Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta izpētes posmam piešķirti 6,8 miljoni eiro no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), informē Latvijas gāzes sadales sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta īstenotāji, Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori - Latvijas "Conexus", Somijas "Gasgrid Vetyverkot", Igaunijas "Elering", Lietuvas "Amber Grid", Polijas "Gaz-System", Vācijas "Ontras" un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra CINEA - ir parakstījuši granta līgumu par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu atbalstu Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projektam.

Šī sadarbība atspoguļo kopīgu apņemšanos veidot noturīgu un ilgtspējīgu enerģētikas nākotni Baltijas jūras reģionā, norāda kompānijā, piebilstot, ka koridora mērķis ir atbalstīt atjaunojamā ūdeņraža tirgus attīstību un integrēt to Eiropas nākotnes enerģijas sistēmā.

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") šogad gāzes pārvades tīkla attīstībā un uzturēšanā ieguldīs 5,7 miljonus eiro, informē "Conexus" pārstāvji.

Plānots, ka tiks veikta gāzesvadu diagnostika, kā arī nepieciešamo remontu un sistēmas elementu rekonstrukcijas un pārbūves darbi, tādējādi stiprinot dabasgāzes pārvades infrastruktūru un nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu gāzes piegādi.

Šogad plānota iekšējā diagnostika pārvades gāzesvada Rīga-Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) pirmajā un otrajā līnijā, kā arī pārvades gāzesvadu posmu diagnostika ar magnētiskās tomogrāfijas metodi 200 kilometru garumā. Tāpat tiks veikti remontdarbi, tostarp pretkorozijas izolācijas atjaunošana vairāk nekā septiņu kilometru posma garumā, kā arī dažādu posmu remontdarbi pārvades gāzesvados Rīga-Paņeveža, Vireši-Tallina un Iecava-Liepāja.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas procesā marta beigās uz pamatiem uzstādīts ASV ražotais gāzes pārsūknēšanas agregāts "Solar Turbines Titan 130", informēja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvji.

Gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšana ir svarīgs solis Inčukalna krātuves modernizācijā, kas tiek īstenota Eiropas kopējās nozīmes investīciju projektā, norāda kompānijas pārstāvji, piebilstot, ka jaunā iekārta būtiski paaugstinās krātuves darbības efektivitāti un drošību, ļaujot pārsūknēt līdz 15 miljoniem kubikmetru dabasgāzes diennaktī.

"Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norāda, ka apjomīgais krātuves modernizācijas projekts tuvojas noslēgumam, un viens no svarīgākajiem darbiem bija jaunā gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšana. Iekārta, kas ir 120 tonnu smaga, aprīkota ar turbīnas tipa dzinēju un diviem centrbēdzes kompresoriem, ļaus būtiski uzlabot dabasgāzes plūsmas efektivitāti.

Elektronerģijas ražošanas apjomu svārstības ietekmējušas dabasgāzes patēriņu Latvijā, kas pirmajā ceturksnī samazinājies par 10 %, sasniedzot 3,8 TWh, liecina vienotā gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) apkopotie rezultāti par darbības rezultātiem 2025. gada pirmajos trīs mēnešos.

Vienlaikus par 18% pieaudzis kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā, atspoguļojot uzņēmuma infrastruktūras nozīmīgo lomu reģionālā mērogā.

Conexus apgrozījums pārskata periodā sasniedzis 26,3 miljonus eiro, kas ir par 12 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Pārskata perioda beigās – 2025. gada 31. martā – Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) bija noglabāta dabasgāze 9,3 TWh apjomā (ieskaitot energoapgādes drošuma rezerves 1,8 TWh), kas ir par 16% mazāk nekā pērn šajā laikā. Jāuzsver, ka šī gada pirmo trīs mēnešu periodā Latvijas gāzes sistēmā tika ievadīti 0,04 TWh Latvijā ražota biometāna. Neskatoties uz dabasgāzes patēriņa samazinājumu, kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā ir pieaudzis līdz 8,6 TWh, kas ir par 18 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.2025. gada pirmajos trīs mēnešos Conexus ir nodrošinājis nepārtrauktu dabasgāzes piegādi Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vajadzībām. Dabasgāzes piegādes no Inčukalna PGK sasniedza 7 TWh, kas ir par 3% vairāk nekā pērn, bet no Lietuvas tika saņemtas 1,6 TWh, kas ir 3 reizes vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Vienotā gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) apgrozījums 2025. gadā sasniedzis 74,1 miljonu eiro, kas ir par 22 % mazāk nekā 2024. gadā, liecina uzņēmuma nerevidētais finanšu pārskats par aizvadīto gadu.

Neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmums pērn sasniedzis 23,51 miljonu eiro neto peļņu, kas ir otrs augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. 2025. gadā “Conexus” nodrošināja nepārtrauktu dabasgāzes piegādi Latvijas lietotājiem, kā arī dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumus Lietuvas, Igaunijas un Somijas vajadzībām.

Dabasgāzes piegādes no Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) tika veiktas 11,3 TWh apjomā, kas ir par 4 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kopumā no Lietuvas saņemtais dabasgāzes apjoms gada laikā sasniedza 11,3 TWh, kas ir par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet no Somijas tika saņemta dabasgāzes 2,7 TWh apjomā. Kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā pārskata periodā sasniedza 25,5 TWh, kas ir par 1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) šodien Džūkstē ir atklājis Latvijā pirmo publiski pieejamo biometāna ievades punktu, kas ir nozīmīgs solis biometāna ražošanas veicināšanai valstī.

Šis risinājums padara dabasgāzes pārvades sistēmu pieejamu arī biometāna ražotājiem, kuriem nav tieša pieslēguma pārvades sistēmai, tādējādi sekmējot atjaunīgās enerģijas integrāciju energosistēmā. Tiek prognozēts, ka Džūkstes punktā gadā varētu tikt ievadīti līdz pat 10 miljoniem normālkubikmetru (Nm³) jeb 100 GWh biometāna gadā.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 1,7 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Biometāna ievades punkts Džūkstē darbojas pēc virtuālā gāzesvada principa – biometāns tiek saspiests un transportēts konteineros no dažādiem reģiona ražotājiem līdz ievades punktam. Šāda centralizēta pieeja ļauj apvienot vairākus piegādātājus, tajā skaitā mazākus biometāna ražotājus, kuriem nav ekonomiski pamatoti izbūvēt autonomu tiešo pieslēgumu gāzes pārvades sistēmai. Tieši tāpēc jaunatklātais biometāna ievades punkts būtiski paplašina iespējas iesaistīties atjaunīgās enerģijas tirgū.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) ietilpība būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu, un tās šī brīža piepildījums, aptuveni 56% no krātuves tehniskās ietilpības, neliecina par paaugstinātiem gāzes apgādes riskiem apkures sezonas laikā, aģentūrai LETA norādīja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Ministrijā skaidroja, ka, vērtējot Inčukalna PGK piepildījuma rādītājus, ir jāņem vērā, ka krātuves ietilpība būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu apkures sezonā, un daļa no krātuves lietotājiem ir arī ārvalstu komersanti, kuri dabasgāzi krātuvē uzkrāj savu klientu apgādei vai arī tālākai pārdošanai ziemas sezonā, tāpēc krātuves piepildījuma rādītājs, kas šobrīd veido aptuveni 56% no krātuves tehniskās ietilpības, nav uzskatāms par rādītāju, kas norāda uz paaugstinātiem dabasgāzes apgādes riskiem apkures sezonas laikā.

Papildus KEM pārstāvji norādīja, ka 2025.gada iesūknēšanas sezonā dabasgāzes krātuves sistēmas operators ir noteicis arī lielāku krātuves maksimālo jaudu nekā vairākos iepriekšējos gados - piemēram, 2020.gadā krātuves tehniskā jauda bija 21,52 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kas ir par 3,3 TWh mazāk nekā noteiktais apjoms šobrīd. Ministrijā skaidroja, ka dabasgāzes krātuves maksimālās ietilpības apjomus galvenokārt ietekmē tās ekspluatācijas režīmi iepriekšējos gados, kā arī krātuvē un pārvades sistēmā veicamo remontdarbu un rekonstrukcijas darbu grafiks un norise.

Turpmāk elektroenerģiju biržā varēs pirkt un pārdot 30 minūtes pirms piegādes, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Uzņēmumā informē, ka 2025. gadā Baltijas reģionā saules un vēja elektrostacijas saražoja 44% no kopējās ģenerācijas, un pārskatāmā nākotnē tās kļūs par galveno elektroenerģijas ražošanas veidu.

Tomēr saules un vēja elektrostaciju izstrāde ir atkarīga no laika apstākļiem, bet laika apstākļu prognozes precizitāte ir augstāka īstermiņā, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka elektroenerģijas tirgū ir iespējams pirkt un pārdot elektroenerģiju tuvāk piegādes brīdim. Tādējādi, turpinot elektroenerģijas tirgus pilnveidi, visā Eiropā tiks ieviesta iespēja elektroenerģijas pirkšanu un pārdošanu veikt līdz 30 minūtēm pirms piegādes.

Eiropas pārvades sistēmas operatori šo risinājumu ieviesīs pakāpeniski līdz 2029. gadam, tostarp Latvijas un pārējo Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori risinājumu ievieš jau patlaban. No trešdienas risinājums tiek ieviests uz Latvijas un Igaunijas robežas, un tuvākajā laikā sekos arī pāreja uz Latvijas un Lietuvas robežas.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizācijas projekta ietvaros veikta gāzes savākšanas punkta Nr. 3 (GSP-3) tehniskā pārbūve un pilnveidošana, palielinot tā darbības jaudu, informē vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”). GSP-3 modernizācijā investēti 28 miljoni eiro.

GSP-3 modernizācija tika uzsākta 2019. gadā Inčukalna PGK kopējās modernizācijas programmas ietvaros, būvniecībai noritot divās kārtās. Projekta realizācijas gaitā tika demontētas 30 tehnoloģiskās līnijas un iepriekšējā gāzes savākšanas punkta aprīkojums, iekārtas un būves. To vietā izbūvēts pilnībā jauns gāzes savākšanas punkts ar mūsdienīgām iekārtām, tehnoloģiskajām sistēmām un inženiertehniskajiem risinājumiem.

“GSP-3 modernizācija ir nozīmīgs solis Inčukalna PGK tehniskās kapacitātes stiprināšanā, veicinot drošu un uzticamu dabasgāzes piegādi Latvijā un Baltijas reģionā, nodrošinot krātuves ilgtspējīgu attīstību un gatavību nākotnes enerģētikas izaicinājumiem,” uzsver Uldis Bariss, AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs.

Latvijā elektroenerģijas apgādes drošums ir ļoti būtiski uzlabots, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Tostarp viņš norādīja, ka patlaban Krievija un Baltkrievija nevar ietekmēt Latvijas energosistēmu tiešā veidā, proti, atslēdzot no elektrotīkla vai kādā citā veidā kavējot elektroenerģijas pakalpojumu, taču saglabājas ir tie paši riski, kas citviet Eiropā - dažādi hibrīddraudi, gan kiberuzbrukumu veidolā, gan fiziski cenšoties ietekmēt kritisko infrastruktūru.

"Līdz ar to šis ir nākamais solis, kuram mēs būtiski gatavojamies. Sistēmas līmenī mēs esam ļoti uzlabojuši savu apgādes drošību. Arī kiberdrošības līmenī mēs pēdējos vismaz 10 gadus esam investējuši un turpinām to darīt un šobrīd lielāks akcents tiek likts uz fizisko drošību," sacīja Irklis.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu gāzes pārvadi, vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) 2026. gadā gāzes pārvades sistēmas uzturēšanā un attīstībā ieguldīs vidēji 8,1 miljonus eiro. Ieguldījumi paredzēti diagnostikai, remontdarbiem, kā arī infrastruktūras attīstībai.

“Gāzes pārvades infrastruktūras droša un nepārtraukta ekspluatācija ir mūsu prioritāte, tāpēc notiek tās nepārtraukta apsekošana, pilnveidošana un uzturēšana kārtībā,” akcentē Ivars Cibuļskis, “Conexus” Gāzes pārvades vadītājs.

Infrastruktūras attīstībai šogad plānots novirzīt 2,1 miljonus eiro, paredzot sešu pārvades gāzesvadu šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem un dzelzceļu stratēģiski nozīmīgos maršrutos. Darbi ietver pārvades gāzesvada Rīga–Inčukalna PGK II līnijas šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem V74 (Ropaži–Podkājas) un A4 (Upesciems–Salaspils), pārvades gāzesvada Vireši–Tallina šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V196 (Valmiera–Brenguļi) un dzelzceļa posmu Valmiera–Strenči, kā arī pārvades gāzesvada Rīga–Paņeveža šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V1039 (Iecava–Raņķi) un dzelzceļa posmu Iecava–Jelgava, tādējādi uzlabojot drošu ekspluatāciju paaugstināta riska vietās.

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” ir veicis pirmo komerciālo biometāna jeb zaļās gāzes darījumu Latvijā, kura ietvaros piegādās biometānu SIA “Schneider Electric Latvija”, kas nomā telpas savam birojam ēkā, kas pieder SIA “BLRT Invest Latvia”.

“Šis darījums iezīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas uzņēmumu un valsts virzībā uz ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem, veicinot zaļākas enerģētikas attīstību. Tas ir arī būtisks solis ceļā uz “Elenger” mērķi kļūt par biometāna tirdzniecības līderi Baltijā, ļaujot mums dažādot savu enerģijas portfeli un paplašināt atjaunojamās enerģijas piedāvājumu. Mēs ne tikai plānojam paši ražot biometānu – šobrīd Igaunijā papildus jau esošajām trim ražotnēm būvējam vēl vienu biometāna ražotni un ceram arī Latvijā attīstīties šajā jomā –, bet arī veidot sadarbību ar citiem Eiropas ražotājiem. Tas mums ļaus piegādāt biometānu klientiem Latvijā par konkurētspējīgāko cenu,” saka SIA “Elenger” valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par 27 miljonu eiro būvēs jaunu energosistēmas galveno dispečeru vadības un datu centru "Jāņciems", aģentūru LETA informēja AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka elektroenerģijas drošai un stabilai darbībai tiek izbūvēts mūsdienu kritiskās infrastruktūras prasībām atbilstošs AST dispečeru vadības un datu centrs "Jāņciems" un jau pabeigta Dārzciema ielas 86 jauno ražošanas un noliktavas ēku izbūve.

Šis ir energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīgs projekts, kuram 2022.gadā piešķirts nacionālo interešu objekta statuss un kas iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajā AST elektroenerģijas pārvades sistēmas desmitgades attīstības plānā.

Projekta realizēšanai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 38,1 miljona eiro apmērā, no kuriem 27 miljoni paredzēti dispečeru vadības un datu centra izbūvei, ražošanas bāzes teritorijas un ēku kompleksa pārbūvei, savukārt 11,1 miljons eiro - informācijas sistēmu infrastruktūrai un tīklu vadības digitalizācijai, projekta īstenošanai faktiski neradot ietekmi uz elektroenerģijas pārvades tarifu.

Balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas Baltijā astoņos mēnešos kopā veidoja 260 miljonus eiro, no kuriem Latvija sedz ceturto daļu jeb 64 miljonus eiro, intervijā teica elektroenerģijas pārvades tīkla operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Baltijas valstis februārī atslēdzās no Krievijas kontrolētās BRELL energoapgādes sistēmas un veica sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Balansēšanas jaudu tirgus sāka strādāt februārī un kopš tā laika sekmīgi strādā katru dienu.

Jautāts, kādas šogad ir balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas, Irklis atbildēja, ka tam seko līdzi regulāri.

Pirmajos astoņos mēnešos Baltijā kopumā tie ir 260 miljoni eiro. Latvija no tā sedz ceturto daļu, un pārējās trīs ceturtdaļas sadalās starp Igaunijas un Lietuvas operatoriem. Latvijas daļa līdz augusta beigām bija 64 miljoni eiro," stāstīja Irklis.

Oktobra beigās AST noslēgusi uzkrājošo bateriju uzstādīšanas projektu, un pašlaik baterijas nodrošina vajadzīgās balansēšanas jaudas.

Ar mērķi sekmēt atjaunojamās enerģijas integrāciju Latvijas energosistēmā, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) ir izsludinājis atklātu sarunu procedūru par Latvijā otrā publiski pieejamā biometāna ievades punkta būvniecību, kas atradīsies Rēzkenē.

Plānotais biometāna ievades punkts “Rēzekne” atradīsies Rēzeknes novadā, Ozolmuižas pagastā, zemesgabalā “Biometāna ievades punkts”. Šis būs jau otrais plānotais publiski pieejamais biometāna punkts. Pirmais biometāna ievades punkts “Džūkste” tika atklāts 2025. gada 28. jūlijā Džūkstes pagastā, Tukuma novadā.

Izsludinātā atklātā sarunu procedūra attiecas uz pilna cikla būvniecības darbiem, iekļaujot projektēšanu, tehnoloģiskā aprīkojuma ražošanu un piegādi objektam, būvdarbus, kā arī ievades punkta uzstādīšanu un pieslēgšanu pie pārvades dabasgāzes sistēmas. Tāpat darbu veicējam būs jānodrošina biometāna ievades punkta darbības veiktspējas pārbaudes, kā arī personāla apmācības. Paredzēts, ka būvniecības pabeigšanas rezultātā tiks sakārtota arī objektam pieguļošā infrastruktūra, izbūvējot piebraucamo ceļu un inženierkomunikācijas.

Latvijā elektroenerģijas balansēšanas tirgū pašlaik piedalās seši uzņēmumi, un tirgū ir vieta arī citiem dalībniekiem, intervijā teica elektroenerģijas pārvades tīkla operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Baltijas valstis februārī atslēdzās no Krievijas kontrolētās BRELL energoapgādes sistēmas un veica sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Kopš tā brīža elektroenerģijas tirgū ir nepieciešamība nodrošināt jaudu balansēšanu jeb nodrošināt līdzsvaru starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu.

Baltijā patlaban elektroenerģijas balansēšanas tirgū kopā piedalās 29 uzņēmumi. No tiem Latvijā pagaidām ir seši, Lietuvā ir astoņi, bet visvairāk ir Igaunijā - 15, daļa no tiem gan ir savstarpēji saistīti uzņēmumi. Turklāt, lai gan Igaunijā ir lielākais tirgus dalībnieku skaits, lielākā balansēšanas jauda šogad nāk no Lietuvas - apmēram puse no visas balansēšanas jaudas Baltijā.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS ''Augstsprieguma tīkls'' (AST) 2025. gadā elektroenerģijas pārvades tīkla attīstībā ieguldījis 182,85 milj. EUR, stiprinot elektroapgādes drošumu un pārvades pakalpojumu pieejamību.

No tiem 90,84 milj. EUR ar nozīmīgu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu investēti ar sinhronizāciju saistītajos projektos, 16,7 milj. EUR – apakšstaciju un elektropārvades līniju pārbūvē un atjaunošanā, un 51,07 milj. EUR – jaunu saules un vēja elektrostaciju, kā arī enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) pieslēgumu izveidē pārvades tīklam, ko finansē attīstītāji, liecina publicētie AST Koncerna neauditētie pārskati par 2025. gadu.

"2025. gadā esam īstenojuši nozīmīgus ar energoneatkarību un drošumu saistītus pasākumus – Baltijas energotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, pabeigti visi ar sinhronizāciju saistītie infrastruktūras projekti vairāk nekā 90 miljonu eiro vērtībā, stiprināta kiberdrošība un izbūvēti jauni pieslēgumi pie pārvades tīkla atjaunīgo resursu integrācijai. Arī nākamajiem gadiem mums ir ambiciozi plāni, kuru īstenošanai plānojam turpināt aktīvi piesaistīt ES finansējumu, vienlaikus sniedzot kvalitatīvus elektroenerģijas pārvades pakalpojumus par iespējami zemākiem tarifiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi mūsu izstrādātos pārvades tarifus nākamajiem trim gadiem no 2026. gada, kopumā nodrošinot to stabilitāti vai atsevišķām lietotāju grupām tos samazinot un tādejādi nodrošinot izmaksu konkurētspēju Baltijā," informē AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums šogad pirmajos četros mēnešos sarucis par 19,4% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 2689 gigavatstundas (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Tostarp hidroelektrostacijās (HES) šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 1076 GWh elektroenerģijas, kas ir par 48,5% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, 2025.gada gada pirmajos četros mēnešos bija 828 766 megavatstundas (MWh), kas ir par 10,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Vēja elektrostacijās šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 89 416 MWh elektroenerģijas, kas ir par 16,4% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, savukārt saules elektrostacijās saražoti 95 510 MWh elektroenerģijas, kas ir par 75,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Tajā pašā laikā ar biomasu šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 115 936 MWh elektroenerģijas, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet ar biogāzi saražota 45 771 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 19,6% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārvades tīklam šogad pieslēdzis četras jaunas apakšstacijas Rēzeknes, Kuldīgas un Bauskas novados, un tās ļaus integrēt pārvades tīklā saules elektrostacijas ar kopējo jaudu virs 270 megavatiem (MW), informē AST pārstāvji.

Jaunā apakšstacija "Marientāle" atrodas Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, apakšstacija "Vārme" - Kuldīgas novada Vārmes pagastā, bet jaunās apakšstacijas "Nīzere" un "Rūtiņi" ir uzbūvētas Bauskas novada Stelpes pagastā, kopējam AST apakšstaciju skaitam sasniedzot 145.

Tuvākajos divos gados kopumā plānots izbūvēt vairāk nekā 20 jaunas apakšstacijas atjaunīgās enerģijas (AER) projektiem, AST apakšstaciju kopējam skaitam palielinoties par 18%.

AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis norāda, ka līdz ar AER strauju attīstību Latvijā būtiski pieaudzis arī AST darba apjoms - sākot no jaudu rezervēšanas līdz apakšstaciju izbūvei un to apkalpošanai pēc pieslēgšanas pārvades tīklam.

Elektroenerģijas vidējā cena šogad augustā Latvijas tirdzniecības apgabalā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 73,9% - līdz 80,2 eiro par megavatstundu (MWh), informēja pārvades sistēmas operatorā AS "Augstsprieguma tīkls".

Salīdzinājumā ar 2024.gada augustu šogad augustā Latvijā elektroenerģijas vidējā cena bija par 25% zemāka.

Savukārt Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena augustā pieauga par 72,9% salīdzinājumā ar jūliju un bija 80,01 eiro par MWh, bet Igaunijā cena samazinājās 2,1 reizi - līdz 77,26 eiro par MWh.

AST norāda, ka cenu kāpums augustā skaidrojams ar sezonālām izmaiņām - mazinās dienas gaišais posms, kurā sekmīgi sevi var pierādīt saules elektrostacijas, tāpat pieaugums skaidrojams ar elektrostaciju un tīkla uzturēšanas remontdarbiem, kā arī mazāku ūdens pieplūdi hidroelektrostacijās, salīdzinot ar jūliju.

Cenu atšķirības augustā starp Baltijas valstīm veicināja pārvades jaudas ierobežojumi uz Latvijas-Igaunijas robežas līniju uzturēšanas remontdarbu Igaunijā dēļ.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.marta žurnālā lasi:

DB analītika

Reālie azartspēļu nami zaudē virtuālajiem

Nodarbinātība

Darba ņēmēju skaits Latvijā atsācis augt

Lauksaimniecība

Vaiņodes bekons pēc cūku mēra

Aktuāli

Cēloņi slēpjas aplamā izglītībā

Mēbeļu ražošana

Izmanto mēbeļu tirgus atjaunošanos

Ražošana

ASNS Ingredient Latvijā īsteno nebijuša mēroga ambīciju

Siltumapgāde

Izmaksas pieaug, taču pagaidām neatspoguļojas tarifos

Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?

Runa ir par cilvēkiem, nevis tehnoloģijām. Kompānijas SAP inovāciju evaņģēlists Timo Eliots

Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas PSO un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām ir tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā nākamais solis ir pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā šodien.

Džūkstes biometāna publiskajā ievades punktā kopš tā izveides 2025. gada jūlija beigās ir iepumpēti vairāk nekā 0,5 miljoni kubikmetru gāzes, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Viņš norādīja, ka dabasgāzi var aizstāt ar biometānu un Latvijai ir jāmēģina maksimāli attīstīt savas jaudas. Tostarp Melnis piebilda, ka, piemēram, Džūkstes biometāna publiskajā ievades punktā kopš tā izveides ir iepumpēti vairāk nekā 0,5 miljoni kubikmetru gāzes.

"Mums ir jāmēģina maksimāli attīstīt savas jaudas," sacīja ministrs.

Tāpat Melnis pauda, ka Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvē iesūknēšanas sezona ir samērā gara un dabasgāzes tirgotāji šobrīd vēl monitorē situāciju, lai dabasgāzi iegādātos par iespējami lētāku cenu.

Ministrs norādīja, ka šobrīd nav signālu, ka varētu būt dabasgāzes deficīts.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) publicētā informācija liecina, ka Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuves piepildījums svētdien, 22. martā, bija 21,5% (pirms nedēļas - 20,9%).

Lai gan liela daļa enerģijas Latvijā joprojām tiek ražota, izmantojot dabasgāzi, atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars elektroenerģijas gala patēriņā ik gadu lēni, bet turpina pieaugt.

2025. gada janvārī Latvijā pie sadales un pārvades tīkliem bija pieslēgti 3452 megavati (MW) elektroenerģijas jaudu, liecina Eiropas pārvades sistēmu operatoru organizācijas ENTS-E dati. Lielāko daļu no tām veidoja jaudas, kas elektrību ražo, izmantojot ūdens resursus un dabasgāzi. Lai gan atsevišķi enerģētikas eksperti uzskata, ka dabasgāzes patēriņš tuvāko gadu laikā ievērojami nesamazināsies, Klimata un enerģētikas ministrijas mērķi ir ambiciozi - līdz 2030. gadam visu valsts elektroenerģijas patēriņu plānots nosegt, izmantojot AER.

Mērķi sasniedzami

Šobrīd, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija procentuāli no kopējā elektroenerģijas gala patēriņa AER izmanto visvairāk, liecina jaunākie Eurostat dati. Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs uzsver, ka mūsu valstī šis rādītājs ir pat augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais. “2023.gadā, izmantojot AER, Latvijā tika saražoti 54,3% no nepieciešamās elektroenerģijas, Lietuvā - 36,5%, Igaunijā - 31,8%, bet vidēji ES - 42,6%. To vērtējam kā labu starta pozīciju, lai sasniegtu klimata un enerģētikas mērķus 2030. gadā. Kopumā jāsaka, ka Baltijas valstis pēdējos gados ir aktīvi attīstījušas AER sektoru, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka katrai no tām ir bijušas atšķirīgas starta pozīcijas. Latvija vēsturiski ir bijusi viena no Eiropas līderēm hidroenerģijas izmantošanā, pateicoties Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādei.