet reizēm - pat desmitos darba stundu.

Uzņemoties vest kādas personas lietu, visbiežāk nav skaidri prognozējams tajā ieguldāmā darba apjoms, intensitāte, veicamo darbību un sastādāmo dokumentu skaits, nepieciešamās juridiskās analīzes dziļums un izpētāmo apstākļu un materiālu specifika. Turklāt tas bieži nav atkarīgs no pārstāvāmās personas vai jurista vēlmes vai rīcības, bet ir saistīts ar citu procesa dalībnieku vai procesa virzītāja lēmumiem, darbībām, pieļautām kļūdām, savāktiem pierādījumiem vai atklātiem apstākļiem.

Latvija ir slavena ar ilgstošiem tiesas procesiem, nebeidzamām izmeklēšanām un daudzkārt atliktām tiesas sēdēm. Šajā laikā ir iespējamas arī daudzas citas procesa virzītāja kļūdas, kuras var prasīt nekavējošu pārstāvja reakziju iesnieguma veidā.

Iespējams, viens no veidiem, kā uzlabot kriminālprocesa efektivitāti Latvijā, ir ieviest reālu atlīdzību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējiem par reāli padarīto darbu un tā izpildē ieguldīto laiku. Skeptiķi varētu teikt, ka tādā gadījumā taču katrs jurists savos rēķinos "safabricēs" astronomisku stundu skaitu. Taču uz to varu atbildēt, ka, pirmkārt, šāda rīcība būtu pretrunā ar jurista un īpaši advokāta ētiku. Otrkārt, to iespējams novērst, ieviešot "vairāku acu" principu - procesa virzītāja, tiesas vai advokātu kolēģijas apstiprinājumu katram izrakstītajam rēķinam, kur profesionāli un konkrētajā lietā iesaistīti cilvēki spētu novērtēt katrā konkrētajā darbā ieguldītā laika objektīvo nepieciešamību.

Īstermiņā tas visticamāk palielinātu valsts budžeta izmaksas par valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Tomēr ilgākā termiņā tas, ka juridiskās palīdzības sniedzējs nepārtaukti "skatīsies uz pirkstiem" katram procesā iesaistī'tajam un uzraudzīs viņa darbu, radīs lielāku motivāciju procesa virzītājam rūpīgāk veikt savus pienākumus un nodrošināt to, lai krimināllietas tiktu izmeklētas kvalitatīvi, nodotas tiesai precīzi sagatavotas un pietiekami pierādītas, lai tiesa varētu tās izskatīt saprātīgā termiņā un taisīt nodarījumam adekvātu spriedumu.

Komentāri

Pievienot komentāru