SIA Cita santehnika 2013. gadu noslēgusi ar 13,8 miljonu eiro jeb 9,7 miljonu latu apgrozījumu, tādējādi gada griezumā uzrādot apgrozījuma kāpumu 32,18% apmērā, liecina Lursoft dati.

Savukārt kompānijas peļņa pērn veidoja 58,7 tūkstošus eiro jeb 41,2 tūkstošus latu.

Runājot par pērnā gada nozīmīgākajiem notikumiem, SIA Cita santehnika vadība norāda, ka aizvadītajā gadā lielai daļai no veikaliem veikti renovācijas un ekspozīcijas maiņas darbi, kā arī ieviesta jauna IT sistēma. Šie ieguldījumi arī nav ļāvuši uzņēmumam sasniegt iepriekš plānotos finanšu rezultātus.

2013.gadā SIA Cita santehnika veikusi tirdzniecību septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Gulbenē, Valmierā un Saldū.

Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā valdē darbojas divas amatpersonas – valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Aškinezers un valdes loceklis Oskars Zablockis. SIA Cita santehnika pamatkapitāls veido 1,2 miljonus latu.

Refinansēšanas darījuma ietvaros SEB banka piešķīrusi daudznozaru uzņēmumam SIA Bitateks finansējumu 4,9 miljonu eiro apmērā, informē SEB banka.

Turklāt uzsāktās sadarbības ietvaros veikalu tīklam Cita Santehnika, kurš ietilpst SIA Bitateks uzņēmumu grupā, SEB banka piešķīrusi arī faktoringa līniju 1,2 miljonu eiro apmērā.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts uzsver, ka uzņēmumu finansēšana ir būtiska SEB bankas prioritāte - banka labprāt finansē uzņēmumus, kas iegulda inovācijās un paplašina savu darbību ārzemēs.

SIA Bitateks valdes loceklis Dmitrijs Aškinezers: « Izvēloties sadarbības banku, mums bija svarīgi atrast partneri, kuram varējām uzticēties un kurš varēja piedāvāt abpusēji izdevīgus finansēšanas nosacījumus. Piešķirtais finansējums ļaus mums pārkreditēt esošās saistības un koncentrēties uz biznesa paplašināšanu. Mūsu plānos ir biznesa attīstība Igaunijā un Lietuvā, kam šis finansējums ir būtiska sastāvdaļa.»

Vēsturisko īpašumu uzturēšana ir komplekss pasākumu kopums. Vajadzīgas lielas investīcijas, vien tikai tam, lai ēkas uzturētu kārtībā. Pēdējos gados tajā, lai īpašumi būtu pieejami, esam ieguldījuši aptuveni 14 miljonus eiro, un te pat nav runa par pārbūvēm vai kapitālo remontu. Atbalsts, ko nosaka normatīvie dokumenti, ir niecīgs. Visa valsts grib lepoties ar vēsturiskajiem īpašumiem, bet palīdzēt īsti negrib. Mums jāiegulda miljoni uzturēšanā, bet mēs varam kā nodokļu atlaides dabūt tikai 18 tūkstošus eiro, intervijā laikrakstam Diena norāda SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.

Fragments no intervijas

Jūs domājat, ka valstij vajadzētu vairāk finansiāli iesaistīties vēsturisko ēku uzturēšanā?

Jā, valstij vajadzētu vairāk iesaistīties, un varbūt ne vienmēr jābūvē jaunas ēkas. Piemēram, Kongresu nams ir uzmanības vērta ēka un turklāt atrodas Rīgas bulvāru lokā. Veidojot tajā koncertzāli, mēs Rīgā iegūtu vēl vienu funkcionējošu pērli. Summas, kas nepieciešamas, lai Kongresu namu pārvērstu par koncertzāli, mērāmas daudzos miljonos, bet izdarīt to var. Jautājums ir globāls, vai būvējam ko jaunu, vai uzturam to mantojumu, kas mums ir, un izdarām to kvalitatīvi.

Tādus projektus, kuros ir sadarbība ar privāto investoru, RN patlaban jau īsteno?

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 92 komercķīlas, bet 102 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 209,67 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 143,8 miljardi eiro.

Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 65,87 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devusi SIA Welkom un Jeļena Orlova – 2,84 miljonu eiro apmērā. Ķīlas ņēmēja ir AS Rietumu banka.

Otru lielāko ķīlu devusi SIA Cita Santehnika – 1,8 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi SIA SEB līzings.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Kafe Serviss – 195 tūkstošu eiro vērtībā. Ķīlas ņēmēja ir Nordea Bank AB.

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

No 12. līdz 15.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies izstāde "Māja I 2020", kurā varēs uzzināt par jaunumiem būvniecībā un vērot jaunāko produktu demonstrēšanu.

Četrās izstādes dienās divās hallēs un āra ekspozīcijā ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un risinājumiem mājas būvniecībai no pamatiem līdz jumtam iepazīstinās vadošie ražotāji, tiešie piegādātāji un lielākie būvmateriālu tirdzniecības lielveikali.

Savus aktuālos piedāvājumus "Mājā I" prezentēs vairāk nekā 400 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Šveices, Čehijas un Lielbritānijas.

Būvmateriālus piedāvās ekovates ražotājs "Balticfloc", gāzbetona ražotājs "Bauroc", dabai draudzīgo, cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotājs "CEWOOD", "PAROC", "VASmann" un citi.

Plašā klāstā būs arī apdares materiāli - dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, logi, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan māju fasādēm. Izstādē būs sastopami uzņēmumi "AKB Būve", "Brodoor", "Estēts", "i2", "Kāpņu stils", "PATA kokmateriāli", "Reaton", "Velux" un citi.