2004. gadā Čehijas lidsabiedrība Czech Airlines (CSA) piedzīvojusi tās vēsturē lielāko izaugsmi. Pārvadāts rekordliels pasažieru skaits sasniedza 4,34 miljoni. Pasažieriem ir nodrošināti augstas kvalitātes pakalpojumi. Eiropas Lidsabiedrību asociācijas biedru vidū CSA šogad atzīta par sesto precīzāko Eiropas lidsabiedrību, salīdzinājumā ar 2003. gadu uzlabojot pozīciju par 14 vietām. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk kā par piekto daļu pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits. Palielinājušies ienākumi no regulārajiem pasažieru pārvadājumiem, čarterreisiem, kā arī pasta un kravas pārvadājumiem. Pirmie provizoriskie aprēķini liecina, ka CSA peļņa 2004. gadā sastādīs vairāk kā 250 miljonus čehu kronu (CZK). CSA prezidents Jaroslavs Tvrdíks atzinis 2004. gadu par lielu panākumu gadu, kad gūtie ienākumi ievērojami pārsnieguši plānotos. CSA nostiprinājusi pozīcijas savā bāzes lidostā Prāgas Ruzyně - vienā no Eiropas atvērtākajiem gaisa satiksmes tirgiem. Salīdzinājumā ar plānotajiem ienākumiem 13,7 miljardu CZK apmērā, Czech Airlines 2004. gada ienākumi sastādīja 19,7 miljardus CZK. CSA transporta ienākumi 2004. gadā sasnieguši 17,1 miljardu, kas ir 18% pieaugums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākais ienākumu pieaugums bijis čarterreisu jomā – iegūti 924 miljoni CZK, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kravas un pasta pārvadājumu ienākumi palielinājušies par 15%. Lidsabiedrības CSA klienti kopā par kravas transportēšanu 2004. gadā lidsabiedrībai samaksājuši 519 miljonus čehu kronu. Kopumā pārvadātas 22 735 pasta un kravas tonnas. Neskatoties uz ievērojamo ienākumu palielināšanos, CSA 2004. gadā neizdevās iegūt plānoto peļņu 622 miljonu čehu kronu apmērā. Tam par iemeslu bijušas pastāvīgi augošās degvielas cenas - CSA degvielas iegādei 2004. gadā iztērējusi par 900 miljoniem CZK vairāk, nekā sākotnēji plānots. 2004. gada 12 mēnešos Czech Airlines kopumā pārvadājusi 4,34 miljonus pasažieru, kas ir par 21% vairāk, nekā 2003. gadā. Pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē CSA pārvadājusi vairāk kā 4 miljonus pasažieru gadā. 2004. gada janvārī – decembrī vidējais sēdvietu noslogojums bijis 70,5%. Lidojumu skaits palielinājās par 21%, sasniedzot 32 699 lidojumus 2004. gadā. 2004. gadā CSA ievērojami paplašināja darbību čarterpārvadājumos, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārvadājot par 35% lielāku čarterpasažieru skaitu, kas 2004. gadā sasniedza 330 000. 2004. gadā Czech Airlines uzsāka čarterreisos izmantot Airbus A310, kas ļāva lidsabiedrībai piedāvāt jaunus tiešos maršrutus uz Dienvidameriku un iegūt jaunus sadarbības partnerus starp tūrisma aģentūrām. 2004. gadā CSA uzsāka lidojumus uz desmit jauniem galamērķiem, tajā skaitā vairākiem Eiropas Savienības gaisa satiksmes centriem - Glasgovu, Krakovu, Londonas Getviku, Luksemburgu un Marseļu. Pieprasītākie CSA galamērķi bija Londona, Parīze, Amsterdama, Ņujorka un Maskava. Paplašinājās CSA darbība Krievijā, kur lidsabiedrība atklāja jaunus maršrutus uz Samāru un Jekaterinburgu. Czech Airlines 2004. gadā uzsāka lidojumus uz Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku un Maldivu salām Indijas okeānā. Līdz ar Čehijas pievienošanos Eiropas Savienībai, CSA pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē sāka piedāvāt savienojumus ne vien no Čehijas, bet ES ietvaros uzsāka reisus starp Marseļu un Barselonu. 2004. gadā Czech Airlines iegādājās 10 jaunas lidmašīnas, palielinot kopējo CSA lidmašīnu skaitu līdz 45. No 2006. – 2008. gadā paredzēts papildināt lidmašīnu bāzi ar jaunām Airbus A320 vidējo distanču lidmašīnām. Kopš 2004. gada sākuma Czech Airlines saņēmusi vairākas prestižas balvas. 2004. gada maijā lidsabiedrība ieguva Official Airline Guide (Londona) balvu kā labākā Centrālās un Austrumeiropas lidsabiedrība. 2005. gada janvārī prestižā Amerikas žurnāla Global Traveler lasītāju aptaujā Czech Airlines tika atzīta par labāko Austrum

Šī gada 6. aprīlī Prāgā čehu nacionālā lidsabiedrība Czech Airlines un Airbus SAS pārstāvji svinīgi parakstīja līgumu par 12 jaunās paaudzes Airbus A320 markas lidmašīnu piegādi. Noslēgtais līgums atjaunos Czech Airlines un Airbus sadarbību, kas aizsākās 1991.gadā, kad A310 tipa lidmašīna kļuva par pirmo šīs markas lidmašīnu ČSA lidsabiedrībai. Papildus specifiskajam pirkumam un piegādes nosacījumiem 2006. - 2008.gada periodam, līgums nosaka dažādus papildus pakalpojumus un īpašas sadarbības formas, kā, piemēram, apmācības simulējošās iekārtas nodrošināšanu, tehniskās sagatavotības atbalstu, pilotu un tehniskā personāla apmācību, tehnisko atbalstu un konsultācijas lidmašīnas uzturēšanā un apkopē. Līgumā iekļautas arī lidmašīnu atdošanas un pirkšanas tiesības, ļauj Czech Airlines iegādāties vēl 12 lidmašīnas uz tādiem pašiem noteikumiem, kā noslēgts šis līgums. Pēc ČSA prezidenta un direktoru valdes priekšsēdētāja Jaroslava Tvrdika atzinuma lidmašīnas iegāde ir vēl viens solis ČSA stratēģijas plāna 2004. -2014. gadam īstenošanā. Jaunā lidmašīna palielinās ČSA konkurētspēju tirgū, piedāvājot klientiem tālākus galamērķus un palielinot ceļošanas ērtības. Lidmašīnu piegāde paredzēta laika posmā no 2006.marta līdz 2008.gada septembrim. 2006.gadā ČSA iegūs savā īpašumā 3 lidmašīnas, 2007. gadā - 5, bet 2008. gadā - 4 lidmašīnas. Pavisam ČSA savā īpašumā iegūs: - 6 Airbus A320 lidmašīnā ar 162 pasažieru vietām divu klašu konfigurācijā; - 6 Airbus A319 lidmašīnām ar 135 pasažieru vietām divu klašu konfigurācijā. ČSA plāno izmantot jaunās lidmašīnas tālajiem Eiropas lidojumu maršrutiem, kā arī atvērt jaunus. Czech Airlines ir izvēlējusies CFM 56-5B6/P un CFM 56-5B4/P dzinējus attiecīgi A319 un A320 tipa lidmašīnām. Visām lidmašīnām lidsabiedrība ir izvēlējusies divu klašu kabīnes aprīkojumu, piedāvājot ne tikai komfortablu biznesa klasi, bet arī plašāku kabīni un līdz ar to lielāku telpu personālam ekonomiskajā klasē. Airbus A320 tipa lidmašīnas raksturo vismodernākais dizains, plašākā un ērtākā kabīne. Šīs markas lidmašīna ir arī ekonomiska, ar zemāku degvielas patēriņu un uzturēšanas izmaksām. Visas Airbus A320 markas lidmašīnas, ko pārstāv A318, A319, A320 un A321 lidaparāti, raksturo vienāda veida aprīkojums pilotiem, kas nozīmē ievērojamus izmaksu ietaupījumus personāla apmācībā un labu darbības manevrējamību. Czech Airlines 6.aprīlī izsludināja arī konkursu uz finansu nodrošinātāju lidsabiedrības 12 jaunajām vidējo reisu Airbus A320 un A319 markas lidmašīnām. Jaunā konkursa mērķis ir iegūt finansēšanas veidu ar vislabāko vispārējo ekonomisko efektivitāti 12-15 gadu periodā ar maksimālo iespējamo elastīgāko pielietojumu un resursu apmaksu. ČSA uzsāka mārketinga fāzi pagājušā gada decembrī, kad tā organizēja “Baņķieru dienu” ar mērķi nodrošināt nepieciešamo informāciju potenciālajiem finansu nodrošinātājiem un vēršot viņu uzmanību uz sekojošo konkursu. Mārketinga fāze turpinājās ar “Investoru dienu” aprīlī, kad potenciālie pretendenti varēja prezentēt savu pieeju un izvēlētās finansēšanas struktūras, ko viņi uzskata par vispiemērotāko priekš Czech Airlines. Uz pieteikšanos konkursam, dalībnieki ar atbilstošajiem kvalifikācijas kritērijiem saņems memorandu, kas saturēs detalizētu informāciju par kompāniju un līguma dokumentāciju, kurā sīki aprakstīts izvēles process, kā arī Czech Airlines prasības, kas attiecas uz finansēšanas kritērijiem. Firmu piedāvājumi tiks gaidīti jūnijā un labāko piedāvājumu (finansēšanas struktūru) paredzēts noteikt līdz 2005.gada jūlija beigām. Ar labāko piedāvājuma izteicēju tiks veiktas tālākas sarunas ar mērķi iegūt finansējumu vēlākais līdz 2006.gada februārim.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija Small Planet Airlines meklē pircēju savam finanšu grūtībās nonākušajam meitasuzņēmumam Vācijā, ziņo aģentūra Reuters.

Small Planet Airlines meitasuzņēmums Vācijā, kura nosaukums arī ir Small Planet Airlines, šonedēļ iesniedza Vācijas tiesā maksātnespējas pieteikumu un veiks restrukturizāciju. Aviokompānija turpina darboties un veic ieplānotos reisus.

«Notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem, un šajos jaunajos apstākļos tās ir kļuvušas intensīvākas,» Reuters citē tiesas ieceltā Small Planet Airlines Vācijas meitasuzņēmuma administratora Joahima Foigta-Zalusa teikto.

Administrators norādīja, ka līdz šim iespējamos pircējus atbaidījuši aviokompānijas lielie parādi. To summu lidsabiedrība neatklāj.

«Tagad jautājums ir par to, vai mēs spējam samazināt šīs saistības maksātnespējas procesa gaitā, lai jaunais investors atkal var pacelties gaisā ar Small Planet,» aģentūrai Reuters teicis Foigts-Zaluss.

Neviena no Eiropas lidsabiedrībām neuzsāk savus lidojumus ar 100% precizitāti, liecina Association of European Airlines (AEA) veiktais punktualitātes tests, kura gaitā tika aptaujātas 27 Eiropas lidsabiedrības. Šajā testā vislielāko izlidošanas laika precizitāti uzrādīja lidsabiedrība Finnair (90,9%), turpretī islandiešu lidsabiedrība Icelandair (69,9%) ieņēma saraksta noslēdzošo pozīciju. Lidostās pasažierus aicina ierasties pie „izejas“ vēlākais 30. minūtes pirms izlidošanas, lai varētu laicīgi iekāpt lidmašīnā. Ja kāds no pasažieriem neievēro šo laiku, tad vidēji lidsabiedrībai jārēķinās ar pusstundas kavēšanos.Aizkavēšanās līdz 15 minūtēm tiek uzskaitīta kā „on-time“, tas ir, netika pieskaitīta kā kavējums. 1. Finnair (Somija) 90,9/90,4 (1. vieta)* 1. Luxair (Luksemburga) 90,9/netiek veikti 3. SN Brussels Airlines (Beļģija) 89,6/82,8 (3. vieta) 4. Tarom Romanian Airlines (Rumānija) 89,2/netiek veikti 5. SAS Scandinavian Airlines88,7/81,9 (4. vieta) 6. Deutsche Lufthansa AG87,2/80,2 (6. vieta) 7. Cyprus Airways (Kipra) 87,1/netiek veikti 8. Air France (Francija) 86,2/71 (14.vieta) 9. bmi British Midland (Lielbritānija) 86,1/77,4 (10. vieta) 10. CSA Czech Airlines (Čehija) 85,2/85 (2. vieta) 11. Malev Hungarian Airlines (Ungārija) 84,7/69,1 (16. vieta) 12. Adria Airways (Slovēnija) 83,7/netiek veikti 13. Iberia (Spānija) 82,4/73,1 (11. vieta) 14. JAT Airways (Serbija) 81,8/netiek veikti 15. Air Malta (Malta) 81,5/netiek veikti 16. Alitalia (Itālija) 81,4/77,9 (9. vieta) 17. Austrian Airlines (Austrija) 81,3/72,8 (12. vieta) 18. Swiss International Airlines (Šveice) 80,9/79 (8. vieta) 19. TAP Air Portugal (Portugāle) 73,6/72,1 (13. vieta) 20. KLM Royal Dutch Airlines (Nīderlande) 80,4/81,9 (4. vieta) 21. Croatia Airlines (Horvātija) 79,9/netiek veikti 22. LOT Polish Airlines (Polija) 78,8/45,7 (20. vieta). 23. British Airways (Lielbritānija) 77,5/80,1 (7. vieta) 24. Turkish Airlines (Turcija) 76,4/66,1 (17. vieta) 25. Spanair (Spānija) 73,7/59,6 (18. vieta) 26. Olympic Airlines (Grieķija) 71,2/59,2 (19. vieta) 27. Icelandair (Island) 69,9/70,8 (15. vieta) *Vieta. Lidsabiedrība (Valsts) Precizitāres % īso un vidējo lidojumu maršrutos/ Precizitāres % garo lidojumu maršrutos (ieņemtā vieta garo maršrutu precizitātes vērtējumā)

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija «Small Planet Airlines», kas jau restrukturizē savus uzņēmumus Vācijā un Polijā, veiks arī Lietuvas uzņēmuma restrukturizāciju, un tāpēc vērsusies tiesā.

«Small Planet Airlines» norāda, ka Lietuvas uzņēmuma darbības turpināšanai nav nepieciešams investors, tomēr ir sākusi to meklēt.

Kompānija arī uzsver, ka restrukturizācija Lietuvā atšķirsies no restrukturizācijas Vācijā un Polijā.

«Abās šajās valstīs kompānijas nespēja kontrolēt paplašināšanos un izmaksu pieaugumu, un tāpēc mēs tur šoruden sākām restrukturizāciju. Vācijas un Polijas kompāniju reorganizācijas dēļ »Small Planet Airlines« Lietuvā nesaņems ieņēmumus par pakalpojumiem no šiem uzņēmumiem, tāpēc tā centīsies samazināt infrastruktūru un arī aizsargāt savu darbību no ārējo pakalpojumu sniedzēju prasībām,» teikts «Small Planet Airlines» paziņojumā.

Šā gada pirmajā pusgadā visvairāk pasažieru no Rīgas ir devušies uz Londonu. Lielbritānijas galvaspilsētu pirmajā pusgadā izvēlējušies 145 947 pasažieri, sastādot 9% no kopējā pasažieru apjoma.

Otrs populārākais galamērķis pirmajā pusgadā ir Dublina ar 102 279 pasažieriem, jeb 6.6% no kopējā pasažieru skaita. Trešajā vietā ir Berlīne ar 96 303 pasažieriem, jeb 6.2% no kopējā pasažieru skaita. Ceturtajā un piektajā vietā pirmajā pusgadā ierindojas Stokholma ar 90 792 pasažieru, kas veido 5.8% no pasažieru kopskaita un Kopenhāgena ar 78 166 pasažieru, jeb 5% no šā gada pirmajā pusgadā apkalpotajiem pasažieriem, Db.lv informē A/S airBaltic Corporation Starptautiskā lidosta Rīga Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Šā gada pirmajā pusgadā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 1 659 185 pasažierus, kas ir par 17.4% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajā pusgadā. Tallinas lidosta šā gada pirmajā pusgadā apkalpoja 900 190 pasažierus un Viļņas lidosta – 993 509. Jūnijā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 346 137 pasažierus, kas ir par 14.4% vairāk, nekā 2007. gada jūnijā.

Pasažieru apmierinātības līmenis ar avio kompānijas Czech Airlines (ČSA) pakalpojumiem ir viens no augstākajiem Eiropā, vēsta Starptautiskās avio transporta asociācijas (International Air Transport Association - IATA) veiktā aptauja, kurā aptaujāti 12 tūkstoši pasažieri, kas laika posmā no 2005.gada aprīļa līdz oktobrim izmantojuši kādu no vienpadsmit tradicionālajiem Eiropas avio pārvadātājiem. Starp visiem aptaujā iekļautajiem avio pārvadātājiem, Czech Airlines tika ievietota trešajā vietā biznesa klases ceļotāju vērtējumā un pirmajā vietā pakalpojuma kvalitātes ziņā ekonomiskās klases ceļotāju vērtējumā. Turklāt kopējais Czech Airlines novērtējums nākotnē iespējams kļūs vēl labāks. Sniegto ērtību un avio kompānijas interjera novērtējums parāda, ka pasažieru kopējais apmierinātības līmenis par CSA Boeing lidmašīnu ir vidējs, turpretim viņi ir ļoti apmierināti ar ērtību līmeni jaunajās CSA Airbus lidmašīnās. Paredzams, ka tuvāko divu gadu laikā Czech Airlines flotile palielināsies par 12 jaunām Airbus 319 un 320 lidmašīnām, kas ļaus palielināt pasažieriem sniegto ērtību līmeni gan biznesa, gan ekonomiskajā klasē.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

SIA Baltic Airlines vērsies Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret a/s Latvijas krājbanku, apstrīdot komercķīlas tiesību izlietošanu.

To sarunā ar DB atzina 100% airBaltic meitas kompānijas SIA Baltic Airlines valdes loceklis Alnis Vītols. «Prasības pieteikumu tiesā iesniedzu ar mērķi, aizstāvēt kompānijas Baltic Airlines intereses,» sacīja A. Vītols. Viņš uzsver, ka pārsūdz Latvijas krājbankas realizēto Baltic Airlines nevis airBaltic komercķīlu. «Sīkākas pārsūdzības detaļas es jums pat gribot nevaru atklāt, jo visas līgumsaistības ir konfidenciālas, es nevaru atklāt ne strīda būtību, ne citu ar šo faktu saistīto informāciju,» piebilst A. Vītols, norādot, ka pārstāv tikai un vienīgi Baltic Airlines, nevis kāda konkrēta mātes kompānijas airBaltic akcionāra intereses.

A/S „Pasažieru vilciens” 2005.gadu noslēdza ar 374 000 latu lielu peļņu, kas ieguldīta uzņēmuma tālākā attīstībā – ritošā sastāva atjaunošanas un modernizācijas programmās. 2005.gada ietvaros uzņēmums ar vilcieniem Latvijas teritorijā pārvadājis 25,5 miljonus pasažieru, kas ir par 8,76% vairāk nekā 2004. gadā. 2005.gadā katru dienu A/S „Pasažieru vilciens” ir nodrošinājis pakalpojumus 65 tūkstošiem elektrovilcienu klientu un 8-9 tūkstošiem dīzeļvilcienu klientu. Vidēji dzelzceļu kā pārvietošanās līdzekli valsts teritorijā ir izmantojuši 6% no kopējā pasažieru skaita. Šis rādītājs atbilst vidējam Eiropas Savienības rādītājam, kas ir 6-10%. „Analizējot tendences pasažieru pārvadājumu jomā pa dzelzceļu, secinām, ka šis pārvietošanās veids kļūst arvien populārāks iedzīvotāju vidū. Par to liecina ne vien pieaugošais pasažieru skaits gadā, bet arī vidējais attālums, ko pasažieri nobrauc. Pasažieru nobrauktais attālums pa dzelzceļu kilometros ir palielinājies par 10,6%, pērn sasniedzot 786 miljonus pasažieru kilometru. Uzskatām, ka pārvadāto pasažieru skaita un pasažieru apgrozības rādītāju pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka 2005. gadā dzelzceļa pasažieru pārvadājumos saglabājām nemainīgu braukšanas maksu, salīdzinot ar autobusu pasažieru pārvadājumiem,” 2005.gada rezultātus skaidro Linda Baltiņa, A/S „Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja. Dzelzceļa priekšrocības spilgti izceļas, salīdzinot transporta veidus nevis tieši, bet ievērojot transporta ārējās izmaksas – kaitējumu dabai un sabiedrībai. No ārējām izmaksām 92% gulstas uz autotransportu, savukārt, uz dzelzceļu tikai 4%. A/S „Pasažieru vilciens” 2005. gadā nodarbināja vidēji 1 175 darbinieku, no tiem Tehniskajā departamentā (mašīnistu brigādes un citi tehniskie darbinieki) 24 % darbinieku, Pasažieru apkalpošanas departamentā (kasieri, konduktori kontrolieri, darba rīkotāji) 58% darbinieku, Administrācijas 7% darbinieku. 2005. gadā Finanšu ministrijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Vadības komiteja apstiprināja ERAF nacionālo programmu "Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu attīstība 2005.-2013. gadam.", kas paredz līdz 2008. gada modernizēt elektrovilcienu vagonus. ERAF piešķirtais finansējums (7,73 milj. Ls) un uzņēmuma līdzfinansējums (6,02 milj. Ls) elektrovilcienu modernizācijai ļauj piedāvāt pasažierim kvalitatīvāku pakalpojumu – braucienu ērtākā vilcienā. A/s «Pasažieru vilciens» izveidota 2001. gadā, no VAS «Latvijas dzelzceļš» nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. A/s „Pasažieru vilciens” ilgtermiņa darbības pamatiezīme – „Uz pasažieru vajadzībām vērsts, efektīvs uzņēmums, kurš nodrošina kvalitatīvus iekšzemes pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu.” A/s „Pasažieru vilciens” 2005. gads bija piektais darbības gads, kurš pagaidām bijis finansiāli veiksmīgākais, jo savā pastāvēšanas vēsturē pirmo gadu uzņēmums strādājis ar peļņu.

Lidsabiedrības pazaudē katra 50. pasažiera koferi. Neatkarīgi no tā vai tas paliek personas izlidošanas vietā vai tiek samainītas un tas aizlido pavisam citā virzienā, tas nav patīkams brīdis nevienam pasažierim. Šāda situācija var rasties, taču tā nevajadzētu būt! Viss atkarīgs kuras lidsabiedrības pakalpojumus Jūs izmantojiet. Eiropas lidsabiedrību savienība (AEA) tika apsekojusi dažādas lidojumu maršrutus. Rezultātā vislabākos rādītājus uzrādīja lidsabiedrība Air Malta, kura pazaudēja 3 koferus uz 1000 pasažieriem. Lidsabiedrību vidēji pazaudētie koferi uz 1000 pasažieriem: 1. Air Malta 2,9 2. Turkish Airlines 4,6 3. Tarom Romanian Airlines 6,6 4. Spanair 7,8 5. Icelandair 8,4 6. SN Brussels Airlines 8,8 7. Malev Hungarian Airlines 8,9 8. Swiss International Airlines 10,4 9. Adria Airways 10,9 10. SAS Scandinavian Airways 11,3 11. Iberia 11,5 12. CSA Czech Airlines 11,9 13. Finnair 11,9 14. Croatia Airlines 12 15. LOT Polish Airlines 12,5 16. Cyprus Airways 13,8 17. Air France 14,9 18. bmi (British Midland) Airways 15,1 19. Luxair 15,8 20. TAP Portugal 16 21. British Airways 18,3 22. Lufthansa 18,6 23. Austrian Airways 18,8 24. KLM Royal Dutch Airlines 22,3

2007.gadā starptautiskā lidosta Rīga apkalpojusi par 83% pasažieru vairāk nekā Tallinas un par 84% pasažieru vairāk nekā Viļņas lidosta. Baltijas valstu lidostu starpā šajā jomā Rīgas lidostai pērn bijis straujākais pasažieru pieaugums salīdzinājumā ar 2006.gadu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Aizvadītā gada bilance lidostai Rīga bija 3 160 945 apkalpoti pasažieri, kas nodrošināja 26.7% pieaugumu, salīdzinot ar aizpagājušā gada divpadsmit mēnešiem. Tallinas lidostas apkalpoto pasažieru pieaugums šajā laika posmā bija 12.1%, bet Viļņas lidostai – 18.3% apkalpotu pasažieru.

Piepildījies ir lidostas Rīga iepriekš prognozētais: 2007.gadā apkalpot vismaz 3 100 000 pasažieru.

Apkalpoto pasažieru skaits 2007.gadā Rīgas, Tallinas un Viļņas lidostā:

Kopā:

Rīga 3 160 945

Tallina 1 728 430

Viļņa 1 717 222 Pēdējo četru gadu laikā, lidostai Rīga ir izdevies trīskāršot apkalpoto pasažieru skaitu no 1.06 miljoniem 2004.gadā līdz 3.16 miljoniem apkalpotu pasažieru aizvadītajā gadā.

Janvārī lidosta Rīga apkalpojusi 232 764 pasažierus, kas ir par 21.1% vairāk nekā 2007.gada janvārī. Tallinas lidosta gada pirmajā mēnesī apkalpoja 122 040, savukārt Viļņas lidosta – 129 582 pasažieru, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šogad pirmajā mēnesī Tallinas lidosta apkalpoja par 10.2% pasažieru vairāk nekā pērn analogā laika periodā. Viļņas lidostas apkalpoto pasažieru pieaugums šajā laika posmā ir 30.5%.

Tāpat kā 2007.gadā, šogad janvārī visvairāk pasažieru no Rīgas ir devušies uz Londonu. Lielbritānijas galvaspilsētu par galamērķi janvārī izvēlējušies 24 331 pasažieri, sastādot 11% no kopējā pasažieru apjoma. Otrs iecienītākais virziens ir Īrijas galvaspilsēta Dublina uz kurieni gada pirmajā mēnesī devās 17 605 pasažieri, jeb 8% no kopējā pasažieru apjoma. Uz pārējām apmeklētākajām pilsētām – Berlīni, Stokholmu un Kopenhāgenu attiecīgi devās 6.9%, 5.6% un 5.5% no kopējā pasažieru apjoma.

Latvijas aviokompānija airBaltic komercdirektora amatā iecēlusi Kristofu Vjate (Christophe Viatte), kurš būs atbildīgs par aviokompānijas turpmāko komerciālo stratēģiju, informē kompānijas pārstāvji.

Viņš pārvaldīs visas komercnodaļas, tostarp pārdošanas, mārketinga, e-komercijas, klientu atbalsta, produktu, ieņēmumu pārvaldes, maršruta tīklu plānošanas, kravu un partnerattiecību nodaļas.

airBaltic vadītājs Martins Gauss (Martin Gauss) norāda, ka K. Vjatem ir lieliska pieredze komercdarbībā, kas palīdzēs turpināt līdzšinējos sasniegumus airBaltic ReShape biznesa pārveides programmā.

Kristofs Vjate uzskata, ka airBaltic, atrodoties Rīgā, ir spēcīgas ģeogrāfiskas priekšrocības šajā reģionā, lai turpinātu attīstīt savu darbību un nodrošinātu maršrutus starp Eiropu un Krieviju, NVS valstīm, Tuvajiem Austrumiem un Āziju.

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 34,8 miljoni eiro, kas ir par 2,9 miljoniem eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 3,2 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 29%. Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 58 pasaules valstīm kopumā par 32,3 milj. eiro, kas ir par 2,6 milj. eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Inovācijas un pastāvīga produktu portfeļa attīstība, kā arī nepārtraukti ieguldījumi mārketingā un pārdošanā ir sekmējuši »Grindeks« padomes izvirzīto mērķu sasniegšanu šī gada pirmajā ceturksnī.»

2006.gada 9 mēnešos kravu pārvadājumi ar autotransportu palielinājās. Ar to tika pārvadāti 40,9 milj. t kravu, kas ir par 3,7 milj. t jeb 10% vairāk nekā 2005. gada janvārī-septembrī, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Lielāko daļu (88,1%) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur kopumā tika pārvadāti 36 milj. t kravu, kas ir par 7% vairāk nekā 2005. gada 9 mēnešos. Šā gada deviņos mēnešos starptautiskajā satiksmē ar autotransportu pārvadāja 4,9 milj. t kravu, kas ir par 38.5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No starptautiskajā satiksmē pārvadātajām kravām visvairāk pieauga eksporta kravu transports. Ar autotransportu pārvadāto eksporta kravu apjoms 2006. gada deviņos mēnešos bija 2,4 milj. t, kas ir 1,7 reizes vairāk nekā 2005. gada attiecīgajā periodā. Importa kravu apjoms 2006.gada 9 mēnešos bija 1.4 milj. t, kas ir par 11,2% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Ar Latvijā reģistrētajiem kravas automobiļiem ārvalstīs 2006. gada janvārī-septembrī pārvadāja 1 milj. t, kas ir par 28,9% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Eiropas Komisija trešdien pieņēma Eiropas Savienībā aizliegto aviosabiedrību sarakstu, kas atjaunināts ceturto reizi, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Šajā sarakstā darbības aizliegums attiecas uz visām Indonēzijas aviosabiedrībām un Angolas valsts aviosabiedrību TAAG Angolan airlines, kā arī uz Ukrainas aviosabiedrību Volare Aviation Enterprise. Ir mainīti Pakistānas aviosabiedrībai Pakistan International Airlines agrāk noteiktie ierobežojumi. Turklāt 10 Krievijas aviosabiedrībām, 6 Bulgārijas aviosabiedrībām un 8 Moldovas aviosabiedrībām jāpārtrauc darbība Eiropas Savienībā, pamatojoties uz jaunajiem pasākumiem, ko šīs valstis ir pieņēmušas pēc apspriešanās ar Eiropas Komisiju.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Žaks Barro (Jacques Barrot), kas atbild par transporta jautājumiem, teica: "Atkārtoti apstiprinājies, ka ES melnais saraksts ir svarīgs instruments ne vien, lai neļautu bīstamām aviosabiedrībām veikt lidojumus uz Eiropu un informētu pasažierus visā pasaulē, bet arī lai pārliecinātos, ka aviosabiedrības un civilās aviācijas iestādes veic atbilstošus pasākumus, lai uzlabotu drošību."

2007. gadā a/s Pasažieru vilciens pārvadājusi 26,975 milj. pasažieru. Salīdzinot ar 2006. gadu, pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 10 tūkstošiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

No kopējā pārvadāto pasažieru skaita 2007. gadā 89% pasažieru tika pārvadāti ar elektrovilcieniem, bet 11% - ar dīzeļvilcieniem. Salīdzinājumā ar 2006. gadu, nenozīmīgi (par 0,2%) ir samazinājies pārvadāto pasažieru skaits dīzeļvilcienos, bet pieaudzis elektrovilcienos.

Pamatojoties uz pasažieru skaita pieaugumu pēdējo gadu laikā, 2007. gada sākumā tika prognozēts, ka gada beigās pārvadāto pasažieru skaits pārsniegs 27 milj. robežu, taču savas korekcijas ieviesa aukstā vasara un būtisks pasažieru pārvadājumu samazinājums decembrī. Tā pērn vasaras mēnešos (jūnijs-augusts) tika pārvadāti 7,7 milj. pasažieru, kas ir par 0,2 milj. mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā. Savukārt novembrī un decembrī tika pārvadāti 4,16 miljoni pasažieru, kas bija par 0,16 milj. mazāk nekā šajā laika posmā 2006. gadā.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Pārvadāto kravu apjoms svarīgākajās transporta nozarēs šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, saglabājies teju nemainīgs – apjoma pieaugums vērojams 0,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šā gada pirmajā ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 15,8 milj. tonnu kravu, kas ir par 7,9% mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī.

Tostarp iekšzemes kravu pārvadājumi veidoja 0,3 milj. tonnu, kas ir 26,4% pieaugums gada griezumā, eksporta kravu pārvadājumi veidoja 1,4 milj. tonnu, kas ir par 0,8% mazāk nekā pirms gada, pārvadājumi no Latvijas ostām bija 0,4 milj. tonnu apmērā, kas ir 52,4% samazinājums, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, importa kravu pārvadājumi veidoja 13,3 milj. tonnas ,kas ir par 3,8% mazāk nekā pirms gada, pārvadājumi uz Latvijas ostām šā gada pirmajos trīs mēnešos veidoja 11,9 milj. tonnu, kas ir par 8,3% mazāk nekā analogā laika posmā pērn, savukārt tranzīta kravu pārvadājumu apjoms gada griezumā piedzīvoja 52,7% kritumu un veidoja 0,8 milj. tonnas.

Laika periodā no 2005. gada janvāra līdz septembrim, Czech Airlines (CSA) regulārajos un čārterreisos pārvadājusi 4,05 miljonus pasažieru. Salīdzinājumā ar pērnā gada to pašu periodu, sasniegts pārvadājumu skaita pieaugums par 22%. Pasažieru skaits īpaši pieaudzis tieši čārterreisiem. No janvāra līdz septembrim uzņēmums čārterlidojumos pārvadājis 593800 klientu no vairāk nekā 30 ceļojumu aģentūrām. Pasažieru skaits pieaudzis vairāk kā divas reizes, nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Tieši septembrī ceļotāju skaits sasniedza 106370. Papildus Prāgas, Brno un Ostravas lidostām, čārterreisi tiek veikti arī no vairākām citām ES lidostām, piemēram, Budapeštas, Boloņas un Bratislavas. Šī gada septembrī Czech Airlines pārvadājusi 546000 pasažieru, kas ir par 24% vairāk, kā 2004.gada septembrī. 2005.gada pirmajos deviņos mēnešos lidsabiedrība veikusi 29500 reisu un pārvadājusi 15700 tonnu kravas, tai skaitā pasta sūtījumu.

Kontinentālā hokeja līga (KHL) vērsusies Krievijas Transporta ministrijā ar lūgumu ļaut Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic un Čehijas čarterreisu kompānijai Holidays Czech Airlines veikt līgas komandu pārvadājumus Krievijas iekšienē, atsaucoties uz atbilstošiem dokumentiem, kas nosūtīti saskaņošanai Krievijas civilās gaisa satiksmes aģentūrā Rosaviacija, vēsta Krievijas laikraksts Vedomosti.

Avots laikrakstu informējis, ka Transporta ministrijas departamenta vadītāja Vladimira Tasuna pavadvēstulē Rosaviacija vadītājam Aleksandram Neradko bez paskaidrojumiem lūgts apstiprināt projektu pēc iespējas ātrāk. Ja dokuments tiks apstiprināts, abas lidsabiedrības Krievijas teritorijā pārvadājumus varēs veikt vienu gadu.

airBaltic un Holidays Czech Airlines jau tagad pārvadā KHL komandas Rīgas Dinamo un Popradas Lev. airBaltic pārstāvis laikrakstam paziņojis, ka kompānija no Krievijas varas iestādēm saņēmusi apstiprinājumu, ka tai būs ļauts veikt iekšējos reisus Krievijas teritorijā un, iespējams, sniegt pakalpojumus arī citām KHL komandām. Savukārt Holidays Czech Airlines pagaidām komentārus nesniedz.