Uzsākot kampaņu Nemēslo ceļmalā!, Cūkmens iesaistījies Ceļu policijas darbā. Vakar viņš bija pievienojies īpašā policijas reidā uz Siguldas šosejas, lai runātu ar autovadītājiem, ievāktu informāciju par mēslošanu ceļmalās un aicinātu iesaistīties Cūkmena policijā, iesūtot piemēslošanas gadījumu foto un video pierādījumus.

Cūkmens visiem apturētajiem autovadītājiem uzdeva vairākus jautājumus par ceļmalu piemēslošanu un savu jauno ceļa zīmi. Kļūstot par kolēģi ceļu policistiem, Cūkmens uzzināja, ka autovadītāji regulāri pamana citus satiksmes dalībniekus, kuri mēslo ceļmalās. Tāpat kā reidā satiktos autovadītājus, arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju Cūkmens aicina sūtīt foto vai video pierādījumus, kas palīdzētu sodīt nelietīgos Latvijas dabas piemēslotājus.

Foto un video var iesūtīt uz e-pastu: [email protected].

Db.lv jau vēstīja, ka AS Latvijas valsts meži un Cūkmens kopā ar draugiem pagājušajā nedēļā uzsāka kampaņu Nemēslo ceļmalā!, lai šogad īpaši cīnītos pret atkritumu mešanu ārā pa logiem un mājas atkritumu nonākšanu ceļmalās vai mežos. Šīs kampaņas ietvaros radītas arī īpašas ceļa zīmes, lai brīdinātu ne tikai autovadītājus, bet visus Latvijas iedzīvotājus, ka mēslošana ceļmalā ir noziegums, un par to pienākas 50 līdz 500 Ls sods (Administratīvo pārkāpumu kodekss 58. un 140. pants).

Ērika Stendzenieka runājošo akmeņu stāstus Rīgā droši vien jau daudzi dzirdējuši, bet viņš pats sev atklājis, ka ar gadiem paša izpratne par dzīvi un sabiedrību pilnībā izmainījusies, tā sakot, par 180 grādiem.

Iekšējais apvērsums radis arī simbolisku izpausmi Latvijas vadošās reklāmas aģentūras nosaukumā, kas lasāms kājām gaisā: !MOOZ. Un par mūzu klātbūtni minētās aģentūras boss, šķiet, nevarētu sūdzēties – Ēriks ir krutākais reklāmas un komunikāciju žanra virtuozs.

Tavi akmeņi runā tikai naktīs, vai arī pats esi tāds naktsputns?

Cilvēks vispār ir gaļēdājs un nakts dzīvnieks, par to liecina visi viņa fizioloģiskie dati, ķermenis un zobi. Bet ideja par akmeņu dabiskām formām tapa pirms desmit gadiem, kad Londonā mācījos grafisko dizainu – man ienāca prātā, kā tas būtu, ja jaunākā tehnoloģija, kas toreiz bija digitālais projektors, sastaptos ar vecāko, kas Latvijā dzīvo pēdējos četrus miljardus gadu. Taču dzīvē runājošie akmeņi ienāca pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, vēršoties pie manis ar jautājumu, kā saistošā un interaktīvā veidā pastāstīt par Latviju daudz pieredzējušajiem, izlutinātajiem un kultūras pārsātinātajiem frančiem. Un tad nāca šī pasākuma grūtākā daļa – uzrakstīt šos deviņus stāstus; mēnesi pavadīju Norvēģijas kalnos, mēģinot saprast, kas tie būs par stāstiem. Manas iekšējās kapacitātes pietika četriem, pārējos stāstus radīja Latvijas spējīgākie literāti. Varu teikt, ka man joprojām šķiet: ir radīts viens no spēcīgākajiem aprakstiem par Latvijas būtību, kāds jebkad bijis.

Lai cīnītos pret atkritumiem ceļmalā un brīdinātu autovadītājus par sodu, kas pienākas par mēslu mešanu ārā pa auto logiem (50 līdz 500 Ls), Cūkmens kopā ar domubiedru grupu Tīri meži uzsāk kampaņu«Nemēslo ceļmalā!», informē akcijas organizatori.

Lai brīdinātu autovadītājus un liktu viņiem daudz vērīgāk sekot līdzi savai rīcībai, radītas arī īpašas ceļa informatīvās zīmes, kas tuvāko dienu laikā tiks izvietotas uz visām Rīgas robežām.

Tuvākā mēneša laikā informatīvās zīmes tiks izstādītas arī pie lielāko reģionu pilsētu robežām. Kampaņas «Nemēslo ceļmalā!» laikā Cūkmens kopā ar domubiedriem dosies arī reģionālajā tūrē, viesojoties vairākās Latvijas pilsētās. Tūres laikā Cūkmens iecerējis tikties ar pašvaldību vadītājiem, diskutēt par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, aprunāties ar iedzīvotājiem un uzstādīt jaunās ceļa zīmes.

Atbildīgo dienestu apkopotā statistika liecina, ka no Latvijas valsts mežiem un ceļmalām katru gadu tiek izvesti gandrīz 16 000 m3 atkritumu, kas valstij izmaksā vairāk nekā 500 000 Ls. Lielais atkritumu daudzums pielīdzināms vairāk nekā 320 pilnām baļķvedēju kravām vai gandrīz 16 tūkstošiem pārpildītu atkritumu konteineru.

Rīgas pilsētas būvinspekcija, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldi, šovasar plāno apsekot 13 ūdenstilpņu krastu teritorijas, lai apzinātu iespējamos patvaļīgas būvniecības gadījumus ūdenstilpņu aizsargjoslu teritorijās.

Ņemot vērā, ka viens no būvvaldes mērķiem ir padarīt patvaļīgu būvniecību neērtu, šogad būvvalde turpinās pievērst uzmanību ūdenstilpņu piekrastes aizsargjoslām un veikt apsekojumus, izmantojot ūdenstransportu. Tādejādi iespēju robežās apzinot esošo situāciju un novēršot iespējamos patvaļīgas būvniecības gadījumus ūdenstilpņu piekrastēs.

Trīs mēnešu laikā plānots apsekot 13 ūdenstilpnes. Darba plānā iekļautas tādas ūdenstilpnes, kā Daugava, Mazā Daugava, Bieķēngrāvis, Kīleveina grāvis, Vecdaugava, Buļļupe, Āgenskalna līcis, Zunda kanāls, Ķīšezers, Juglas ezera rietumu piekraste un citas.

Veicot apsekojumus un konstatējot objektu patvaļīgu būvniecību, tiks sagatavots atzinums par būves pārbaudi, dots rīkojums apstādināt būvdarbus un pieprasīti paskaidrojumi no būves (zemes) īpašnieka. Pēc paskaidrojumu izvērtēšanas, būvvalde pieņems lēmumu par tālāko rīcību.

RussiaToday, Krievijas televīzijas kanāls, kas ziņas raida angļu valodā, izveidojis sižetu par varoni Cūkmenu, kas cīnās ar nelegālajiem atkritumiem Latvijā.

«Tikai paskatieties uz šo netīrību! Nelieši! Kā viņi varēja tā piemēslot?» sižetā vaicā Cūkmens, norādot uz atkritumu kalniem, kas atrodas ceļmalā.

Kā vēstīts sižetā, šī supercūka pavada dienas, apbraukājot Latviju, cenšoties satīrīt mežus un liekot vainīgajiem piemēslotājiem spiegt pēc žēlastības.

Sociālu kampaņu Nemēslo mežā!, par kuras galveno varoni ir kļuvis Cūkmens, AS Latvijas valsts meži uzsāka 2005. gadā.

Eiropas Komisija (EK) paziņojusi par 121 miljona eiro investīcijām vides un klimata pasākumu programmas "Life" integrētajos projektos, kuriem būtu jāveicina "zaļo atveseļošanos".

EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā informē, ka finansējums, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis par 20%, palīdzēs Beļģijai, Vācijai, Īrijai, Francijai, Ungārijai, Itālijai, Latvijai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei un Slovākijai sasniegt savus zaļos mērķrādītājus.

EK paredz, ka šie integrētie projekti piesaistīs papildu līdzekļus, dalībvalstīm palīdzot izmantot citus Eiropas Savienas (ES) finansējuma avotus, to vidū lauksaimniecības fondus, struktūrfondus, reģionālos un pētniecības fondus, kā arī valsts līdzekļus un privātā sektora investīcijas.

EK atzīmēja, ka integrētie projekti uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, dalībvalstīm palīdzot panākt atbilstību ES tiesību aktiem sešās jomās: daba, ūdens, gaiss, atkritumi, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tie atbalsta plānus, kas vajadzīgi, lai vides un klimata tiesību aktus īstenotu koordinēti un plašā teritoriālā mērogā.

Piesārņotu ūdeni ir iespējams attīrīt daudz efektīvāk, izmantojot jaunus, lētus materiālus, paziņojuši ASV zinātnieki, raksta BBC.

Materiāls, kas nosaukts par «supersmiltīm» varētu, kļūt par lētu līdzekli, ar ko attīrīt ūdeni attīstības valstīs. Šādu materiālu var iegūt pārklājot smilšu graudiņus ar grafīta oksīdu.

Ņemot vērā to, ka gan smiltis, gan arī grafīts ir lēti pieejami resursi, šis ūdens attīrīšanas paņēmiens kļūs par rentablu veidu, kā cīnīties ar tīra dzeramā ūdens trūkumu, ir pārliecināti pētnieki.

Šādu paņēmienu varētu izmantot tajās vietās, kur ir vēsturiski pierasts ūdeni attīrīt izmantojot smiltis. Parastas smiltis ir mazāk izdevīgas ūdens attīrīšanai, jo tas lēni plūst tām cauri, norāda zinātnieki. Savukārt smilšu un grafīta maisījums nodrošinās lielāku ūdens caurlaidību.

Nīderlandes lielākā notekūdeņu attīrīšanas stacija cer attīrīt ūdeņus par 80% no medikamentu atliekām

Ārle-Rikstela ir pavisam neliels ciemats Dienvidnīderlandē, tikai knapi seši tūkstoši iedzīvotāju, toties tur atrodas šīs valsts lielākā notekūdeņu attīrīšanas stacija. Un tieši tur pirms pāris mēnešiem, 2018. gada decembra vidū, tika aizsākts pilotprojekts divu metožu izmēģināšanai, kas varētu krietni samazināt – līdz 80% – medikamentu atliekas attīrītajos notekūdeņos. Projektam ir piešķirti 400 tūkstoši eiro, un tas ir tikai viens no soļiem šī tik nesen uzmanību izpelnījušā piesārņojuma novēršanai, bet kas jau ir licis holandiešiem atrast budžetā papildus 30 miljonus eiro.

Par medikamentiem notekūdeņos sāka runāt vien pirms gadiem divdesmit, divdesmit pieciem, bet laika posmā no 2000. līdz 2015. gadam publicēto pētījumu skaits par medikamentu atliekām ūdeņos pieauga no 200 līdz 1800 pētījumiem gadā. Pēc 2016. gada Eiropas Komisijas ziņojuma par stratēģisku pieeju farmaceitiskajiem līdzekļiem vidē medikamentu patēriņš ES nevis samazinās, bet pieaug, un tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem: kopš 1990. gada farmaceitiskais tirgus ES pieaudzis piecas reizes. Nīderlandē aprēķināts, ka gadā aptuveni 140 tonnas kilogramu medikamentu atlieku un 30 tonnas kontrastvielu nonāk atpakaļ ūdeņos. Standarta notekūdeņu attīrīšanas iekārtas spēj attīrīt kanalizācijas ūdeņus no farmaceitiskajām atliekām par aptuveni 50–65%, bet faktiski tās tam nav domātas. Turklāt tas, cik lielā mērā tiek ūdens atīrīts, varētu būt krietni pārspīlēts.

«Manuprāt, mūsu ceļu tīkls jābūvē par pašmāju resursiem, lai sekmētu ekonomisko attīstību. Protams, sekojot radikāli zaļiem viedokļiem, varam vispār neko neapsaimniekot, neko nepaplašināt, bet tad grants būs jāimportē un naudas plūsma aizies uz citām valstīm,» uzskata a/s Latvijas valsts meži (LVM) Nekustamo īpašumu Zemes dzīļu apsaimniekošanas daļas vadītājs Juris Ružāns un stāsta, ka LVM ir 112 smilts un grants karjeri visā Latvijā. Jaunu karjeru izveide atkarīga no apsaimniekojamo objektu pieejamības un ceļu izbūves nepieciešamības, piektdien raksta laikraksts Diena.

Karjeru veidošanas vietu atrašanās pakārtota apstāklim, kur vispār ir derīgais izraktenis. Vispirms jāpēta un jāmeklē, kur atrodama grants, saka J. Ružāns. Pirms ieguves vietas izveides tiek ņemti vērā daudzi aspekti, arī ietekmes uz vidi faktors. Zonā, kur ir saimnieciskās darbības ierobežojumi, uzņēmums pat neizskata karjera izveides iespēju. Vides eksperts apseko teritoriju, un tikai tad, ja konstatē, ka nav apstākļu, kas ierobežotu karjera izveidi, sākas karjera veidošana.

Ja teritorijā, kur konstatēts derīgais izraktenis un no infrastruktūras viedokļa būtu ērti veidot ieguves vietu, tomēr ir biotopi, retu sugu putnu ligzdas, specifiskas sūnas vai jebkādi aizsargājami augi un dzīvnieki, saimnieciskā darbība netiek veikta, jo dabas aizsardzība ir pirmajā vietā.

Turpinot AS Latvenergo zivju resursu atjaunošanas pasākumus, šodien Ķeguma HES ūdenskrātuvē tika ielaisti 20 000 sīgu mazuļi, kas izaudzēti z/i BIOR Tomes zivjaudzētavā, informē uzņēmumā.

Šogad Daugavas baseina ūdenstilpnēs kopumā būs ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļi un kāpuri. To ielaišana sākās pavasarī, kad Daugavā pie Mangaļsalas notika lašu mazuļu ielaišana. Maijā izlaida līdaku kāpurus, jūnijā – nēģu kāpurus, jūlija sākumā vienvasaras lašu mazuļus un līdaku mazuļus, savukārt tagad ir pienākusi kārta sīgu mazuļu izlaišanai. Vēl Daugavas baseina ūdenstilpnēs ir plānots izlaist jūlija beigās un augusta sākumā zandartus un septembrī vimbas.

Ezera sīga ir lašu dzimtas saldūdens zivs, kura dzīvo lielākajā daļā Latvijas ūdens tilpņu. Ezera sīga pieskaitāma pie makšķernieku mērķa zivīm. Zivs populācija Latvijas ūdens tilpnēs ir maza un tāpēc tiek veikta mākslīga tās pavairošana.

Privātie dīķi un ezeri piedāvā garantētu lomu, taču vairums makšķernieku copes laikā gūto gandarījumu necenšas mērīt kilogramos; trofeju mednieki un procesa baudītāji dodas arī uz ārvalstīm, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir aptuveni 80 tūkstoši makšķernieku, kas gada laikā iegādājas makšķernieku kartes un makšķerē publiskos ūdeņos. Privātās ūdenstilpnes copētājiem ir pieejamas gan daudzos Latvijas viesu namos, gan lauku saimniecībās, gan zivjaudzētavās, kuras paralēli zivju audzēšanai piedāvā makšķerēšanas komercpakalpojumus. Tādus piedāvā arī valsts zivju audzētavas, piemēram, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju audzētava Tome.

Papildu serviss

Lielākā daļa makšķernieku izvēlas publiskās ūdenstilpnes vai dodas uz copi ārzemēs. Privātajos dīķos un ezeros makšķerē aptuveni 10% no visiem makšķerniekiem, lēš Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas (LMSF) viceprezidents Jānis Stikuts. Viņš uzskata, ka komerciālo ūdenstilpņu uzturētājiem tas nav pamatbizness, bet gan servisa pakalpojums, jo aptuveni 30–40% no lauku tūristiem vēlas, lai viesu nams būtu ūdens tuvumā un tā piedāvājumu klāstā būtu arī iespēja pamakšķerēt. Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnate Ziemele norāda, ka 168 no aptuveni 700 viesu mājām, kas ir Lauku ceļotāja biedri vai sadarbības partneri, atrodas zivīm bagātu ezeru, upju vai dīķu tuvumā. Tur iespējams uzzināt visu par labākajām copes vietām apkārtnē, izīrēt laivu un makšķerēšanas inventāru, kā arī pagatavot maltīti no iegūtā loma. Lai makšķerētu publiskos ūdeņos, ir jāiegādājas īpaša karte. To var izdarīt makšķerēšanas piederumu veikalos, makšķernieku klubos, benzīntankos u.c. Populārākās makšķerēšanas vietas ir tur, kur komercmakšķerēšana apaudzēta ar papildu servisu un atpūtas iespējām, atzīst zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis. Viņaprāt, populārākie komercdīķi Latvijā ir Sillakas Liepas pagastā, Makšķernieku paradīze Vallē un Alberta dīķi Upesciemā.

Mājsaimniecībās, kuras atrodas nomaļākās vietās un kuru notekūdeņu novadīšanai un attīrīšanai nav iespējama pieslēgšanās pie centrālās kanalizācijas tīkliem, aktuāls un videi draudzīgs risinājums ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Kam jāpievērš uzmanība individuālo kanalizācijas sistēmu īpašniekiem? Kā izvēlēties piemērotāko bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kas jāņem vērā attiecībā uz montāžu? Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu vairāk.

Iekārtas darbības princips, pieejamība un iespējas

Pirmkārt, standarta darbības princips paredz to, ka notekūdeņi tiek savākti speciālā tvertnē. Process, kādā notiek notekūdeņu attīrīšana, ir bioloģisks, proti, mikroorganismi sadala un barojas ar notekūdeņos esošajiem organiskajiem piesārņojumiem. Tādējādi ūdens tiek attīrīts. Bioloģisko attīrīšanu parasti iedala aerobos un anaerobos procesos:Aerobais - ir process, kurā piedalās skābeklis,Anaerobais apzīmē bioloģisku procesu - bezskābekļa vidē.Lai baktērijas tvertnē varētu veikt svarīgākos procesus priekš ūdens attīrīšanas, nepieciešams skābeklis. Tāpēc nereti bio kanalizācijas iekārta papildus tiek aprīkota ar gaisa kompresoru (gaisa pūtēju), kurš nodrošina gaisa pieplūdi tvertnē pa vidu procesam starp netīrā ūdens ieplūdi un attīrīta ūdens izplūdi.

Turpinot darbu pie Tukuma novada Šlokenbekas ūdenskrātuves zivju bojāejas cēloņu skaidrošanas, Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde veic papildu analīzes ūdenskrātuvē un organizē iespēju SIA Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtās uzstādīt ozonatoru, tādējādi palielinot skābekļa līmeņa koncentrāciju ūdenī un mazinot ķīmisko piesārņojumu Šlokenbekas ūdenskrātuvē, informē VVD.

Ventspils RVP kontrolē situāciju un seko vides stāvoklim Šlokenbekas ūdens krātuvē, Slocenes upē un Valguma esera. Tukuma pašvaldība organizē bojāgājušo zivju izņemšanu no ūdenskrātuves un VVD Ventspils RVP darbus uzrauga. Līdz 9. jūlija pēcpusdienai no ūdenskrātuves izcelta aptuveni pustonna bojāgājušo zivju – pārsvarā plauži, līņi, līdakas, zandarti un vīķes. Šīs sugas īpaši jūtīgas pret skābekļa trūkumu.

Vides pārvalde situāciju ūdenskrātuvē vērtē kā būtisku kaitējumu videi, uzsverot, ka piesārņojuma sekas saglabāsies ilgu laiku.

VVD Ventspils RVP direktore Inguna Pļaviņa klāsta pārvaldes darbības cīņā ar vides piesārņojumu Šlokenbekas ūdenskrātuvē: «Piesārņojuma sekas rada būtisku vides kaitējumu. Kopš jūlija sākuma, kad pārvaldē tika saņemtas pirmās iedzīvotāju sūdzības, darbinieki veica pārbaudes SIA Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtās Tīles, kā arī sazinājās ar šī notekūdeņu apsaimniekotāja klientiem – vairākiem ražošanas uzņēmumiem. Tika veiktas arī Šlokenbekas ūdenskrātuves un Slocenes upes pārbaude, paņemti ūdens analīžu paraugi, kurus gaidām. Secinot, ka zivis turpina iet bojā, šodien ūdens paraugu ņemšana notika atkārtoti. SIA Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt notekūdeņus līdz videi draudzīgai pakāpei, līdz ar to samazinājies skābekļa daudzums, ilgstošā laika periodā radot ūdenskrātuves zivju pakāpenisku bojāeju. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka ūdenstilpnes piesārņojuma sekas nav iespējams novērst ātri. SIA Tukuma ūdens uzdots rīkoties operatīvi un uzstādīt ozonatoru, kas bagātinās ūdeni ar skābekli un attīrīs no ķīmiskā piesārņojuma. Vides pārvalde apseko arī Slocenes upi un Valguma ezeru.»

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Valsts vides dienests noslēdzis 3,9 miljonus Ls vērtu iepirkumu par vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju Sarkandaugavas teritorijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB).

Konkursa rezultāti liecina, ka Sarkandaugavas teritorijas sanācijas projektēšanas un attīrīšanas darbus uzticēts veikt SIA VentEko. Kopumā savus pieteikumus iesniedza trīs komersanti, bet VentEko piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Jau iepriekš mediji ziņoja, ka Rīgas brīvostas teritorijā Sarkandaugavā līdz 2017. gadam plānots attīrīt piecus piesārņotus objektus un mazināt kaitējumu videi. Tas tiks veikts ar Šveices valdības finansiālo atbalstu, un pērnā gada pavasarī izskanējusī summa, kas nepieciešama šo darbu veikšanai, bija aptuveni astoņi miljoni latu. Kopumā paredzēts attīrīt teritoriju 77 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Projekta ietvaros plānots labot gruntsūdens, virszemes ūdens, kā arī augsnes un grunts kvalitāti piesārņotajās teritorijās.

Foto: husqvarna.com

Ne vienu reizi vien ir pieredzēts, ka ziema spēj mūs pārsteigt nesagatavotus, pārklājot Latviju ar tik biezu sniega segu, ka ir jāmeklē iespējas, kā pēc iespējas ātrāk un efektīvāk no tās atbrīvoties, attīrot piebraucamos ceļus un ietves. Tādā gadījumā talkā var nākt sniega pūtēji. Raksta turpinājumā noskaidro, kā no daudzveidīgā sortimenta izvēlēties savām vajadzībām vispiemērotāko darbarīku!

Būtiski faktori, izvēloties sniega pūtēju

Sniega pūtējs pavisam noteikti var būt noderīgs palīgs kā mājsaimniecībā, tā arī uzņēmumā. Lai arī tā iegāde var būt salīdzinoši dārga, tomēr ir vērts atcerēties, ka tas ir būtisks ilgtermiņa ieguldījums, jo ziema Latvijā ir katru gadu. Tomēr, lai būtu iespējams pieņemt pareizo lēmumu attiecībā uz to, kādu sniega pūtēju iegādāties, iesakām ņemt vērā vairākus nozīmīgus faktorus:

Sakarā ar straujo temperatūras maiņu un intensīvo lietu naktī no 22. uz 23.februāri, kas veicinājis strauju sniega kušanu, Ventspils pilsētā ir strauji cēlies ūdens līmenis, appludinot gan brauktuves, gan privātos īpašumus.

23.februāra rītā ir saņemti vairāk kā 40 pieteikumi no privātmājām par plūdu draudiem. Ūdens noplūšanu lietus ūdens kanalizācijas sistēmā traucē sastumtie sniega vaļņi, kā arī privātajos dzīvojamo māju rajonos, kur darbojas virszemes meliorācijas sistēmas, aizsalušie grāvji un caurtekas, informē pašvaldība.

Šobrīd Ventā un Vidumupītē, kas savāc ūdeni no melioratīvām sistēmām, ūdens līmenis ir pacēlies par 50-70 cm, līdz ar to traucējot ūdens notecei no mazākiem grāvjiem. Kritiskākajās vietās tiek veikti darbi, lai rastu risinājumu ūdens novadīšanai, gan atrokot un cenšoties attīrīt caurtekas, gan mēģinot ar karstu ūdens tvaiku tās atkausēt, kā arī cenšoties attīrīt grāvjus no ledus. Pilsētas ielās un to krustojumos strādā tehnika, ar kuru attīra lietus ūdens noteces akas, lai ūdens varētu notecēt lietus ūdens kanalizācijas sistēmās, atbrīvojot brauktuves un gājēju pārejas no ūdens peļķēm.

Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski mazinājusies nozaru tolerance pret nodokļu nemaksātājiem, atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pēc viņas teiktā, nodokļu un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā pozitīva tendence ir tā, ka nodokļu maksātāji, kas agrāk piecieta nozarē nodokļu nemaksāšanu, tagad ir gatavi sadarboties ar VID un vēlas attīrīt nozari.

"Tie nodokļu maksātāji, kas agrāk klusēdami piecieta to, ka kāds nozarē nemaksā nodokļus, nāk pie mums un saka, ka grib attīrīt nozari un palīdzēt VID ar datiem un analīzi. Tas ir tas, kas mums ir nepieciešams. Ja mums ir strīds, kas nonāk tiesā, tad mums ir vajadzīgi dati, lai varētu pierādīt nodokļu nemaksāšanu. Pandēmijā spiediens no godīgajiem nodokļu maksātājiem ir pieaudzis. Ja agrāk jautājām, kādēļ par to uzņēmumi nerunā, tad atbilde bija, ka nav jēgas. Tagad uzņēmumi ir gatavi nākt pretim un sadarboties ar VID," teica Jaunzeme.

Uz Malaiziju devos kopā ar sievu, un mūsu mērķis bija ieraudzīt nevis smalko Malaizijas seju ar modernām, eiropeiskām pilsētām, kāda noteikti ir arī galvaspilsēta Kualalumpura, bet meklējām pirmatnējo – džungļus, dzīvniekus un īpašas niršanas vietas.

Neskartā daba jāmeklē nevis pussalā Malaizija (saukta arī par Rietummalaiziju), kas ir blīvāk apdzīvota, bet, izmantojot iekšējos pārlidojumus, ir jāpārceļas uz Austrummalaiziju, Borneo salu. Malaizijā ceļot ir viegli un vienkārši – vietējie runā angliski, zīmes ir tulkotas angļu valodā, ir sakārtota tūrisma nozare. Viesnīcas atrast ir viegli un par iekšējiem pārbraucieniem nav jāraizējas – valstī ir augsti attīstīta un intensīva iekšējo pārlidojumu sistēma, bet pilsētās, piemēram, Kualalumpurā braucieniem var izmantot arī moderno metro. Tuvāk džungļiem transports kļūst pieticīgāks – autobusi vai laivas. Ceļojumu plānoju pats, un tas bija ļoti komplicēts. Vairāk nekā divās nedēļās, kuras pavadījām Malaizijā, veicām sešus iekšējos pārlidojumus. Mani aizrauj, ka Āzijā uz katra stūra var sastapt kaut ko mums netipisku – reklāmas, cilvēkus, ēdienus, dzīvniekus u.c. Arī saziņa ir atšķirīga. Tas šo pasaules daļu mums, eiropiešiem, padara tik īpašu.

Atšķirībā no lielākās daļas ūdensizturīgo mp3 atskaņotāju, kas skaņu izplata pa gaisu vai ūdeni, Kompānijas Finis ražotais SwiMP3 to darīs izmantojot cilvēka kaulus, pa kuriem skaņas vibrācija nonāks tieši iekšējā ausī.

SwiMP3, kas izgatavots speciāli nirējiem, darbojas zem ūdens, to var arī piestiprināt pie zemūdens brillēm, kā arī pie elpošanas caurulītēm. Ierīcei ir 1Gb liela ietilpība, USB pieslēgumvieta un uzlādējamas baterijas, kuru darbība ilgst līdz pat astoņām stundām.

Tā saukto kaulu skaņas vadīšanu izmanto arī kompānijas Amphicom ražotie AquaFM radiouztvērēji, kas paredzēti speciāli peldētājiem.

Cilvēka kaulu skaņas vadīšanas īpatnības ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēks pats savu balsi dzird atšķirīgi nekā tā izklausās ierakstos. Galvaskauss zemākas frekvences vada daudz labāk kā gaiss, tāpēc cilvēki savu balsi dzird daudz zemāku un dziļāku, kā apkārtējie.

Entuziasti, avantūristi vai varbūt fanātiski cilvēki pat ziemā nepārstāj nodarboties ar sporta veidiem, kas klasiski it kā piedien vasarai, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ja redzat cilvēkus, kas ziemas spelgonī peldas ledainā ūdenī, aktīvistus, kas plandošos vasaras šortus nomainījuši pret siltām ziemas jakām un traucas ar veikborda dēli pa ledus tramplīniem, tad zin – šie sajūtu ķērāji ir konkrētā sporta veida lietpratēji, jo bez pieredzes, treniņiem un zināšanām šādas trakulības neesot vēlams praktizēt.

Sajūtas, kas gūstamas, nirstot zem ledus, nevarot aprakstīt, tas būtu jāizjūt katram pašam. Šādu avantūru nepieredzējušiem nirējiem nebūtu vēlams izmēģināt, jo tā ir saistīta ar risku un ar to var nodarboties tikai nirēji ar pieredzi.

Nirt ziemā zem ledus ir pavisam citādāk nekā vasarā, ir jāsaprot, ka izeja nav tur, kur ienāk prātā, bet gan konkrētā vietā. «Zemledus niršana galvenokārt ir mūsu hobijs un pozitīvu emociju gūšanas veids, par biznesu to ir grūti nosaukt. Visa nopelnītā nauda tiek ieguldīta centra attīstībā, jauna aprīkojuma iegādē. Ziemā piedāvājam teorētiskās nodarbības un praktisko niršanu baseinā, kā arī braucienus uz Sarkano jūru,» stāsta Coral Latvia DC valdes locekle Liāna Dzirkale. Zemledus niršanu parasti izmēģinot privātpersonas, pieredzējuši nirēji, bet esot bijuši arī korporatīvie klienti. Katru gadu neatkarīgi no tā, ir vai nav ledus, Vecgada dienā tiek organizēts zemledus ieniršanas un eglītes iedegšanas pasākums. Tas ir gan zemūdens, gan virsūdens pasākums daivinga entuziastiem un tā ir jau vairākus gadus piekopta tradīcija, viņa turpina.

AS Latvijas valsts meži sadarbībā ar labo darbu veikalu Otrā elpa un Latvijas Samariešu apvienību uzsāk akciju Nemēslo mežā! Padari lieko noderīgu!, aicinot ikvienu Latvijas iedzīvotāju šogad īpaši padomāt par iespēju dot «otro elpu» lietām, kuras citādi nonāktu miskastē vai pat mežā.

Kā informē organizatori, akcijas laikā kampaņas Nemēslo mežā! galvenais varonis Cūkmens pievērsīs uzmanību lietu «otrās dzīves» potenciālam un apkārtējās vides piesārņojuma samazināšanai, organizējot Tirgutūri pa 10 Latvijas lielāko pilsētu tirgiem un aicinot iedzīvotājus ziedot sev vairs nederīgas, taču sadzīvē vēl izmantojamas lietas, piešķirot tām «otro elpu».

Tirgutūrē ikvienam būšot iespēja uzklausīt padomus, piedalīties Otrās elpas radošajās darbnīcās, kā arī ziedot dažādas funkcionālas, tīras un kvalitatīvas lietas, ko Latviešu Samariešu apvienība nogādās uz sociālās aprūpes centriem visā Latvijā. Pilsētu tirgus laukumos darbosies arī labo darbu veikala Otrā elpa labdarības tirdziņš. Visi tirdziņā savāktie līdzekļi tiks piešķirti Latvijas Astmas un alerģijas biedrībai ar astmu un dažādām alerģijām slimo bērnu rehabilitācijas nometnes-ārstniecības kursa organizēšanai vasaras beigās Baltezera sanatorijā.

Pērn Igaunijā PET depozīta automātos nodoti līdz pat 86 % no patērēto plastmasas un 90% stikla pudeļu daudzuma.

Iepakojuma likums, kas paredz plastmasas depozīta sistēmu, Igaunijā stājās spēkā 2005. gada 1. maijā. Eesti Pandipakend LLC- organizācija, kas nodarbojas ar depozīta sistēmas ieviešanu, 2007. gadā savāca 204 miljonus iepakojumu. Tas ir par 23% vairāk kā 2006. gadā. Depozīta automātos kaimiņvalstī var nodot visa veida plastmasas un stikla pudeles, kā arī skārdenes, pretī saņemot naudu no pus kronas līdz kronai (apm. 4 santīmi).

Lai iepazītos ar kaimiņvalsts pieredzi izpētes braucienā uz Igauniju 23. jūlijā kopā ar personāžu Cūkmenu devās Vides ministrs Raimonds Vējonis un Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus. Valsts tēls tiks veidots ar misiju pieejas starpniecību, un kā pirmā tiks attīstīta misija “Jūra 2030”.

To paredz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienota Latvijas valsts tēla ieviešanas stratēģiju, ko 31.augustā izskatīja valdība.

Vienojošais elements darbā ar valsts tēlu misijā “Jūra 2030” būs dabīgas ūdens aprites atjaunošana. Turpmākie soļi paredz vienotas stratēģijas un rīcības plāna izstrādi, kā arī Latvijas tēla novērtējuma pētījuma veikšanu desmit valstīs.

“Valsts tēla veidošana ir iespēja radīt uz vērtībām balstītu stāstu, kas dos izrāvienu ekonomikā un inovācijās. Tam ir jākalpo kā instrumentam, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības viedās reindustrializācijas attīstību - paplašinot sadarbības tirgu ģeogrāfiju, ražojot un piedāvājot globāli pieprasītus produktus, veidojot jaunas sadarbības dažādās nozarēs, ceļot konkurētspēju un nodrošinot kopīgo labklājību,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.