Kāpēc TSI varētu būt nepieciešama visa enerģija, ko Rīgas HES saražo vairāku mēnešu laikā? Kā aprēķināt, cik elektromobiļu un uzlādes staciju patiesībā vajadzīgs Rīgai, lai tā neatpaliktu no citām Eiropas galvaspilsētām? Un kā tas viss saistīts ar mākslīgo intelektu (MI)? Par to, kā augstskola “pieradina” MI, mēs runājām ar vienu no vadošajiem Latvijas speciālistiem šajā jomā - profesoru Dmitriju Pavļuku, maģistra programms “Datu analītika un mākslīgais intelekts” direktoru un TSI Datu analīzes un mākslīgā intelekta pētniecības klastera vadītāju.

Dmitrij, kas ļauj mums saukt TSI par līderi mākslīgā intelekta jomā?

- Pirmām kārtām, mēs bijām pirmā augstskola Latvijā, kas piedāvāja augstāko izglītību šajā jomā. Mums ir unikālas izglītības programmas, kas pilnībā fokusētas uz mākslīgo intelektu un izstrādātas sadarbībā ar britu universitāti UWE Bristol. Tā ir bakalaura programma “Datorzinātnes: Mākslīgais intelekts”, kuru īstenojam kopš 2020. gada, un maģistra programma “Datu analītika un mākslīgais intelekts”.

Mākslīgais intelekts (MI) atņems mums darba vietas, tas aizstās vienu vai otru profesiju – šie ir apgalvojumi, kas pēdējā laikā izskan aizvien vairāk, runājot par MI ietekmi uz darba tirgu.

Pavisam nesen “Microsoft” publicēja sarakstu ar 40 profesijām, kuras, visticamāk, tuvākajos gados aizstās MI, izceļot, ka riska grupā ir speciālisti, kuri strādā ar tekstiem, komunikāciju un informācijas apstrādi. Taču svarīgi saprast, ka MI radīs arī jaunas darba vietas, un saskaņā ar ekspertu aplēsēm kopējā bilance būs pozitīva.

Par 7% vairāk darba vietu

Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) ziņojumā par globālajām darba tirgus attīstības tendencēm “Future Jobs Report 2025” īpaša uzmanība pievērsta arī MI ietekmei uz nodarbinātību tuvāko piecu gadu laikā. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam digitalizācijas, tostarp arī MI ietekmē tiks radīti 170 miljoni jaunu darba vietu, bet izzudīs 92 miljoni. Tātad pieaugums būs 78 miljoni darba vietu jeb aptuveni 7%. Lielākā daļa darba vietu (aptuveni 938 miljoni) saglabāsies nemainīgas, kas nozīmē - neraugoties uz tehnoloģiju un citu faktoru radītajām pārmaiņām, lielākā daļa cilvēku turpinās strādāt savās nozarēs.

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Prognozes par radikālām nākotnes izmaiņām mums parasti šķiet “futūristiskas” – interesantas, bet arī nereālas. Tomēr jāatceras, ka būtiskas sadzīves un ekonomikas pārmaiņas bieži ir notikušas mūsu pašu dzīves laikā.

Daudzi no mums noteikti atceras laiku, kad grāmatas un apģērbs netika pirkts internetā, un televīzijā bija pieejams tikai neliels kanālu skaits, ko nodrošināja signāla pārraide no Zaķusalas torņa. Vai arī laiks, kad mēs vēl nebijām pieraduši, ka atvaļinājumu aviobiļešu cenas ir mainīgas, un ir svarīgi izvēlēties labāko mirkli, kad tās pirkt. Mēs visi pie pārmaiņām pieradām un tas notika ātri. Līdzīgas pārmaiņas - pie tam drīz - notiks arī elektrības tirgū, un tās mainīs to, kā patērējam elektrību. Šobrīd elektroenerģijas tirgū ir novērojama vairāku tendenču saplūšana, kas mijiedarbībā pārvērtīs mūsu elektrības patēriņa paradumus.

Proti, šīs tendences ir - mākslīgais intelekts, datu analītika, digitālo tehnoloģiju pieejamība, tiešsaiste faktiski it visur un atjaunojamā enerģija. Tās kopā maina to, kā elektrība tiek ražota, piegādāta un patērēta. Tradicionālajā elektrotīklā elektrība plūda vienā virzienā – no lielām spēkstacijām pie patērētājiem.

Popkultūrā, īpaši filmās, bieži tiek attēlota ideja, ka tehnoloģijas var pārņemt varu un sākt kontrolēt cilvēkus. Šīs tēmas bieži kalpo kā brīdinājums par tehnoloģiju nekontrolētu attīstību vai cilvēku atkarību no tām.

Vienlaikus tās var sekmēt bailes no tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas, lai gan patiesībā to var un vajag izmantot, bet atbildīgi, droši, neaizmirstot arī par dabiskā intelekta nozīmi, jo cilvēks šajā procesā ir galvenais ķēdes posms. Saskaņā ar starptautisku pētījumu tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs saprot, kā darbojas MI – šis rādītājs ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni, kas vēlreiz apliecina – mums jāmācās.

Jau pagājušajā gadsimtā filmu industrija vērsa mūsu uzmanību tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstībai ar tādām filmām kā “Matrix”, kurā stāstīts par simulāciju, ko rada mākslīgais intelekts, lai turētu cilvēkus neziņā, kamēr viņu ķermeņi tiek izmantoti enerģijas iegūšanai, vai “Terminator”, kurā mākslīgais intelekts kļūst pašapzinīgs un sāk karu pret cilvēci, izmantojot robotus (terminatorus). Šajās filmās tehnoloģijas bieži simbolizē cilvēku radītās sistēmas, kas kļūst nekontrolējamas - mākslīgais intelekts, roboti vai datorsistēmas. Popkultūras ietekme, nezināšana vai pieredzes trūkums arī reālajā dzīvē daļā sabiedrības aizvien rada bailes no mākslīgā intelekta un tehnoloģijām kopumā.

Iepirkumi - tā ir gana sarežģīta tēma, to var apliecināt gan iepirkumu veicēji, gan tie, kuriem jāpārliecinās par veikto iepirkumu atbilstību labajai praksei un normatīvu prasībām. Latvijas zinātnieki Valsts pētījumu programmas projektā (VPP) ir pievērsušies šī izvērtēšanas un pārbaužu problēmjautājuma risināšanai ar Mākslīgā intelekta (MI) palīdzību, meklējot un rodot veidus, kā pārbaužu procesu darīt efektīvāku un mazāk laikietilpīgu.

Publisko iepirkumu izvērtēšanā lielu daļu aizņem ekspertu un speciālistu manuāls darbs. Tas ir laikietilpīgs, jo paredz apjomīgu dokumentu salīdzināšanu, novērtēšanu par atbilstību normatīvajiem aktiem, piemēram, vai nav konkurenci ierobežojoši kritēriji, u.c. faktori. Pārbaužu kritēriji vien aizņem vairākus desmitus lapu. Tas ir sistemātisks process, kura veikšanai bieži nepieciešamas vairākas dienas un vismaz divu speciālistu iesaiste.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) Valsts pētījumu programmas projektā pētniekiem deva uzdevumu izvērtēt, vai MI var samazināt manuālā darba slodzi un palielināt izvērtēšanas procesa efektivitāti. VPP projekts "Mākslīgā intelekta metožu piemērotības analīze Eiropas Savienības fondu projektu jomā” meklē risinājumus, kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts (ĢMI) var palīdzēt analizēt Eiropas Savienības fondu projektu iepirkumu dokumentus, lai būtiski uzlabotu valsts un privātā sektorā strādājošo, par iepirkumiem atbildīgo speciālistu darba efektivitāti un kvalitāti.

Mākslīgais intelekts (MI) ir klātesošs mūsu ikdienā, darbā, izglītībā un informācijas apritē, bieži vien mums to nemaz neapzinoties. Vienlaikus ar dažādu risinājumus attīstību aug arī sabiedrības bažas un piesardzība.

Saskaņā ar kompānijas “KPMG” un Melburnas Universitātes 2025. gada pētījumu, 54% cilvēku kopumā nevēlas uzticēties MI, bet 65% novērtē tā sniegtās tehniskās iespējas. Tas liecina, ka cilvēki arvien biežāk sastopas ar MI, bet vienlaikus jūtas nedroši par dažādiem riskiem, ietekmi uz sabiedrību un ētisko izmantošanu. Uzticēšanos iespējams veicināt tikai ar caurspīdīgu normatīvo regulējumu, skaidriem lietošanas principiem un sabiedrības izglītošanu. Šajā attīstības etapā piesardzība ir ne tikai saprotama, bet pat vajadzīga - īpaši laikā, kad pieaug dezinformācijas, dziļviltojumu un datu izmantošanas riski, tomēr svarīgi atcerēties, ka MI pats par sevi nav ļauns vai labs, tam nav jūtu, nodomu vai politiskās pārliecības.

Lai gan lielai daļai no mums programmēšana šķiet ļoti sarežģīta joma, patiesībā tā ir komandu došana datoram tam saprotamā veidā. Taču, pateicoties mākslīgajam intelektam, lai kļūtu par programmētāju, nav jāapgūst kāda no programmēšanas valodām, piemēram, Java vai Python.

Komandas datoram var dot arī mums ierastā komunikācijas veidā, kļūstot par programmētāju piecu minūšu laikā, pat nezinot, ko nozīmē “kodēt”. Mākslīgais intelekts šobrīd būtiska maina pieprasījumu pēc programmētājiem un izmaksas, ar ko nākas rēķināties, lai izveidotu mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu interaktīvu rīku. Lietas, kurās savulaik bija jāinvestē 30 000 līdz 50 000 eiro, šobrīd iespējams īstenot arī par dažiem simtiem eiro.

Nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams

Mūsdienās programmēšana ir iespējama arī bez programmēšanas valodu apguves – teju ikviens var radīt mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu digitālo produktu, vienkārši aprakstot to ar vārdiem. Viens no rīkiem, kas ļauj to īstenot, ir “Lovable”, tas ir kā dizainers un programmētājs vienā, kam var vienkārši izstāstīt, ko nepieciešams izveidot. Plašāk par rīka izmantošanu ir iespējams uzzināt biedrības “Riga TechGirls” bezmaksas mācību programmā “Iepazīsti tehnoloģijas”, un iemēģināt roku tā izmantošanā praksē. Šis ir viens no rīkiem, kas būtiski maina programmēšanas nozari. Ja vēl pirms gada, lai izveidotu, piemēram, interaktīvu platformu klientu datu pārvaldībai, uzņēmumam vajadzēja piesaistīt IT speciālistu vai slēgt līgumu ar kompāniju, kas nodrošina šādus pakalpojumus, šobrīd nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams, piemēram, “man vajag CRM rīku, kas palīdz pārvaldīt klientu datus”. Pieminētais “Lovable” rīks ar mākslīgā intelekta palīdzību izveido lietotnes struktūru, sagatavo dizainu un uzraksta vajadzīgo kodu fonā. Ja kaut kas neapmierina, šim rīkam, tieši tāpat kā programmētājam, var pateikt, ko nepieciešams pārtaisīt, un tas pārtaisīs, pieliks vai noņems funkcijas.

Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī, liecina šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas atbalstītais domes lēmumprojekts.

Gala lēmums par to būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

No 1.oktobra nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa pieaugs par 0,95% līdz 1,18% atkarībā no apsaimniekojamās zonas.

Savukārt no nākamā gada 1.janvāra maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu palielināsies par 2,1% līdz 2,41% atkarībā no apsaimniekojamās zonas.

Līdz ar to no 1.oktobra nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kopējā maksa SIA "Clean R" 1.zonā būs 27,38 eiro par kubikmetru, SIA "Clean R" 2.zonā tā būs 27,67 eiro par kubikmetru, SIA "Lautus vide" 3.zonā - 24,51 eiro par kubikmetru, bet SIA "Eco Baltia vide" 4.zonā - 26,83 eiro par kubikmetru.

Savukārt no 1.janvāra kopējā maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu "Clean R" 1.zonā būs 27,97 eiro par kubikmetru, "Clean R" 2.zonā - 28,25 eiro par kubikmetru, "Lautus vide" 3.zonā - 25,10 eiro par kubikmetru, bet "Eco Baltia vide" 4.zonā - 27,4 eiro par kubikmetru.

Būvniecības nozare saskaras ar milzīgām iespējām un vienlaikus izaicinājumiem – no augošām izmaksām līdz pieprasījumam pēc ātrākiem, zaļākiem un gudrākiem risinājumiem.

Šodien mākslīgais intelekts (MI) piedāvā piecus būtiskus risinājumus, kas ne tikai palīdz pārvarēt šos izaicinājumus, bet arī būtiski uzlabo būvniecības kvalitāti, ātrumu un efektivitāti. Ja šos risinājumus neieviesīsim savlaicīgi, riskējam ar konkurētspējas zudumu gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū.

1. Plānošana: ātrs ceļš no idejas līdz konceptam

Būvniecība nesākas ar cementu un ķieģeļiem – tā sākas ar vajadzību definēšanu, budžetu un telpisko domāšanu. Šajā agrīnajā posmā MI darbojas kā pieredzējis konsultants, kas analizē ievadītos datus, sniedz ieteikumus un modelē dažādus scenārijus. Tas ļauj projektēt efektīvāk jau pašā sākumā, izvairoties no dārgiem pārpratumiem vēlāk. MI spēj radīt pirmos vizuālos konceptus, balstoties uz aprakstu un ģeogrāfisko kontekstu, kā arī palīdz labāk strādāt ar datiem, kas ir pamatā jebkuras būves iecerei. Tas nozīmē dienas, nevis nedēļas, lai redzētu iespējamos risinājumus.

Latvijas ekonomikas izaugsme sākas skolā un skolotāji ir tās galvenie inženieri. Šī nav tikai labskanīga metafora. To apliecina OECD ziņojumi un citi starptautiski pētījumi - izglītības kvalitāte ir tiešā korelācijā ar valsts IKP pieaugumu un nevienlīdzības samazināšanos.

Taču kādu vietu šodienas Latvijas izglītības sistēmā ieņem skolotājs? Kādu atbalstu viņš saņem? Un cik lielā mērā skolotājs jūtas kā nākotnes līdzveidotājs, nevis tikai sistēmas izpildītājs?

Šobrīd, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam, šie jautājumi skan skaļāk nekā jebkad. Tie aktualizējas arī tāpēc, ka pirms jaunā mācību gada vairāk nekā 500 pedagogu tiksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un “Junior Achievement Latvia” organizētajā uzņēmējdarbības izglītības konferencē “Izaugsmes kods 2025”, kas šogad norisināsies 19. un 20. augustā Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Zinātkārei nav vecuma - konference pulcē gan jaunos skolotājus, gan pedagogus ar ilggadēju pieredzi. Turklāt konference organizēta ar mērķi ne tikai papildināt izglītības profesionāļu zināšanas, bet arī dot viņiem spēku un iedvesmu jaunajam mācību gadam.

Saruna ar elektrovairumtirdzniecības nozares flagmani Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu, kurā noskaidrojam, kādas ir jaunākās tendences elektromateriālu tirgū, vai būvniecība kļūs lētāka vai dārgāka, kā jaunās tehnoloģijas sadzīvo ar mākslīgo intelektu.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Jaunattīstības tirgi aizvien turpina piesaistīt fintech uzņēmumu interesi. Potenciāls ir acīmredzams: jaunas, digitāli izglītotas sabiedrības, strauji augoša vidusšķira un ierobežoti banku pakalpojumi. Vienlaikus ir uzņēmēji un investori, kas šīm valstīm met līkumu, aizbildinoties ar augstiem riskiem. No pieredzes fintech jomā teiktu, ka ar visu var tikt galā.

Daudzi no jaunattīstības tirgiem ir milzīgas ekonomikas, lielākas par virkni Eiropas valstu. Bet lielums var būt mānīgs. Svarīgāk reizēm ir tas, kā valsts darbojas kā sistēma - vai ir labi funkcionējošas kredītiestādes, kredītbiroji, efektīvas tiesas, pieejami parādu piedziņas mehānismi, pietiekama sabiedrības digitālā pratība, prognozējami likumdevēji un regulatīvā vide. Šie lielumi maina aizdevumu izsniegšanas pamatprincipus un biznesa operacionālo struktūru.

Tirgos ar vājiem kredītbirojiem un sliktu datu kvalitāti aizdevēji nevar paļauties uz universālām klientu vērtēšanas metodēm. Tā vietā, lai balstītos tikai uz formālu kredītvēsturi, jāspēj atrast un interpretēt plašāku faktoru kopumu – cilvēka digitālo nospiedumu, nodarbinātību un tās stabilitāti, dažādu nelielu maksājumu disciplīnu, pat uzvedību klientam aizpildot kredīta pieteikuma formu mājaslapā. Mērķis nav vienkārši ievākt pēc iespējas vairāk datu, bet identificēt signālus, kas varētu liecināt par klienta spēju pildīt savas saistības.

“INVL Private Equity Fund II”, lielākais privātā kapitāla fonds Baltijā un daļa no Invalda “INVL grupas”, ir parakstījis līgumu par 75% daļu iegādi Igaunijas lielākajā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eesti Keskkonnateenused” (EKT).

Jāatgādina, ka Invalda “INVL grupā” esošajam “INVL Baltic Sea Growth Fond” ir akcijas arī Latvijā strādājošajā vides apsaimniekošanas uzņēmumā “Eco Baltia.” Paredzēts, ka darījums tiks noslēgts līdz 2025. gada beigām. Par tā norisi vēl ir jāsaņem Igaunijas Konkurences padomes apstiprinājums, kā arī jāizpilda citi līgumā iekļautie nosacījumi. Esošie EKT akcionāri (vadība) uzņēmumā saglabās 25% līdzdalību. EKT grupa nodrošina plašu atkritumu apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu klāstu, tostarp sadzīves atkritumu, otrreizējo izejvielu, būvniecības atkritumu, bīstamo atkritumu un bioatkritumu savākšanu un apstrādi, kā arī ielu uzkopšanu. Grupas konsolidētais apgrozījums 2024. gadā sasniedza 77 miljonus eiro, nodarbinot aptuveni 800 darbiniekus.

Pakalpojumu diversificēšanai un vides apsaimniekošanas piedāvājuma paplašināšanai reģionos atkritumu apsaimniekotājs SIA “CleanR” iegādājies 41,25% SIA “Ķilupe” kapitāldaļu, informēja “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Darījums tika īstenots divos posmos – vispirms “CleanR” šā gada februārī iegādājās 10% SIA “Ķilupe” kapitāldaļas, bet maijā “CleanR” palielināja savu līdzdalību SIA “Ķilupe” pamatkapitālā par vēl 31,25% SIA “Ķilupe” kapitāldaļām.

Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Ķilupe” darbojas kopš 1988. gada un specializējas dažādās vides apsaimniekošanas jomās, tostarp sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvgružu pārvaldībā un šķirošanā. Darbības reģions – Ogres novads, Aizkraukles novads, kā arī Rīgas un Pierīgas rajons.

“Šis darījums veicina mūsu stratēģisko mērķi stiprināt klātbūtni un paplašināt vides apsaimniekošanas piedāvājumu reģionos, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu un ilgtspējīgu pakalpojumu pieejamību”, norādīja Valerijs Stankevičs

Zinātņietilpīgo tehnoloģiju uzņēmējdarbības jomas attīstīšana ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prioritātēm un LIAA ar savām programmām turpinās to atbalstīt, konferences “Deep Tech Atelier 2025” atklāšanā uzsvēra LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viņa uzvēra, ka līdz šim Latvija ir apliecinājusi sevi, kā viena no straujāk augošajām “deep–tech” ekosistēmām Eiropā, ko ko apliecina arī vairāku mūsu inovatīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumu "Aerones", "Naco Technologies" un citu piesaistītās ievērojamās investīcijas un sasniegumi starptautiskā mērogā.

Ceturtdien, 15. maijā, Rīgā, Fantadromā, ar Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un LIAA direktores Ievas Jāgeres uzrunām, tika atklāta jau septītā zinātņietilpīgo tehnoloģiju konference “Deep Tech Atelier”. Gadu gaitā šis pasākums ir attīstījies, kļūstot par lielāko šāda veida notikumu Baltijā. Šogad pasākumam reģistrējušies vairāk nekā 2000 viesu no 55 valstīm. Konference turpināsies arī piektdien, 16. maijā.

Digitālās transformācijas laikmetā tehnoloģijas maina mūsu darbu, dzīves ritmu, lēmumu pieņemšanu – un pat cilvēku attiecības. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz ko šodien jārod atbilde – vai mēs spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tās kontrolēs mūs?

Šī dilemma nav tikai filozofiska. Tā ir arī cilvēciska un ļoti praktiska. No vienas puses tehnoloģijas rada ietekmi uz vidi, veicina nevajadzīgu datu ģenerēšanu, taču no otras puses – palīdz taupīt laiku un pat glābt dzīvības.

Tehnoloģijas ir instruments – izvēle ir cilvēka rokās

Jautājums par to, kurš saglabās kontroli patiesībā nav jauns. Jau 1999. gadā mūziķis Prinss kādā no uzrunām aicināja būt apdomīgiem, izmantojot tehnoloģijas, uzsverot - “neļaujiet datoriem jūs izmantot”. 2025. gadā šis brīdinājums ir aktuālāks nekā jebkad. Izmantojot tehnoloģijas neracionāli un nekontrolēti, tās kļūst par mūsu laika zagļiem, kā arī veicina negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Rīgā Fantadroma telpās pirmo reizi Baltijā norisinājās Cloudverse – Cloudfresh rīkots forums, kas vienuviet pulcēja vadītājus no Google Cloud, HubSpot, Asana, GitLab, Cloudflare, Miro, kā arī strauji augošiem uzņēmumiem, kā OLX, MacPaw, MTrading, Laba Group un DelfinGroup.

170+ uzņēmumu līderi dienas garumā dalījās pieredzē par to, kā uzņēmumi šodien gudrāk un drošāk pielāgojas straujajai AI attīstībai un digitālajai transformācijai.

Kāpēc tas ir svarīgi

Mākslīgais intelekts un decentralizēts darbs maina uzņēmējdarbības vidi. Lai turētos līdzi, organizācijām jāmodernizē gan rīki, gan pieejas.

Cloudverse sniedza iespēju platformu pārstāvjiem un biznesa lēmumu pieņēmējiem tikties un atklāti diskutēt par kopīgajiem izaicinājumiem un iespējām.

“Bija patiess prieks ieviest šādu notikuma formātu Baltijā,” saka Cloudfresh mārketinga vadītāja Marija Tkačuka. “Mūsu mērķis nebija tikai rīkot pasākumu – mēs vēlējāmies iedvesmot patiesi svarīgas sarunas par AI, izaugsmi un digitālo infrastruktūru. Un Cloudverse ir tikai sākums.”

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijas vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, 2025. gada ceturtajā ceturksnī visās trīs Baltijas valstīs plāno īstenot savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, piesaistot finansējumu līdz 15 miljoniem eiro.

Tas būs daļa no jaunās obligāciju programmas līdz 50 miljoniem eiro, kas paredzēta grupas tālākai attīstībai un izaugsmei Baltijas reģionā.

Obligāciju emisijā piesaistītos līdzekļus plānots izmantot esošo saistību refinansēšanai un turpmākai izaugsmes finansēšanai, tostarp potenciāliem apvienošanās un iegādes (M&A) darījumiem arī Lietuvā un Igaunijā.

“Mūsu stratēģija 2025.–2027. gadam paredz ilgtspējīgu attīstību un tirgus pozīciju paplašināšanu Baltijas vides pakalpojumu tirgū. Eiropā arvien stingrāk tiek īstenoti aprites ekonomikas un zaļās transformācijas mērķi, kas rada papildu izaugsmes iespējas mūsu nozarei. Obligāciju programma mums ļaus šos plānus īstenot plašākā mērogā, bet investoriem nākotnē tā būs iespēja pievienoties perspektīvai un atbildīgai uzņēmumu grupai. Mēs ticam, ka tā būs investīcija tīrākā rītdienā — sabiedrībai un planētai,” uzsver Juris Gulbis, AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs.

Šonedēļ biroju ēka Talejas ielā 1, kura plašāk pazīstama kā “Valsts Ieņēmumu dienesta” (VID) mājvieta ieguvusi nosaukumu “VALSTS BIROJI”, tādējādi norādot uz nozīmīgām pārmaiņām ēkas lietotāju vidū.

Ēka kļuvusi par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju, tādējādi veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1 turpina mājot Valsts ieņēmuma dienests, kas attālinātā darba ietekmē laika gaitā optimizējuši izmantoto telpu platību vairāk nekā uz pusi (no sākotnējās platības), tādējādi radot iespēju arī citām iestādēm izvietot šeit birojus. Patlaban ēku apdzīvo VID, VNĪ, atsevišķas Latvijas Republikas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aparāta struktūrvienības, kā arī Nodokļu un muitas policija, kas no 2026. gada 1. janvāra nodalās no VID un kļūst par atsevišķu Iekšlietu ministrijas padotībā esošu iestādi. Oktobrī ēkā darbu uzsākusi arī Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde.

Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir izstrādājusi jaunas “Vadlīnijas energoefektivitātes uzlabošanai kultūrvēsturiskajās ēkās”, kas palīdzēs īpašniekiem, arhitektiem un apsaimniekotājiem gudri plānot ēku atjaunošanu, saglabājot to kultūrvēsturisko vērtību, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu.

“Energoefektivitāte kultūrvēsturiskajās ēkās nav tikai tehnisks jautājums – tā ir domāšanas maiņa. Jāskatās uz ēku kā uz sistēmu, šajā gadījumā vēsturisku ēku, kurā ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp vēsturisko mantojumu un mūsdienīgiem klimata un energoefektivitātes risinājumiem. Tikai tā mēs varam nodrošināt, ka mūsu mantojums tiks saglabāts arī nākamajām paaudzēm un to lietošana un komforts atbilstu mūsdienu prasībām,” uzsver VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Vadlīnijas paredzētas kā praktisks instruments, kas palīdz pāriet no fragmentāras “ielāps uz ielāpa” prakses uz sistēmisku, datos balstītu pieeju ēku apsaimniekošanā. Tajās sniegti ieteikumi, kā izvērtēt ēku tehnisko stāvokli, kā veikt energoefektivitātes pasākumus, izvēloties piemērotas tehnoloģijas, neskarot ēku vēsturisko substanci. Dokumentā apkopota VNĪ pieredze un starptautiskā labā prakse, kā arī iekļauti piemēri no valsts īpašumu atjaunošanas projektiem, tostarp Rīgas pils kastelas rekonstrukcijas.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kur elektroenerģijas tirgus ir šobrīd un kā tas mainās. Viens ir skaidrs – šī joma strauji attīstās līdz ar mākslīgā intelekta un viedajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Nākotnē varam sagaidīt gudru ēku, infrastruktūras pārvaldību, kur roku rokā būs kontrolētas izmaksas ar viedu patēriņu, bez pārmaksāšanas.

Kā raksturojiet šī brīža elektromateriālu tirgus attīstību Latvijā un Baltijā?

Baltijā varam novērot tendenci, ka valstij piederošās lielās energokompānijas samazina investīciju apjomus. Igaunijā saistībā ar “Eesti Energy” to var novērot jau otro gadu. Arī Latvijas valdība paziņojusi savus plānus 90% no “Latvenergo” peļņas ieskaitīt valsts budžetā. Ņemot vērā valsts un pašvaldību budžetu situāciju, redzam, ka publiskajā sektorā kopumā samazināsies investīciju projekti. Tāpat arī tiek kūtri apgūts Eiropas Savienības fondu finansējums. Tas likumsakarīgi ietekmēs arī nozari, un var sagaidīt, ka tuvākajos gados galvenais nozares virzītājspēks būs komercsektors un tā attīstītie projekti.

Uzņēmēja Īlona Maska kompānijas "xAI" un "X" pirmdien tiesā iesniegušas prasību pret ASV tehnoloģiju milžiem "Apple" un "OpenAI", apsūdzot tos par pretlikumīgas partnerības izveidošanu, lai ierobežotu konkurenci mākslīgā intelekta un viedtelefonu tirgos.

Teksasas federālajā tiesā iesniegtajā sūdzībā norādīts, ka "Apple" un "OpenAI" noslēguši ekskluzīvu vienošanos, kas padara "OpenAI" izstrādāto "ChatGPT" par vienīgo viedtelefonu "iPhone" operētājsistēmā integrēto mākslīgā intelekta sarunbotu, vienlaikus bloķējot tādus konkurentus kā "xAI" radīto sarunbotu "Grok".

"Šis ir stāsts par diviem lieluzņēmumiem, kas apvieno spēkus, lai nodrošinātu savu turpmāko dominanci pasaulē, ko strauji attīsta spēcīgākā tehnoloģija, kādu cilvēce jebkad ir radījusi - mākslīgais intelekts," teikts tiesā iesniegtajos dokumentos.

"Apple" un "OpenAI" par savu sadarbību paziņoja 2024.gada jūnijā, "ChatGPT" kļūstot par ekskluzīvo mākslīgā intelekta asistentu, kas pieejams ar "Apple" balss asistentu "Siri" un citām "iPhone" funkcijām.