Dabasgāze zaudē pozīcijas vietējā tirgū

2018. gada 01. marts plkst. 10:02
Sadaļa: Enerģētika
Dalies ar šo rakstu

Kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā pēdējo 26 gadu laikā ievērojami sarucis, eksperti prognozē, ka šāda tendence saglabāsies

Laika posmā no 1990. līdz 2016. gadam kopējais izlietotās dabasgāzes apjoms Latvijā samazinājies par 1565 miljoniem m³ gadā jeb 53,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan patēriņa tendences visspēcīgāk ietekmējis samazinājums pārveidošanas sektorā, dabasgāzes patēriņš sarucis arī rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, medniecības, zivsaimniecības un enerģētikas nozarēs. Nedaudz vairāk šo resursu tērēt sākušas vien mājsaimniecības.

Lielāko daļu no Latvijas kopējā dabasgāzes patēriņa veido pārveidošanas sektors, kas dabasgāzi izmanto elektrības un siltuma ražošanai, tāpēc šī resursa lietošanas tendences valstī kopumā gandrīz pilnībā pielīdzināmas arī patēriņa izmaiņām šajā nozarē. CSP dati liecina, ka laika posmā no 1990. līdz 2016. gadam dabasgāzes patēriņš pārveidošanas sektorā samazinājies par 1094 miljoniem m³ gadā jeb 53,4%. Visvairāk dabasgāzes, 2094 miljonus m³ gadā, elektrības un siltuma ražošanai Latvijā tērēja 1991. gadā, bet vismazāk, 550 miljonus m³, vien dažus gadus vēlāk – 1994. gadā. Līdzīga situācija vērojama arī kopējā patēriņā – 1991. gadā Latvijas patēriņš bija 2961 miljons m³, bet 1994. gadā – vairs tikai 1028 miljoni m³. Enerģētikas eksperts Edgars Vīgants šīs straujās patēriņa izmaiņas skaidro ar rūpniecības recesiju. «Energoresursu patēriņš korelē ar ekonomisko izaugsmi, ko apliecina arī dabasgāzes patēriņa mērens pieaugums kopš 1997. gada līdz pēdējai krīzei pirms desmit gadiem,» komentē E. Vīgants.

Pēdējo gadu dati liecina, ka dabasgāzes patēriņš atkal slīd lejup – laika posmā no 2010. līdz 2016. gadam kopējais valsts patēriņš sarucis par 26,7%, bet pārveidošanas sektors sācis tērēt par 18,3% mazāk. E. Vīgants uzskata, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk. «Siltumenerģijas ražošanai vietējā koksnes kurināmā izmantošana joprojām būs izdevīgāka par importēto dabasgāzi. Klimata izmaiņu iespaidā pieaug arī nokrišņu daudzums, kas ļauj vairāk elektroenerģijas saražot hidroelektrostacijās. Papildu tam, pēc jaunā elektrības starpsavienojuma izbūves ar Igauniju, elektroenerģijas cenas Latvijā izlīdzināsies ar bieži zemākajām biržas cenām Somijas–Igaunijas zonā, kas vēl vairāk samazinās lielo termoelektrostaciju darba stundu skaitu,» spriež E. Vīgants.

Plašāk lasiet rakstā Dabasgāze zaudē pozīcijas vietējā tirgū ceturtdienas, 1. marta, laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds