Pirms Šveices bankas UBS īstenotas pārņemšanas no "Credit Suisse" pirmajā ceturksnī izņemti 61,2 miljardi franku (62,4 miljardi eiro), teikts pirmdien publiskotajā "Credit Suisse" paziņojumā.

"Credit Suisse" norāda, ka līdzekļu aizplūšana no bankas jo sevišķi izteikta bijusi marta otrajā pusē, ņemot vērā paniku pirms UBS realizētas bankas pārņemšanas.

Vienlaikus banka paziņoja, ka tā pirmajā ceturksnī strādājusi ar 12,4 miljardu franku peļņu, ņemot vērā parādsaistību norakstīšanu bankas pārņemšanas darījumā.

Šis tiek uzskatīts par pēdējo "Credit Suisse" publiskoto finanšu pārskatu tās 167 gadus ilgušajā vēsturē.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Šveices banka UBS plāno likvidēt 35 000 darbavietu jeb vairāk nekā pusi no konkurenta "Credit Suisse" kopējā darbavietu skaita, vēstī aģentūra "Bloomberg News".

"Credit Suisse" nodarbināja aptuveni 45 000 cilvēku pirms banka gandrīz piedzīvoja sabrukumu, radot nepieciešamību UBS īstenot vērienīgu tās glābšanu.

Analītiķi jau iepriekš norādīja, ka pēc šo banku apvienošanas varētu būt gaidāma vērienīga darbavietu likvidēšana, ņemot vērā darbības, kas abās finanšu institūcijas pārklājas.

Abas bankas kopā uz pērnā gada beigām nodarbināja aptuveni 120 000 cilvēku.

"Bloomberg News" ziņo, ka "Credit Suisse" darbinieki tikuši informēti par gaidāmo darbavietu likvidēšanu trīs posmos - pirmais paredzēts jūlija beigās, bet pārējie septembrī un oktobrī.

Kā ziņots, UBS jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Šveices banka UBS pirmdien paziņoja, ka pabeigusi konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

"Mēs juridiski esam pabeiguši "Credit Suisse" pārņemšanu," UBS pavēstīja atklātā vēstulē, kas publicēta laikrakstā NZZ.

Turpmākie mēneši, visticamāk, būs sarežģīti, piektdien brīdināja UBS vadītājs Serdžo Ermoti, norādot, ka apvienošanās procesa laikā noteikti būs jāpieņem neskaitāmi sarežģīti lēmumi, jo sevišķi attiecībā uz nodarbinātību.

Analītiķi gan norāda, ka UBS jau pirms šī pirmdien publiskotā paziņojuma bija sākusi gatavoties, lai integrētu "Credit Suisse" savā darbībā. Investīciju grupas "Vontobel" analītiķis Andreass Venditi teic, ka UBS jau kopš marta vidus ir gatavojusies, un tai jau ir nojausma, ko tā vēlas paturēt, slēgt vai pārdot.

Šveices banka "Credit Suisse" ceturtdien paziņoja, ka no valsts centrālās bankas aizņemsies līdz pat 50 miljardiem franku (51,4 miljardi eiro), lai stiprinātu tās finansiālo stāvokli pēc akcijas cenas strauja krituma.

Šāds paziņojums izplatīts dažas stundas pēc tam, kad Šveices centrāla banka pavēstīja, ka "Credit Suisse" kapitāla un likviditātes līmenis kā sistēmiski svarīgai bankai ir atbilstošs, taču vienlaikus centrālā banka solīja nodrošināt likviditātes pieejamību, ja būs tāda nepieciešamība.

"Credit Suisse" norāda, ka centrālās bankas aizdevums atbalstīs tās pamata biznesu un klientus.

Bankas akcijas cena trešdien strauji samazinājās pēc tam, kad tās liels akcionārs - Saūda Arābijas komercbanka "Saudi National Bank" - atteicās bankā veikt papildu investīcijas.

"Credit Suisse" akcijas cena trešdien uz brīdi nokritās par vairāk nekā 30% līdz rekordzemam līmenim, taču tirdzniecības sesijas noslēgumā nedaudz atguvās.

Šveices banka UBS pērnā gada ceturtajā ceturksnī strādājusi ar 279 miljonu dolāru (260 miljoni eiro) zaudējumiem, kas radušies saistībā ar konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, teikts otrdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Taču šie zaudējumi bijuši mazāki par trešajā ceturksnī reģistrētajiem zaudējumiem 785 miljonu dolāru apmērā, kā arī par analītiķu prognozētajiem gandrīz 500 miljonu dolāru zaudējumiem.

Tikmēr pērn kopumā UBS strādājusi ar 29 miljardu dolāru tīro peļņu.

UBS norādīja, ka apvienošanās procesu ar "Credit Suisse" paredzēts pabeigt līdz šī gada otrā ceturkšņa beigām, bet abu banku Šveices struktūrvienību apvienošanu plānots noslēgt līdz trešā ceturkšņa beigām.

Kā ziņots, UBS pērn jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Apvienojoties Šveices bankām "Credit Suisse" un UBS, šo banku struktūrvienībās pasaulē varētu tikt likvidēti līdz 36 000 darbavietu, vēsta Šveices laikraksts "SonntagsZeitung".

Laikraksts, atsaucoties uz kādiem anonīmiem informācijas avotiem bankās, norāda, ka UBS vadība apsver iespēju likvidēt aptuveni 20%-30% darbavietu jeb 25 000-35 000 darbavietu.

Šveicē darbu varētu zaudēt līdz pat 11 000 strādājošo.

Pirms apvienošanās "Credit Suisse" un UBS nodarbināja attiecīgi aptuveni 50 000 un 72 000 cilvēku.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku (3,02 miljardi eiro).

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Šveices banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse", svētdien paziņojis Šveices prezidents Alēns Bersē.

Bersē norādīja, ka vairs nav iespējams atjaunot uzticību "Credit Suisse", un "ātrs un stabilizējošs risinājums bija absolūti nepieciešams".

Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem.

"Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

"Credit Suisse" akcijas cena trešdien nokritās līdz rekordzemam līmenim, ceturtdien atguvās, bet piektdien atkal nokritās.

"Credit Suisse" aizņēmās no valsts centrālās bankas 50 miljardus franku (51,4 miljardi eiro), bet tas nespēja atjaunot uzticību bankai.

Šveices otrās lielākās bankas "Credit Suisse" nonākšana valsts lielākā bankas īpašumā ir nozīmīgākā banku apvienošanās Eiropā kopš finanšu krīzes pirms 15 gadiem.

Eiropas finanšu sistēma ir noturīga un ar pietiekamu likviditāti, pirmdien paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB), reaģējot uz ziņām par banku akciju cenu kritumu pēc Šveices bankas "Credit Suisse" pārņemšanas.

"Eiropas banku sektors ir noturīgs, un tajā ir stabils kapitāla un likviditātes līmenis," teikts ECB paziņojumā, kas publiskots kopīgi ar Eiropas Banku iestādi (EBA) un Eiropas Savienības Vienotā noregulējuma valdi.

Visas šīs institūcijas atzinīgi novērtē Šveices varasiestāžu īstenotos pasākumus, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti.

Šveice svētdien paziņoja, ka Šveices banka UBS iegādāsies "Credit Suisse", lai novērstu, ka bankas nedienas negatīvi ietekmē finanšu sistēmu valstī un ārpus tās.

Šveices otrās lielākās bankas "Credit Suisse" nonākšana valsts lielākā bankas īpašumā ir nozīmīgākā banku apvienošanās Eiropā kopš finanšu krīzes pirms 15 gadiem.

Šveices banka "Credit Suisse AG" piešķīrusi starptautiskajam alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncernam "Amber Beverage Group" (ABG) aizdevumu 27 miljonu eiro apmērā.

Šis darījums sekmēs ABG efektivitāti un ir uzskatāms par nākamo ievērojamo soli grupas globālajā izaugsmē.

"Lai uzņēmuma darbība ritētu raiti un vienmērīgi, ir ļoti svarīgi nodrošināt atbilstošu finanšu kapitālu starptautiskās uzņēmējdarbības nodrošināšanai. "Credit Suisse" sniegtais atbalsts mums palīdzēs izveidot kopēju naudas plūsmu no Austrālijas, Lielbritānijas un Austrijas," skaidro "Amber Beverage Group" finanšu direktore Jekaterina Stuģe.

"No starptautiskās uzņēmējdarbības aspekta tas mums ļaus izmantot elastīgākas naudas plūsmas pārvaldības iespējas, jo visiem mūsu uzņēmumiem ir atšķirīgs apgrozāmā kapitāla cikls," norāda J. Stuģe.

No Baltijā bāzēta uzņēmuma ABG ir kļuvis par starptautisku uzņēmumu grupu ar pasaules līmeņa infrastruktūru. Izaugsme ietver ne tikai ABG līdzšinējo aktīvu palielināšanu un spēcināšanu, bet arī jaunu uzņēmumu, piemēram, Lielbritānijas dzērienu izplatītāja "Cellar Trends", Austrālijas izplatītāja "Think Spirits", kā arī Austrijas izplatītāja un vairumtirgotāja "Mountain Spirits" iegādi.

Bijušais Šveices bankas "Credit Suisse" vadītājs Tidžans Tiams pērn kopumā nopelnījis 10,7 miljonus franku (10,1 miljonu eiro), lai gan banka tika ierauta spiegošanas skandālā, teikts trešdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Tiams no "Credit Suisse" vadītāja amata atkāpās pagājušajā mēnesī pēc tam, kad plašumā vērsās skandāls par bankas praksi izspiegot savus darbiniekus un citus.

Tiams pamata algā saņēma trīs miljonus franku, taču saņēma arī prēmijas un citas piemaksas, tādējādi kopumā nopelnot 10,7 miljonus franku.

Pērn septembrī atklātībā nāca informācija, ka bankas likusi izspiegot bijušo ieguldījumu pārvaldības direktoru Ikbalu Hanu pēc tam, kad viņš bija paziņojis, ka pāries darbā pie Šveices konkurenta UBS.

Savukārt decembrī iekšējā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka "Credit Suisse" izspiegojusi vēl kādu augsta līmeņa vadītāju.

Taču Šveices otra lielākā banka vairākkārt uzsvērusi, ka par šiem abiem incidentiem pilnībā atbildīgs bijis tikai izpilddirektors Pjērs-Olivjē Buē, kurš oktobrī tika atlaists. Tikmēr pārējā bankas vadība, tostarp Tiams, par šīm aktivitātēm neesot bijusi informēta.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, neraugoties uz banku akciju cenu svārstībām pēc tam, kad finanšu iestādes mēģināja mazināt bailes par krīzi banku sistēmā.

Šveices valdība svētdien paziņoja, ka banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse" un Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem. "Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

Dažas stundas pēc tam ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas paziņoja par saskaņotiem centieniem uzlabot banku pieeju likviditātei.

"Šī tagad ir otrā nedēļas nogale, kad centrālās bankas, valdības un regulatori ir tērējušies, dzēšot ugunsgrēkus," sacīja tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams. "Lai gan tirgi šodien atkopjas, es neesmu drošs, ka kāds būtu pārliecināts par to, ka visas liesmas ir nodzēstas."

Pastāv risks, ka kompānija Tesla var zaudēt savas līderpozīcijas elektrisko automašīnu ražošanas segmentā ASV, kas uzņēmuma akcijas cenu var samazināt par vairāk nekā 40%, lēš Credit Suisse eksperti.

Autoražotājs Ford ceturtdien paziņoja, ka svētdien plāno prezentēt savu elektrisko SUV - Mach-E, kas varētu apdraudēt Tesla pozīcijas. Tādējādi uzņēmumam aktīvi jāstrādā, lai uzlabotu automašīnu piedāvājumu - sākot no ražošanas līdz pat piegādei un apkalpošanai, citādāk tā var zaudēt savas pozīcijas, norāda eksperti.

Credit Suisse eksperti uzsver, ka, palielinoties elektroauto ražošanas apjomiem, reāls konkurences drauds Teslai pieaug.

Ford Mach-E cena būs, sākot no 40000-50000 dolāru, un tā spēs nobraukt vairāk nekā 400 kilometrus.

Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.

Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.

Peļņa nosmelta

Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.

Gandrīz katru decembri šķiet, ka investori pārstāj domāt par iepriekšējiem 11 mēnešiem un galvenā uzmanība vērsta uz to, kā izvietot investīcijas nākamajā gadā, raksta portāls 24/7 Wall St.

Šajā gadā gan ieguldījumiem nav veicies īpaši veiksmīgi – Dow Jones Industrial Average un Standard&Poor’s 500 atdeve ir pie nulles, tirgū bijis liels svārstīgums.

Patlaban daudzas kompānijas publicē savas prognozes par nākamo gadu, izceļot iemīļotākās akcijas, un Credit Suisse ir viena no tām. Banka izveidojusi sarakstu ar 11 kompānijām, kas nākamgad varētu radīt investoriem peļņu.

Investoriem gan jāņem vērā, ka Credit Suisse publicējusi visoptimistiskāko nākamā gada Standard&Poor’s 500 prognozi, salīdzinot ar citām lielākajām kompānijām, tādēļ var secināt, ka arī akciju cenu pieaugums, vismaz daļai kompāniju, tiek prognozēts optimistiskāk nekā citiem.

Vairākas lielās Eiropas bankas saņēmušas pārmetumus par dubultstandartiem attiecībā uz klimata pārmaiņu politiku.

Kompānijas "Stand.earth" un "Amazon Watch" norādījušas, ka Eiropā strādājošās "ING", "Credit Suisse", "Natixis", "BNP Paribas", "UBS" un "Rabobank" pagājušās desmitgades laikā piedalījušās aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtas Ekvadoras naftas transportēšanas darījumos uz ASV pārstrādes uzņēmumiem.

Katra no šīm bankām iepriekšējos gados paziņojusi, ka to stratēģija ir vērsta uz ilgtspējīgu klimata politiku, un tās iesaistījušās dažādās vienošanās, tostarp, 2015.gada Parīzes klimata nolīgumā, kas paredz aizsargāt mežus un atbalstīt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Tajā pašā laikā bankas piešķīršas finansējumu uzņēmumiem, kas saistīti ar Amazones lietusmežos iegūto naftu.

Lielas cerības tiek liktas uz to, ka aktuālā pandēmija pēc iespējas drīzāk tiks atrisināta ar vakcīnas palīdzību. Tomēr jārēķinās, ka ne visiem šī vakcīna uzreiz būs pieejamas. Tāpat ne visiem tā varētu būt pa kabatai.

Katrā ziņā Covid-19 arī nākotnē var saglabāties kā visai paliels bizness. Piemēram, investīciju banku aprēķini liecina, ka ikgadējais Covid-19 vakcīnu bizness pasaulē varētu būt daudzmiljardu ASV dolāru apmērā. Attiecīgi tas nozīmēs šādu papildu ieņēmumu potenciālu vārākām lielām farmācijas kompānijām, kas izstrādā savas šādas vakcīnas.

EK: Visas ES dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus divu uzņēmumu Covid-19 vakcīnas devu 

Stājies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noslēgtais līgums ar farmācijas uzņēmumiem "Sanofi" un...

Faktiski nostiprinās pieņēmums, ka, līdzīgi kā tas ir ar gripu, pret Covid-19 būs jāvakcinējas katru gadu. “Bāzes pieņēmums ir, ka tas būs jādara katru gadu. Covid-19 nekur nepazudīs,” sprieduši, piemēram, “Morgan Stanley” pārstāvji. Savukārt “Credit Suisse” eksperti lēš, ka ASV vien šāds Covid-19 vakcīnu tirgus gadā varētu pārsniegt 10 miljardus ASV dolārus.

Pagaidām par vienas šādas vakcīnas dozas izmaksām tās saņēmējam pieejamā informācija ir visai dažāda – tā var svārstīties no trīs līdz 30 ASV dolāriem. Valdot šādam fonam, piemēram, “Financial Times” rēķina, ka vienas šādas vakcīnas dozas vidējā cena varētu būt aptuveni 20 ASV dolāri.

Austrija: Vakcinācija pret Covid-19 ES var sākties jau janvārī 

Eiropas Savienībā (ES) imunizācija pret Covid-19 varētu sākties jau janvārī, ja izpildīti...

Šobrīd atsevišķas lielās farmācijas kompānijas, kuras turklāt bieži Covid-19 izstrādāšanai saņem arī valdību (jeb - nodokļu maksātāju) finansējumu, norādījušas, ka pandēmijas apstākļos šādu vakcīnu pārdošanu nesasitīs ar vēlmi gūt no tā peļņu. Tādējādi sākotnēji vakcīnas daudzviet varētu būt nosacīti par brīvu (jeb - par tām tāpat samaksās nodokļu maksātāji), lai gan tas tā, visticamāk, nebūs uz palikšanu. Proti, kad noplaks Covid-19, var noplakt arī valdību vēlme un varēšana šādas vakcīnas subsidēt.

“Covid-19 vakcīna farmācijas industrijai būs īsta naudas mašīna. Valdības koncentrējas uz to, lai īstermiņā dabūtu sev izdevīgu darījumu. Tomēr tās nebūt nav apliecinājušas, ka nodrošinās to, ka šīs vakcīnas visiem būs pieejamas un tās visi varēs atļauties arī ilgtermiņā,” FT skaidro ASV patērētāju tiesību bezpeļņas organizācijas “Public Citizen” pārstāvji.

Katrā ziņā Covid-19 vakcīnas tirgus pētniecība turpinās. FT piebilst, ka zinātnieki vēl pēta, vai Covid-19 imunitāte noturas gadu vai tomēr ilgāk, kas var noteikt šī tirgu apmēru. “Mēs vēl nezinām, cik ilgi cilvēki pret šo vīrusu pēc vakcinēšanās ir aizsargāti,” piebilst arī “Credit Suisse” pārstāvji.

Nav arī izslēgta situācija, kad Covid-19 vakcīna “potē” tiek savienota, piemēram, ar klasisko gripas vakcīnu. Daži eksperti brīdina, ka parasti vakcīnām nepieciešami vairāki gadi, lai tās testētu un tikai tad pārdotu. Proti, vidēji kādas vakcīnas izstrādei no tās pirmsklīniskās fāzes nepieciešami 10,7 gadi, 2013. gadā bija izpētījis zinātnes žurnāls “PLOS ONE”. Turklāt tam, ka kāda vakcīna sasniedz reālu tirgu bijusi vien 6% iespējamība. Šobrīd gan vakcīnas atrašanā rekordātrā kārtībā ieinteresēti ir faktiski visi.

Akciju cenas ASV un Eiropā piektdien mainījās dažādos virzienos, investoriem vērtējot dažādas tendences Covid-19 pandēmijā.

Japānas banka "Nomura" un Šveices "Credit Suisse" brīdināja, ka tām var draudēt ievērojami zaudējumi pēc ziņām par to ekspozīciju uz ASV fondu "Archegos Capital Management", kas piektdien pārdevis Ņujorkas biržā kotētu ASV un Ķīnas uzņēmumu akcijas 20 miljardu dolāru apmērā.

"Nomura" akcijas cena Tokijas biržā kritās par 16%, bet "Credit Suisse" akcijas cena saruka par 16%.

Kritās arī citu lielo banku akciju cenas, investoriem bažījoties par tā sauktās "ugunsgrēka pārdošanas" iespējamu izplatīšanos.

"Archegos" problēma "uzsvēra (..) spekulatīvo tirdzniecību tirgū tieši tagad un uzkurināja bažas par infekcijas efektu, lai gan daudzi stratēģi raksturoja infekcijas risku kā mazu", atzina Briefing.com.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka astoņas bankas vairāku gadu garumā slepeni vienojušās, lai kropļotu konkurenci eirozonas obligāciju tirgū.

EK norāda, ka bankas vienojušās, lai kropļotu konkurenci, iegādājoties un pārdodot eirozonas valstu obligācijas no 2007.gada līdz 2012.gadam jeb pašā finanšu krīzes karstumā.

Komisija šīs bankas nosaukt atteikusies, taču bankas «Credit Suisse», «Credit Agricole» un «Deutsche Bank» jau iepriekš atklājušas, ka nonākušas EK uzmanības lokā saistībā ar vienošanos attiecībā uz obligāciju tirdzniecību.

Ja šīs apsūdzības apstiprināsies, tad EK var piemērot naudassodu līdz pat 10% apmērā no katras bankas gada apgrozījuma.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās pēc ziņām, ka ASV administrācija apsver nodokļu paaugstināšanu turīgajiem akciju investoriem, savukārt Eiropas akciju cenas pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi un obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu.

Volstrītas indeksi trešdien bija pieauguši, bet lielāko nedēļas daļu bija pakļauti spiedienam, pastāvot bažām par pārāk augstiem akciju novērtējumiem un augošu Covid-19 gadījumu skaitu Indijā un citās valstīs.

Ceturtdienas kritumu Volstrītā sekmēja ziņas, ka ASV prezidents Džo Baidens izstrādā plānu pacelt nodokļa likmi akciju darījumos gūtai peļņai no 20% līdz 39,6% cilvēkiem, kas nopelna vairāk nekā miljonu ASV dolāru.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par 0,9%.

Baidens jau pirms tam bija ierosinājis pacelt uzņēmumu ienākuma nodokļus, lai finansētu viņa ierosinātu infrastruktūras attīstības plānu 2,3 triljonu dolāru apmērā.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,8% un Parīzes biržas indekss - par 0,9%, reaģējot uz ECB paziņoto lēmumu.

Viens no mūsdienu ekonomikā pašiem lielākajiem lokālajiem haosiem jau gadiem vērojams Venecuēlā. Tiesa gan, šobrīd daļa ekonomistu šīs valsts kritienam ekonomiskajā bezdibenī tomēr sāk saskatīt beigas.

Proti, tiek lēsts, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu pieaugt pirmo reizi gandrīz 10 gados. Kopš 2012. gada Venecuēlas IKP ir sarucis aptuveni par 80%. Savukārt, nu, piemēram, Šveices Credit Suisse Group lēsusi, ka Venecuēlas ekonomika šogad varētu augt par 4%, ja izpaliek kādi jauni ar Covid-19 izplatīšanos saistītie ierobežojumi. Līdzīgi Venecuēlas ekonomikas pieaugumu paredz arī vairāki citi prognozētāji. Tāpat nosacīti "mērena" šajā valsī nu ir kļuvusi inflācija, kur maijā tā atradās "vien" pie 2,7 tūkst. procentu atzīmes. Piemēram, 2019. gadā tā palēcās līdz 350 tūkstošiem procentiem.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka šai vienlīdzības "sociālisma paradīzei" no bedres ārā gluži kā par spīti palīdzējušas ārā rāpties uz kapitālismu vērstas reformas. Mazināta cenu kontrole un subsīdijas, piemēram, degvielai. Tāpat atcelti vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar vietējas valūtas mīšanu uz ārvalstu valūtām (pēc kurām šajā valstī pieprasījums tāpat bija radījis melno tirgu). Tiek ziņots, ka šobrīd Venecuēla tāpat gandrīz viss tiekot cenots ASV dolāros nevis vietējos bolivāros, kuri līdz ar pirms tam aktuālo valdības politiku zaudēja gandrīz visu savu vērtību.

Salnas maija sākumā nav nekas neparasts, tomēr neviens precīzi nezina, kad tās gaidāmas un cik ilgi turpināsies. Straujās temperatūras svārstības pavasara laikā var salīdzināt ar norisēm ekonomikā, kuras dēvējam par cikliem. Ir kāds lielāks attīstības cikls (gadalaiku maiņa), kura ietvaros notiek pamanāmas svārstības (salnas).

Lielāka attīstības cikla beigu posms bija, piemēram, 2008. gads, kam pamazām sekoja ekonomikas “pavasaris”, un tagad, visticamāk, esam šī lielākā attīstības cikla beigu posmā. Ir prātīgi tam sagatavoties laikus – veselīgs banku kapitāls ir viens no stabilizējošiem mehānismiem, kas ļauj finanšu nozarei ne tikai pasargāt sevi, bet stabilizēt ekonomiku tad, kad atrodamies krīzes vai recesijas posmos.

Vēsturiskā pieredze un ekonomikas cikla ietekme

Bankas ir organiska ekonomisko norišu daļa, tās savu darbību plāno ekonomikas ciklu ietvaros un ņem vērā vēsturisko pieredzi konkrētajā valstī. Augšupejas laikos bankas nodrošina labāku kapitāla atdevi zinot, ka vēlāk sekos ekonomikas “ziemas” periods. Apzinoties arī to, ka ik pa laikam var gadīties kādi negaidīti pavērsieni. Lai pārziemotu, ir pienācīgi jāsagatavojas, tāpēc spekulēt par to, ka bankas “pelna pārāk daudz” ir visai tuvredzīgs skats divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vērtējums neredzot to, kādā attīstības cikla posmā šobrīd ir ekonomika un, otrkārt, tas nozīmē, ka bankas ar mazu peļņu vai zaudējumiem un plānu kapitāla kārtiņu kļūtu par vājiem, ātri nosalstošiem “stādiem” negaidītu salnu laikā.

Šobrīd Latvijā "Revolut" ir vairāk nekā 110 tūkstoši lietotāju un to skaits katru dienu palielinās par 200 līdz 300 cilvēkiem.

"Salīdzinot pēdējos trīs mēnešus ar iepriekšējiem trim, "Revolut" klientu skaita izaugsme Latvijā ir 57%," informē Vaidots Cucēns (Vaidotas Cucėnas), "Revolut" pārstāvis Baltijā. Globāli pēdējā gada laikā klientu skaita ziņā uzņēmums esot audzis trīskārt – to skaits ir pieaudzis no trim līdz deviņiem miljoniem. Katru dienu pakalpojumam pierakstās vidēji 28 tūkstoši jaunu lietotāju.

Šobrīd "Revout" strādā vairāk nekā 35 valstīs, tostarp Austrālijā un Singapūrā. Tuvākajos mēnešos uzņēmums gatavojas piedāvāt pakalpojumus arī ASV, Kanādā un Japānā.

Sākotnēji "Revolut" tika izmantots pārsvarā ceļošanai un valūtas maiņai. V. Cucēns teic, ka pieaug to cilvēku skaits, kas to izmanto ikdienā. "Latvijā mūsu klienti parasti karti izmanto līdzīgi kā citās valstīs – ikdienas lietošanai un interneta pirkumiem. Latvijā "Revolut" pārsvarā lieto maksājot "AliExpress", "airBaltic", "Bolt" un "Ikea",” viņš atklāj. Klientu vidējais vecums Latvijā ir 34 gadi.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien četrām bankām kopumā piemēroja 344 miljonu eiro naudassodu saistībā ar to iesaistīšanos valūtas tirdzniecības kartelī.

EK sodījusi britu banks "Barclays", HSBC un "Royal Bank of Scotland", kā arī Šveices "Credit Suisse".

Komisija secinājusi, ka kartelī iesaistījusies arī Šveices bankas UBS, taču tai naudassods ticis atcelts, jo tā brīvprātīgi sadarbojusies ar regulatoriem.

Šie naudassodi ir daļa no izmeklēšanas, kas ilgusi kopš 2013.gada un kurā jau 2019.gadā tika piemērotas soda naudas vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā.

Izmeklēšanā secināts, ka brokeri, kuri bijuši atbildīgi par tūlītējiem ārvalstu valūtas maiņas darījumiem un kuri darbojušies britu un Šveices banku uzdevumā, koordinējuši savas tirdzniecības stratēģijas.

Investori akcijas mīt kādā tirgū var jebkurā brīdī, protams, ņemot vērā attiecīgās biržas darba laiku. Tiesa gan, lielākā daļa no šīs tirdzniecības parasti tiek veikta vai nu tirdzniecības sesijas sākumā, vai beigās.

Pēdējo gadu laikā, turklāt par arvien lielāku tirdzniecības apjomu, atbildīga ir tieši tirdzniecības sesijas izskaņa. Tas pamatā tiek skaidrots ar indeksu fondu popularitātes vilni. The Wall Street Journal apkopotie dati liecina, ka šā gada marta pirmajā tirdzniecības nedēļā aptuveni 10% no visiem Standard & Poor’s 500 indeksa aprēķinā ietverto kompāniju akciju mīšanas apjomiem vērojami pirmajās 30 minūtēs, savukārt pēdējās 30 minūtēs realizēti 27% no visa kopējā darījumu apjoma. Pieejamā informācija arī liecina, ka pagājušajā gadā Ņujorkas biržā sesijas beigu daļa bijusi atbildīga par 26% tirdzniecības aktivitāšu, kas ir gandrīz par 10 procentpunktiem vairāk nekā 2012. gadā. Turklāt Credit Suisse apkopotie dati izceļ, ka tirdzniecības sesijas pašas beigas, kad tiek fiksētas sesijas beigu cenas (closing auctions), ir atbildīgas par 8% no kopējās S&P 500 kompāniju akciju tirdzniecības aktivitātes. Tas esot četras reizes vairāk nekā 2004. gadā.

Šveices bankas "Credit Suisse" direktoru padomes priekšsēdētājs Antoniu Orta-Ozoriu pēc mazāk nekā gada šajā amatā demisionējis saistībā ar Covid-19 karantīnas noteikumu pārkāpumiem.

Banka norāda, ka Orta-Ozoriu atkāpšanās no amata spēkā stājusies nekavējoties, un par direktoru padomes priekšsēdētāju apstiprināts Aksels Lēmans.

"Es nožēloju, ka mana personīgā rīcība vairākkārt novedusi pie sarežģījumiem bankai un apgrūtinājusi manas spējas pārstāvēt banku gan iekšēji, gan ārēji," skaidro Orta-Ozoriu. "Tāpēc uzskatu, ka mana atkāpšanās no amata šobrīd ir bankas un akcionāru interesēs."

Baņķieris, kurš ir Portugāles pilsonis, uzmanības centrā nonāca decembrī saistībā ar medijos izskanējušo informāciju, ka viņš ceļojuma laikā pārkāpis Šveices noteiktos Covid-19 karantīnas noteikumus.