Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka viņa nomaiņa amatā neilgi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām būtu kā zirga nomaiņa skrējiena laikā.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Cimdars pauda, ka šajā situācijā viņam «nav iespējas sabremzēties, jo laiks [līdz EP vēlēšanām] ir ļoti īss, un jāstrādā ar pilnu jaudu».

Uz jautājumu, vai un kā CVK priekšsēdētāja nomaiņa šajā laikā varētu ietekmēt EP vēlēšanu norisi, Cimdaram bija grūti atbildēt, taču viņš pauda cerību, ka tas nekādu būtisku negatīvu ietekmi neradīs. Cimdars pagaidām arī esot pamats cerēt, ka jauna CVK vadītāja izraudzīšanās process būs atklāts un godīgs, saskaņā ar principu «lai uzvar labākais».

Lūgts komentēt politiķu viņam izteiktos pārmetumus par nepietiekamām inovācijām vēlēšanu procesā, Cimdars norādīja, ka tos vērtē kā nenopietnus, jo «tas ir parlamenta kompetencē, kurā brīdī un kā grozīt likumu». Viņš uzsvēra, ka pašai CVK nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Prokuratūra cēlusi apsūdzību pret bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un diviem esošiem komisijas darbiniekiem lietā par krāpšanu lielā apmērā, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Kā izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses paziņojuma un aģentūras LETA iepriekš rakstītā, KNAB ieguvis pietiekamus pierādījumus, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" pārstāvis ar divu esošo un vienas bijušās CVK nodarbinātās personas atbalstu izkrāpa CVK budžeta līdzekļus lielos apmēros. Noziedzīgo darbību rezultātā CVK nodarīts ne mazāk kā 149 920 eiro mantiskais zaudējums.

KNAB pierādījumi liecina, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas atbalstu, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru.

KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece atteicās apstiprināt amatpersonas vārdu, taču ģenerālprokuratūrā apstiprināja, ka tas ir CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. „Prokurors lemj par kriminālvajāšanas uzsākšanu,” izteicās Ģenerālprokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks.

«Stāsts ir par to pašu 2006. gadu, kad pēc Valsts kontroles «svaigā» skatījuma tika apšaubīta CVK premēšanas sistēma,» Db.lv norāda A. Cimdars, strikti noraidot visus pārmetumus par tīšu naudas izsaimniekošanu vai izšķērdību. «Pēc būtības jau jautājums ir par to, vai CVK darbinieki bija pelnījuši prēmijas vai nē. Tas ir arī viss. Kā arī juridiska rakstura jautājums par prēmēšanas sistēmu,» viņš uzsver. A. Cimdars atklāj, ka pēdējo 4 gadu laikā (no 2006. līdz 2009. gadam) viņš vairākkārt tika izsaukts uz KNAB, kur ticis iztaujāts par visiem šiem jautājumiem, tomēr pagājušās nedēļas piektdienā viņam KNAB iedots dolumets, kurā teikts, ka pret viņu birojs aicina uzsākt kriminālvajāšanu. «Tagad grasos izklāstīt visus faktus un savus apsvērumus Ģenerālprokuratūrai,» tā CVK priekšsēdētājs.

Jaunievēlētā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien sanāca uz savu pirmo sēdi, kurā ievēlēja komisijas priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. CVK priekšsēdētāja vietnieka amatā atkārtoti ievēlēts Kārlis Kamradzis (partija Vienotība), bet sekretāra amatā - Ritvars Eglājs (Nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK). Abas amatpersonas saņēma vienbalsīgu CVK locekļu atbalstu, informēja komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.

Gan Kārlis Kamradzis, gan Ritvars Eglājs ir CVK locekļi kopš 2011. gada aprīļa, bet priekšsēdētāja vietnieka un sekretāra amata pienākumus pilda kopš 2012. gada marta.

Jauno CVK sastāvu Saeima apstiprināja šodien, par CVK priekšsēdētāju atkārtoti ievēlot līdzšinējo komisijas vadītāju Arni Cimdaru un līdzšinējos komisijas locekļus - Ritvaru Eglāju (Nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), Kārli Kamradzi (partija Vienotība), Dzintru Kusiņu (Zaļo un Zemnieku savienība), Aleksandru Maļcevu (Saskaņa sociāldemokrātiskā partija) un Sniedzi Sproģi (Latvijas Pašvaldību savienība). Savukārt pirmo reizi CVK ievēlētas Inna Laizāne (No sirds Latvijai) un Inga Vanaga (Latvijas Reģionu Apvienība).

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Nākamgad oktobrī gaidāmo 14. Saeimas vēlēšanu sagatavošana un norise ir apdraudēta, ja 2022.gada budžetā netiks rasts papildu finansējums Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Pēc CVK veiktajiem aprēķiniem 14.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešami papildus 2 623 203 eiro.

Bez šī finansējuma nebūs iespējams īstenot mērķtiecīgus pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai un informēšanai, maksāt konkurētspējīgu atalgojumu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem par darbu vēlēšanu sagatavošanā, nebūs iespēju izgatavot un vēlēšanu komisijām piegādāt visus nepieciešamos vēlēšanu materiālus, piemēram, vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes, veikt vēlēšanu vadības sistēmas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu.

"Sliktākā scenārija gadījumā mēs varam nonākt situācijā, kad būs jāslēdz daļa vēlēšanu iecirkņu, jo neizdosies atrast atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, kuri būtu gatavi strādāt vēlēšanu iecirkņos, saņemot par to vien 3 eiro stundā, no kuriem vēl jānomaksā nodokļi. Savukārt nepietiekamais finansējums vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem nozīmētu, ka CVK nevarētu nodrošināt vēlēšanu vadības sistēmas darbību, konsultēt sistēmas lietotājus un vēlēšanu naktī nodrošināt vēlēšanu rezultātu publicēšanu. Laikā, kad strauji pieaug elektrības, degvielas un daudzu citu preču un pakalpojumu cenas, budžeta veidotāji no vēlēšanu komisijām sagaida vēlēšanu sagatavošanu ar tādu pašu finansējumu kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem un pat pirms astoņiem gadiem," norāda CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, uzsverot, ka nav pieņemami, ka finansējuma trūkuma dēļ ciestu vēlētāji un vēlēšanu kvalitāte.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien, 1.februārī, Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegusi vēlētāju parakstītu likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē. Iesniegtais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79. pantus, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, liecina CVK sniegtā informācija medijiem.

Saskaņā ar LBAS apkopotajām ziņām likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē parakstījuši 11 185 pilsoņi, bet parakstu notariālie apliecinājumi apkopoti uz 4312 lapām.

Likums Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu paredz, ka tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu ir ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem. Lai to konstatētu, CVK tagad jāveic visu iesniegto parakstu pārbaude.

Parakstu pārbaudes laikā ziņas par parakstītājiem tiks ievadītas speciālā datorsistēmā, kas palīdzēs konstatēt, vai parakstītāji ir vēlētāji un vai kāds no pilsoņiem nav parakstījies vairākkārt. To, vai visām personām, kas parakstījušas Satversmes grozījumu projektu, ir balsstiesības, apliecinās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrs. Tāpat CVK arī pārbaudīs, vai paraksti ir noformēti saskaņā ar likuma prasībām – apliecināti pie notāra, bāriņtiesā vai pagasttiesā.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēmusi uz mēnesi atlikt lēmuma pieņemšanu par parakstu vākšanas izsludināšanu par grozījumiem Pilsonības likumā.

Lēmuma pieņemšana atlikta, lai dotu iespēju likumprojekta iesniedzējiem iepazīties ar CVK saņemtajiem Tieslietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Valsts prezidenta kancelejas un vairāku augstskolu ekspertu atzinumiem un sagatavot atbildes viedokli, informē CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Pēc viņas teiktā, likumprojekta «Grozījumi Pilsonības likumā» iesniedzēji šādu iespēju lūdza, jo CVK rīcībā esošajos tiesību ekspertu atzinumos pārsvarā pausts viedoklis, ka vēlētāju iesniegtais nav uzskatāms par pilnībā izstrādātu Satversmes 78. panta izpratnē. Šis pants nosaka, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien vienojās nemainīt savu iepriekš pieņemto lēmumu, ka parakstu vākšana par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē notiks no 12.marta līdz 10.aprīlim, liecina sniegtā informācija medijiem.

Tādējādi CVK atbalsta secīgu parakstu vākšanu rīkošanu un lēmumu par to, kad sarīkojama parakstu vākšana par biedrības Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij kopīgi ar Pensionāru un senioru partiju iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts pensijām pieņems nākamās nedēļas beigās, pēc tam, kad būs pabeigusi iesniegtā likumprojekta atbalstītāju parakstu pārbaudi.

Izskatot jautājumu par parakstu vākšanu apvienošanu, CVK locekļu viedokļi dalījās. Tomēr neviens no trijiem CVK locekļiem, kas pauda atbalstu parakstu vākšanas par grozījumiem Satversmē pārcelšanai, lai to būtu iespējams sarīkot vienlaikus ar iespējamo parakstu vākšanu par grozījumiem likumā Par valsts pensijām, nebija gatavs iesniegt izskatīšanai CVK sēdē atbilstošu lēmumprojektu.

No šodienas līdz 8.aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā. Šo vietu darba laiki gan atšķirsies, piemēram, daļai vietu strādājot no plkst.9 līdz plkst.13, daļai citu vietu - no plkst.15 līdz plkst.19, kā arī citos četru stundu laika periodos, liecina CVK mājaslapā publicētā informācija.

Daļā no parakstu vākšanas vietām darba laiks visu mēnesi būs nemainīgs. Savukārt citās vietās darba laiks mainīsies pa dienām, lai mēneša laikā parakstīties būtu iespējams gan tiem, kam izdevīgāks laiks dienas sākumā, gan tiem, kuriem ērtāk parakstīties tuvāk dienas otrajai pusei.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999, uz kuru var zvanīt katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.

Ārkārtas Saeimas vēlēšanu sarīkošanai šā gada rudenī varētu būt nepieciešami vairāk nekā divi miljoni latu, pavēstījis Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Sākotnēji CVK aplēsusi, ka nepieciešamā summa varētu būt «plus mīnus» divi miljoni latu, taču patlaban izskatās, ka nepieciešamā summa varētu pārsniegt divus miljonus latu, jo daudzas lietas būs dārgākas nekā rīkojot kārtējās vēlēšanas, sacīja CVK vadītājs.

Viņa skatījumā, nepieciešamais algu fonds būs 10.Saeimas vēlēšanu līmenī un šajā pozīcijā papildus izmaksas, visticamāk, nebūs, taču dārgāks nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās varētu būt papīrs. Cimdars aģentūrai LETA skaidroja, ka vēlēšanām nepieciešamas aptuveni 40 tonnas papīra, kā arī vēl aploksnes, kas ir liels apjoms priekš Eiropas papīra ražotājiem.

No 2008.gada 12.marta līdz 10.aprīlim notika parakstu vākšana likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotajiem provizoriskajiem parakstu vākšanas rezultātiem šajā laikā par Satversmes grozījumu ierosināšanu Latvijā parakstījies 213 751 vēlētājs. Savukārt parakstīties par grozījuma likumā „Par valsts pensijām” ierosināšanu vēlētāji varēs parakstu vākšanas vietās no 2008.gada 16.aprīļa līdz 15.maijam.

Ja abu parakstu vākšanu iniciatori, kuri uzstāja uz tautas virzītiem likumprojektiem, savu vēlmi būtu izrādījuši saskaņoti, un būtu iesnieguši rezultātus tā, lai šie termiņi atļautu abām tautas nobalsošanas procedūrām pārklāties, mēs varētu rīkot abas parakstu vākšanas vienlaicīgi. Parakstu vākšana par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” pie notāriem sākās pagājušā gada jūlijā, savukārt otra parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē – ar „lietussargu pulcēšanos” Doma laukumā. Un, lai gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība paziņoja, ka ap Ziemassvētkiem paraksti jau ir savākti, tomēr CVK tie tika iesniegti tikai 1. februārī. Ņemot vērā, ka likumā nav paredzēta iespēja atlikt iesniegto parakstu izvērtēšanu, līdz ar parakstu iesniegšanu tika sākta parakstu pārbaude. Gala rezultātā divu nedēļu nobīde starp šiem iesniegtajiem parakstiem nozīmēja, ka tagad šīs parakstu vākšanas jārīko atsevišķi.

Saeima šodien Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājas amatā apstiprināja Kristīni Bērziņu, kura līdz šim pildījusi CVK Informācijas nodaļas vadītājas amatu.

Bērziņas kandidatūru atbalstīja 53 deputāti, bet pret balsoja 32 parlamentārieši.

Līdzšinējā CVK vadītāja Arņa Cimdara kandidatūru atbalstīja 29 deputāti, bet pret balsoja 56 parlamentārieši.

Bērziņu CVK vadītāja amatam izvirzīja koalīcijas partijas, bet Cimdaru - opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti.

Bērziņa CVK vadītājas pienākums sāks pildīt rīt, 22.martā.

Bērziņa iepriekš pauda, ka viņas pirmā prioritāte ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu kvalitātes nodrošināšana. Ņemot vērā, ka vēlēšanu sagatavošanas process ir tuvāk nobeiguma stadijai, kādam ar šo jomu nesaistītam būtu grūti pašlaik to pārņemt.

Viņa vēlas īstenot arī vairākas iesāktās lietas, piemēram, tiešsaistes vēlētāju reģistrāciju Saeimas vēlēšanās attiecīgajā iecirknī, kur vēlētājs ieradies. Tas ļautu atteikties no spiedogiem pasē un nepieciešamības personas apliecību saņēmējiem izņemt vēlēšanu apliecības, skaidroja Bērziņa.

Koalīcija uz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatu virza CVK Informācijas nodaļas vadītājas Kristīnes Bērziņas kandidatūru.

Koalīcijas pārstāvji parakstījuši iesniegumu par Bērziņas virzīšanu.

Bērziņa apliecināja, ka pēc koalīcijas pārstāvju aicinājuma ir piekritusi kandidēt uz CVK priekšsēdētāja amatu.

CVK Informācijas nodaļas vadītāja norādīja, ka viņas pirmā prioritāte ir Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kvalitātes nodrošināšana. Ņemot vērā, ka vēlēšanu sagatavošanas process ir tuvāk nobeiguma stadijai, kādam ar šo jomu nesaistītam būtu grūti pašlaik to pārņemt, norādīja CVK priekšsēdētāja amata kandidāte.

Amata pretendente vēlas īstenot arī vairākas iesāktās lietas, piemēram, tiešsaistes vēlētāju reģistrāciju Saeimas vēlēšanās attiecīgajā iecirknī, kur vēlētājs ieradies. Tas ļautu atteikties no spiedogiem pasē un nepieciešamības personas apliecību saņēmējiem izņemt vēlēšanu apliecības, skaidroja Bērziņa.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Par likumprojektu Grozījums likumā Par valsts pensijām parakstu vākšanas pirmajā nedēļā, no 16.aprīļa līdz 22.aprlīlim, Latvijā parakstījušies 28708 pilsoņi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šodien apkopotā provizoriskā informācija.

Ziņas ir apkopotas par nodoto parakstu skaitu līdz šodienas, 22.aprīļa, pulksten 12.00. Nākamreiz parakstu vākšanas rezultātus CVK apkopos pēc nedēļas – otrdien, 29.aprīlī.

Parakstu vākšana par likumprojektu Grozījums likumā Par valsts pensijām ilgs vēl trīs nedēļas - līdz 15.maijam.

Parakstu vākšanas vietu adreses un darba laikus vēlētāji var noskaidrot pašvaldībās, pa CVK uzziņu tālruni 67049999 vai CVK mājas lapā internetā www.cvk.lv.

Līdz 14.maijam pašvaldību vēlēšanu komisijās vai parakstu vākšanas vietās to darba laikā var pieteikt arī parakstu vākšanu vēlētāju atrašanās vietā. Šo iespēju var izmantot vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietā tiks organizēta parakstu vākšanas pēdējā dienā, 15.maijā.

Par tā saukto nepilsoņu referendumu Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) saņemtie atzinumi nav vienādi, tādēļ situācija nav viennozīmīga, un komisijai pašai būs jāizlemj, kurus argumentus ņemt vērā, sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka saņemtie atzinumi saistībā ar referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu bijuši gan maigākā, gan arī stingrākā formā. Atzinumos tostarp teikts, ka likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts, tomēr neesot arī viena vienojoša viena aspekta, uz kuru atsaukties. «Atkal ir tāda situācija, ka CVK pašai ir vien jāizlemj. Nav tas ideālais gadījums, kad visiem ekspertiem argumentācija ir vienāda,» sacīja A. Cimdars.

Par likumprojekta Grozījumi Pilsonības likumā tālāku virzību CVK lems šodien. A. Cimdars sarunā ar radio neatklāja, kā pats balsos, un norādīja, ka komisija vispirms vienosies par konceptuālu lēmumu likumprojekta virzīt vai nevirzīt tālāk, bet pēc tam būs jāstrādā pie administratīvā akta noformēšanas.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Rīt, 16.aprīlī, sāksies un 30 dienas, līdz 15.maijam, turpināsies parakstu vākšana likuma Grozījums likumā Par valsts pensijām ierosināšanai.

Parakstu vākšanas nodrošināšanai Latvijā izveidotas 622 parakstu vākšanas vietas, kas strādās četras stundas dienā, arī brīvdienās un svētku dienās. Papildus 43 parakstu vākšanas vietas izveidotas ārvalstīs - Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos, un būs atvērtas pārstāvniecību vadītāju noteiktajos darba laikos.

Parakstu vākšanā piedalīties drīkst visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, sākot no 18 gadu vecuma. Vēlētājiem, kuri par likuma iesniegšanu parlamentā parakstījušies pie notāriem, atkārtoti jāparakstās nav. Viņu paraksti tiks pieskaitīti kopējam likumprojekta atbalstītāju skaitam.

Lai parakstītos, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks izdarīta atzīme par dalību parakstu vākšanā.

Sestdien, 5.janvārī, notiekošās ārkārtas prezidenta vēlēšanas Gruzijā novēros trīs pārstāvji no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK). Latvijas CVK delegāciju vadīs komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, liecina sniegtā informācija medijiem.

Ar Gruzijas vēstniecības Latvijā starpniecību aicinājumu piedalīties vēlēšanu novērošanā Latvijas CVK izteikusi Gruzijas CVK.

Kā pastāstīja A. Cimdars, Latvijas CVK pārstāvji uz Gruziju uzaicināti kā vēlēšanu eksperti un sekos līdzi gan vēlēšanu norisei vēlēšanu dienā, gan iepazīsies ar Gruzijas CVK paveikto vēlēšanu sagatavošanā. „Ja Gruzijas puse lūgs, neatteiksim arī savu redzējumu, kā pilnveidot vēlēšanu kārtību nākotnē,” norādīja A. Cimdars.

Ņemot vērā Latvijas CVK ilggadējo pozitīvo pieredzi vēlēšanu organizēšanā, kā arī to, ka Gruzija ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm gan divpusējo attiecību, gan Eiropas Savienības kontekstā, Latvijas CVK ekspertu dalību ārkārtas prezidenta vēlēšanās Gruzijā atbalsta arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.

Valsts prezidentam nodos 177 012 vēlētāju rosinātos grozījumus likumā Par valsts pensijām.

Parakstu vākšanā saņemtais parakstu skaits ir 11.9 procenti jeb vairāk nekā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita, tāpēc CVK vēlētāju rosinātos grozījumus likumā Par valsts pensijām nodos Valsts prezidentam, kuram tie jāiesniedz Saeimā, Db.lv informē Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Par likuma „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” iesniegšanu Saeimā abās parakstu vākšanas kārtās kopā parakstījušies 177 012 balsstiesīgi pilsoņi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šodien, 3. jūnijā apstiprinātie galīgie parakstu vākšanas rezultāti. Parakstu pārbaudē par nelīdzskaitāmiem CVK ir atzinusi 6097 parakstus, kas no kopējā parakstu skaita svītroti.

Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” parakstu vākšanas trijās nedēļās, no 16.aprīļa līdz 6.maijam, Latvijā parakstījušies 91 453 pilsoņi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šodien apkopotā provizoriskā informācija.

Ziņas ir apkopotas par nodoto parakstu skaitu līdz šodienas, 6.maija, pulksten 12.00. Vēlreiz parakstu vākšanas rezultātus CVK apkopos pēc nedēļas – otrdien, 13.maijā.

Savukārt parakstu vākšana par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” ilgs vēl nedaudz vairāk kā nedēļu - līdz 15.maijam.

Parakstu vākšanas vietu adreses un darba laikus vēlētāji var noskaidrot pašvaldībās, pa CVK uzziņu tālruni 67049999 vai CVK mājas lapā internetā http://www.cvk.lv/pub/public/.