Jaunākais izdevums

No sestdienas, 5.decembra, Latvijā pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, savukārt no pirmdienas, 7.decembra, būs aizliegti pasažieru pārvadājumi cita starpā arī uz Lietuvu, liecina SPKC apkopotie dati.

Tā kā vidējais Covid-19 izplatības Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) nedēļas rādītājs ir nokrities līdz 506,9, no pirmdienas, 7.decembra, regulārie pasažieru pārvadājumi nebūs atļauti uz valstīm, kur ir vairāk nekā 1013,8 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar SPKC informāciju, līdz ar to no pirmdienas regulārie pasažieru pārvadājumi būs aizliegti uz Andoru, Luksemburgu, Horvātiju, Sanmarīno un Lietuvu.

Patlaban pašizolācijas slieksnis Latvijā ir noteikts 50 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pirms nedēļas šis rādītājs zemāks bija Vatikānā un Islandē, bet šonedēļ - tikai Vatikānā.

Pašizolācija Latvijā joprojām jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Luksemburgu, kurā ir visaugstākā saslimstība Eiropā jeb 1177,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pašizolācija arī jāievēro atgriežoties no Horvātijas, Andoras, Lietuvas un Sanmarīno. Sabiedrības veselības apdraudējums šajās valstīs novērtēts kā ļoti augsts. Tur 14 dienu kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniedz Eiropas vidējo, kas ir 506,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur SPKC sarakstā esošajām valstīm - Šveici, Čehiju, Ungāriju, Norvēģiju, Igauniju, Kipru, Grieķiju, Nīderlandi, Lihtenšteinu, Slovēniju, Beļģiju, Monako, Spāniju Franciju, Slovākiju, Sanmarīno, Poliju, Apvienoto Karalisti, Austriju, Itāliju, Portugāli, Maltu, Rumāniju, Bulgāriju, Īriju, Islandi, Somiju, Vāciju, Zviedriju un Dāniju. Šajās valstīs Covid-19 izplatības 14 dienu kumulatīvais rādītājs ir zem 1013,8 gadījumiem, tomēr sabiedrības veselības apdraudējums tur tiek novērtēts kā augsts.

Attiecībā uz Apvienoto Karalisti un valstīm, kas ir ārpus ES un EEZ, pašizolācija nav jāievēro, ceļojot no Japānas, Dienvidkorejas, Ruandas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Taizemes un Singapūras, bet, ceļojot no Urugvajas, pašizolācija turpmāk būs jāievēro. Šīs valstis ir to vidū, no kurām ir atļauts šķērsot ES ārējo robežu.

Aktualizētais valstu saraksts stāsies spēkā 5.decembrī.

Latvijā kumulatīvais saslimstības rādītājs ar Covid-19 ir sasniedzis 395,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, tādējādi apsteidzot virkni Rietumeiropas valstu - Spānijā minētājs rādītājs ir 286,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Francijā - 255,2. Arī Lielbritānijā kumulatīvais rādītājs ir zemāks nekā Latvijā, sasniedzot 331,4 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Zemāks kumulatīvais rādītājs ir arī Vācijā, Grieķijā, Norvēģijā, Īrijā, Igaunijā, Somijā un Beļģijā, kur vēl nesen bija tik daudz saslimušo, ka smagāk saslimušo ārstēšanai tika lūgta Vācijas palīdzība.

Savukārt par Latviju augstāks kumulatīvais rādītājs fiksēts daļā Centrāleiropas reģiona valstu, tostarp Čehijā, Austrijā, Slovēnijā, Ungārijā, kā arī daļā Dienvideiropas un Ziemeļeiropas reģiona valstu, tostarp Lietuvā, kur kumulatīvais rādītājs sasniedzis 1041,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju un pašlaik ir jau viens no augstākajiem visā Eiropā.

Līdz ar to Latvija patlaban vairs nav viena no Covid-19 mazāk skartajām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Starptautiskie kravu pārvadājumi – kā digitālās platformas palīdzēs Tavam biznesam

Sadarbības materiāls, 01.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kādus šķēršļus un iespējas Covid-19 krīze ir radījusi loģistikas uzņēmumiem?

Sadarbības materiāls, 12.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka Covid-19 krīze ievērojami pamainījusi dažādus mūsu dzīves aspektus – sākot ar pavisam sadzīviskām niansēm, piemēram, iespēju apmeklēt iepirkšanās centrus un veikalus, un beidzot ar globālām izmaiņām uzņēmējdarbībā. Šoreiz par to, kā pandēmija ietekmējusi loģistikas uzņēmumus!

Kravu pārvadājumi un citas nozares vienmēr iet roku rokā

Kravu pārvadājumus ne tikai pandēmijas, bet arī visā pārējā laikā ietekmē virkne citu notikumu, piemēram, rūpnīcu darbība, preču pieprasījums, noteikumi robežu šķēršošanai, un daudzi citi. Piemēram, līdz ar Covid-19 krīzes sākšanos savu darbību pārtrauca virkne rūpnīcu visā pasaulē, un tas, protams, atspoguļojās arī kravu pārvadājumu lauciņā. Lielu lomu spēlēja arī dažāda veida ierobežojumi, kas skāra ne vien sadzīvi, bet arī uzņēmējdarbību.

Kā redzams Oficiālās statistikas portālā, 2019. gadā ar autotransportu iekšzemē tika veikti 55,764 miljoni tonnu kravu pārvadājumi, savukārt starptautiskajos pārvadājumos – 17,991 miljoni tonnu. 2020. gadā bija vērojamas likumsakarīgas izmaiņas, proti, pieauga iekšzemes pārvadājumu apjoms jeb kravu pārvadājumi Latvijā (59,989 miljoni tonnu), savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi saruka – to apjoms samazinājās līdz 15,716 miljoniem tonnu. Pozitīvi vērtējams fakts – neskatoties uz krīzi, Latvijas eksportā bija un ir vērojama augšupejoša līkne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 25.februārim Latvijā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveices un Lielbritānijas drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Lai gan jau līdz šim būtiski ierobežota ieceļošana ES, tai skaitā Latvijā, no trešajām valstīm, arī atsevišķajos patlaban noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai ieceļotu Latvijā no šīm valstīm, tam būs jābūt būtiskam iemeslam.

Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā laika posmā faktiski aizliegta jebkāda ieceļošana bez būtiska iemesla Latvijā.

Latvijā drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Šie iemesli ir darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūks, kā arī, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīves vietā vai dotos uz bērēm.

Vienlaikus noteikts terminēts starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no vai uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Portugāli. Pēc ĀM paustā, tās ir valstis, kurās ir augstākā Covid-19 vīrusa celmu ar paaugstinātu izplatīšanās spēju izplatība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ja kravu no Ķīnas gribi saņemt līdz Ziemassvētkiem – jāsāk domāt jau tagad!

Sadarbības materiāls, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 128,436 miljoni eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, taču koncerna zaudējumi pieauga sešas reizes un bija 2,656 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā bija 80,296 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 76,824 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,472 miljoni eiro.

2023.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 7,746 miljonus tonnu kravu, kas ir par 36,7% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,221 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 19,5%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2022.gada pirmo pusgadu kopumā ir samazinājies par 16,9%, tostarp kravu pārvadājumos bija kritums par 37,9%, kamēr pasažieru pārvadājumos bija pieaugums par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumi ar autotransportu uz Krieviju un Baltkrieviju būtiski samazinās, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Kravu pārvadājumi uz Krieviju un uz Baltkrieviju šobrīd turpinās, bet, pēc jaunākajiem datiem, ir novērojams būtisks apmēru samazinājums, tostarp pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš kravu pārvadājumu atļauju skaits uz Baltkrieviju samazinājās par 20%, bet uz Krieviju - par 33%.

"Šāda tendence, visticamāk, turpināsies," sacīja K.Godiņš.

Uz minētajām valstīm pārsvarā notiek tranzīta kravu pārvadājumi vai arī pasta pārvadājumi.

K.Godiņš pastāstīja, ka kravu pārvadātājiem nākas pavadīt ļoti ilgu laiku uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, tostarp, iebraucot Latvijā no Krievijas, rindā uz robežas nākas pavadīt pat 10-12 dienas Terehovā un 8-10 dienas Grebņevā, savukārt, iebraucot no Baltkrievijas, Silenes robežkontroles punktā rindā nākas pavadīt sešas dienas, bet Pāterniekos - četras dienas. Šāda gaidīšana sarežģī, kā arī sadārdzina pārvadājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešamas arī turpmāk, taču kompānijas uzdevums ir maksimāli samazināt finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš pauda, ka valsts dotācijām nākotnē, visticamāk, būs jābūt jebkurā gadījumā, bet jautājums ir par tā apmēru - 5%, 25% vai 50% no infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. "Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt šo finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru," sacīja Pļavnieks.

Pēc viņa teiktā, viss liecina, ka uzņēmumam ir iespējas to īstenot. "Noteikti nākamajos gados mēs varam sasniegt vēl zemāku nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kā šogad," uzsvēra Pļavnieks.

LDz valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka pagājušajā gadā LDz strādāja ar aptuveni 24,5 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara, bet šā gada budžetā zaudējumi un līdz ar to arī nepieciešamība pēc finanšu līdzsvara maksājuma tika plānota daudz lielāka gan energoresursu izmaksu palielināšanās dēļ, gan investīciju projektu dēļ. Taču uzņēmumam ir izdevies darboties daudz efektīvāk, un zaudējumi būs par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā bija plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien jauniem Covid-19 viļņiem parādoties, visu prātus nodarbina doma - kā pandēmija ietekmēs biznesa attīstību? Kā atkopsies mans bizness? Kas ir tās iespējas, kuras šobrīd jāizmanto? Jau šobrīd sabiedrībā novērojamas dažādu paradumu maiņas, kas visticamāk saglabāsies arī pēc ierobežojumu atcelšanu.

Globalizācija ietur pauzi

Līdz šim globalizācija vērās tikai plašumā, taču līdz ar krīzes parādīšanos, tā sastinga. Tā vietā parādījās bailes no svešā un nezināmā – labāk un drošāk savējo, nekā ievestu svešo mantu, vēlme palīdzēt „savējiem” un citu valstu robežu slēgšana. Tas viss lika patērētājiem vērsties pie vietējiem ražotājiem.

Situācijas, kas mainās ik pa nedēļām, uzņēmējos nerada pārliecību, ka sagādātās preces vai sastāvdaļas tiks saražotas, piegādātas un galu galā būs kādam nepieciešamas. Arī Ursus Forwarding pandēmijas laikā saskarās ar klientiem, kuru kravu pārvadājumi transportēšanas laikā strauji zaudēja savu aktualitāti un klients bija spiests turēt tās noliktavā bez realizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi uz Zviedriju, Lietuvu, Luksemburgu, Horvātiju, Sanmarīno un Slovēniju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.

Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ) Covid-19 izplatības vidējais rādītājs aizvadītajā nedēļā bija 410,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Līdz ar to no šodienas regulārie pasažieru pārvadājumi nav atļauti uz valstīm, kur ir vairāk nekā 821,1 saslimšanas gadījums uz 100 000 iedzīvotāju.

Kā ziņots, ņemot vērā jaunu Covid-19 paveidu strauju izplatīšanos, no 21.decembra līdz 2021.gada 1.janvārim ir apturēti pasažieru pārvadājumi arī uz un no Apvienotās Karalistes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas kravu pārvadājumiem pie noteiktiem faktoriem ir potenciāls, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka Ukrainai ir nepieciešami gan importa, gan eksporta transporta koridori.

"Kas attiecas uz ziemeļu virzienu, kas ir Polija, Lietuva, Latvija un nedaudz arī Igaunija, tad šis koridors ir ar zemu caurlaides spēju, jo pārvadājumi ir jāveic pa trīs dažādām dzelzceļa infrastruktūrām, kurās atšķiras sliežu ceļu platumi, - Ukrainas, Polijas un Baltijas valstu," norādīja Pļavnieks.

Tāpat viņš skaidro, ka pašlaik šī transporta koridora caur Poliju veiktspēja ir aptuveni divi vilcienu pāri diennaktī, kas var šķērsot Lietuvas-Polijas robežu, papildinot, ka racionāli šo nelielo kapacitāti ir izmantot augstas vērtības preču importam, kas ir nepieciešams Ukrainas apgādei, bet tie ir maza apjoma pārvadājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija no trešdienas atjaunojusi pirms trim dienām apturēto kravas vilcienu satiksmi ar Krieviju, paziņojis Somijas dzelzceļa operatora VR meitasuzņēmums kravas pārvadājumu veikšanai "VR Transpoint".

"Iepriekš mēs paziņojām par "VR Transpoint" kravu pārvadājumu apturēšanu austrumu virzienā no 27.marta saistībā ar Lielbritānijas sankcijām pret Krievijas valsts dzelzceļa uzņēmumu "Rossijskije žeļeznije dorogi" (RŽD). Tomēr no Lielbritānijas varasiestādēm saņemtais skaidrojums liecina, ka šīs sankcijas neattiecas uz "VR Group" līgumiem. "VR Transpoint" kravu pārvadājumi austrumu virzienā tiek atjaunoti no trešdienas, 30.marta," lasāms kompānijas paziņojumā.

"VR Group" izpilddirektors Lauri Siponens norādīja, ka kompānija ir konsultējusies ar Lielbritānijas varasiestādēm un bankām, kuras apliecinājušas, ka sankcijas neattiecas uz Somijas dzelzceļa uzņēmuma darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits, informē Autotransporta direkcijā.

Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada 1. oktobra pasažieru pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti arī maršrutā Rīga–Salaspils un Rīga–Olaine, tādējādi valsts pasažieru pārvadājumus ar autobusiem šajos maršrutos turpmāk vairs nedotēs.

Patlaban maršruta Rīga–Salaspils atļaujai ir pieteikusies SIA “Galss buss”, bet maršruta Rīga–Olaine – AS “Nordeka”. Ņemot vērā, ka maršruta Rīga–Jaunķemeri un Rīga–Sloka atļaujas saņemšanai līdz šim neviens pārvadātājs nav pieteicies, izmaiņas tajos šobrīd netiks veiktas.

SIA “Galss buss” savienojumā starp Rīgu un Salaspili nodrošinās 69 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena no Rīgas līdz Salaspilij varētu būt 1,80 eiro.

Savienojumā starp Rīgu un Olaini AS “Nordeka” izpildīs 90 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena varētu būt aptuveni divi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās trešdienas, 17.marta, tiks atjaunoti gaisa pārvadājumi uz un no trešajām valstīm, tostarp tiks atļauti čārterreisu pārvadājumi, otrdien nolēma valdība.

Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka ir aizliegta nebūtiska ceļošana no trešajām valstīm uz Latviju.

Pirmo reizi grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas saistīti ar aizlieguma atcelšanu veikt gaisa pārvadājumus caur lidostām uz un no trešajām valstīm, valdībā skatīja 26.februārī, tomēr neskaidrību dēļ lēmuma atlikšana tika vairākkārt pārcelta.

Noteikumu projekta iesniedzēja Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka grozījumi ir nepieciešami, jo citas valstis, tostarp Igaunija un Lietuva, pasažieru pārvadājumus no un uz trešajām valstīm atļauj. Tādēļ praksē vērojama situācija, ka Latvijas pasažieri šādus braucienus veic, izmantojot tranzīta iespējas caur kaimiņvalstīm vai pa sauszemi. Atļaujot kontrolētus pasažieru pārvadājumus būtiskajiem ceļotājiem ar tiešajiem lidojumiem, paredzēts, ka tiks uzlabota ceļotāju plūsmas izsekošana un kontrole epidemioloģiskās drošības nolūkos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka līdz 2030.gadam uz Eiropas ceļiem būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu, izriet no Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija, turklāt stratēģija liek pamatus Eiropas Savienības (ES) transporta sistēmas zaļajai un digitālajai pārveidei un izturības pret turpmākām krīzēm palielināšanai, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Kā norādīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, pateicoties viedai, konkurētspējīgai, drošai, piekļūstamai un cenu ziņā pieejamai transporta sistēmai, emisijas līdz 2050.gadam samazināsies par 90%.

Starpposma mērķos ceļā uz viedu un ilgtspējīgu nākotni ietilpst tas, ka visiem transporta veidiem ir jākļūst ilgtspējīgākiem, jābūt plaši pieejamām zaļām alternatīvām un jāievieš pareizi stimuli, kas veicinātu pāreju. Konkrēti starpposma mērķi nodrošinās, ka Eiropas transporta sistēma virzās uz viedu un ilgtspējīgu nākotni.

Plānots, ka jau 2030.gadā uz Eiropas ceļiem ne vien būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu - 100 Eiropas pilsētas būs klimatneitrālas, ātrgaitas dzelzceļa satiksme visā Eiropā divkāršosies, regulārajiem kolektīvajiem braucieniem maršrutos, kuru garums ir mazāks nekā 500 kilometri, jābūt oglekļneitrāliem. Tāpat plašā mērogā tiks izvērsta automatizētā mobilitāte, tirgum būs gatavi bezemisiju jūras kuģi. Savukārt vēlākais kā 2035.gadā tirgum būs gatavi lielie bezemisiju gaisa kuģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic", kas lidojumus no Ukrainas uz Rīgu atsāka trešdien no rīta, tuvākajā laikā uz un no trešajām valstīm pasažieru pārvadājumus sāks nodrošināt vēl piecas aviokompānijas, informē lidostā "Rīga".

Saskaņā ar pašlaik pieejamo lidostas informāciju, regulāros lidojumus trešajām valstīm atsākt plāno "Belavia", kas lidos uz Minsku, "Aeroflot", kas lidos uz Maskavu, "Turkish Airlines", kas lidos uz Stambulu, "Uzbekistan Airways", kas lidos uz Taškentu, kā arī "Wizz Air", kas lidos uz Kijevu un Kutaisi.

Tāpat bez lidojumiem uz Kijevu "airBaltic" plāno atsākt lidojumus uz Minsku, Maskavu, Tbilisi, Sanktpēterburgu un Telavivu.

Lielākā daļa šo aviokompāniju lidojumus plāno atsākt marta beigās vai aprīļa sākumā, līdz ar vasaras sezonas sākumu. To, cik bieži būs lidojumi uz trešajām valstīm, pagaidām lidostā atbildēt precīzi nevarēja, jo visas lidsabiedrības vēl nav iesniegušas savus plānus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Paklausies politiķus, un... žēl kļūst valsts

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik Latvijā ironizēja, ka tā laika premjers Repše esot marsietis, jo no cilvēku reālās dzīves neko nesaprotot. Šobrīd diemžēl bieži vien rodas sajūta, ka teju vai visi valdībā nākuši no citas pasaules, dzīvo citā realitātē.

Lūk, daži piemēri.

Šajās dienās apbēdināja, patiesi ļoti apbēdināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits ar saviem izteikumiem par pārvaldīto nozari. Ja iepriekš ļoti ilgus gadus viņš bija zināms kā satiksmes jomu labi pārzinošs eksperts, tad nu, šķiet, pārtapis par vien budžeta resursus tērējošu birokrātu. Žēl, tiešām žēl, ja tas tā.

Runa ir par ministra uzstāšanos jūnija pēdējā dienā Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunkti. Tajā izskanēja virkne jautājumu, uz kuriem atbildes bija, maigi sakot, dīvainas. Latvijas dzelzceļu kādreiz uzturēja tranzīta pakalpojumi, tātad no pakalpojumu eksporta līdzekļiem nu slogs pāriet uz pasažieriem un caur dotācijām – arī uz visiem nodokļu maksātājiem. Tika jautāts, kas tiek darīts, lai atslogotu valsts un iedzīvotāju budžetus no dzelzceļa uzturēšanas, atkal veicinot, ka kravu pārvadājumi sedz vairumu izmaksu. Kāda atbilde? Ka plašā dzelzceļa infrastruktūra ir smags padomju laika mantojums, kas nu jāuztver kā slogs, jo kravu pārvadājumi samazinās, un ka visā Eiropā dzelzceļu pamatā finansē no pasažieru pārvadājumiem. Vai tā bija atbilde uz jautājumu? Nē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

DHL attīstībā investē 12 miljonus eiro

Ilze Žaime, 10.06.2020

Artūrs Saveļjevs, lidostas "Rīga" valdes loceklis, Snezhina Kazakova, "DHL Express" rīkotājdirektore un Jānis Milzarājs, "Castor Construction" valdes loceklis

PUBLICITĀTES FOTO

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" uzsākta loģistikas kompānijas "DHL" reģionālā kompleksa būvniecība. Jaunā centra plānotais investīciju apjoms sasniedz 12 miljonus eiro.

Sadarbojoties lidostai, loģistikas kompānijai "DHL Latvia" un nekustamo īpašumu attīstīšanas un būvniecības kompānijai SIA "Castor Construction", lidostā "Rīga" gada laikā tiks izbūvēts reģionālais "DHL" sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā.

Uz jauno termināli lidostas "Rīga" teritorijā pilnībā pārcelsies "DHL Express", un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi, tādējādi nodrošinot to ātrāku un ērtāku sūtījumu piegādi klientiem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Turpinot lidostas "Rīga" lidlauka infrastruktūras attīstību, šovasar lidostā tiks pabeigta arī jauna kravu perona būvniecība, kas ļaus lidostai "Rīga" dubultot kapacitāti kravu apkalpošanas jomā un padarīs Rīgas lidostu pievilcīgāku gaisa kravu pārvadātājiem no visas pasaules. Jaunajā peronā atradīsies trīs lielfizelāžas gaisa kuģu stāvvietas ar fleksiblu plānojumu, nodrošinot iespēju uzņemt visu tipu kravas gaisa kuģus. Kopā ar jauno "DHL" sūtījumu apstrādes centru un iecerēto multifunkcionālo loģistikas centru lidostā būs izveidota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, ļaujot lidostai "Rīga" pilnvērtīgi iesaistīties globālajā aviācijas kravu tirgū.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu.

Lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs norāda, ka jaunais "DHL" kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā "Rīga". "Tas nostiprinās lidostas "Rīga" reģionālā gaisa satiksmes mezgla pozīcijas ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumos. Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 krīzes dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi," teic lidostas "Rīga" valdes loceklis.

2019.gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti vairāk nekā 27 tūkstoši tonnu kravu – gandrīz puse no visām Baltijas valstu aviokravām. Šā gada pirmajos mēnešos lidostā "Rīga" apkalpotas 8075 tonnas kravu.

"DHL Express" ietilpst "Deutsche Post DHL" grupā un ir vadošais loģistikas un starptautiskā kurjerpasta uzņēmums pasaulē. "DHL Express" maršruti kopumā aptver 220 pasaules valstis un teritorijas ar vairāk nekā 120 000 galamērķu.

LASI ARĪ:

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvadātāji aicināti pieteikties maršruta atļaujas saņemšanai komerciāliem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, informē Autotransporta direkcijā.

Pirmais maršruts, kurā no 2021. gada 1. septembra pasažieru pārvadājumi tiks nodrošināti bez valsts dotācijām, būs savienojums starp Rīgu un Daugavpili.

Ar komerciālo maršrutu nodrošināšanu saistītie zaudējumi un izdevumi būs pārvadātāja pašrisks un tie no valsts vai pašvaldību budžeta netiks kompensēti. Šajos maršrutos pārvadātāji būs tiesīgi paši noteikt biļešu cenu un lojalitātes programmas.

Plānots, ka no 2021. gada 1. septembra pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti maršrutā Rīga–Daugavpils; no 2021. gada 1. oktobra – maršrutā Rīga–Jaunķemeri, Rīga–Sloka, Rīga–Olaine un Rīga–Salaspils; no 2022. gada 1. janvāra – maršrutā Rīga–Jelgava, Rīga–Ogre un Rīga–Sigulda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidot aviokompānijas "Atlas Air" gaisa kuģi Boeing 747-47U(F), lidostā "Rīga" 16.oktobrī darbu uzsācis jaunais specializētais kravu apkalpošanas perons.

Jaunais perons aizņem 95 000 kvadrātmetru lielu platību lidlauka ziemeļu daļā un ir tieši savienots ar teritoriju, kurā tiks attīstīta lidostas "Rīga" "kravu pilsēta"- aviācijas kravu apkalpošanas un loģistikas centrs. Šeit jau nākamgad sāks darboties loģistikas kompānijas DHL reģionālais sūtījumu apstrādes komplekss, kā arī sadarbībā ar investoriem iecerēts attīstīt multifunkcionālu kravu loģistikas centru ar kopējo noliktavu platību līdz 9000 kvadrātmetriem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Lidostas "kravu pilsētas" kopējā kapacitāte pārsniegs 60 000 tonnu gadā, ļaujot lidostai "Rīga" tuvākajos gados dubultot kravu apgrozījumu.

"Starptautiskā lidosta "Rīga" bija, ir un būs Latvijas un Baltijas aviācijas centrs ne tikai pasažieru pārvadājumu un biznesa aviācijas jomā, bet arī aviācijas kravu segmentā. Jaunā kravas perona atklāšana ir tam vēl viens pierādījums. Īpaši pašlaik ir svarīgi turpināt mērķtiecīgu darbu gan pie kravu diversifikācijas, gan atbilstošas infrastruktūras attīstības. Valdības sniegtais atbalsts aviācijas sektoram krīzes laikā - gan nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", gan Latvijas Gaisa satiksmei un lidostai - ir ilgtspējīgas investīcijas nākotnes attīstībai," uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 pandēmijas dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi. Jau šobrīd lidosta "Rīga" partneriem var piedāvāt multimodālus loģistikas risinājumus un augstas kvalitātes apkalpošanu. Lai veicinātu jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu, lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu," norādīja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Projekta ietvaros izbūvēts tieši kravu apkalpošanai pielāgots perons un savienojošais manevrēšanas ceļš ar kopējo apjomu 36 770 kvadrātmetri, kā arī jauni servisa ceļi ar kopējo asfaltbetona virskārtas platību 14 970 kvadrātmetri. Perona multifunkcionālās gaisa kuģu stāvvietas ļauj fleksibli plānot gaisa kuģu izvietojumu un uzņemt arī vislielākos F un E klases gaisa kuģus, savukārt pazemes degvielas uzpildes hidrantu sistēma ļauj ievērojami palielināt gaisa kuģu uzpildes un līdz ar to arī apkalpošanas ātrumu, kā arī mazina vides piesārņojuma riskus. Teritorijā uzstādīta energoefektīva apgaismojuma kontroles sistēma.

Ceļu būves firmas SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja, dāvinot lidostai perona betona seguma 42 cm biezo kontrolurbumu, atzina: "Jau uzsākot šā projekta īstenošanu, apzinājāmies, cik būtiska loma būs mūsu pieredzei un spējai precīzi organizēt būvdarbu norisi lidostas teritorijā, kur ir specifiski darbības nosacījumi. Bija jāsalāgo būvdarbu tehnoloģiskie aspekti ar lidostas darba organizācijas un drošības prasībām. Būvdarbu dēļ lidostas darba režīms netika traucēts. Nelielas korekcijas darbu izpildes grafikā radīja Covid-19 pandēmijas radītie ierobežojumi, taču objektu esam izbūvējuši atbilstoši projekta prasībām, un par darba rezultātu esam gandarīti".

Jaunā perona būvdarbi tika uzsākti 2019.gada martā, un projekta kopējās investīcijas ir 15 miljoni eiro.

Aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni - preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu. Pienesumu dod arī AS "Latvijas pasts" iesaiste globālajā e-komercijas sūtījumu pārvadājumu segmentā, sadarbībā ar Ķīnas e-komercijas gigantu "Alibaba" un Krievijas pastu ir izveidojot sekmīgu loģistikas risinājumu, kā rezultātā kopš 2017.gada uz Rīgu tiek veikti neregulāri kravu čartera lidojumi no Ķīnas.

Kravu pārvadājumus lidostā "Rīga" nodrošina septiņas aviokompānijas - kravu pārvadātāji "Atlas Air", "Atran", "Eleron" un "RAF Avia" un kurjerpasta kompānijas "Fedex", UPS un DHL.

Pērn Rīgas lidostā apkalpoti 27,2 tūkstoši tonnu, bet šā gada deviņos mēnešos - 16 tūkstoši tonnu kravu. Lidostas "Rīga" kravu apgrozījums veido vairāk nekā pusi no kopējā Baltijas valstu kravu apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nav apmierināta ar Eiropas Parlamenta (EP) apstiprināto regulējumu kravas autotransporta nozares reformai, jo uzskata, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) klimata, ceļu satiksmes drošības un vienotā tirgus politikām, aģentūrai LETA pauda Satiksmes ministrijas pārstāve Vineta Kleine.

Viņa skaidroja, ka regulējuma pārskatīšanas sākotnējais mērķis, ko atbalstīja arī Latvija, bija precizēt un pilnveidot spēkā esošo regulējumu, tostarp autovadītāju sociālos standartus, kā arī nodrošināt autotransporta sektora efektivitāti un ilgtspējību. Tā pārskatīšanas mērķis bija arī īstenot vienmērīgu un efektīvu ES vienotā tirgus funkcionēšanu, atceļot atsevišķu dalībvalstu ieviestos nacionālos ierobežojumus.

Diskusiju laikā par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumiem Latvijas nacionālo interešu aizstāvība notika visos līmeņos un formātos.

Kleine norādīja, ka Latvija nav apmierināta ar apstiprināto regulējumu, jo tas ir pretrunā ar vairākām ES politikām - klimata, ceļu satiksmes drošības, vienotā tirgus un atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka EK ir apsolījusi veikt ietekmes novērtējumu diviem pakotnes elementiem - pienākumam transportlīdzeklim ik pēc astoņām nedēļām atgriezties reģistrācijas valstī un ierobežojumiem kombinēto pārvadājumu veikšanai. Šie jautājumi nebija EK sākotnējā priekšlikumā un tiem nav veikts ietekmes novērtējums. Kleine skaidroja, ka atkarībā no tā, kāds būs EK izpētes rezultāts, tā pieļauj iespēju nākt klajā ar grozījumiem šajos divos elementos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru