Sabiedrība ar katru gadu kļūst aizvien aktīvāka un arvien labprātāk iesaistās dažādās biedrībās, nevalstiskās organizācijās un klubos, liecina Lursoft apkopotie dati.

Kopš 1991.gada Latvijā reģistrētas 16,63 tūkst. sabiedriskās organizācijas, to apvienības, biedrības un nodibinājumi no kurām patlaban aktīvas ir 13,07 tūkst. Jāpiebilst, ka vairāk kā 64% no visām organizācijām reģistrētas Latvijas lielākajās pilsētās.

Rēķinot nevalstisko organizāciju skaitu uz 100 iedzīvotājiem, secināts, ka visaktīvākā sabiedrības daļa dzīvo Rīgā un Liepājā. Abās pilsētās uz katriem 100 iedzīvotājiem reģistrētas 0,8 nevalstiskās organizācijas, kas ir četras reizes vairāk nekā Jēkabpilī.

Atsevišķās pilsētās iedzīvotāji uz iesaistīšanos nevalstiskajā sektorā raugās daudz piesardzīgāk. Piemēram, Daugavpilī reģistrēto organizāciju skaits ir uz pusi mazāks nekā Liepājā, līdz ar to arī rādītājs ir vien 0,3. Līdzīga situācija vērojama arī Rēzeknē un Jēkabpilī.

«Nevalstiskas organizācijas augstākais mērķis, proti, darīt «cēlas lietas» sabiedrības labā šajā gadījumā nav aktuāls, un šķiet, ka pašlaik daudzas organizācijas tiek izmantotas kā institucionāls instruments līdzekļu piesaistei. Tiesa gan, ir grūti spriest, cik daudz organizāciju agrāk un patlaban tiek reģistrētas ar mērķi piesaistīt līdzekļus savu interešu īstenošanai,» norāda LLU SZF lektore Dina Bite

Lursoft apkopotie dati liecina, ka lielākā daļa organizāciju dibinātas ar mērķi uzlabot iedzīvotāju dzīves un apkārtējās vides kvalitāti, kā arī vienkopus pulcēt iedzīvotājus ar vienotām interesēm. Šogad līdz 30.augustam reģistrēti jau 1,27 tūkst. nevalstiskās organizācijas, savukārt likvidētas – 59.

Savukārt, apkopojot nevalstisko organizāciju norādītos darbības mērķus, par līderi var uzskatīt dzīvojamo māju apsaimniekošanu.