Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Pērn Jūrmalu apmeklējuši par 17,4% vairāk tūristu nekā iepriekšējā gadā, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Nakšņojušo tūristu skaits kūrortpilsētā sasniedzis 179 tūkstošus, kas ir par 31 tūkstoti vairāk nekā 2013. gadā. Pērn Jūrmala bijusi otra ārvalstu tūristu iecienītākā Latvijas pilsēta – kūrortpilsētu par galamērķi izvēlējušies 8,9% no kopējā ārvalstu viesu skaita valstī.

No kopējā tūristu skaita kūrortpilsētā 71% bijuši ārvalstu viesi, savukārt 29% – Latvijas iedzīvotāji. Pērn Jūrmalā vietējo viesu skaits pieaudzis par 25%, sasniedzot 52 tūkstošus. Pirmās vietas apmeklējuma ziņā tradicionāli ieņem Jūrmalai stratēģiski nozīmīgie tūrisma tirgi, kam seko stratēģiski potenciālie tirgi. Lielākais ārvalstu tūrisma tirgus ir Krievija ar 7% pieaugumu (34% no kopējo viesu skaita) kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ar 20% pieaugumu, Vācija ar 40% pieaugumu, Baltkrievija ar 13% pieaugumu. Nozīmīgu ārvalstu tūristu daļu veido viesi no Skandināvijas valstīm, šajā valstu grupā vislielākais viesu skaita pieaugums ir bijis no Somijas (pieaugums 25%). Viesu skaits no Ukrainas Jūrmalā pērn pieaudzis par 32%.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.

Tūristu skaits Rīgā pērn sasniedzis rekordu - 3,5 miljonus gadā, informē Rīgas tūrisma zīmols Live Rīga.

Vislielāko viesu skaitu Rīgā 2018. gadā veidoja tūristi no Vācijas - 176,9 tūkstoši jeb 11,9% no visiem ārvalstu viesiem Rīgā. Viņiem seko viesi no Krievijas (173,8 tūkstoši jeb 11,7%), Igaunijas (109,8 tūkstoši jeb 7,4%), Lietuvas (100,4 tūkstoši jeb 6,7%) un Lielbritānijas (98,7 tūkstoši jeb 6,6%).

«Tūristu pieaugums Rīgā ir apliecinājums tam, ka izvēlētā tūristu piesaistes stratēģija un mērķa valstis ir izvēlētas pareizi un potenciālais Rīgas viesis ir mūs sadzirdējis,» skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Pērn būtiski audzis viesu skaits no RTAB prioritārajiem mērķa tirgiem. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn par 15% audzis viesu skaits no Francijas. Vērienīgs pieaugums bijis viesiem no Lielbritānijas (13,6%), Vācijas (10,6%), kā arī Zviedrijas (4,2%) un Itālijas (4%). Par 10,6% pieaudzis viesu skaits arī no ASV, kas ir viens no RTAB mērķa tirgiem ar lielāko nākotnes potenciālu.

Ārvalstu tūristu skaits Latvijā šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 18,9%, kas ir otrs straujākais pieaugums gada griezumā Eiropā, liecina Eiropas Tūrisma komisijas (ETC) ziņojums.

ETC ziņojumā apskatītas 33 Eiropas valstis, salīdzinot pieejamos tūrisma statistikas datus par šo gadu.

Tūrisms Eiropā 2014.gadā turpina piedzīvot stabilu izaugsmi un izrādījies izturīgs pret vējiem. Dati no šā gada pirmajiem trim ceturkšņiem Eiropas galamērķiem apliecina ļoti pozitīvu ainu, uzrādot pieaugumu teju visos apskatītajos galamērķos, teikts ziņojumā.

Starp ziņojumā apskatītajām valstīm vislielāko tūristu skaita pieaugumu gada griezumā šogad piedzīvojusi Islande, kur šā gada pirmajos deviņos mēnešos tūristu skaits pieaudzis par 23,1%, salīdzinot ar 2013.gada attiecīgo laika periodu.

Otrā vietā ierindojas Latvija ar 18,9% pieaugumu šā gada pirmajos sešos mēnešos, bet trešo lielāko tūristu pieplūdumu piedzīvojusi Grieķija - 16%.

2015. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 411,7 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2014. gada 2. ceturksnī. Apkalpoto viesu skaits no Krievijas samazinājās par 37,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Kopumā 2015. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 577,6 tūkst. viesu, kas ir par 2,4% vairāk, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni. Apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits samazinājās par 2,8% un bija 165,8 tūkst. Latvijas iedzīvotāji visvairāk bija apmetušies tūristu mītnēs Rīgā (23,2% viesu), Jūrmalā (9,0%), Liepājā (6,3%), Ventspilī (6,0%), Daugavpilī (3,6%), Kuldīgas novadā (3,1%) un Siguldas novadā (3,0%). No kopējā ārvalstu viesu skaita Rīgā tika uzņemti 81,1% viesu, Jūrmalā – 7,6%, Siguldas novadā – 1,7%, Liepājā – 1,3%, Daugavpilī un Ventspilī – katrā 0,9% viesu.

Kopš 2010. gada tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits ik gadu ir palielinājies vidēji par 10,4% gadā. Savukārt 2015. gada 2. ceturksnī kopējais pavadīto nakšu skaits samazinājās par 1,6%, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni. Par 5,2% sarucis Latvijas iedzīvotāju tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits, bet ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits saglabājies 2014. gada 2. ceturkšņa līmenī.

Rīgā nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu viena eiro apmērā plānots ieviest no 2023.gada 1.janvāra, nevis no nākamā gada sākuma, kā bija plānots iepriekš, šodien lēma Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Kā informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo noteikumu redakciju, saistošie noteikumi stātos spēkā nākamā gada 1.janvārī, ieviešot Rīgā nodevu viena eiro apmērā diennaktī par vienu tūristu mītnē uzņemto viesi.

Lēmums atlikt nodokļa ieviešanu pieņemts, lai veicinātu tūristu un atpūtnieku izvēli par labu Rīgai un padarītu Latvijas galvaspilsētu par finansiāli izdevīgāku galamērķi, kā arī neradītu papildu izdevumus nodevas maksātājiem - personām, kas uzņem atpūtniekus tūristu mītnēs.

Kā norāda pašvaldībā, saistībā ar Covid-19 izplatību noteikta virkne ierobežojošu pasākumu gan Latvijā, gan pasaulē. Šie ierobežojumi būtiski ietekmējot tūrisma nozares darbību, jo īpaši apgrūtinot ceļošanas iespējas un samazinot saimnieciskās darbības iespējas tūrisma nozarei.

2014.gadā Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apmetušies 1 122 926 viesi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2013.gadā. Pavadīto nakšu skaits palielinājies par 10%, sasniedzot 1 953 199 naktis, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija. Taču kopējais tūristu skaits sasniedzis 2 miljonus.

Vislielākais apkalpoto tūristu skaits Rīgas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs reģistrēts no Krievijas – 18,4%, Vācijas – 11,9%, Igaunijas – 7,2%, Lietuvas – 6,3%, Norvēģijas – 5,8%, Somijas – 5,7%, Zviedrijas – 5% un Lielbritānijas – 4,8%.

Analizējot datus par RTAB mērķa valstīm, redzams, ka lielākais tūristu skaita pieaugums vērojams no Lielbritānijas – 50%, Vācijas – 40%, Beļģijas – 35%, Dānijas un Baltkrievijas – 30%, Nīderlandes – 20%.

Lai arī aizvadītājā gadā par 6,5% samazinājies viesu skaits no Krievijas, šie tūristi vēl arvien veido lielāko daļu apkalpoto viesu Rīgas viesnīcās.

Igaunijas būvniecības kompānija Nordecon un Somijas mežrūpniecības grupa Metsa Wood noslēgušas 14 miljonu eiro vērtu līgumu par saplākšņa rūpnīcas būvniecību Pērnavā, kas atrodas Igaunijas dienvidrietumos.

«Metsa Wood investē bērza saplākšņa ražošanā, lai labāk atbilstu pasaulē pieaugošajam pieprasījumam. Jaunās rūpnīcas atrašanās vieta Pērnavā sniedz ļoti labus loģistikas savienojumus ar mūsu galvenajiem tirgiem. Bērza finieris tiks ražots Somijā, un Pērnavas rūpnīcā no tā izgatavos saplāksni. Tās ir lielas investīcijas mūsu konkurētspējā. Pērnavas rūpnīcas jauda gadā būs 50 tūkstoši kubikmetru bērza saplākšņa,» paziņoja Metsa Wood ražošanas un tehnoloģiju vadītājs Jari Tikanens.

Jaunās rūpnīcas teritorija būs ap 29 tūkstošu kvadrātmetru plaša. To veidos rūpnīca, kurā būs arī ar ražošanu nesaistītas telpas, un biroju komplekss. Līguma vērtība pārsniedz 14 miljonus eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti līdz nākamā gada augustam, Nordecon informēja Tallinas biržu. Kompānija ir pārliecināta, ka jaunā rūpnīca pozitīvi ietekmēs Pērnavas un tās apkaimes attīstību.

Lai paplašinātu tūristu ģeogrāfiju un veicinātu tūristu skaita pieaugumu, Jūrmalas pilsēta nākamnedēļ pirmo reizi piedalīsies divās izstādēs Kazahstānā – rudens tūrisma izstādē Astana Leisure un Astana Zdorovie, kas veltīta veselības tūrismam, informēja Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma nodaļa.

Astana Leisure ir lielākā Kazahstānas tūrisma rudens izstāde, kuras galvenie apmeklētāji ir tūrisma firmu pārstāvji un potenciālie tūristi. Šajā izstādē Jūrmalai būs kopīgs informatīvais stends ar galvaspilsētu. Tajā varēs saņemt tūrisma informatīvos materiālus par Jūrmalu, Rīgu un Latviju, kā arī noskatīties videoklipus par Latvijas galvaspilsētu un kūrortpilsētu Jūrmalu.

Izstādes laikā Astanā tiek rīkots Latvijas – Kazahstānas biznesa forums, kurā notiks arī Jūrmalas kūrorta prezentācija. Foruma kontaktu biržā ir paredzētas tikšanās ar Kazahstānas tūrisma nozares profesionāļiem, lai apspriestu tūrisma attīstības iespējas.

Viens no pašlaik aktīvākajiem punktiem Latvijas būvniecības kartē ir Jūrmala, turklāt tā koncentrējusies t.s. jauno projektu segmentā

Vai šo punktu var raksturot kā karsto, vai varētu runāt par pārprodukciju, DB aptaujāto speciālistu viedoklis ir atšķirīgs. Domas dalījās arī par iespējamo dzīvokļu cenu uzvedību.

Dati nepilnīgi

Jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši pēdējos gados attīstītāji naski cenšas reaģēt uz šo interesi.

Pēc Arco Real Estate veiktā pētījuma, šobrīd būvniecības stadijā vai jau tapuši vairāk nekā 80 jauno daudzdzīvokļu māju projekti. Brīdī, kad ēkas sāk būvēt, notiek projekta prezentācija, var fiksēt konkrētu projektu, taču kopumā visaptverošu informāciju Latvijā par jebkuru no nekustamā īpašuma segmentiem ir samērā grūti iegūt, uzskata Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Taču projektu skaits pats par sevi maz ko izsakot, jo to lielums ir dažāds. Vēl sarežģītāk esot iegūt datus par dzīvokļu skaitu un izmaiņām, proti, cik to ir pārdoti noteiktā laika posmā, cik ir atlikuši. Informācija ir rodama Zemesgrāmatā, taču jārēķinās ar faktu, ka Jūrmalā dzīvokļi tiek tirgoti vēl tad, kad ēka tiek būvēta, nevis pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Turklāt tirdzniecībā vēl nav nonākusi daļa projektu, ko krīzes laikā pārņēmuši ar bankām saistītie uzņēmumi.

2015. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 2,1 miljons viesu, kas ir par 2% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, ārvalstu viesu skaits palielinājās par 3,1%, sasniedzot 1,5 miljonus. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī (kritums par 0,1%), vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2 naktis.

Apkalpoto viesu skaits no Krievijas samazinājās par 31,5 %, tomēr kritumu kompensēja kopējais ārvalstu viesu skaita pieaugums Lietuvas (par 19,8 %), Apvienotās Karalistes (par 17,9 %), Igaunijas (par 15,0 %), Zviedrijas (par 12,4 %) un Somijas (par 10,6 %).

No visiem ārvalstu tūristiem Rīgā uzņemti 79,1 % viesu, Jūrmalā – 8,2 %, Siguldas novadā – 1,7 %, Ventspilī – 1,5%, Liepājā – 1,5%.

Lai gan sācies pēdējais Rīgas kultūras gada mēnesis, līgumu par kultūras tūrisma popularizēšanu ārvalstīs šogad un nākamgad joprojām nav, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) vēl nav pieņēmis lēmumu – ļaut vai neļaut līguma slēgšanu ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) atkārtotā konkursa uzvarētāju par starptautiskās kultūras tūrisma vides reklāmas kampaņas īstenošanu 2014. un 2015. gadā. Šajā konkursā uzvarēja SIA Alpha Baltic, solot kampaņu astoņos mērķa tirgos – Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā – īstenot par 949 tūkst. eiro (bez PVN).

Rezultātus apstrīdējusi SIA Inspired, kas savukārt uzvarēja TAVA konkursā par līdzīgu reklāmas aktivitāšu īstenošanu internetā šogad un nākamgad. Arī šajā konkursā tika apstrīdēti rezultāti, taču IUB lēma, ka sūdzība nav pamatota, un ļāva TAVA līgumu slēgt. Vadoties pēc informācijas TAVA mājaslapā, tas vēl nav noticis. Inspired sola reklāmas aktivitātes internetā nodrošināt par 575 tūkst. eiro (bez PVN).

Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs ārvalstu tūristu skaits šī gada otrajā ceturksnī sasniedzis 419 000, kas ir par 7% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Pavadīto nakšu skaits Rīgā palielinājies par 9%, sasniedzot 786 125 naktis. Šī gada otrajā ceturksnī visvairāk Rīgas viesnīcās apkalpoti tūristi no Vācijas – 13,3%, Krievijas – 9,6%, Lielbritānijas – 6,4%, Lietuvas – 6,4%, Somijas – 6,3%, Igaunijas - 6,0%, Zviedrijas – 4,7%, Norvēģijas un ASV – 4,0%.

Katru gadu Rīgas viesnīcās apmetas arī vietējie tūristi. Šogad latviešu skaits viesnīcās sasniedzis 64 000, kas ir 15,2% no visiem apkalpotajiem viesiem.

Salīdzinot ar 2017.gadu, vislielākais tūristu skaita pieaugums vērojams no tādām RTAB mērķa valstīm kā Ukraina (+34%), ASV un Francija (+20%), Lielbritānija un Polija (+18%), Lietuva (+10%).

No Āzijas valstīm šajā laika periodā lielākais tūristu skaits ir bijis no Japānas – 10 148, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

2017.gada 3.ceturksnī tūristu skaits galvapilsētā palielinājies par 11,3%, sasniedzot 468 523 viesus, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs pilsētas ārvalstu viesi pavadījuši 844 687 naktis, kas ir par 12,1% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn. Visvairāk tūristu bija ieradušies no Vācijas, Krievijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas.

«2017.gads Rīgas tūrisma nozarē iezīmējas ar teju tūkstoš jaunām gultas vietām tūristu nakts mītnēs un četrām jaunām viesnīcām. Rīgai šāds skaits jaunu viesnīcu ir labs rādītājs – tas liecina, ka pilsēta attīstās un arvien vairāk uzņēmēju saskata iespējas veidot biznesu tieši šajā nozarē,» stāsta Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Analizējot ārvalstu viesu statistiku, šā gada 3.ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs visvairāk apkalpoti viesi no Vācijas (13,9%), Krievijas (9,0%), Somijas (8,0%), Igaunijas un Lietuvas (6,0%), Lielbritānijas (5,4%), Zviedrijas (4,7%), Itālijas (4,0%), Spānijas (3,9%) un Norvēģijas (3,7%).

2016. gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 862,3 tūkst. viesu, kas ir par 10,3 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,9 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

3. ceturksnī apkalpoti 584,9 tūkst. ārvalstu viesu, no tiem 32,2 % bija viesi no kaimiņvalstīm – no Krievijas 11,7 %, no Lietuvas 10,6 %, no Igaunijas 8,1 % un no Baltkrievijas 1,8 % no visiem ārvalstu viesiem.

Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 7,6 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3 %. Visvairāk ārvalstu viesu 3.ceturksnī uzņemts no Vācijas (82,8 tūkst.) un kaimiņvalstīm – Krievijas (68,6 tūkst.), Lietuvas (61,8 tūkst.) un Igaunijas (47,6 tūkst.) Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Apvienotās Karalistes (par 28,6 %), ASV (par 24 %), Somijas (par 22,2 %), Dānijas (par 21,6 %), kā arī no Polijas (par 19,6 %), Spānijas (par 18,1 %) un Itālijas (par 16,4 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas saglabājies iepriekšējā gada 3. ceturkšņa līmenī (kritums par 0,1 %). Mazāk ārvalstu viesu bijis no Zviedrijas (par 12,1 %), Šveices (par 5,2 %), Japānas (par 4,7 %) un Čehijas (par 4 %).

2014. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpots 2,1 miljons viesu, kuri naktsmītnēs pavadījuši 4,2 miljonus nakšu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, apkalpoto cilvēku skaits pieauga par 14,1%, bet pavadīto nakšu skaits - par 10,1%. Pērn apkalpoto viesu un to pavadīto nakšu skaits, vērtējot pēdējo desmit gadu periodā, pieaudzis divas reizes - 2004. gadā tūristu mītnēs 901,4 tūkstoši viesu pavadīja 2,1 miljonu nakšu.

Salīdzinot ar 2013. gadu, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājās par 14,5%, sasniedzot 1,4 milj. Pieauga viesu skaits no kaimiņvalstīm: Baltkrievijas – par 27,0%, Igaunijas – par 14,9% un Lietuvas – par 10,9%, bet viesu skaits no Krievijas samazinājās par 4,1%. Ievērojami pieauga arī apkalpoto viesu skaits no Apvienotās Karalistes – par 47,2%, Austrijas – par 40,0%, Vācijas – par 37,5%, Beļģijas – par 34,7%, Ukrainas – par 32,4%.