Var gadīties, ka čekus par būvmateriālu iegādi privātmāju būvniekiem vajadzēs glabāt trīs gadus. Tā ir tikai viena no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iecerēm, lai apkarotu dažādas nelikumības. Kopējie būvniecības apjomi, pēc Latvijas Būvnieku asociācijas prognozēm, pērn bijuši ap 1,125 miljardi Ls.
Lai gan Latvijā būvniecība sit augstu vilni, šobrīd nav vienota būvobjektu reģistra, lai zinātu, kur īsti notiek būvniecība. Ekonomikas ministrija jau pērn sāka darbu pie vienotas būvniecības informācijas sistēmas izveides jeb būvobjektu reģistra. Tajā iecerēts apkopot informāciju par pasūtītāju, būvnieku, vietu, kur notiek būvniecība, kā arī kādā stāvoklī objekts atrodas - vai tas jau ir sākts celt vai arī tam tikko tik izsniegta būvatļauja utt. Paredzēts, ka visa informācija par objektu reģistrā būtu tik ilgi, kamēr tas tiek nodots ekspluatācijā un tad šī informācija tiek nodota Zemesgrāmatai.
Lai iegūtu informāciju par pašvaldību izsniegtajām būvatļaujām, nepieciešams izstrādāt un ieviest vienotu būvniecības informācijas sistēmu, ko lietotu visas pašvaldības. Šobrīd ir izstrādātas būvniecības informācijas sistēmas prasības tehniskā specifikācija un tuvākajā laikā tiks izsludināts konkurss sistēmas izveidei, Db stāstīja Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis. Viņš prognozēja, ka sistēmas čaula varētu tikt izveidota šogad, kam pamazām tiks pieslēgtas pirmās pašvaldības, bet nākamgad sistēmas izstrādes un ieviešanas process pašvaldībās turpināsies.
I. Pilmanis lēsa, ka šādas sistēmas izveide pēc ekspertu aplēsēm varētu maksāt 1,5 - 2 milj. Ls. Jāpiebilst, ka Rīgas pilsētā jau darbojas sava informācijas sistēma. 2005. gada nogalē noslēgtais līgums paredzēja, ka Rīgai līdzīgas sistēmas izveide maksāja nepilnus deviņus tūkstošus latu, Db uzzināja pašvaldībā.
Slāpes pēc informācijas
Kamēr nav izveidots šāds reģistrs, VID lūdz papildināt Būvniecības likumu ar to, ka vietējā pašvaldības būvvalde informāciju par kārtējā mēnesī izsniegtajām būvatļaujām līdz nākamā mēneša 15. datumam nosūta VID, tādējādi VID varētu iegūt informāciju, kur vispār notiek būvniecība, Db stāstīja VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktores vietniece Ināra Pētersone. Viņa piebilda, ka arī VID bieži vien par privātmāju būvniecību uzzina no preses vai arī, kad darbinieki braucot garām ievēro kādu topošo ciematiņu. I. Pilmanis norādīja, ka VID jau šobrīd var no būvvaldēm uzzināt nepieciešamo informāciju, tāpēc neesot nepieciešams vēl vairāk noslogot būvvaldes.
Nereti gadās, ka privātpersonai ir paliels zemes gabals, kas tiek sadalīts vairākos apbūves gabalos un uz katru atsevišķi tiek izņemta Zemesgrāmatas apliecība, būvatļauja un saviem spēkiem veikta būvniecība. Šādos objektos visbiežāk strādā "melnās" brigādes, kam netiek maksāti nodokļi. Arī lielo būvkompāniju pārstāvji vairākkārt ir izteikušies, ka vienā objektā varot redzēt darbiniekus dažādu būvkompāniju jaciņās. Kad ciematiņš ir uzcelts, viss tiek pārdots. Tā ir izteikta nereģistrēta saimnieciskā darbība, bet pie šādas informācijas, ka šāds bizness ir, VID netiek, tādēļ nepieciešams sadarboties ar būvvaldēm, uzskata I. Pētersone. Kamēr nav izveidots vienots būvobjektu reģistrs, būtu nepieciešams iekļaut papildu pienākumus būvvaldēm, lai par šiem gadījumiem būvvalde informē VID, kas saņemto informāciju izvērtēs un centīsies iegūt pietiekamus pierādījumus, lai fizisko personu aicinātu reģistrēt saimniecisko darbību vai sauktu pie likumā paredzētās atbildības.
Jāzina vērtība
Lai gan būves pieņemšanas nodošanas aktā tiek piefiksēta objekta vērtība, tā ne vienmēr atbilst patiesajām izmaksām. Taču no šīs informācijas VID varētu gūt informāciju tālākam darbam, lai pārbaudītu, vai īpašnieks varēja atļauties šādas ēkas būvniecību, protams, ņemot vērā arī kredīta iespējas. Šī informācija pašlaik netiek uzkrāta būvvaldēs. Kamēr nav izveidots būvobjektu reģistrs, VID aicina būvvaldes sniegt šo informāciju. Iecerēts, ka jaunajā reģistrā varētu būt norādīta arī objekta vērtība.
Dokumenti jākrāj
VID Ekonomikas ministrijai iesaka arī Būvniecības likumā paredzēt, ka privātmāju būvniekam būtu jāglabā dokumenti par būvmateriālu iegādi. "Zinām, ka ir situācija, kad pārdevējs pircējam par būvmateriāliem piedāvā norēķināties skaidrā naudā un bez PVN," stāstīja I. Pētersone. Viņa piebilda, ka gadījumā, ja nav šis pienākums uzglabāt dokumentus, ka būvmateriālu krava ir iegādāta legāli, tad fiziskās personas, visticamāk, nemaksā 18%, bet pārdevējs, neuzrāda ienākumos šo darījumu, tādējādi netiek samaksāts PVN, ne uzņēmēja ienākuma nodoklis, "tā ir vesela ķēde". VID priekšlikums paredz, ka šādi attaisnojošie dokumenti būtu jāuzglabā trīs gadus, taču par kādiem materiāliem būtu jāglabā šie dokumenti, jālemj nozares speciālistiem. Šobrīd diskusija varētu būt par divām idejām: uzkrāt dokumentus par materiāliem pamatiem, sienām, u.tml. vai arī par tiem darījumiem, kas pārsniedz noteiktu summu. "Vai tas tiešām btu lietderīgi?" par dokumentu uzglabāšanu trīs gadus sacīja I. Pilmanis. Viņš pieļāva, ka gadījumā, ja tas būs obligāti, daļā gadījumu cilvēki nodarbosies ar papīru kārtošanu, krājot un atsevišķos gadījumos viltojot dažādus čekus, ja VID tos pieprasīs.
Aklā uzticība uzņēmējiem
Pērn izveidotajā būvkomersantu reģistrā sniegtā informācija 30% gadījumu nesakrīt ar VID datiem.
"Uzņēmējs būvkomersantu reģistrā pasaka, ka būvniecībā strādā 20 cilvēki, bet VID ir pateikts, ka par 5 cilvēkiem maksā nodokļus," piemēru minēja VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktores vietniece Ināra Pētersone. Tāpat dati neesot sakrituši ne tikai par darbinieku skaitu, bet arī citās sadaļās. Viņa ir pārliecināta, ka šādos gadījumos būtu jāpiemēro sods par nepatiesu ziņu sniegšanu, tomēr nekādu reālu sankciju nemaz nepastāvot.
Var izslēgt
Arī Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta, kas uztur būvkomersantu reģistru, direktors Ingars Pilmanis Db sacīja, ka nav tā normāla prakse, ka dati atšķiras, tādēļ šādos gadījumos departamenta pārstāvji prasa uzņēmumam paskaidrot radušos situāciju. Ja uzņēmuma pārstāvji to nevar izdarīt, tad šis uzņēmums var tikt izslēgts no reģistra, uzsvēra I. Pilmanis. Viņš stāstīja, ka no reģistra kopš pērnā gada ir izslēgti vairāki uzņēmumi. Ekonomikas ministrija šī gada sākumā ir saņēmusi no VID informāciju, kas liecina, ka firmu sniegtie dati Būvkomersantu reistram atšķiras no VID informācijas. Šobrīd EM jau ir izslēgusi no Būvkomersantu reģistra vienu firmu.
Vajag sadalīt
Db jau vairākkārt ziņoja, ka uzņēmējiem vairs nebūs nepieciešama licence, lai nodarbotos ar būvniecību, jo visi dati par celtniecības darbu veicējiem tiks apkopoti būvkomersantu reģistrā. Taču šajā reģistrā tiek apkopota arī informācija par tādiem uzņēmumiem kā Latvijas Dzelzceļš, kura pamatdarbība nav būvniecība. Lai gan kompānija veic dažādus būvniecības darbus savām vajadzībām, I. Pētersone uzskata, ka šajā reģistrā būtu kompānijas jānodala pēc to pamatdarbības, bet tāds uzņēmums kā Latvijas Dzelzceļš būtu jānodala atsevišķā sadaļā. Tāpat viņa uzskata, ka būvkomersantu reģistru vajadzētu papildināt ar informāciju par vidējām algām.
I. Pētersone ir pārliecināta, ka būvobjektu reģistrā nevajadzētu būt šādām datu nesakritībām, jo būvobjektu reģistrā dati būs saistīti ar valsts institūciju sniegto informāciju, bet būvkomersantu reģistrā datus sniedz paši uzņēmēji.