Grieķijas bankas būs slēgtas līdz 6.jūlijam un tikmēr no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti varēs izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā, teikts pirmdienas rītā publiskotajā oficiālajā paziņojumā.

Uz ārvalstu banku kartēm šie ierobežojumi naudas izņemšanai bankomātos neattieksies.

5.jūlijā Grieķijā plānots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību.

Dekrētā, kuru parakstījis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un Grieķijas prezidents Prokops Pavlopuls, izklāstīti finanšu institūcijām noteiktie ierobežojumi laika posmam no 28.jūnija līdz 6.jūlijam.

Uz pensiju maksājumiem banku pārskaitījumu ierobežojumi neattieksies un interneta banku darījumi Grieķijā darbosies normāli. Arī veikalos varēs norēķināties ar banku kartēm, kā parasti. Savukārt pārskaitījumiem uz ārvalstīm būs nepieciešama Finanšu ministrijas komisijas atļauja.

Grieķijas parlaments piektdien pēc visu nakti ilgušajām debatēm apstiprinājis trešo starptautisko Grieķijas tautsaimniecības glābšanas programmu.

400 lappušu garais dokuments tika apstiprināts ar 222 balsu vairākumu. 64 deputāti balsoja pret, bet 11 atturējās.

Premjerministrs Aleksis Ciprs iepriekš mudināja parlamentu apstiprināt vienošanos, «lai nodrošinātu valsts iespējas izdzīvot un turpināt cīņu».

40 Cipra vadītās kreiso radikāļu partijas Syriza deputāti, arī bijušais finanšu ministrs Janis Varufakis un citi partijas vadības pārstāvji, atteicās atbalstīt trīs gadu vienošanos. Šī apstākļa dēļ premjers iepriekš bija brīdinājis, ka var tikt izsludinātas ārkārtas vēlēšanas.

Grieķijas parlamentam bija glābšanas programmas jāapstiprina pirms piektdien gaidāmās eirozonas finanšu ministru sanāksmes, kurai būs jālemj par 85 miljardu eiro plāna akceptēšanu.

Grieķija otrdien neveiks 1,6 miljardu eiro lielo parāda maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam, paziņojis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs.

Tikmēr pirmdien Atēnās un Tesalonikos ielās devās apmēram 17 000 cilvēku, lai protestētu pret pēdējo starptautisko kreditoru vienošanās priekšlikumu, apsūdzot aizdevējus šantāžā.

Demonstranti nesa plakātus ar uzrakstu: «Mūsu dzīves nepieder kreditoriem!». Daudzi no viņiem atbalsta Cipru un svētdien paredzētajā referendumā plāno balsot pret vienošanās piedāvājumu, kaut arī tas var izraisīt Grieķijas izstāšanos no eirozonas.

Savukārt otrdien paredzēta demonstrācija vienošanās atbalstam.

Ciprs paziņojis, ka viņa valdība respektēs gaidāmā referenduma rezultātu, bet, ja vēlētāji vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem atbalstīs, viņa valdība atkāpsies.

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Grieķijas parlaments piektdien ratificējis Atēnu un Skopjes vienošanos, kas paredz Maķedoniju pārdēvēt par Ziemeļmaķedoniju.

Balsojums bija paredzēts jau ceturtdien, taču tika pārcelts uz piektdienu sakarā ar lielo deputātu skaitu, kuri vēlējās teikt runas.

«Ar šo vienošanos Grieķija atgūst savu vēsturi, savus simbolus, savas tradīcijas,» pirms balsojuma parlamentā pavēstīja Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, aicinot izbeigt «trīsdesmit liekulības gadus».

Viņš uzsvēra, ka Maķedonija «kļūs par draugu, sabiedroto, sadarbības, miera un drošības atbalstītāju šajā reģionā».

Ciprs jūnijā parakstīja ar Maķedonijas valdības vadītāju Zoranu Zaevu vienošanos, kas paredz pārdēvēt Maķedonijas Republiku par Ziemeļmaķedonijas Republiku, lai tādējādi pieliktu punktu jau desmitgadēm ilgušajam abu valstu konfliktam un pavērtu Maķedonijai ceļu uz Eiropas Savienību un NATO.

Grieķijas referenduma rezultāts ir kā plats solis virzienā par aiziešanu no eirozonas, lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka nolemtības sajūtas šajā jautājumā vēl nav, jo jāmēģina panākt kompromisi.

Šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma ministrs atzina, ka kompromiss ir jāmeklē un to būs ļoti grūti panākt, lai gan neviens nevēlas, lai Grieķija aiziet no eirozonas, bet referenduma rezultātu pagaidām citādi uztvert nevarot.

«Protams, referendumā ir pausta Grieķijas iedzīvotāju griba, kura jārespektē. Tomēr šoreiz ir jārespektē arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju vēlme, jo šaubos, ka kādas valsts pilsoņi vēlētos maksāt par Grieķijas pieļautajām kļūdām pirms desmit gadiem. Tāpat ir skaidrs, ka nākotnē šis gadījums var veidot domino efektu arī citās valstīs, kas varētu atstāt daudz nopietnāku iespaidu uz eirozonu kā tādu un ar to ir jārēķinās,» sacīja Rinkēvičs.

Grieķija dreifē prom no eirozonas, tā savā tvitera kontā norises Grieķijā komentē bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).

«Politiskā bezatbildība, apsēstība ar varaskāri, nevēlēšanās reformēt valsti, padarot to konkurētspējīgāku,» vērtē Vilks. Viņš savā tvitera kontā raksta, ka «tikai politiskie gļēvuļi var uzdot tautai jautājumu referendumā: vai jūs gribat mazākas pensijas, algas un lielākus nodokļus?».

Bijušais finanšu ministrs atzīmē, ka «Baltija, Ziemeļvalstis, Īrija un pat Spānija, Portugāle parādīja, ka problēmas ir jārisina nekavējoties, tad arī būs citu valstu atbalsts».

Kā ziņots, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņojis, ka jūlijā valstī tiks rīkots referendums par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību. Sestdien par šo priekšlikumu ārkārtas sēdē balsos parlaments.

Eirozonas valstu līderi devuši Grieķijai laiku līdz nedēļas beigām, lai iesniegtu jaunus reformu priekšlikumus apmaiņā pret finansiālo palīdzību, kas ļautu Atēnām izvairīties no maksātnespējas un spiestas atteikšanās no kopīgās Eiropas valūtas.

Saskaņā ar grafiku, par kuru vienojušies eirozonas valstu vadītāji, trešdien Grieķija iesniegs oficiālu lūgumu par aizdevumu uz diviem gadiem, ko jau trešdienas rītā paredzētajā telefonkonferencē apspriedīs eirogrupas finanšu ministri.

Savukārt līdz ceturtdienai Atēnām jāiesniedz jau precīzs un detalizēts reformu plāns, kas ļautu tām saņemt jaunu palīdzības finansējumu un nepieļautu banku sektora sabrukumu, pēc otrdien notikušā eirozonas ārkārtas samita pavēstīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Ja Grieķijas iesniegto reformu plānu apstiprinās Eiropas Komisija (EK), Starptautiskai Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB), sestdien atkal pulcēsies eirogrupas finanšu ministri, lai lemtu, vai rekomendēt sarunu uzsākšanu par jaunu ierobežotu palīdzības programmu.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs naktī uz sestdienu paziņojis, ka 5.jūlijā valstī tiks rīkots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību. Sestdien par šo priekšlikumu ārkārtas sēdē balsos parlaments.

Televīzijas uzrunā Ciprs nosaucis šo plānu par pazemojumu Grieķijai un kritizējis stingros taupības pasākumus, ko pieprasa kreditori.

Tikmēr eirozonas finanšu ministri sestdien Briselē gatavojas apspriest iespējas pēdējā brīdī glābt Grieķiju no maksātnespējas.

Atēnas piektdien noraidīja kreditoru pēdējos priekšlikumus uz pieciem mēnešiem pagarināt pašreizējo finansiālās palīdzības programmu un piešķirt 12 miljardus eiro, ja Grieķija piekristu virknei reformu. Kā uzskata Grieķijas valdība, pieprasītās reformas veicinātu recesiju, turklāt finansējums esot nepietiekams.

Kā ziņots, Grieķijas starptautiskie kreditori piedāvājuši par pieciem mēnešiem pagarināt pašreizējās valsts glābšanas programmas termiņu apmaiņā pret vairāku reformu īstenošanu, liecina ziņu aģentūras AFP aplūkotie aizdevēju priekšlikumi.

Grieķijas parlaments ceturtdienas rītā atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu.

Kā jau vēstīts, eirozonas dalībvalstis piedāvāja Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt 86 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas.

Parlamentam vienošanās nosacījumi bija jāapstiprina līdz trešdienai, lai pēc tam to varētu darīt arī citu eirozonas valstu parlamenti.

Grieķijas parlamenta balsojuma rezultāti liecina, ka par reformām nobalsoja 229 deputāti, pret - 64, bet seši atturējās.

Radikāli kreisajai partijai Syriza izdevās pieņemt reformas pateicoties opozīcijas proeiropeisko partiju atbalstam, jo vairāki valdības deputāti, tostarp bijušais finanšu ministrs Janis Varufakis, balsoja pret reformu projektu.

Grieķijas bankas pirmdien paliks slēgtas un tiks ieviesti kapitāla plūsmas kontroles pasākumi, svētdien televīzijā paziņojis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs.

Ciprs aicināja iedzīvotājus saglabāt mieru un apgalvoja, ka banku noguldījumi atrodas drošībā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) svētdien nolēma saglabāt ārkārtas finansējumu Grieķijas banku sistēmai līdzšinējā līmenī, bet to nepalielināt.

Grieķijas krīze padziļinājās sestdien pēc tam, kad Eiropas partneri reaģēja uz Grieķijas premjerministra Alekša Cipra aicinājumu rīkot referendumu par starptautisko kreditoru izteiktajiem priekšlikumiem, atsakoties pagarināt valsts glābšanas programmas termiņu pēc 30.jūnija.

Grieķijai 30.jūnijā jāatmaksā Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) 1,6 miljardi eiro, ko tā tagad, visticamāk, nespēs izdarīt.

Latvijas zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols šī gada jūnijā ir sācis piecu oriģinālproduktu eksportu uz Grieķiju, informē uzņēmumā.

Patērētājiem Grieķijā ir pieejami tādi produkti kā medicīniskā ierīce pēdu sēnīšu profilaksei Dezinox, balzams gremošanas sistēmas veselības veicināšanai Gastromix, preparāts nervu uzmundrināšanai SilvaDeprex, uztura bagātinātājs vīriešu veselībai Silverex, kā arī tabletes veselīgam miegam stresa gadījumos Relusten.

Visiem šiem produktiem ir izveidots jauns, vienota stila dizains, kas skaidri apliecina piederību zīmolam Silvanols.

Silvanols sāka pārrunas par potenciālo sadarbību ar partneriem no Grieķijas 2014.gada rudenī pasaulē vadošajā farmācijas nozares izstādē CPhI Worldwide 2014 Parīzē. Tām sekoja partneru vizīte Silvanols ražotnē. Tajā tika novērtētas Silvanols kvalitātes sistēmas un ražošanas process, kā arī izplatīšanai Grieķijā atlasīti papildus produkti - pretiesnu līdzeklis Rinogel spray un medicīniskā ierīci kakla sāpju ārstēšanai Laringospray. To piegādes ir plānots veikt šī gada rudenī.

Grieķijas valdība ceturtdien iekļāvusies termiņā un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) savlaicīgi veikusi nākamo aizdevuma maksājumu, vēsta Grieķijas ziņu aģentūra ANA, atsaucoties uz informācijas avotiem Finanšu ministrijā.

Grieķija SVF atmaksājusi 450 miljonus eiro, un to bija nepieciešams veikt līdz 9.aprīlim.

Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis jau svētdien apstiprināja, ka Grieķija savlaicīgi veiks nākamo maksājumu SVF un ievēros savas parādsaistības.

Šo maksājumu Atēnas veikušas laikā, kad Grieķijas kreditori sākuši izvērtēt jaunos reformu plānus, kurus marta beigās iesniedza valsts premjerministrs Aleksis Ciprs un ar kuru palīdzību valsts cer iegūt tik ļoti nepieciešamo finanšu atbalstu.

Taču vienošanās par šo reformu plānu vēl nav panākta, un amatpersonas Grieķijā jau brīdinājušas, ka valstij šomēnes var aptrūkties finanšu līdzekļu, tādējādi novedot valsti līdz bankrotam, kas varētu paredzēt arī dalības pārtraukšanu eirozonā.

Eiropas akciju un obligācjiu cenas noteiks Grieķijas scenārijs, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas vērtspapīru tirgi periodiski ir Grieķijas krīzes ķīlnieki un jaunākie pavērsieni par šīs valsts finansiālo izaicinājumu risinājumiem nav diez ko investoru riska apetīti stimulējoši. Pēdējās grieķu sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem izgāzušās, kas nozīmē, ka tas varētu būt dažu tuvāko dienu jautājums, kad plašāka sabiedrība uzzinās, vai šī valsts tomēr nobriedusi neskaidram šķiršanās procesam ar eirozonu. Pašlaik par «kārtējo pēdējo» vienošanās datumu tiek minēta šī ceturtdiena, kad notiks eirozonas finanšu ministru sanāksme. Šomēnes Grieķijai Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir jāspēj atdot 1,7 miljardus eiro, kas sāk izskatīties arvien mazāk ticami. Šajā pašā laikā Grieķijai Eiropas aizdevēji aizturējuši maksājumu aptuveni 7,2 miljardu eiro vērtībā, kamēr šī valsts nepiekrīt tālākiem jostas savilkšanas pasākumiem. Pašlaik SVF uzstāj, lai Grieķijā tiktu samazinātas pensijas un palielināti nodokļi, ko savukārt nekādā gadījumā negrib pieļaut valsts premjerministrs Aleksis Ciprs.

Grieķija noraidījusi izskanējušās bažas, ka tā varētu pasludināt parādu maksātnespēju, tuvākajā laikā nespējot vienoties par atlikušā starptautiskās palīdzības programmas maksājuma saņemšanu.

Grieķijas valdības pārstāvji otrdien norādīja, ka šobrīd tiekot strādāts pie vienošanās panākšanas ar valsts starptautiskajiem kreditoriem.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs iepriekš brīdinājis, ka Atēnas nespēs apkalpot savas parādsaistības bez ES finansiālas palīdzības

Grieķijai šā gada 1.maijā jāveic maksājums Starptautiskajam Valūtas fondam 203 miljonu eiro apmērā, bet 12.maijā - vēl viens maksājums 770 miljonu eiro apmērā.

Tāpat Grieķijai šomēnes ir nepieciešami 2,4 miljardi eiro, lai izmaksātu pensijas un algas sabiedriskā sektora darbiniekiem.

Lielbritānijas laikraksts The Times pagājušajā nedēļā vēstīja, ka Eiropas Savienības dalībvalstis gatavo slepenu plānu Grieķijas izslēgšanai no eirozonas.

Grieķija un tās starptautiskie kreditori gatavojas iesniegt kontrpriekšlikumus, lai nodrošinātu progresu piecus mēnešus ilgušajās pārrunām, taču amatpersonas norāda, ka pirms ceturtdien gaidāmās eirozonas dalībvalstu finanšu ministru sanāksmes vienošanās vēl nav panākta, vēsta informācijas avoti.

«Ir vairāki dokumenti, par kuriem vienbalsīgi vienojušies kreditori un kas tagad nodoti Eirogrupai, lai kalpotu par vienošanās pamatu,» norāda kāda Eiropas Savienības (ES) amatpersona dažas minūtes pirms eirozonas finanšu ministru sanāksmes, kas nedēļas laikā būs jau ceturtā.

Tikmēr kāda Grieķijas amatpersona sacīja, ka «mūsu priekšlikumi ir detalizēti un tiks prezentēti Eirogrupai.»

Šie priekšlikumi nodrošināti pēc tam, kad Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ceturtdien otro dienu pēc kārtas tikās ar starptautisko aizdevēju - Eiropas Komisijas (EK), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) - amatpersonām.

Grieķijā pie Atēnām plosās meža ugunsgrēki, kuros līdz šim bojā gājuši vismaz 50 cilvēki, bet smagus ievainojumus guvuši vairāk nekā 150 cilvēki, vēsta ārvalstu mediji. Iepriekš tika ziņots par 24 bojāgājušajiem, taču upuru skaits turpina pieaugt.

Ar liesmām cīnās vairāk nekā 300 ugunsdzēsēji, izmantojot arī lidmašīnas un helikopterus. Reģionā izsludināta ārkārtas situācija, daudzviet bloķēti galvenie ceļi.

Liesmas nopostījušas mājas un automašīnas. Zvejnieki, krasta apsardze un atpūtnieki gumijas laivās izglābuši vairāk nekā 700 cilvēku, kuri no liesmām glābušies pludmalēs un klintīs.

Ārvalstu mediji ziņo, ka aptuveni 600 bērnu evakuēti no brīvdienu nometnēm šajā rajonā. Pārtraucot vizīti Bosnijā, pie glābēju brigādēm ieradās arī Grieķijas premjers Aleksis Ciprs. Grieķija arī lūgusi citas ES valstis nosūtīt papildspēkus cīņai pret meža ugunsgrēkiem. Cīņu ar liesmām apgrūtina spēcīgais vējš un svelme, kas tuvojas 40 grādu atzīmei.

Grieķijas lēmums noteikt kapitāla plūsmas kontroles pasākumus ir pamatots, pēc sākotnējās šī lēmuma izvērtēšanas norāda Eiropas Komisija (EK).

«Pašreizējos apstākļos finanšu un banku sistēmas stabilitāte Grieķijā ir jautājums par sabiedrības interesēm un valsts politiku, kas, šķiet, pamato pagaidu kapitāla plūsmas ierobežošanas pasākumu noteikšanu,» norāda Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisārs Džonatans Hils.

Viņš kapitāla plūsmas kontroles pasākumus uzskata par «nepieciešamiem un atbilstošiem».

Komisārs gan arī uzsver, ka kapitāla brīva kustība ir jāatjauno pēc iespējas ātrāk Grieķijas ekonomikas, eirozonas un ES vienotā tirgus interesēs.

Grieķijas valdība pirmdien paziņoja, ka bankas valstī būs slēgtas līdz 6.jūlijam un tikmēr no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti varēs izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā.

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka to neapmierina Grieķijas iesniegtie reformu priekšlikumi, jo tie neatspoguļo Briseles un Atēnu iepriekš pārrunāto.

Bumba noteikti ir Grieķijas valdības laukuma pusē, sacīja ES pārstāvis.

Atēnas savus priekšlikumus EK iesniedza vakar. Iepriekš Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs Briseles izteiktos priekšlikumus reformām asi noraidīja.

Mūsu finanšu un ekonomikas lietu komisārs Pjērs Moskovisī vakar pēcpusdienā ir informējis Grieķijas valdības pārstāvjus, ka viņu pēdējie priekšlikumi neatspoguļo [EK priekšsēdētāja Žana Kloda] Junkera un premjerministra Cipra trešdienas vakara pārrunu rezultātus un komisāra Moskovisī un Grieķijas pārstāvju pirmdienas [pārrunu rezultātus], sacīja EK pārstāvis.

Viņš piebilda, ka tehniski darbs turpinās, lai pārvarētu plaisu starp dažādajām pozīcijām un radītu apstākļus vienprātīgam 19 eirozonas dalībvalstu līgumam.

Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis draudējis vērsties pret Eiropas Savienību (ES) tiesā, ja Grieķija tiks izslēgta no eirozonas.

«ES līgumi neparedz izstāšanos no eirozonas, un mēs atsakāmies to pieņemt,» Varufakis skaidroja Lielbritānijas laikrakstam Daily Telegraph pirmdien publicētā intervijā.

Viņš norādīja, ka Grieķijas dalība eirozonā nav apspriežama.

Atēnas patlaban konsultējas un apsvērs iespēju vērsties Eiropas tiesā.

«Grieķijas valdība izmantos visas mūsu legālās tiesības,» uzsvēra ministrs.

Grieķijas premjers Aleksis Ciprs pavēstījis, ka otrdien neveiks 1,6 miljardu eiro lielo parāda maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam, ja vien pēkšņi nevienosies ar starptautiskajiem kreditoriem.

Grieķijas valdība trešdien īstenotā īstermiņa obligāciju izsolē piesaistījusi finansējumu 1,137 miljardu eiro apmērā, ziņo valsts Parādsaistību pārvaldes aģentūra.

Procentu likme Grieķijas sešu mēnešu obligācijām veidoja 2,97%, tai saglabājoties nemainīgai salīdzinājumā ar līdzīgu obligāciju izsoli 5.augustā.

Kopš iepriekšējās izsoles Grieķijas valdība un starptautiskie kreditori vienojās par trešo valsts glābšanas programmu, kuras vērtība trīs gados sasniegs 86 miljardus eiro.

Taču investoru pārliecības pieaugums šajā laikā nav novērots, ņemot vērā 20.septembrī plānotās pirmstermiņa vēlēšanas pēc tam, kad Aleksis Ciprs pagājušajā mēnesī atkāpās no premjerministra amata saistībā ar nopietnām nesaskaņām viņa vadītājā Syriza partijā par jauno glābšanas programmu.

Pieaugot bažām par Grieķijas iespējamo izstāšanos no eirozonas, Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis ceturtdien paziņojis, ka valsts vairs nav spējīga nodrukāt savu veco valūtu drahmas, jo atbrīvojusies no iespiedmašīnām.

Varufakis intervijā radio ABC sacīja, ka 2000.gadā - gadu pirms pievienošanās eirozonai - Grieķijai nācies atbrīvoties no naudas iespiedmašīnām, lai apliecinātu, ka «šī monetārā savienība ir neatgriežama».

«Mēs sadauzījām iespiedmašīnas,» paziņoja ministrs.

Grieķijā 5.jūlijā notiks referendums par starptautisko kreditoru priekšlikumiem, kurus Varufakis un Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs aicinājuši noraidīt.

Vācija, Francija un Itālija savukārt uzskata, ka referendums patiesībā ir par to, vai grieķi vēlas palikt eirozonā vai to pamest.

Eiropas Komisija (EK) otrdien kā pozitīvu soli atzina dokumentu apmaiņu starp Grieķiju un tās kreditoriem, Atēnām paziņojot, ka tā iesniegusi reformu plānu, lai iegūtu tik ļoti nepieciešamo finanšu palīdzību.

«Starp institūcijām un Grieķijas varasiestādēm notikusi apmaiņa ar vairākiem dokumentiem. Fakts, ka notiek apmaiņa ar dokumentiem, ir laba zīme,» norādīja EK preses pārstāve Annika Breidhārta.

Eiropas Savienības Padomes prezidentūras darbu turpmāk atvieglos Tildes izstrādātais mākslīgā intelekta mašīntulks, informē Tildes mārketinga vadītāja Una Kosīte.

Mašīntulks tika atklāts 29. septembrī Tallinā notikušajā ES Digitālajā samitā, kurā piedalījās visu ES valstu vadītāji un citas augsta līmeņa amatpersonas.

Mašīntulks veidots īpaši Eiropas Savienības Padomes prezidentūrai Igaunijā, lai atvieglotu apjomīgo informācijas tulkošanas darbu un prezidentūras pasākumu dalībnieku saziņu. Mākslīgā intelekta tehnoloģijās balstītais neironu mašīntulks būtiski uzlabo tulkojuma kvalitāti. Dažus tekstus tas var tulkot gandrīz tikpat labi kā cilvēks. Šāda augsta līmeņa pasākumā neironu mašīntulks tiek izmantots pirmo reizi.

Tallinas Digitālā samita laikā 29. septembrī mašīntulks tika prezentēts ES augstākā līmeņa amatpersonām, kur ar to iepazinās Itālijas premjerministrs Paolo Džentiloni, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un citi.