Viedokļi

Cvmarket.lv: šobrīd darba meklētājam ir gana daudz izvēles iespējas, kas tikai palielināsies

Dienas Bizness, 14.01.2014

Jaunākais izdevums

Šobrīd darba meklētājam ir gana daudz izvēles iespējas, kas tikai palielināsies un vairs nebūs tāda izmisuma situācija, kā tas bija brīdī, kad valsts ekonomikā valdīja lejupslīde, Db.lv norāda Cvmarket.lv mārketinga menedžere Inga Daliba.

Viņa skaidro, ka, līdz ar ekonomikas atkopšanos, mainās arī pieprasījuma un piedāvājuma attiecība vakanču jomā. Tāpat daudzi uzņēmumi palielina savu darbinieku skaitu, jo pārdošanas, transportēšanas, apkalpošanas un ražošanas apjomi strauji pieaug. Pērnā gada nogalē veiktais pētījums liecināja, ka arī darba devēju prognozes 2014. gadam ir optimistiskas attiecībā un personāla piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu.

Daliba norāda, ka šobrīd Latvijas darba tirgū ir ļoti liels pieprasījums pēc pārdevējiem, tirdzniecības pārstāvjiem, projektu vadītājiem, klientu servisa darbiniekiem, kā arī dažādiem mehānikas, transporta un loģistikas nozares speciālistiem. Savukārt sarežģītāk ir IT, medicīnas speciālistu, tehnologu, inženieru un mārketinga nozarē. Liels retums ir vakances kultūras, mākslas, izglītības un lauksaimniecības sfērās.

Minētās tendences apstiprina arī par 2013. gadu apkopotā darba sludinājumu izvietošanas un kandidēšanas statistika portālā Cvmarket.lv, kas liecina, ka vispopulārākās kategorijas ir pārdošana, administrēšana un asistēšana – gan pieprasījuma, gan arī piedāvājuma ziņā. 30% no visiem pieteikumiem uz izsludinātajām vakancēm ir tieši pārdošanas sfērā – pārdevēji, kasieri, klientu konsultanti tirdzniecības vietās un pa tālruni.

«Nupat plašsaziņas līdzekļos izskanēja finanšu ministra apgalvojums, ka Rīgā un Rīgas reģionā trūkst darbaspēka, tomēr to nevar viennozīmīgi teikt par visām nozarēm. Protams, Rīgas un Rīgas reģiona darba devēji spēj daudz veiksmīgāk nokomplektēt darbiniekus nekā attālākie Latvijas reģioni – kaut vai tāpēc, ka Rīgā ir koncentrētas daudzas augstskolas, kur tiek veicināta aktīva augstskolu karjeras centru sadarbība ar tiešajiem darba devējiem un darba sludinājumu portāliem.

Ikdienā visai bieži dzirdami neklātienes strīdi starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Vieni saka, ka ir reāls darbinieku trūkums, bet otri sūdzas par dažādām darba devēju neizdarībām. Tas viennozīmīgi ir attieksmes jautājums – gan darba devējiem un darba ņēmējiem, gan arī valsts pārvaldei: ir jāsaprot, ka problēma tiks atrisināta tikai tad, kad dialogs notiks kā vienlīdzīgam ar vienlīdzīgu,» skaidro I. Daliba.

Viņa norāda, ka, vērojot kandidātu atlases procesu, redzams, ka darba devēji visai bieži grēko tieši komunikācijas ziņā, piemēram – nenosūtot atbildes vēstules, ignorējot jautājumus sociālajos tīklos, tāpat netiek sniegta pilnīga informācija par darba nosacījumiem. Savukārt darba meklētāji nevēlas pārlieku sevi apgrūtināt, lai sastādītu kvalitatīvu CV, pieteikumu vai elementāri sagatavotos darba pārrunām.

«Pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem, diplomētiem nozaru speciālistiem vienmēr ir bijis un būs, tomēr, lai veiksmīgi startētu un piedāvātu sevi darba tirgū, ar diplomu vien nepietiek. Vienmēr ir būtiska daudz apspriestā darba pieredze, ko topošajiem speciālistiem būtu jāiegūst paralēli savām studijām, izmantojot skolu vai augstskolu piedāvātās prakses iespējas, tāpat aktīvu iesaistīšanos un darbu projektos arī bez finansiālās atlīdzības. Reizēm cilvēks, ieguvis maģistra grādu vai pat divas augstākās izglītības, tomēr nav strādājis nozarē un tāpēc reāli darba tirgū spiests ienākt gluži kā «balta lapa». Neskatoties uz iegūto izglītību, viņam sava karjera ir jāsāk veidot no pašas apakšas, līdz ar to piedāvātais atalgojums bieži neatbilst cerētajam. Tādos brīžos darba ņēmējam rodas sajūta, ka viņš netiek adekvāti novērtēts. Savukārt otrā vai trešā kursa students, kuram vēl nav diploma, bet jau ir iegūta darba pieredze praksē vai dažādos projektos, darba devēju acīs bieži kotējas augstāk par jaunizceptu absolventu,» saka Daliba.

Darba ņēmēja spēja pielāgoties darba tirgus prasībām lielā mērā joprojām ir saistīta ar viņu rakstura vispārējo «elastību». Tāpēc gados jauniem cilvēkiem ar labām komunikācijas iemaņām un atvērtu domāšanu, ko papildina svešvalodu pārzināšana un datorprasmes, nav problēmu ātri adaptēties jaunās situācijās un pat apgūt darbus, ar kādiem iepriekš nav bijusi saskarsme. Savukārt grūtāk pielāgoties mainīgajai darba tirgus specifikai ir cilvēkiem pēc 50 gadiem – īpaši tad, ja ir zaudēts darbs, kurā varbūt strādāts visu dzīvi. Psiholoģiski smagi ir apgūt jaunas prasmes, kas iepriekš nav bijušas vai nešķita vajadzīgas – savukārt darba devējs jau gaida gatavu kandidātu, kuru tikai jāiepazīstina ar darba vietas iekšējiem noteikumiem, norāda Cvmarket.lv speciāliste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Kurās nozarēs ir visaugstākais atalgojums?

Žanete Hāka, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pirmskrīzes bezdarba līmenis joprojām nesasniegts

Zanda Zablovska, Inguna Ukenābele, Vēsma Lēvalde, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar CV-Online Latvia vadītāju Aivi Brodiņu

Lelde Petrāne, 25.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. CV-Online ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas Latvijā kopš 1999.gada, pārstāvot karjeras portālu cv.lv. CV-Online ietilpst Alma Career tīkla sastāvā, kuru pārvalda Somijas mediju koncerns Alma Media un globālais interneta personāla atlases līderis Monster Worldwide.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Personāla atlase ir ļoti interesanta un aizraujoša joma, kas ļauj ne tikai ieskatīties jebkurā biznesa nozarē un uzņēmumā, bet arī iepazīt daudzu dažādu profesiju pārstāvjus. Arī interneta vide nepārtraukti piedāvā jaunas iespējas un izaicinājumus strauji augošajā tehnoloģiju laikmetā, kas neļauj iestāties rutīnai. Biznesa joma ir augoša un ar lielu potenciālu, jo darba devēji jaunus darbiniekus meklēs vienmēr, tāpat kā darba ņēmēji – sev vēlamo darba vietu. Līdz ar to, vadīt lielāko digitālo personāla atlases uzņēmumu Latvijā ir liels gandarījums un vienlaikus izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vairāk nekā 80% darba ņēmēju dod priekšroku attālinātam darbam

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus tendences pēdējo mēnešu laikā ir būtiski mainījušās, kā viena no galvenajām pārmaiņām ir attālinātais darbs. Pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas Latvijā attālinātā darba iespējas darbiniekiem, kuriem darba specifika to pieļauj, piedāvāja 27% darba devēju, bet šobrīd jau 95%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Daudziem darba devējiem un darba ņēmējiem, mainot ikdienas strādāšanas paradumus, šis laiks ir ļāvis izvērtēt gan attālinātā darba priekšrocības, gan trūkumus. Aptaujas rezultāti liecina, ka darba ņēmēji par būtiskākajām priekšrocības attālinātajam darbam norāda ietaupītu laiku un naudu, piemēram, transports uz un no darbavietas, pusdienas ārpus biroja utt., iespēju strādāt un "būt darbā" no jebkuras vietas, kā arī elastīgāku darba laiku.

Savukārt darba devēji par būtiskākajām attālinātā darba priekšrocībām min jaunu tehnoloģiju apguvi un ieviešanu, atbildīga darba devēja tēla veicināšanu, profesionālās un privātās dzīves balansu un ietaupītus uzņēmuma resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 4128 skolēnus

Žanete Hāka, 03.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs sākas darba devēju pieteikumu pieņemšana dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā varēs piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kas mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. 2016. gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 4128 skolēnus.

Pieteikties darba devējs var tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno izveidot darba vietu skolēnam. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs pats.

Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 370 eiro pirms nodokļu nomaksas. NVA darba devējam maksās arī dotāciju darba vadītāja darba algai. Par 10 skolēnu darba vadīšanu NVA dotācija darba vadītāja algai būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, tātad, par viena skolēna darba vadīšanu dotācijas apmērs būs viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Viens darba vadītājs varēs vadīt ne vairāk kā 10 skolēnu darbu. NVA apmaksās veselības pārbaudes skolēniem, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnus pret nelaimes gadījumiem darba vietās. Savukārt darba devējs par nodarbināto skolēnu veiks darba devēja un darba ņēmēja nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darbinieks aiziet, tam līdzi arī svarīga informācija. Kā pret to nodrošināties, kā rīkoties?

Zvērināts advokāts Māris Paipa, 05.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. Tēzes

• Latvijas tiesību aktos ir paredzēta atbildība par komercnoslēpumu saturošās informācijas neatļautu iegūšanu vai izpaušanu. Tomēr, lai varētu runāt par pārkāpumu, pašam uzņēmumam ir jāizdara mājas darbs - iepriekš jānosaka kas ir tā komercnoslēpums.

• Praksē problēmas mēdz sagādāt pieradījumu iegūšana, ka noticis komercnoslēpuma neatļauts izpaušanas gadījums. Šīs grūtības minimizēt uzņēmumam var palīdzēt juristi un speciālisti no citām jomām, piemēram, IT jomas. Tomēr pamatu pamats – uzņēmumā ir jābūt noteiktam, kas ir tā komercnoslēpums.

• Jautājums par komercnoslēpuma aizsardzību tiek risināts arī Eiropas Savienības līmenī. Vienotas kārtības ieviešana Eiropas Savienības valstīs radīs drošāku vidi pārrobežu uzņēmējdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

10 padomi, kas padarīs jūsu interneta CV kvalitatīvāku

Inga Daliba, speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere., 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot savu CV, jāatceras viena būtiska nianse – CV jeb dzīvesgājums kalpo kā jūsu personības spogulis potenciālā darba devēja acīs.

Tāpēc nepieciešams visas komponentes izkārtot saprotami un loģiski. Svarīgi, ka, ejot tehnoloģijas attīstībai uz priekšu, palielinās arī e-prasmju nozīme gan darba meklēšanā, gan iespējamajos darba pienākumos. Tas nozīmē, ka arī darba meklētājiem ir jāpieslīpējas un jāmainās līdzi laikam, jo arī darba tirgū valda formula - pastāvēs, kas mainīsies. Lai gan izveidot CV internetā ir vieglāk, tomēr ir svarīgas lietas, kas jāievēro tieši saistībā ar e-vidi. Jābūt konkrētam un korektam, sākot ar savu e-pasta nosaukumu, beidzot ar gramatiku un valodas lietojumu tajā.

1. Internetā ievietojot savu CV ir jāpievērš uzmanība atslēgvārdiem. Vajag būt konkrētam un precīzam, lai darba devējam jau izlasot pirmos burtus, būtu skaidrs, ko darbinieks vēlas. Aizmirstiet par tādiem CV nosaukumiem kā «Jāņa CV»,«CV» vai «Mans CV». Izceliet uzreiz to, pēc kā jūs tiecaties – vēlamais amats vai vakance. «Loģistikas speciālists» vai «Tiešās pārdošanas speciālists», tādā veidā tiek parādīts darbinieka tiešums un mērķtiecība. Bieži darba devēji sludinājumā norāda faila nosaukumu, kādam tam jābūt, tāpēc uzmanīgi jāseko ne tikai sava CV saturam, bet arī ievietotā sludinājuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par 1, 49 miljoniem eiro LM plāno efektīvāk prognozēt darba tirgus attīstību

Dienas Bizness, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) plāno izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, kurā būs pieejama informācija par prasmju un profesiju pieprasījumu gan īstermiņā, gan vidējā un ilgtermiņā.

Plānots, ka tādējādi Latvijas iedzīvotāji varēs veikt apzinātāku savas nākotnes vai turpmākās karjeras izvēli, informē LM.

Pasākumu plānots īstenot no 2016. gada līdz 2021. gada 31.decembrim. Tam pieejamais kopējais finansējums ir 1, 49 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 1,26miljoni eiro un valsts budžeta finansējums - 223 tūkstoši eiro.

Paredzams, ka aktivitātes palīdzēs sabalansēt darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī labvēlīgi ietekmēs tautsaimniecības nozaru attīstību, jo darba tirgū būs pieejami darbinieki ar pieprasītām prasmēm un profesijām. Tādējādi būs iespējams sagatavot darba tirgum nepieciešamos speciālistus un uzlabot iedzīvotāju prasmes atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līdz 2020.gadam plāno ievērojami mazināt ilgstošo bezdarbnieku skaitu

Žanete Hāka, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekļaujošs, līdzsvarots darba tirgus, kā arī nodarbinātību sekmējošas vides veidošana – tie ir galvenie trīs uzdevumi, kuru virzienā plānots īstenot iekļaujošas nodarbinātības politiku laika periodā no 2015. līdz 2020.gadam, skaidro Labklājības ministrija (LM).

To paredz Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, kas otrdien, 5.maijā, apstiprinātas valdībā.

«Ja vēlamies, lai tuvākajos gados Latvijā nav jāieved darbaspēks no citām valstīm, maksimāli jāizmanto mūsu pašu iedzīvotāju potenciāls. Jāapzinās, ka saskaroties ar izaicinājumiem darba tirgū, cilvēkiem ir jādod iespēja sekmīgi integrēties darba tirgū un pēc iespējas ilgāk turpināt darba gaitas, vienlaikus ļaujot saņemt pasākumu kopumu darba atrašanai, sekmējot pāreju no izglītības uz darba tirgu, sniedzot arī atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Īpaši svarīgi tas ir reģionos,» uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzņēmumi ir ieplānojuši vairāk līdzekļu darbinieku noturēšanai; labākajiem, kas izteiks vēlmi mainīt darbu, varētu tikt piedāvāts būtisks atalgojuma pieaugums

Šis gads darba devējiem būs izaicinājumiem bagāts, jo darba tirgus tendences saglabāsies līdzīgas kā pērn. Bezdarbs turpinās mēreni samazināties, pieaugot pieprasījumam pēc darbaspēka, kas uzņēmējiem palielinās konkurenci par kandidātiem un padarīs personāla piesaistes procesu aizvien sarežģītāku un laikietilpīgāku, teic CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. 70% darba devēju atzīst aizvien pieaugošās darbaspēka pieejamības problēmas, bet gandrīz puse no aptaujātajiem uzņēmumiem šogad ieplānojuši pieņemt darbā jaunus cilvēkus, liecina CV-Online pagājušā gada nogalē veiktā darba devēju aptauja.

Darba devējs kļūst arvien vairāk lūdzošs un darba ņēmējs – vairāk pieprasošs

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba tirgū pieprasījums ir pēc elastīgiem un pielāgoties spējīgiem darbiniekiem

Žanete Hāka, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstināta bezdarba līmeņa saglabāšanās un salīdzinoši liels ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir galvenie darba tirgus izaicinājumi 2015.gadam, liecina Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un e-portfelī ievietotais informatīvais ziņojums Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2015. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem.

LM uzsver, ka darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju pamatgrupās – speciālisti, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kuru pienākumu veikšanai pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība. Liela daļa bezdarbnieku līdz šim ir bijuši nodarbināti vienkāršās profesijās, kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme, tāpēc nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu bezdarbnieku vidū.

Darba tirgus pieprasa daudzveidīgas kompetences un zināšanas, un lai veiksmīgi pielāgotos darba tirgus un sociālajām pārmaiņām, kā arī saglabātu sociālo un ekonomisko aktivitāti, nepieciešams pastāvīgi papildināt savas zināšanas, kompetences un prasmes visa mūža garumā, tai skaitā esot bezdarba situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Šogad darba devēji plāno veidot gandrīz 6000 jaunas darba vietas

Žanete Hāka, 21.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sagatavoto Latvijas darba tirgus īstermiņa prognozi 2014.gada otrajam pusgadam, darba devēji šā gada otrajā pusgadā plāno izveidot 5895 jaunas darba vietas, lielāko daļu no tām galvaspilsētā.

Darba tirgus īstermiņa prognozes, parāda darba tirgus attīstības tendences, jo balstās uz darba devēju aptauju datiem, darbspēka apsekojuma statistikas datiem, kā arī Ekonomikas ministrijas pievienotās vērtības prognozēm pa nozarēm, informē NVA.

Aptaujājot 2556 darba devējus un 11 nozaru asociācijas NVA nodarbinātības eksperti secina, ka Latvijas ekonomikā notiek neliela, bet stabila izaugsme. Preču un pakalpojumu pieprasījums, lai arī mazākā tempā, tomēr palielinās, kas ietekmē arī nepieciešamību pēc noturīga un nedaudz pieaugoša darbinieku skaita darba tirgū. Jāpiebilst, ka vērojama arī to respondentu skaita pieauguma tendence, kuriem nav skaidra viedokļa par preču un pakalpojumu pieprasījumu izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Efektīvāk prognozēs darba tirgus attīstību

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot Eiropas Sociālā fonda finansējumu, plānots izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, kurā būs pieejama informācija par prasmju un profesiju pieprasījumu gan īstermiņā, gan vidējā un ilgtermiņā, informē Labklājības ministrija (LM).

Paredzams, ka aktivitātes palīdzēs sabalansēt darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī labvēlīgi ietekmēs tautsaimniecības nozaru attīstību, jo darba tirgū būs pieejami darbinieki ar pieprasītām prasmēm un profesijām. Tādējādi būs iespējams sagatavot darba tirgum nepieciešamos speciālistus un uzlabot iedzīvotāju prasmes atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām.

To paredz otrdien, 1.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru pasākuma Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana īstenošanas noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 65 eiro jeb 7,5 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 3. ceturksnī bruto darba samaksas samazinājās par 0,2 % jeb diviem eiro. Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, palielinājās par 8,3 % jeb 162,3 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7 % jeb 5,7 tūkst.

2017. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 674 eiro, kas bija par 6,7 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: kādam jābūt iekārojamam darba devējam?

Sigita Ozola, The Carlsberg Group Baltijā personāla direktore, AS Aldaris valdes locekle, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba ņēmēju prasības, lai apsvērtu sadarbību ar potenciālo darba devēju, aug līdzi laikmeta izmaiņām un atkarībā no pārstāvētās paaudzes. Tādi faktori kā sabiedrības novecošanās, politiskās situācijas svārstības un ekonomiskā migrācija turpmāk arvien biežāk nonāks uzņēmēju darba kārtībā. Dalos savā pieredzē, kā efektīvāk sasniegt vienprātību, lai abas puses – darba devēji un ņēmēji – būtu apmierinātas ar sadarbību.

Ko vēlas uzņēmēji – darba devēji?

Lai arī niansēs katra komersanta vīzija un vēlmes atšķiras, pamati vairumā ir nemainīgi – katrs darba devējs vēlas, lai viņa uzņēmumā strādā motivēti un lojāli darbinieki, ar kuriem kopā sasniegt izvirzītos mērķus. Taču situācija darba tirgū neatkarīgi no nozares patlaban ir viennozīmīga – ir izteikts kvalificētu un strādāt gribošu darbinieku trūkums, tas īpaši attiecināms uz amatiem ar specifiskām zināšanām. Šajā situācijā jāizmanto apgrieztā pieeja – nevis gaidīt, kad ideālie darbinieki atnāk paši, bet jāatrod risinājumi, kā palīdzēt cilvēkiem būt motivētiem un tādējādi pašiem uzlabot savu darba dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai darbs meklētu Tevi, nevis Tu – darbu. Eksakto zinātņu studiju priekšrocības

Miks Stūrītis, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 26.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī klāt jau septembris un studijas tūlīt tiks uzsāktas, tomēr nekad nav par agru vai par vēlu plānot savu nākotni, kas jo īpaši aktuāli ir jauniešiem, kuri šogad uzsāks gaitas vidusskolas pēdējā klasē. Ceru, ka manis, inženiersistēmu būvniecības uzņēmuma vadītāja, sacītais sasniegs dzirdīgas ausis.

Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) regulāri apkopo esošo situāciju darba tirgū, izvērtējot arī darba tirgus prognozes. Mums šis 2013. gada informatīvais ziņojums (kas ir jaunākais) par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm nebija daudzsološs. Citēju: «Ja netiks mainīta izglītības struktūra, līdz 2020.gadam var veidoties iztrūkums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, lauksaimniecībā, kā arī veselības aprūpē un sociālajā labklājībā.»*

Speciālistu iztrūkums inženierzinātnēs. Skarbi. Ne jau tikai mēs pamanām šo problēmu. Par to raksta plašsaziņas līdzekļi. Par to lauza galvu arī augstskolu mācībspēki. Bet mēs, uzņēmumi, kas darbojas inženierzinātņu lauciņā, to izjūtam visasāk. Īpaši tagad, septembrī, kad būvniecības sezona ir pašā karstumā.

Komentāri

Pievienot komentāru