Jaunākais izdevums

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

CEE Top 500 atstāj 2 Latvijas uzņēmumi

CEE Top500 iekļauti 38 Baltijas valstu uzņēmumi – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Salīdzinot ar 2019. gadu, 2 Latvijas uzņēmumi topu ir atstājuši, Igaunija saglabājusi esošo uzņēmumu skaitu topā, toties no Lietuvas topam pievienojušies 7 jauni uzņēmumi.

Raugoties uz reitingiem, visi Latvijas uzņēmumi topā ir pakāpušies uz augstākām pozīcijām, izņemot elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu “Latvenergo”, kas piedzīvojis nelielu kritumu no 263. uz 267.vietu. Starp Latvijas uzņēmumiem visaugstāk topā ierindojas IT produktu vairumtirgotājs “ELKO Grupa” (77. vieta), ķīmisko produktu ražotājs “Uralkali Trading” (89. vieta) un mazumtirdzniecības uzņēmumi “Rimi Latvia” (214. vieta), kam seko “Maxima Latvia” (225. vieta) un metālapstrādes uzņēmums “Severstal Distribution” (294.vieta).

Augstākās pozīcijas Top 500 Igaunijas uzņēmumu vidū ieņem investīciju un holdinga kompānija “Investeeringud OÜ” (223. vieta), bet no Lietuvas – “Maxima Grupe UAB” (19. vieta). Ievērojamu kāpumu augšup piedzīvojis arī Lietuvas uzņēmums “Vilniaus Prekyba UAB”, kas topā ieņem 11. vietu un ierindojas visaugstāk starp visiem Baltijas valstu uzņēmumiem.

Polija – nepārspēta CEE reģiona līdere uzņēmumu topā

Arī 2020. gadā Polija stabili ieņem pirmo vietu gan kompāniju kopskaita ziņā (32.2% no visiem topā iekļautajiem uzņēmumiem nāk no Polijas), gan pēc valstu reitingiem. Kaut arī pandēmija ir atstājusi ietekmi arī uz Polijas uzņēmumiem, tiem joprojām ir lielākie apgrozījuma rādītāji reģionā – kopā 1.6 miljardi eiro. Arī nozaru dažādības ziņā, Polija CEE reģionā ir līdere – topā pārstāvēti Polijas uzņēmumi no ķīmisko un minerālvielu ražotājiem, naftas un plastmasas produktu ražotāji un farmācijas uzņēmumi.

Trīs vadošās nozares veido gandrīz 54% no kopējiem ieņēmumiem

Tāpat kā iepriekšējā kalendārajā gadā, arī 2020. gadā vadošās nozares veido gandrīz 54% no kopējo ieņēmumu rādītājiem. Jau ierasts, ka CEE Top 500 lielākā pārstāvētā nozare ir ķīmisko un minerālvielu ražošana, naftas un plastmasas produktu ražošana un farmācija. Par spīti peļņas kritumam, arī 2020. gadā šo nozaru pārstāvēto 89 kompāniju ieņēmumi bija 133.9 miljardi eiro. Vienlaikus šajā sektorā piedzīvots arī lielākais kompāniju skaita kritums – 8 kompānijas topu ir atstājušas.

Otrā vadošā nozare Top 500 ir automobiļu rūpniecība un transports – topā to pārstāv 84 uzņēmumi (16,8%, kas ir par 5 uzņēmumiem mazāk kā iepriekš). Ieņēmumi šajā nozarē ir samazinājušies (-9.7%), bet tīrās peļņas rādītāji ievērojami krituši (-61.3%).

“Covid-19 ierobežojumu dēļ jaunu automašīnu tirdzniecība pasaulē samazinājās par 13.8%, tas bija sevišķi jūtams Eiropā. Tomēr, pateicoties iepriekšējos gados veiktajām investīcijām, šī nozare ir konkurētspējīga CEE reģionā un jau šobrīd sāk uzrādīt augšupejošas tendences,” stāsta M. Sventickas.

Tirdzniecības sektors kā trešā vadošā industrija Top 500 ir pārstāvēta ar 70 uzņēmumiem (par 3 mazāk nekā iepriekš). Polijā joprojām ir vislielākais patēriņa tirgus CEE reģionā un tajā atrodas arī nozares vadošie uzņēmumi – “Jeronimo Martins Polska” un “Eurocash”.

Kā atzīst M. Sventickas, CEE reģiona izaugsme 2020. gadā bija iespējama pateicoties mājsaimniecību patēriņam, kas 2020. gada otrajā pusē atgriezās jau pavisam stabilā līmenī. Lielāko uzņēmumu apgrozījums katrā industrijā ir audzis par 102 miljardiem eiro (+9.6% ir augstākais pieaugums starp visiem sektoriem), un uzņēmumiem ir izdevies sasniegt arī zināmus rekordus tīrās peļņas rādītājos, kaut nelielus (+2.7%), bet tomēr.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Coface Baltics” vadītāja amatā stājas finanšu un vadības speciālists Mindaugs Sventickas, kurš jau vairākus gadus ir bijis daļa no uzņēmuma.

Šajā amatā viņš nomainīs Mantvīdu Štareiku, kurš ir nolēmis turpināt savu profesionālo karjeru citā jomā.

“Mēs esam iecēluši profesionālu un pieredzējušu ekonomistu par “Coface Baltics” vadītāju. Viņš ir veicinājis arī uzņēmuma darbības paplašināšanu Baltijā, kā arī daudzus gadus palīdzējis stiprināt uzņēmuma darbību starptautiskajos tirgos. Mēs augstu vērtējam Mindauga profesionālās un vadības kompetences, kā arī esam priecīgi, ka varam viņam uzticēt tirdzniecības kredītu apdrošināšanas biznesu visās Baltijas valstīs,” saka Jaroslavs Javorskis, “Coface” izpilddirektors Centrāleiropā.

Pirms “Coface Baltics” vadības pārņemšanas, pēdējos divus gadus M. Sventickas vadīja “Coface PKZ”, kompānijas strukvienību Slovēnijā, kur viņš joprojām saglabās valdes locekļa pozīciju. Kopš 2005. gada M. Sventickas uzņēmumā ir ieņēmis dažādus vadošus amatus: līdz 2016. gadam viņš bija Risku parakstīšanas departamenta direktora vietnieks un pēc tam arī direktors, bet no 2016. līdz 2019. gadam M. Sventickas vadīja Baltijas Risku parakstīšanas departamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kāpēc uzņēmumi Baltijas valstīs strauji pāriet uz elektronisko parakstīšanos?

Sadarbības materiāls, 04.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko procesu un pakalpojumu kvalitāte strauji uzlabojas. Tāpēc organizēt biznesa procesus Baltijas valstīs tieši biznesa administēšanas kontekstā vēl nekad nav bijis tik vienkārši. Elektroniskie paraksti jeb e-paraksti drošās digitalizācijas procesā ir kļuvuši par tādiem kā elites vienību karavīriem. Kāpēc? Jo e-parakstus ir gandrīz neiespējami viltot vai izmantot ar atpakaļejošu datumu.

Digitālajiem rīkiem ir milzīga ietekme uz uzņēmuma nākotni. Pēdējo gadu laikā piedzīvojām un realizējām strauju digitālo transformāciju. Kombinējot dažādus digitālos rīkus, uzņēmumi savā rīcībā ieguva jaudīgus instrumentus, kas ļauj atteikties no dokumentu drukāšanas, skenēšanas un sūtīšanas pa pastu. Tādējādi arī klientiem uzņēmumi var nodrošinot augstākās klases pieredzi. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, ja patiešām ir vēlme radīt nevainojamus elektroniskos procesus. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums strādā visās trijās Baltijas valstīs vai tikai vienā.

Daudzas aptaujas apliecina, ka dažādu administratīvu procedūru veikšana ļoti bieži darbiniekiem atņem laiku, ko citkārt varētu ieguldīt efektīvāk un tiešām savu darba pienākumu veikšanai. Nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka rūpes par dokumentu apriti tādā pat veidā, kā tas notika pirms desmit gadiem, aizņem pārāk daudz laika. Piemērām, dokumentu drukāšana un parakstīšana ar roku, skenēšana un nosūtīšana pa pastu vai, izmantojot kurjera pakalpojumus, ir sarežģīta un lieka. Tomēr dažādu aptauju dati rāda, ka vairāk nekā 50% uzņēmumu joprojām izdrukā dokumentus tikai tāpēc, lai tos parakstītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Dzelzceļa gada (2021) pasākumu programmas ietvaros Rīgā ceļā uz Lietuvu 21.septembrī pieturēja “Eiropas savienošanas ekspreša” Baltijas vilciens (Baltijas vilciens).

Ar vilcienu Rīgā ieradās trīs Baltijas valstu satiksmes ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viesi iepazinās ar “Rail Baltica” būvniecības darbu progresu un gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā. Ministri kopā ar “Rail Baltica” projekta nacionālajiem ieviesējiem sagatavoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko plānots iemūrēt stacijas ēkas pamatos.

Pagājušajā gadā, uzsākot būvniecības darbus Rīgas Centrālajā stacijā, pamatakmens likšanas pasākums tika atlikts uz laiku līdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Otrdien, pildot doto solījumu, tika sagatavota laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, ko plānots ielikt “Rail Baltica” stacijas pamatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešo gadu pēc kārtas “Mēness aptieka” ir mīlētākais un atbildīgākais zīmols farmācijas nozarē Latvijā un ierindojas augstajā 35. vietā Latvijas zīmolu top 50 no kopumā 323 zīmoliem, kas aktīvi darbojas Baltijas tirgū.

“Mēness aptieka” arī iekļuvusi cilvēcīgāko (Human kategorija) zīmolu TOP 50. Tādējādi iedzīvotāji ir īpaši novērtējuši aptieku uzņēmuma un farmaceita lomu veselības krīzes apstākļos, uzņēmuma sociāli atbildīgās rīcības un atbalstu sociālās atbildības projektos, no kuriem vērienīgākais šobrīd ir Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsponsora statuss.

“Paldies ikvienam "Mēness aptiekas" klientam un visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri novērtējuši mūsu farmaceitu profesionalitāti, kompetenci un tieši "Mēness aptiekā" saņemto farmaceitiskās aprūpes vērtību! Trešo gadu pēc kārtas šis novērtējums spēcina izaugsmei, nostiprinot veselības aprūpes neatņemamās sastāvdaļas – farmaceitiskās aprūpes – pieejamību Latvijā. Tas apliecina mūsu komandas profesionalitāti, kā arī atbildību, strādājot veselības aprūpes jomā krīzes laikā. Domāju, ka tieši daudzpusīgas profesionālās komandas darbs ir šī vērtējuma pamatā, taču panākumi nebūtu iespējami bez klientiem, kas šo gadu laikā apbalvojuši mūs ar vislielāko un nenovērtējamāko dāvanu – savu uzticību. Galvenie augstā novērtējuma veidotāji ar savu ikdienas darbu ir farmaceiti, kuru veikumu atbalstām ar iedzīvotājiem viegli uztveramiem veselībai nozīmīgas aptiekas informācijas piedāvājumiem, pieejamību, kā arī dažādiem dinamiskajiem jauninājumiem farmaceitiskās aprūpes servisam, rūpējoties par visplašākā aptiekas produktu sortimenta pieejamību Latvijā,” saka "Mēness aptiekas" valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Scandagra Group, bioloģisko graudu tirdzniecības nozares līderis Baltijas valstīs, saņem 30 miljonu eiro aizdevumu no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas

Sadarbības materiāls, 17.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ir piešķīrusi 30 miljonu eiro apgrozāmo līdzekļu aizdevumu Scandagra Group, bioloģisko graudu tirdzniecības nozares vadošajai uzņēmumu grupai Baltijas valstīs. Tas ir uzskatāms par atbalstu ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses ieviešanai Baltijas valstīs ar mērķi uzlabot bioloģiskās lauksaimniecības efektivitāti un samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju.

Vidi saudzējošs kurss 15 gadu garumā

„Bioloģisko graudu nozare ir viens no uzņēmumu grupas prioritārajiem darbības virzieniem kopš Scandagra Group darbības sākuma. 2021. gadā mēs atzīmējām 15. gadadienu šīs nozares līdera lomā Baltijas valstīs. Mēs uzskatām ERAB aizdevumu ne vien par atbalstu mūsu uzņēmumu grupas komercdarbībai, bet arī par labāku iespēju mūsu partneriem lauksaimniekiem virzīties ilgtspējīgas un vidi saudzējošas lauksaimniecības prakses virzienā,” Scandagra Group izpilddirektors Julius Puodžiuvelis.

Izpilddirektors arī uzsvēra, ka ilgtspējīga lauksaimniecība ir Eiropas Savienības stratēģijas „No lauka līdz galdam” pamatelements, lai sasniegtu 2030. gada mērķi – 25% ES lauksaimniecības prakses tiek realizēts ilgtspējīgā un vidi saudzējošā veidā. Šādas stratēģijas īstenošanai nepieciešams palielināt bioloģisko graudu pieprasījumu, tādējādi stimulējot turpmāku pāreju no konvencionālās lauksaimniecības uz bioloģisku un vidi saudzējošu lauksaimniecības praksi. ERAB aizdevums Scandagra Group būs tieši šāds visaptverošs stimuls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup būs viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijas biržas vēsturē, kas gandrīz visas akciju sākotnējo publisko piedāvājuma (IPO) tikšanās un komunikāciju ar potenciālajiem investoriem organizēs ar moderno tehnoloģiju palīdzību virtuālajā vidē.

AS DelfinGroup laika posmā no 22. septembra līdz 11. oktobrim rīkos gan privātus, gan publiskus digitālos investīciju vebinārus privātajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vebināri un interaktīvas prezentācijas privātajiem investoriem būs pieejamas gan Nasdaq Riga, gan LHV Bank, gan citās platformās.

Vebināru mērķis ir mudināt Baltijas valstu iedzīvotājus investēt vietējā kapitāla tirgū, kā arī iepazīstināt privātos investorus ar AS DelfinGroup šoruden plānoto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.

Tostarp publiska virtuālā konference Nasdaq Riga platformā pilnīgi visiem interesentiem un Baltijas valstu investoriem notiks 28. septembrī plkst. 11:00 angļu valodā un plkst. 13:00 latviešu valodā (Rīgas laiks). Vebināru vadīs un uz jautājumiem atbildēs AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš un valdes loceklis Kristaps Bergmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu, kurā arī šoreiz Latvijas lielāko uzņēmumu saraksts “pagarināts” līdz tūkstotim, lai detalizētāk apjaustu gan sasniegumus, gan pandēmijas ietekmi uzņēmējdarbībā 2020.gadā.

Aizvadītajam un šim gadam bija jāpaiet Latvijas atjaunotās neatkarības 30 gadu noskaņā. Diemžēl pandēmija ieviesusi izmaiņas laika uztverē, dienaskārtībā un spēles noteikumos biznesam. TOP500 iekļauto uzņēmumu darbības rezultāti ir kā labs pamats arī turpmākajai Latvijas attīstībai, pamats, ap kuru augt un attīstīties arī pārējam biznesam, tostarp uzņēmumiem, kuri varbūt nekad neizaugs līdz lielāko TOP500 vai TOP1000 līmenim, taču kuru radītie produkti vai sniegtie pakalpojumi ir būtiski gan lielo uzņēmumu darbībai, gan darbaspēka vēlmei dzīvot un strādāt tieši Latvijā.

Žurnāla Dienas Bizness abonenti TOP500 izdevumu saņem šodien, 21.decembrī kopā ar jaunāko iknedēļas žurnālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī reģistrēti 669 jauni uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Tas ir mazāk nekā šī gada jūlijā, kad reģistrēti 724 jauni uzņēmumi, kā arī mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Gandrīz puse no visiem jaunajiem uzņēmumiem augustā reģistrēti Rīgā, savukārt mazākais skaits – Zemgalē un Latgalē.

Neskatoties uz mazāku jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu augustā, kopējais šī gada pirmajos astoņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits ir lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Lursoft aprēķinājis, ka šogad laika periodā no janvāra līdz augusta beigām reģistrēti 6230 jauni uzņēmumi, kamēr 2020.gadā šajā pašā periodā – 5973.

Šogad ne tikai reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn, bet arī to kopējais pamatkapitāls bijis teju divas reizes lielāks. Lursoft izpētījis, ka šogad reģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis 89,79 milj. EUR, no tiem 27,73 milj. EUR veido augustā reģistrētie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu

LETA, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu, intervijā norādīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Viņa uzsvēra, ka kopumā Lietuvas pozīciju par to, ka no Baltkrievijas elektroenerģiju iepirkt nedrīkst, atbalsta arī Latvijas un Igaunijas valdība, taču pašlaik diskusija novirzījusies uz jaudu un importa mazināšanu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas.

Kurevska atklāja, ka regulatora loma šajā jautājumā ir saistīta ar ekonomisko izvērtējumu - atbilstoši nacionālajam regulējumam SPRK saskaņo pārvades operatoru sagatavotu metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas jaudas uz Latvijas-Krievijas robežas.

"Par metodikas saturu un kompromisu starp Baltijas valstīm virzību uzņēmās darba grupa, kurā līdztekus Baltijas valstu atbilstīgajām ministrijām, pārvades operatoriem un regulatīvajām iestādēm bija iesaistīti arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Šajā grupā, kurā regulatori ir vairāk klausītāja lomā, pēc ilgstošām diskusijām un pirms darbu sāka Astravjecas atomelektrostacijas (AES), tika panākta vienošanās par konkrētiem risinājumiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka Baltijas valstīs netiek importēta elektroenerģija no Baltkrievijas," stāstīja Kurevksa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīciju piesaistē ir vērojamas pozitīvas tendences, kuras ietekmēs ne tikai šā gada, bet arī turpmāko gadu rādītājus, informē Ekonomikas ministrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir sniegusi atbalstu 31 investīciju projektam, kopējā plānoto ieguldījumu summa Latvijas ekonomikā pārsniegs 500 miljonus eiro un tiks izveidotas vismaz 2224 jaunas darba vietas.

“Neskatoties uz smago un izaicinājumiem sarežģīto gadu, mūsu uzņēmēji ir demonstrējuši izcilu sniegumu eksportā, ko ir veicinājušas arī Ekonomikas ministrijas atbalsta iniciatīvas. Vienlaikus liels fokuss bija arī investīciju piesaiste kopā ar LIAA. Jau iepriekšējā gadā, kad investīciju apjomi Eiropā kritās, spējām uzrādīt labākos rādītājus pēdējo septiņu gadu laikā. Šis gads investīciju piesaistē uzrāda vēl lielāku uzrāvienu, kur veiksmīgi nostrādāja arī valdības īstenotā politika, ieviešot “Zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem. Pirmajos deviņos mēnešos piesaistīto investīciju apjoms ir divas reizes lielāks kā iepriekšējā gadā, sasniedzot jau 500 miljonu eiro,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas nekustamo īpašumu tirgus satricinājumu laikā pieaug

Olga Rudzika, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nozares attīstībā šis ir interesants laiks, jo visas pazīmes liecina, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu ir beigusies.

Lai gan tai bija un joprojām ir ievērojama ietekme uz pasaules ekonomiku, nekustamā īpašuma nozare no pandēmijas varētu iegūt visvairāk. Ierobežojumu dēļ cilvēki pavadīja mājās vairāk laika nekā jebkad iepriekš, kas rosināja novērtēt savu dzīves vidi un ieguldīt tās kvalitātes uzlabošanā.

Mājokļu nozare ir izturīga pret pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, jo tirgus galvenie dzinējspēki – pieejamība, finansējums un ekspektācijas joprojām ir augstā līmenī. Baltijas galvaspilsētu nekustamā īpašuma tirgus aug, un, pēc analītiķu domām, nav gaidāms, ka šī izaugsme mazināsies. Vismaz ne drīzumā.

2021. gada perspektīvas dod pamatu investoru optimismam

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Scandagra Group” nostiprina savas pozīcijas Baltijas valstīs: līgums ar „Avena” par graudu tirdzniecības biznesa iegādi

Sadarbības materiāls, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem graudu tirdzniecībasuzņēmumiem Baltijas valstīs — „Scandagra Group” — parakstīja līgumu ar Somijas kapitālgrupas „Apetit Group” meitas uzņēmumu „Avena Nordic Grain” par graudu tirdzniecības biznesa iegādi. Noslēdzot šo darījumu, „Scandagra Group” kļūst par „Avena” biznesa un aktīvu īpašnieku Lietuvā un Igaunijā.

Vairāk pakalpojumu lauksaimniekiem no viena sadarbības partnera

„Šis līgums mums palīdzēs nostiprināt „Scandagra Group” pozīcijas Lietuvā un Igaunijā , kā arī paplašināt mūsu klientu loku. Turklāt tas pavērs mūsu uzņēmumu grupai iespējas panākt lielāku efektivitāti ne tikai cilvēkresursu, bet arī esošo noliktavu optimālu izmantošanu . Mēs kā sadarbības partneris lauksaimniekiem varēsim nodrošināt pieeju vairākiem pakalpojumiem un precēm. Mūsu uzņēmumu grupai ir labi attīstīts noliktavu tīkls Baltijas valstīs, un mūsu biznesa ķēdē ietilpst arī lopbarības ražošana, savukārt „Avena” uzņēmums nodarbojas tikai ar graudu iepirkšanu,” stāsta „Scandagra Group” izpilddirektors Julius Puodžiuvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Orkla", kam pieder ražotnes arī Latvijā, jau vienpadsmito gadu iekļauts "Dow Jones" ilgtspējas indeksā, kur kompānija iekļuvusi starp 10% vadošo pārtikas uzņēmumu ilgtspējas jomā Eiropā.

“Tas ir svarīgs apliecinājums mūsu ilgtspējas darbam. Esmu lepns par “Orklas” darbiniekiem un par iesaistīšanos un pūlēm, kas tiek ieguldītas, lai nodrošinātu, ka mēs esam līderi ilgtspējības jomā,” saka “Orkla” prezidents un izpilddirektors Jāns Ivars Semličs.

Dow Jones ilgtspējas indekss tiek uzskatīts par pasaulē nozīmīgāko reitingu uzņēmumu vides un sociālās atbildības rādītāju novērtēšanā, un tas ir nozīmīgs etalons investoriem un citām ieinteresētajām personām, novērtējot uzņēmumu nefinansiālo darbību.

Dow Jones ilgtspējības indekss novērtē uzņēmumu sniegumu trīs galvenajās kategorijās: atbildīgums pret vidi, laba pārvaldība un iesaiste sabiedrībā (ESG).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielāka valsts un nebanku finanšu uzņēmumu partnerība veicinās mazā biznesa attīstību

Linas Armalys, “Noviti finance” izpilddirektors, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Titanium plāno kļūt par vienu no nekustamo īpašumu investīciju līderiem Baltijā

Db.lv, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas investīciju kompānija Titanium ir uzsākusi strauju ekspansiju Baltijas valstīs un tuvāko gadu laikā plāno kļūt par vienu no nekustamo īpašumu investīciju līderiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonds šā gada nogalē uzsāka sava Baltijas nekustamo īpašumu portfeļa veidošanu, iegādājoties pirmos divus tirdzniecības centrus Latvijā un Igaunijā. Novembrī par vairāk nekā 40 miljoniem eiro Rīgā tika nopirkts tirdzniecības centrs Ozols, savukārt pirms tam oktobrī Titanium iegādājās Viimsi Market ēku Tallinā.

Pārdots tirdzniecības centrs Ozols Rīgā  

KS Holding, nekustamo īpašumu uzņēmums, kura līdzīpašinieki ir “Kesko”, Artūras Rakauskas...

Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonds šobrīd risina sarunas vēl par vairāku īpašumu iegādi un portfeļa paplašināšanu, kas nodrošinātu fonda ambīcijas tuvāko gadu laikā izaugt par vienu no lielākajiem nekustamo īpašumu investoriem Baltijā gan privātajā, gan publisko pakalpojumu sektorā.

“Izveidojot Titanium Baltijas nekustamo īpašumu fondu, par primāro mērķi izvirzījām kvalitatīvu komercīpašumu iegādi ar labiem nomas līgumiem. Otrs virziens, kurā redzam lielu potenciālu, ir sadarbība ar valsts un pašvaldību sektora institūcijām, kas iedzīvotājiem sniedz sabiedriskos pakalpojumus. Titanium portfelī šobrīd ir gandrīz 150 valsts sektora īpašumi visā Somijā – klīnikas, pansionāti, bērnudārzi u. c. Mēs uzskatām, ka šajā nekustamo īpašumu segmentā ir liels izaugsmes potenciāls arī Baltijas valstīs," teic Titanium nekustamo īpašumu portfeļa vadītājs Sīms Rozentāls (Siim Rosenthal).

Pēc S. Rozentāla domām, šāds sadarbības modelis ļauj daudz efektīvāk izmantot valsts un pašvaldības līdzekļus, ieguldot budžeta līdzekļus vairāk cilvēkos un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, nevis ēku celtniecībā un apsaimniekošanā. Šis modelis jau plaši tiek izmantots Somijā, kur tas ir pierādījis savu efektivitāti.

“Agrāk investīcijas ēkās veidoja ļoti ievērojamu daļu Somijas pilsētu un pašvaldību budžetos, savukārt tagad priekšroka tiek dota telpu nomai un investīcijām publisko pakalpojumu nodrošināšanā. Pašvaldībām pašām vairs nav jāiegulda ievērojami budžeta līdzekļi ēku būvniecībā un tādejādi atbrīvojas finansējums, ko ieguldīt iedzīvotājiem svarīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanā.”

Titanium Oyj ir Somijas finanšu un investīciju kompānija, kuras pārvaldītie aktīvi 2021. gada jūnija beigās veidoja 1,4 miljardus eiro. Titanium lielākais speciālais ieguldījumu fonds ir Special Mutual Fund Titanium Care Real Estate, kas investē veselības aprūpes un labklājības nozares nekustamajos īpašumos Somijā (fonds aktīvi šobrīd veido 652 miljonus eiro).

Jaunizveidoto Titanium Baltijas nekustamo īpašumu pārvalda Titanium Oyj meitasuzņēmums Titanium Rahastoyhtiö Oy. Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonda pirmie iegādātie īpašumi Baltijā ir tirdzniecības centrs Viimsi Market Igaunijā un 30 000 kvadrātmetru lielais tirdzniecības centrs Ozols Rīgā, kam ir BREEAM vides sertifikāts. Tā galvenie nomnieki ir Kesko-Senukai veikals un Rimi hipermārkets, savukārt citos un mazākos nomas īpašumos ietilpst Hesburg ātrās ēdināšanas ķēde, Benu aptieka un vairāki citi mazumtirgotāji.

Savukārt Viimsi Market ir desmit nomnieki, no kuriem lielākie ir lielveikals Rimi un Vīmsi pašvaldības bibliotēka. Centrs uzbūvēts 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup uzsāk IPO biržā Nasdaq Riga

Db.lv, 27.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup otrdien, 28. septembrī, uzsāk akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) biržā Nasdaq Riga. Pieteikties uzņēmuma IPO akcijām būs iespējams līdz 11. oktobrim.

Privātajiem investoriem un institucionālajiem investoriem būs iespēja parakstīties kopā uz 7,300,000 jaunām uzņēmuma akcijām. Uzņēmumam ir opcija palielināt kopējo akciju piedāvājumu vēl par 1,095,000 akcijām, tādējādi kopējam emitējamam akciju skaitam publiskajā piedāvājumā sasniedzot 8,395,000 akcijas. Vienas akcijas cena ir 1,52 eiro. Minimālais akciju parakstīšanās apjoms vienam investoram: sākot no 1 akcijas.

IPO varēs piedalīties jebkurš privātais investors no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas un institucionālie investori no Latvijas un atsevišķi izvēlētām Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm, kā arī citi institucionālie investori saskaņā ar akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) prospektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaules lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos, ja vērtē kopējās cenu pieauguma līknes, ir bijis ļoti veiksmīgs.

Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija, un uzņēmējdarbību bremzēja dažādi ierobežojošie pasākumi, jauno uzņēmumu skaits pērn nedaudz palielinājies.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2021. gadā Latvijā reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, kas ir par 288 vairāk nekā gadu iepriekš.

Lursoft pētījis, kurās pašvaldībās jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pērn palielinājies visstraujāk, kā arī skatījis, kā mainījies likvidēto uzņēmumu skaits sadalījumā pa pašvaldībām.

Līdz ar jaunreģistrēto uzņēmumu dinamikas līknes augšupeju, jaunu uzņēmumu skaits 2021. gadā audzis vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām. Lursoft izpētījis, ka pērn, salīdzinot ar 2020.gadu, vairāk jaunu uzņēmumu reģistrēts 28 pašvaldībās, savukārt Gulbenes novadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits saglabājies nemainīgs, jo gan 2021., gan arī 2022. gadā reģistrēti 70 jauni uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru