Perfekta kvalitāte, nelielas tirāžas, operativitāte – šādas iespējas sniedz tipogrāfijas Olderi jauniegādātā HP Indigo digitālās drukas iekārta.

Ieguvēji - gan nelielie, gan lielie uzņēmumi

„Latvijā ir daudz uzņēmēju, kuriem savas produkcijas noformēšanai nepieciešami drukas darbi mazās tirāžās, taču ar jaudīgajām fleksogrāfijas un ofseta iespiedmašīnām drukāt nelielus daudzumus ir gan neērti, gan neekonomiski – liela pašizmaksa, nesamērīgs daudzums atgriezumu,” skaidro SIA Olderi direktors Jānis Ločmelis. „Līdz šim uzņēmumi bija pieraduši pasūtīt nevajadzīgi lielas etiķešu tirāžas, kas vairumā gadījumu pilnībā netika izmantotas un noputējušas aizņēma vietu noliktavu plauktos. Savukārt, pasūtot maztirāžas darbus mūsu tirgū, līdz šim nācās rast kompromisu starp vēlamo un iespējamo kvalitāti. Taču kvalitatīvam, pamanāmam produkcijas noformējumam ir būtiska nozīme produkcijas noieta veicināšanā, tāpēc priecājamies, ka tagad mūsu spēkos ir palīdzēt visiem uzņēmējiem, kuri vēlas drukāt uzlīmes u.c. materiālus nelielos daudzumos un izcilā kvalitātē, pie tam varam to veikt dažu dienu laikā, ja pasūtītājs mums iesniedz labi sagatavotu maketu. Varam drukāt arī tādus darbus, kas agrāk tehniski nebija iespējami, jo HP Indigo iekārta strādā ļoti precīzi un miniatūrās detaļas izdodas perfekti! Mēs varam nodrukāt jebkurus toņus atbilstoši pasūtītāja standartiem, varam etiķetes un uzlīmes pārklāt ar laku. Ja vajag, varam nodrukāt nevis 200 vai 500, bet kaut vai 25 etiķetes un pie tam dažādus variantus, lai produkta izstrādes stadijā ražotājs varētu uzskatāmi salīdzināt etiķešu variantus uz produkta iepakojuma un izvēlēties piemērotāko un efektīvāko variantu.”

No jūnija banka saviem klientiem piedāvā jaunu kredītkarti Indigo, ar kuras palīdzību būs iespējams gan izmantot kredītlimitu, gan izvietot savus brīvos līdzekļus kartei piesaistītajā krājkontā. Pirmo reizi Latvijā tiek piedāvāta kredītkarte, kura apvieno sevī kredīta un krājkonta iespējas.

Indigo radīta uz starptautiskās kredītkartes VISA Classic pamata, kuras lietotājiem ir pieejams plašs bankas papildu pakalpojumu klāsts, īpašo piedāvājumu programma, kā arī norēķinu iespējas visā pasaulē, Db.lv informē PR Studio pārstāve Alīna Rence.

„Lielākā kredītkartes Indigo priekšrocība ir iespēja lietotājam līdzsvarot savas finanses, jo tā piedāvā ne vien kredītlimitu no 250 līdz 5000 LVL, bet arī iespēju uzkrāt brīvos līdzekļus kartei piesaistītajā krājkontā, ļaujot naudai pelnīt naudu. Pievilcīgas ir arī citas Indigo kredītkartes priekšrocības – bezmaksas AAS Seesam nelaimes gadījumu apdrošināšanas polise un īpašu atlaižu programma, kas sniedz iespēju kartes lietotājiem saņemt dažādas atlaides populārās atpūtas un tirdzniecības vietās Latvijā,” skaidro bankas Norēķinu karšu pārvaldes Produktu attīstības nodaļas vadītāja Jeļena Lasmane.

Lai gan kopš 1. septembra Krievija vienādojusi benzopirēna normas ar ES, pašmāju šprotu ražotāji ir samērā skeptiski par zaudētā tirgus atgūšanu.

SIA Kolumbija LTD valdes loceklis Igors Krupņiks uzskata, ka Latvijai neizdosies atjaunot to eksporta daudzumu, kas bija līdz šprotu kariem, jo pusotra gada laikā Krievijas tirgū radušies samērā daudzi jauni spēlētāji, kuri aizņēmuši Latvijas uzņēmumu nišu.

«Esam pazaudējuši teju pusi no šprotu eksporta. Taču pats galvenais, ka Latvijā joprojām nav izstrādāts vienots šprotu standarts – nav precīzi noteikts, no kādām zivīm var ražot šprotes, kā un kur tās var kūpināt un tā tālāk. Starp citu, dažiem mūsu ražotājiem ir tik senas iekārtas, ka tie pat benzopirēna piecinieku nevarēs sasniegt. Uzskatu, ka pēc normas izlīdzināšanās Krievija pastiprinās kontroli un ja kāda «kreisā» šprotu bundža nonāks zem lupas, tad var sekot jauna aizliegumu virkne. Un tad neviens nevarēs teikt, ka Krievija mums piesienas, tā I. Krupņiks.

Latvijā šobrīd strādā speciālisti no Krievijas veterinārā un fitosanitārā dienesta, un no viņu sprieduma lielā mērā būs atkarīga mūsu zivrūpnieku turpmākā attīstība.

Produkcijas apjomi, kas turp tiek sūtīti, ir kļuvuši mazāki, jo vairumtirgotāji baidās iepirkt zivis. Viņi baidās nevis par attiecīgo konservu kvalitāti, bet gan iespēju, ka ar jaunu Krievijas varas iestāžu lēmumu viņiem atkal var likt tos mest laukā no veikaliem. Turklāt diviem lielākajiem Latvijas šprotu ražotājiem - Brīvajam vilnim un Gamma A - joprojām ir liegts saražoto konservu eksports uz Krieviju.

Ir skaidrs, ka Krievija nodarbojas ar ekonomisko protekcionismu, un šeit nevar runāt, piemēram, par sliktām Latvijas - Krievijas politiskajām attiecībām. Latvijas ražotāji uz Krieviju sūtīja apmēram 10 miljonus šprotu kārbu mēnesī. Ja šādu apjomu attiecīgās produkcijas uz Krieviju būtu sūtījusi, piemēram, Brazīlija, domāju, ka konkrētās sankcijas skartu arī šo Dienvidamerikas valsti.

ASV dolāra vērtība pret citām nozīmīgajām valūtām ir noslīdējusi līdz 2 gadu minimumiem. Bet eiro un mārciņas kursi pret dolāru virzās vēl augstāk, cenšoties sasniegt vēsturiskas virsotnes. USD un Latvijas lata savstarpējās attiecībās galveno lomu spēlē fakts, ka lats ir piesaistīts eiro. Līdz ar to, eiro vērtībai dolāros pieaugot, dolāra vērtība latos krīt.

Ņemot vērā atšķirības eiro un dolāra bāzes procentlikmju izredzēs (likmju starpība šogad solās sarukt), vienotās valūtas kurss pret dolāru ir pietuvojies visu laiku (kopš eiro laišanas apgrozībā 1999. gadā) augstākajām atzīmēm, tuvojoties 2004. gada decembrī sasniegtajam vēsturiskajam maksimumam - 1.3670 dolāriem par eiro.

"Eiro zonas ekonomikas izaugsme un iespējamie inflācijas draudi liks Eiropas Centrālajai bankai reaģēt un paaugstināt eiro procentu likmes, kamēr ASV ekonomikas veselība ir pasliktinājusies un dolāram šogad ir izredzes ieraudzīt procentu likmju samazinājumu. Tirgus dalībnieki, jūtot eiro un dolāra procentu likmju samazināšanās iespēju, izvēlas investēt eiro pirkšanā, kas samazina dolāra vērtību," skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Pagājušajā nedēļā dibināti 343 jauni subjekti, no kuriem lielākais ir a/s Indigo Baltic Group ar reģistrēto pamatkapitālu 140 tūkst. Ls apmērā, liecina Uzņēmuma reģistra statistika par aizvadīto nedēļu.

A/s Indigo Baltic Group pamatkapitāls ir 140 tūkst, Ls. Uzņēmuma darbības veidi ir holdingkompāniju darbība, fondu pārvaldīšana, operācijas ar nekustamo īpašumu un centrālo biroju darbība, liecina Lursoft pieejamā informācija par uzņēmumu.

Indigo Baltic Group valdē darbojas Krievijas pilsonis Aleksandrs Datčuks, savukārt padomē – Krievijas pilsoņi Igors Bondarevs (padomes loceklis) un Ļubova Bondareva (padomes priekšsēdētāja vietniece) un Jaunzēlandes pilsonis Vitālijs Oustinovs (padomes priekšsēdētājs).

Kompānijas juridiskā adrese ir Avotu iela 49-11, Rīga.

Tāpat starp pagājušajā nedēļā lielākajiem reģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA Erline auto, kuras pamatkapitāls ir simts tūkst. Ls. Šis uzņēmums reģistrēts Kuldīgas ielā 26, Tukumā, taču pašlaik nav pieejami dati par uzņēmuma darbības veidiem. Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Edmunds Klimpmanis.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdības ar visiem spēkiem cīnīsies, lai noturētu valsts valūtas piesaisti eiro, uzskata ekonomisti, ziņo Bloomberg.

Savukārt Danske Bank ekonomists Lars Kristensens uzskata, ka mēģinājums noturēt latu piesaistītu eiro var novest pie tā, ka ekonomikas attīstība šajās valstīs varētu aizkavēties. "Lai atjaunotos konkurētspēja - algām un cenām vajadzētu kristies," uzskata L. Kristensens.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs februāra sākumā uzsvēra, ka lata devalvācija ir līdzvērtīga indei.

"Devalvējot latu, uzvaras gājienu sāks inflācija, bet Latvijas ārējais parāds pieaugs līdz neizmērojamiem apmēriem. Arī eksportētāji, kas cer iegūt uz lata kursa pazemināšanos, tomēr rezultātā nebūtu vinnētāji, jo importa izmaksas pieaugtu, līdz ar to sadārdzinātos arī viņu produkcija. Pat nerunāsim par tām ģimenēm, kas kredītu paņēmušas eiro, bet ienākumus saņem latos. Līdz ar to es nenoguris atkārtoju, ka lata devalvācija ir līdzvērtīga indei," uzsvēra I. Rimšēvičs.

Šogad, 27. un 28. jūnijā motocentrā Zelta Zirgs pirmo reizi Latvijā un pirmo reizi Baltijā notiks Pasaules motokrosa MX1 un MX2 čempionāts, kas augstākā līmeņa motokrosa sacensības kādas jelkad ir notikušas kādā no Baltijas valstīm.

Pasaules čempionāts prestižajā solo motociklu klasē MX1 bieži tiek salīdzināts ar Formula-1 čempionātu, jo tajā tieši tā pat kā prestižākajās autosacīkstēs līdzās sacenšas gan rūpnīcu, gan privātās komandas.

Šīs ir ļoti aizraujošas, dinamiskas un ekstrēmas sacensības, kas ir augstākais punkts motobraucēju karjerā. Katrs čempionāta posms tiešraidē tiek demonstrēts vismaz 115 pasaules valstīs, un gadā Pasaules motokrosa čempionāta tiešraižu auditorija pārsniedz septiņsimt miljonus. Šogad Latvijas un Baltijas iedzīvotājiem pirmo reizi ir lieliska iespēja šīm sacensībām sekot, stāvot vai sēžot trases malā.

Latvijas Grand Prix būs Pasaules motokrosa MX1 un MX2 čempionāta 10. posms, kurā par uzvaru cīnīsies ne tikai regulārie čempionāta dalībnieki, jo tiem pretī stāsies arī vairāki Latvijas motobraucēji. MX1 klasē kopā ar Fīlipu Kempeli un Ivo Šteinbergu uz starta stāsies vēl trīs latviešu motobraucēji, bet MX2 klasē Matīsam Karro un Augustam Justam pievienosies vēl divi latviešu sportisti.

Lai gan Latvijas zivju pārstrādātāji ir viena no eksportspējīgākajām nozarēm, reāla valsts atbalsta nozarei, kas tikko pārcietusi krīzi, nav.

Parādi krājas

Liepājas uzņēmumi LSEZ SIA Kolumbija Ltd., LSEZ SIA PK Invest un SIA Roņu 6, kas apvienoti zivju pārstrādes holdingā Fish PK, krīzes laikā iedzīvojušies aptuveni 130 000 latu lielā nodokļu parādā. «Lai krīzes periodā izdzīvotu, kaut kur nauda bija jāņem. Saprotu, ka tas nav pareizi, taču neesam nevienā brīdī atteikušies maksāt nodokļus principā. Mums bija vajadzīgs tikai termiņa pagarinājums, līdz atgūtos no krīzes. Taču ik dienas parāda summa apaug ar soda naudām. Agrāk bija iespēja šīs soda naudas lūgt pārskatīt un norakstīt. Tagad tādu iespēju vairs nav,» Db stāsta visu trīs uzņēmumu valdes loceklis Igors Krupņiks. Soda naudu apjoms bijis ap 80 000 latiem. Tagad kļuvis ap 100 000 Ls pamatparāda un ap 30 000 Ls soda naudu. Uzņēmums cenšas maksāt gan kārtējos nodokļus, gan dzēst pamatparādu, tomēr pēdējo trīs mēnešu laikā VID reģionālā nodaļa vairākas reizes piemērojusi uzņēmumam inkaso, paralizēja naudas plūsmu, kas ražotājam draud ar domino principu - kavēti maksājumi visās pozīcijās. «Tas jau ne vienu vien ražotāju ir nogremdējis,» uzskata Igors Krupņiks. Ventspils Zivju konservu kombināts (VZKK), kurš ir viens no lielākajiem nodokļu parādniekiem valstī ar gandrīz 200 000 Ls parādu, atzīst, ka reģionālā nodaļa izturoties ar sapratni un pret viņiem inkaso nav piemēroti. «VID saprot, ka mēs dodam darbu ap 400 cilvēkiem, kas citādi būtu milzīgs sociālais slogs valstij,» norāda VZKK vadītājs Gints Ozols.

Atsevišķi šprotu ražotāji pārbaudēm sagatavojot speciālus šprotu paraugus, savukārt tirdzniecībā nonāk produkcija, kas neatbilst normām, šodien laikrakstā Dienas Bizness paziņojis Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerālirektors Vinets Veldre.

Izrādās, jau pirms 3 gadiem pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šprotu ražotājiem piedāvāja ieviest noteiktus standartus, kuros būtu pateikts, kādām ir jābūt ražotajām šprotēm. Taču ražotāji bija sašutuši, uzsverot, ka nav nepieciešami nekādi standarti.

Jau ziņots, ka uz nenoteiktu laiku no pagājušās nedēļas Krievijā ir aizliegts tirgot divu Latvijas uzņēmumu – Brīvais vilnis un Gamma-A ražotās šprotes.

PVD, izvērtējot radušos situāciju, secināja, ka uzņēmēji ir apzināti krāpušies.

Vairāk par šo tēmu lasiet šodienas Dienas Bizness avīzē.

Lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar Krievijas kompetento iestāžu lēmumu aizliegt šprotu importu no atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem, pagājušās nedēļas beigās Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicināja uz tikšanos Krievijas vēstniecības un Latvijas zvejas produktu apstrādātāju pārstāvjus. Db.lv informēja Pārtikas un veterinārā dienesta preses sekretāre Iresa Miksone.

Sarunā piedalījās Krievijas vēstniecības Latvijā Ekonomiskās nodaļas vadītājs Jevgenijs Tihonovs un pārstāvji no zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem a/s "Brīvais Vilnis", a/s "Ventspils zivju konservu kombināts", SIA "Kolumbija Ltd", SIA "Karavela", SIA "Unda", kā arī sabiedrības "Rīgas Šprotes".

Uzņēmēji sanāksmē atzina, ka šprotes varētu ražot atbilstoši Krievijas prasībām, taču tad saražotā produkcija neatbildīs tam priekšstatam par Latvijas šprotēm, kas Krievijas patērētājiem radies vairāku desmitu gadu laikā.

Krievijas vēstniecība pauda gatavību vērsties pie savas valsts atbildīgajām iestādēm, ierosinot noteikt viena gada pārejas periodu, kura laikā uzņēmēji varētu eksportēt uz Krieviju produkciju, piemērojot Eiropas Savienībā noteikto maksimāli pieļaujamo benzopirēna līmeni.

Pieminot jēdzienu šprotes, jau vairākus mēnešus prātā nāk nevis tas, kā šis produkts garšo, izskatās, vai arī - kāda ir tā cena, bet gan kārtējās Latvijas nesaskaņas ar Krieviju.

Šeit mēs ne tikai varam šo to tradicionāli pārmest lielajai kaimiņvalstij, bet arī atzīt, ka paši izskatāmies visai nožēlojami.

Vispirms jāatgādina, ar ko sākās šprotu konflikts. Pērn vienā dienā Krievija paziņoja, ka tās teritorijā ir aizliegta Latvijas uzņēmumu Brīvais vilnis un Gamma A konservu tirdzniecība, jo tajos esot pārāk liels ben-zopirēna saturs. Nestrīdēsimies šoreiz par to, cik minētās vielas saturs tajās zivīs ir liels un cik korekti tas tika mērīts, bet gan ko citu. Tiesa, runājot neoficiāli, uzņēmēji norāda, ka jau dažas dienas pēc notikušā viņi tikušies ar augstām Krievijas amatpersonām, kas atzinušas, ka saprotot viņu neapmierinātību, un varētu par to paziņot savai valdībai, ja vien būtu kāda oficiāla nota no kādas Latvijas ministrijas puses. Nota bija… Pēc vairākiem mēnešiem. Un tas notiek apstākļos, kad mūsu valstī visi ir satraukušies par pagalam negatīvu importa - eksporta bilanci.

Krievijas aizliegums ievest šprotes jau radījis sekas nozarē - konservu eksporta apjomi uz Krieviju sarukuši divas reizes.

Latvijas zivsaimniecības asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits prognozē, ka šogad zivju konservu ražošanas apjomi var samazināties par aptuveni 30 %. Samazinājumu viņš lēsa, ņemot vērā, ka rūpnieku noliktavās vēl ir pērn saražotā produkcija, taču pretējā gadījumā apjomi saruktu par 50 %.

Apjomi rūk

"Darbaspēks patlaban ir galvenā problēma un, kā zināms, zivrūpniecībā ir daudz roku darba, kura trūkst, un tas savukārt ietekmē kvalitāti, kas krīt," tā I. Voits.

Pērn rudenī, kad sākās tā saucamā šprotu krīze un Krievija slēdza savu tirgu diviem lielākajiem šprotu ražotājiem - a/s Brīvais vilnis un SIA Gamma-A, LZA vadītājs kā risinājumu zivrūpniekiem piedāvājis sašaurināt ražošanu un atlaist daļu strādājošo, taču šis priekšlikums noraidīts.

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.

Fragments no intervijas

Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?

Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela pabeidzis auditu un gatavs starta piegādēm starptautiskajam veikalu tīklam Lidl

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele DB stāsta, kāds bijis ceļš līdz Lidl un kliedē vairākus mītus.

Fragments no intervijas:

Kāda ir Karavelas pieredze ceļā uz Lidl veikalu plauktiem?

Būtu jāsaprot, kas Rietumos ir zemo cenu veikali. Polijā tas ir Biedronka, kas šo koncepciju noskatījās no Lidl, un Aldi. Šie ir giganti, citiem nav sanācis tik labi. Interesantākais ir tas, kāpēc tie aug un cilvēki turp labprāt dodas. Tecso un citiem lielajiem tirgotājiem Anglijā apgrozījums samazinājās, bet Lidl un Aldi tas auga par 25 %.

Kas tad ir Lidl vai šo zemo cenu veikalu fenomens? Te jāsaka, ka esam eksperti – esam kļuvuši par partneriem Aldi Vācijā, kur kādu laiku strādājam, tikko esam izgājuši auditu Lidl, un divi līgumi ir sagatavošanas stadijā. Strādājam pie etiķetēm, dizaina, cenas apstiprinātas, un būs piegādes. Tāpēc varu pamatoti uzskatīt, ka Karavela ir eksperts. Jāsaprot, kas ir šī tīkla veiksmes pamatā, kā tas rīkojas jaunajos tirgos, kuros piegādātājus izvēlas nedaudz savādāk, kamēr tiek sasniegta zināma kapacitāte. Pirmkārt, to varētu nosaukt par veikalu pie mājas vai ikdienas iepirkumu veikalu. Veikala plauktos tur ir tikai TOP preces, ko cilvēkiem vajag patērēt ikdienā. Taču, ja man būs jātaisa ballīte, es neiešu uz Lidl vai Aldi, jo man vajag plašāku sortimentu. Kompānija to izkalkulē ļoti vienkārši, pirms ienākšanas tirgū profesionāli datu pētītājiem noskaidrojot, kas šajā reģionā vai valstī ir TOP produkti, ko cilvēki ikdienā patērē. Tādējādi tā pati sākotnēji neeksperimentē ar sortimentu. Otrs – mazumtirgotājs noskaidro, kas konkrētā preču grupā ir labākais produkts. Ja tas, nosacīti, ir biezpiena sieriņš kārumiņš tas paņems šo produktu, to izpētīs un iedos potenciālajiem piegādātājiem, sakot, ka nepieciešams tieši tādas pašas kvalitātes produkts, un plauktā atradīsies pilnīgi identisks produkts, bet ar veikala dizainu. Jāsaprot, ka viņi vispār nestrādā ar tradicionālajām preču zīmēm. Tā ir galvenā atšķirība, ka šādu tirgotāju veikalos ir tikai to pašu preču zīmes. Cilvēks to zīmolu nepazīst, bet visi saka, ka cenas ir pieņemamas.

Eiropas aviobūves kompānija Airbus trešdien paziņoja, ka parakstījusi vienošanās projektu par 250 A320neo lidmašīnu pārdošanu Indijas zemo cenu aviosabiedrībai IndiGo.

Ja šis darījums tiks realizēts, tad tas kļūs par lielāko Airbus vēsturē pārdoto lidmašīnu skaita ziņā.

Darījuma summa veidotu aptuveni 25 miljardus dolāru.

Tāpat kā vairākās citās Āzijas valstīs, arī Indijā pasažieru aviopārvadājumu tirgus piedzīvojis strauju izaugsmi.|

Indijas lielākā lidsabiedrība IndiGo ir vienīgā no četrām lielākajām valstī strādājošajām aviokompānijām, kas pastāvīgi gūst peļņu.

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» trešdien paziņoja, ka ieguvis lielāko pasūtījumu kompānijas vēsturē, kas paredz piegādāt 430 lidmašīnas «A320»ASV investīciju firmai «Indigo Partners».

Šis pasūtījums aptver 273 lidmašīnas «A320neo» un 157 lidmašīnas «A321neo».

Precīza darījuma summa gan netiek atklāta, jo lidmašīnu ražotāji mēdz noteikt atlaides, ņemot vērā pasūtījuma apjomu.

Saskaņā ar kataloga cenu 430 lidmašīnu «A320» iegāde izmaksā 49,5 miljardus dolāru (42 miljardus eiro).

Pateicoties šim pasūtījumam, «Airbus» spēs šogad apsteigt ASV konkurentu «Boeing» pēc saņemtajiem pasūtījumiem - «Airbus» saņēmis 718 lidmašīnu pasūtījumus, bet «Boeing» - 605 pasūtījumus.

Turklāt kopējais lidmašīnu «A320» pasūtījumu apjoms kopš šo laineru laišanas tirgū 1988.gadā pārsniedzis 13 700 vienības, tādējādi tai kļūstot par vienu no pieprasītākajām lidmašīnām aviācijas vēsturē.

Indijas aviosabiedrība «IndiGo» Eiropas aviobūves kompānijai «Airbus» pasūtījusi 300 «A320neo» lidmašīnas, kas ir viens no lielākajiem pasūtījumiem, kādu jebkad veicis viens uzņēmums.

«Airbus» otrdien publiskotajā paziņojumā norāda, ka šis pasūtījums saskaņā ar kataloga cenām ir 33,2 miljardu dolāru (29,9 miljardu eiro) vērts.

«IndiGo» skaidro, ka šis pasūtījums palīdzēs veicināt lidsabiedrības strauju izaugsmi, vienlaikus samazinot izdevumus.

Aviokompānija jau šobrīd veic lidojumus ar 97 «A320neo» lidmašīnām, bet, ietverot otrdien veikto pasūtījumu, tā kopumā pasūtījusi 730 šī modeļa lidaparātus.

Iepirkšanās centra Sky&More invalīdiem paredzētās stāvvietas, tiks īpaši izceltas un sākot ar septembri virs tām tiks izvietoti plakāti ar uzmanību piesaistošu uzrakstu, aicinot autovadītājus respektēt invalīdu tiesības un savu automašīnu novietot citā vietā.

Līdz šim gadījumos, kad tika konstatēta nelikumīga auto novietošana, Sky&More apsardzes darbinieki izteica mutiskus aizrādījumus autovadītājiem, kuri ignorējuši apstāšanās un stāvēšanai noteikums, un lūdza viņus novietot savu automašīnu atļautā vietā.

Šādu taktiku uzsākot cīņu ar auto vadītājiem, kuri savus spēkratus atstāj invalīdiem paredzētajās stāvvietās, uzsākusi invalīdu un draugu apvienība Apeirons sadarbībā ar iepirkšanās centru Sky&More. Akcijas mērķis ir uzrunāt autovadītājus un atgādināt, ka invalīdu stāvvietas ir paredzētas izmantošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un, atstājot tajās savu automašīnu, tiek pārkāptas invalīdu tiesības.

Krievijas Federālais antimonopola dienests (FAS) nolēmis izmeklēt, vai pircējam, pērkot jaunu datoru, ir iespējams atteikties no uz tā jau iepriekš uzinstalētās Windows operētājsistēmas, un tādējādi par datoru maksāt mazāk, atskaitot operētājsistēmas cenu, ziņo Dp.ru.

FAS izmeklēs lielāko datorražotāju (Acer, Asus, HP, Samsung, Dell u.c.) praksi.

Kompānijas Finam rīcībā ir informācija par to, ka Microsoft ar savu operētājsistēmu Windows pilnībā dominē tirgū. Krievijā 70% gadījumu uz jauna personālā galda datora jau iepriekš ir uzinstalēta Windows operētājsistēma, un pircējam gribot negribot par to ir jāmaksā papildus. Turklāt, ja runa ir par portatīvajiem datoriem, tad tos Krievijā bez jau iepriekš uzinstalētas Windows operētājsistēmas gandrīz vispār nav iespējams iegādāties.

Situācija ir līdzīga arī Latvijā.

Floridas tiesa nolēmusi, ka ASV dārgumu meklētāju firmai Odyssey atrastā dārgumu krava, kas izcelta no Atlantijas okeānā nogrimuša koloniālā laikmeta kuģa, ir jāatdod Spānijai, raksta dv.ee

Līdz ar to Odyssey gatavojas pārsūdzēt tiesas lēmumu atdot Spānijai dārgumu kravu. Savukārt Spānijas kultūras ministre Angeles González-Sinde izsaka gandarījumu par tiesas lēmumu.

Odyssey ar informāciju par atklājumu nāca klajā pēc tam, kad atrastie dārgumi bija nogādāti ASV. Tādējādi nav atklāta ne nogrimušā kuģa atrašanās vieta, ne tā sākotnējā piederības valsts.

Savukārt 2008.septembrī Spānija paziņoja, ka tai ir pierādījumi par dārgumu izcelsmi, ka tie atradušies 1804.gadā nogrimušā Spānijas kuģī Nuestra Senora de las Mercedes, un izvirzīja īpašumtiesību prasību uz izceltajiem dārgumiem.

Dažādi papildu ieguvumi, kas tiek piedāvāti darbiniekiem, jau kādu laiku ir kļuvuši teju par neatņemamu uzņēmumu konkurences rīku. Taču tie var ne tikai palīdzēt piesaistīt vai noturēt darbiniekus, bet arī radīt pretēju efektu – sabojāt uzņēmuma tēlu, ja izmantoti nevietā. Eksperti no personalizēto labsajūtas pakalpojumu startapa „Stebby" un uzņēmuma „Tietoevry Banking” stāsta, kāpēc uzņēmumiem būtu jāvelta vairāk laika, lai noskaidrotu reālās komandas vajadzības, un kam jāpievērš uzmanība, veidojot papildu atbalsta paketes darbiniekiem.

Kā stāsta Marta Medne, „Tietoevry Banking” darba devēja tēla speciāliste, pozitīvu tēlu var veidot un pielāgot ārējām vajadzībām, taču pamatā tas vienmēr izriet no uzņēmuma kultūras. Mākslīgi izveidots darba devēja tēls nespēs uzņēmumam kalpot ilgtermiņā, savukārt patiess un pozitīvs darba devēja tēls palīdz piesaistīt darbiniekus un lieliski noder personāla atlasē. Tas palīdz uzņēmumam atrast kandidātus, kas identificējas ar tā kultūru, nemaz nerunājot par laiku un izmaksām, kas tiek ietaupīti kandidātu atlases procesā, salīdzinot ar situāciju, ja uzņēmumam ir negatīvs publiskais tēls.

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.