Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Dabasgāzes cena Eiropas tirgū piektdien sarukusi līdz zemākajam līmenim kopš 2021.gada maija.

Gāzes cenas krīt, jo ziema ir silta un ir uzkrātas lielas gāzes rezerves.

Piektdien Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena uz brīdi nokritās līdz 22,31 eiro par megavatstundu (MWh). Tirdzniecības sesijas turpinājumā dabasgāzes cena pakāpās līdz 22,45 eiro par MWh, kas gan ir par 3,2% mazāk nekā biržas slēgšanas brīdī ceturtdien.

Dabasgāzes krājumi Eiropas Savienībā šobrīd ir 64,7% no krātuvju ietilpības, liecina AGSI platformā pieejamā informācija.

Dabasgāzes cenas 2022. un 2023.gadā strauji pieauga, un Krievijas izvērstais pilna apmēra karš Ukrainā lika Eiropas valstīm ierobežot gāzes patēriņu un dažādot piegāžu avotus.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

"Amazon", "Apple" un "Facebook" īpašnieces "Meta" akcijas cena palielinājās pirms gaidāmas šo uzņēmumu peļņas publiskošanas.

"Microsoft" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena, kas trešdien bija kritusies, ceturtdien pieauga.

"50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans atzina, ka tirgus atkopjas pēc trešdienas krituma, kuru bija izraisījis ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums nemainīt procentlikmes un signāli, ka nav gaidāma procentlikmju pazemināšana martā.

FRS, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka pēdējos gados ir vairākkārt paaugstinājušas procentlikmes, cīnoties pret inflāciju. Tagad, kad inflācija sākusi samazināties, tās vēl nav sākušas procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, ko sekmēja laba uzņēmumu peļņa, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās, investoriem reaģējot uz atšķirīgiem uzņēmumu peļņas rādītājem.

ASV autobūvnieka "Ford" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 6% pēc tam, kad šī uzņēmuma peļņa pārsniedza prognozes.

Arī "Disney" akcijas cena pieauga pēc negaidīti labas ceturkšņa peļņas.

ASV ekonomikas labais stāvoklis ir apslāpējis cerības, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz sāks pazemināt procentlikmes,

neraugoties uz datiem, ka inflācija turpina samazināties virzienā uz mērķa rādītāju 2%.

Trešdien vēl divas FRS amatpersonas izteicās, ka līdz procentlikmju pazemināšanai vēl ir jāpagaida. Londonas, Parīzes uz Frankfurtes biržu indeksi kritās.

Francijas naftas un gāzes milža "TotalEnergies" akcijas cena saruka par 3% pēc tam, kad uzņēmuma pērnā gada peļņa bija mazāka par prognozēto.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, savukārt naftas cenas kāpa bažās par situāciju Tuvajos Austrumos.

Volstrītas indeksi nedaudz pieauga pēc ziņām par "Disney" un citu uzņēmumu labiem peļņas rādītājiem.

Nākamnedēļ gaidāmais ziņojums par ASV patēriņa cenu indeksu var būt katalizators, lai Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" noslēgtu tirdzniecības sesiju virs 5000 punktu atzīmes, sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Parīzes, Frankfurtes un Milānas biržu indeksi pieauga, bet Londonas biržas indekss kritās.

"Disney" akcijas cena pieauga par 11,5% pēc ziņām par uzņēmuma peļņu, kas pārspējusi prognozes, un paziņojuma par dividenžu palielināšanu un jaunu akciju atpirkšanas programmu.

Francijas luksusa preču milža "Kering" akcijas cena pieauga par 6%, neraugoties uz gada apgrozījuma un peļņas samazināšanos, kompānijai pārfokusējot savu biznesu ap savu galveno zīmolu "Gucci".

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga pēc tam, kad vairākas centrālās bankas līdzīgi Federālajai rezervju sistēmai (FRS) norādīja, ka ir gaidāma procentlikmju pazemināšana.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem otro dienu pēc kārtas.

ASV centrālā banka, kā jau bija gaidāms, trešdien izvēlējās saglabāt procentlikmes nemainīgas piekto sanāksmi pēc kārtas, bet neatteicās no prognozes par procentlikmju samazināšanu trīs reizes 2024.gadā.

Volstrītas indeksi pieauga par spīti tam, ka "Apple" akcijas cena kritās par 4,1% pēc tam, kad ASV Tieslietu ministrija apstiprināja, ka tā sūdz šo uzņēmumu tiesā par nelikumīgu monopolstāvokļa uzturēšanu saviem viedtālruņiem "iPhone".

Sociālo mediju kompānijas "Reddit" debijā Volstrītā tās akcijas cena pieauga par 48%.

Anglijas Banka un Norvēģijas Banka ceturtdien nemainīja procentlikmes, bet deva mājienus, ka varētu drīz sākt procentlikmju samazināšanu.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, reaģējot uz negatīviem ASV patērētāju pārliecības datiem, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

ASV patērētāju pārliecība martā nedaudz samazinājās, neapmierinot analītiķu prognozes.

Akciju cenas Volstrītā tirdzniecības sesijas gaitā lielākoties bija kāpušas, bet tās beigās sāka samazināties un noslēdza sesiju ar kritumu. Daži analītiķi izskaidroja šo kritumu ar to, ka mēnešiem ilgušais tirgus kāpums uzrāda noguruma pazīmes.

ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" akcijas cena kritās par 2,0%, bet loģistikas uzņēmuma UPS akcijas cena saruka par 8,2%. "Trump Media & Technology Group" akcijas cena pieauga par 16,1%, uzņēmumam debitējot biržā.

Pārējās pasaules biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

Naftas cenas stabilizējās pēc pirmdien piedzīvotā kāpuma, kuru bija izraisījušas bažas par kara starp Krieviju un Ukrainu radītām problēmām Krievijas naftas rūpniecībā.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā saruka, ko veicināja dažu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palētināšanās, toties zelta cena un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza visu laiku augstākos līmeņus.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,7%, ko noteica tādu uzņēmumu kā "Tesla" un "Apple" akciju palētināšanās, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0%.

Zelta cena otrdien sasniedza 2140 ASV dolārus par unci, kas ir jauns rekords, bet noslēdza tirdzniecības sesiju nedaudz zemākā 2128 dolāru līmenī. Šī dārgmetāla cena gada laikā ir pieaugusi par apmēram 15%.

"Bažas par globālās ekonomikas perspektīvām, ģeopolitisko saspīlējumu un mainīgām gaidām par procentlikmju drīzāku pazemināšanu ir veicinājušas lielāku pieprasījumu pēc šī dārgmetāla," sacīja "ActivTrades" analītiķis Rikardo Evandželista.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bet zelta cena pieauga līdz rekordlīmenim pēc tam, kad augošs optimisms par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu nākamgad bija izraisījis ASV dolāra vērtības pazemināšanos pēdējo nedēļu laikā.

Zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu investīciju objektu, cena uz neilgu laiku sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 2135,39 ASV dolārus par unci.

Palielinājās arī ASV dolāra vērtība.

Analītiķi pauda uzskatu, ka zelta cenas pieaugumu veicinājis arī karš starp Izraēlu un "Hamās".

"Bažas par nestabilu globālās ekonomikas fonu un Izraēlas-"Hamās" konfliktu ir uzkurinājušas investoru pieprasījumu pēc tādiem drošu investīciju aktīviem kā zelts," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Bitkoina vērtība pirmoreiz kopš pērnā maija pārsniedza 40 000 ASV dolārus, ko veicināja cerības, ka ASV drīz atļaus plašāk tirgot pasaules lielāko kriptovalūtu.

Akciju cenas ceturtdien pieauga Volstrītā, palielinoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām pirms ASV nodarbinātības datu publiskošanas, bet kritās Eiropas biržās. Jenas vērtība pret ASV dolāru palielinājās.

Mākslīgā intelekta jomā iesaistīto uzņēmumu "Google" un AMD akciju cenas pieauga pēc jauniem paziņojumiem par progresu šajā jomā.

AMD akcijas cena palielinājās par aptuveni 10% pēc jaunākās mikroshēmas MI300 prezentācijas, kas tiek uzskatīta par konkurenti augsti novērtētam "Nvidia" produktam.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena kāpa par 5,3% pēc tam, kad šis uzņēmums demonstrēja jauno mākslīgā intelekta modeli "Gemini", kas varētu pārspēt cilvēkus vairākās problēmu risināšanas, matemātikas, fizikas, vēstures, tieslietu, medicīnas un ētikas jomās.

Tokijas biržas indekss saruka par gandrīz 2% pēc jenas vērtības pret ASV dolāru palielināšanās, kas sadārdzina Japānas preču eksportu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, investoriem izvērtējot procentlikmju pazemināšanas perspektīvas un tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām palielinoties pēc nesenas krišanās.

Mikroshēmu ražotājas "Taiwan Semiconductor Manufacturing Company" akcijas cena Ņujorkas biržā pieauga par gandrīz 10%, tās peļņai pārspējot prognozes.

"Apple" akcijas cena palielinājās par 3,3% pēc "Bank of America" analītiķa ieteikuma pirkt šīs akcijas.

Naftas cenas pieauga, turpinoties saspīlējumam Tuvajos Austrumos.

Āzijas biržās lielākoties bija kāpums, bet to ierobežoja nozīmīgu pasākumu trūkums Ķīnas ekonomikas izaugsmes veicināšanai

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,5% līdz 37 468,61 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,9% līdz 4780,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,4% līdz 15 055,65 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā trešdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās kritās.

Londonas biržas indekss, kas šonedēļ bija sasniedzis jaunus rekordus, trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 0,1%. Kritās arī Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi.

Volstrītā akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, investoriem izvērtējot uzņēmumu peļņas rādītājus un apsveicot saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, kā arī sekojot neskaidrai procentlikmju perspektīvai.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, indeksam "Standard & Poor's 500" bija niecīgs kāpums, bet indekss "Nasdaq Composite" mazliet pieauga.

"Tesla" akcijas cena Volstrītā pieauga par 12,1% par spīti vājiem uzņēmuma peļņas rezultātiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien lielākoties pieauga, neraugoties uz optimismu nerosinošiem patērētāju pārliecības datiem ASV un Vācijā.

ASV patērētāju pārliecības kritums februārī bija lielāks par gaidīto, aptaujas dalībniekiem paužot vairāk bažu par darbaspēka tirgu un ASV politisko vidi.

Patērētāju pārliecības indekss Vācijā martam palielinājies līdz mīnus 29 punktiem, salīdzinot ar pārskatīto februāra rezultātu mīnus 29,6 punktu apmērā, un šis kāpums saskanējis ar analītiķu prognozēm.

Lai gan Vācijas mājsaimniecību prognozes personīgajam finanšu stāvoklim ir uzlabojušās, attiecīgajam indeksam pieaugot no mīnus 20 punktiem līdz mīnus 4,8 punktiem, indekss, kas izsaka mājsaimniecību vēlmi tērēt naudu, sarucis no mīnus 14,8 punktiem līdz mīnus 15 punktiem.

"Patērētāji jūtas ļoti nedroši," sacīja NIM patērētāju eksperts Rolfs Birkls, vainojot vēl arvien augsto inflāciju un "vājākas ekonomiskās prognozes Vācijas ekonomikai šogad".

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, jo tehnoloģiju uzņēmumu peļņas dati nespēja sajūsmināt investorus, bet ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nemainīja procentlikmes un lika saprast, ka tai vajag vairāk laika procentlikmju pazemināšanai.

FRS vadītājs Džeroms Pauels izteicās, ka procentlikmju pazemināšana martā ir maz ticama. Viņš norādīja uz progresu cīņā par inflācijas samazināšanu līdz 2% līmenim, bet sacīja, ka ir vajadzīgi lielāki uzlabojumi.

Pauels piebilda, ka "gandrīz visi" FRS procentlikmju noteikšanas komitejā atbalsta to pazemināšanu, bet šāds solis jau nākamajā sanāksmē martā ir maz ticams.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena kritās par 7,4%, bet "Microsoft" akcijas cena saruka par 2,7%, neraugoties uz šo uzņēmumu labu peļņu.

Šonedēļ ir gaidāma arī "Apple", "Amazon" un "Meta" peļņas datu publiskošana.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,8% līdz 38 150,30 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,6% līdz 4845,65 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,2% līdz 15 164,01 punktam.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, bet zelta cena sasniedza jaunu rekordu un naftas cenas pieauga, palielinoties saspīlējumam Tuvajos Austrumos.

Zelta cena pieauga līdz 2279,41 ASV dolāram par unci saistībā ar aizvien lielāku pārliecību par procentlikmju samazināšanu šogad.

Naftas cenas pieauga līdz piecu mēnešu augstākajiem līmeņiem pēc Irānas brīdinājuma, ka tā atriebsies Izraēlai par uzlidojumu ar cilvēku upuriem Irānas konsulāta kompleksam Damaskā.

"Zelta kā vēsturiska droša [investīciju] patvēruma pievilcību ir uzkurinājuši ģeopolitiskie faktori, starp kuriem ir pašreizējā krīze Tuvajos Austrumos," sacīja "Rabobank" analītiķe Džeina Foulija.

Volstrītas galvenie indeksi samazinājās akciju tirdzniecības otrajā dienā pēc Lieldienām, bet Eiropas biržu indeksi kritās pirmajā tirdzniecības dienā pēc četras dienas ilgām brīvdienām.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu, ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) turpinot uzturēt cerības uz procentlikmju pazemināšanu šogad.

Zelta cena pārsniedza iepriekš sasniegto rekordu - 2141,79 ASV dolārus par unci, cerībām uz procentlikmju pazemināšanu izraisot ASV dolāra vērtības samazināšanos.

ASV akciju cenas nedēļas sākumā bija kritušās, investoriem fiksējot peļņu pirms FRS vadītāja Džeroma Pauela trešdien sniegtās liecības ASV Kongresā.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi līdz dienas beigām pieauga.

Palielinājās arī eirozonas biržu indeksi, investoriem gaidot, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien pieņems lēmumu par monetāro politiku. Londonas biržas indekss pieauga pēc Lielbritānijas finanšu ministra Džeremija Hanta paziņojuma par jaunu nodokļu samazinājumu miljoniem strādājošo.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem noslāpējot optimismu, ka FRS varētu jau martā sākt procentlikmju pazemināšanu.

FRS, kas bija pacēlusi procentlikmes līdz 23 gadu augstākajam līmenim, cīnoties pret inflāciju, pēdējās nedēļās norādīja, ka FRS politikas veidotāji varētu atteikties no procentlikmju tālākas celšanas un tā vietā sāks apspriest, kad uzsākt to pazemināšanu.

Pauels svētdien pārraidītā intervijā sacīja, ka ASV centrālā banka grib vairāk datu, pirms tā sāktu pazemināt procentlikmes.

ASV rūpniecības milža "Caterpillar" akcijas cena pieauga par 1,9% pēc peļņas pieauguma 4.ceturksnī.

"McDonald's" akcijas cena kritās par 3,7% pēc lēnāka apgrozījuma pieauguma.

ASV 2 gadu un 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga, zūdot cerībām uz drīzu procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) norādīja uz procentlikmju pazemināšanu šogad.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

"Mēs redzam spēcīgas izaugsmes turpināšanos, spēcīgu darbaspēka tirgu un progresa turpināšanos inflācijas samazināšanā," FRS vadītājs Džeroms Pauels paziņoja ASV Senāta Banku komitejai, otro dienu liecinot ASV Kongresā.

FRS šī gada gaitā var un sāks samazināt procentlikmes, "ja ekonomika attīstīsies pa šo ceļu", sacīja Pauels.

"Tirgus tiešām uztvēra Pauela izteikumus pozitīvi," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins. Viņš piebilda, ka FRS ir gatava procentlikmju pazemināšanai un varētu to sākt gada vidū.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pieauga, investoriem reaģējot uz labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem un Ķīnas paziņojumu par pasākumiem ekonomikas atbalstīšanai.

Mūzikas straumēšanas kompānijas "Spotify" akcijas cena pieauga par 3,9% pēc tam, kad tās peļņa pārspēja prognozes un analītiķi uzlaboja tās akciju novērtējumu.

Globālie investori vēl turpināja samierināties ar perspektīvu, ka ASV procentllikmes saglabāsies augstā līmenī ilgāk, nekā bija cerēts.

Lai gan inflācija turpina samazināties, ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonas neizrāda vēlmi pazemināt procentlikmes jau nākamajā sanāksmē martā.

FRS Klīvlendas nodaļas prezidente Loreta Mestera otrdien atzina, ka būtu "kļūda" FRS pārāk ātri sākt procentlikmju pazemināšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,4% līdz 38 521,36 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,2% līdz 4954,23 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 15 609,00 punktiem.

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās, tirgus dalībniekiem cerot uz deeskalāciju Tuvajos Austrumos, neraugoties uz Irānas triecienu Izraēlai.

Irāna sestdienas vakarā raidīja uz Izraēlu vairāk nekā 300 ballistisko un spārnoto raķešu un kaujas dronu, bet Izraēlas pretgaisa aizsardzība lielāko daļu atvairīja.

"Tirgus uzskata deeskalāciju par visticamāko ceļu par spīti Irānas triecienam," atzīmēja "DNB Markets" analītiķi.

Volstrītas galvenie indeksi samazinājās, investoriem bažījoties par situāciju Tuvajos Austrumos, neraugoties uz labiem ASV ekonomikas datiem.

Londonas biržas indekss saruka, naftas cenu kritumam ietekmējot enerģētikas uzņēmumu akciju cenas. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc datu publiskošanas par labvēlīgām pārmaiņām eirozonas rūpnieciskajā ražošanā.

"Tesla" akcijas cena kritās par 5,6% pēc ziņām, ka elektromobiļu ražotājs plāno samazināt darbavietu skaitu par vairāk nekā 10%.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, neraugoties uz publiskotiem ekonomikas datiem, kas liecināja, ka Lielbritānijas un Japānas ekonomikas nonākušas recesijā.

ASV Tirdzniecības ministrija ceturtdien publiskoja datus, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 0,8%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto 0,1%.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar 5029,73 punktiem, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Pieauga arī akciju cenas eirozonas biržās, lai gan Eiropas Komisija samazināja izaugsmes prognozes, vienlaikus arī samazinot inflācijas prognozes.

Parīzes biržā kāpumu nodrošināja autobūves uzņēmumi pēc tam, kad Francijas un ASV autobūves uzņēmums "Stellantis" pērn strādāja ar 18,6 miljardu eiro tīro peļņu, kas ir visu laiku augstākais līmenis tā vēsturē. "Renault" un "Stellantis" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 5%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, sākoties ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmei un Japānai paceļot procentlikmes pirmoreiz 17 gadu laikā.

Pēc pozitīvas dienas Eiropas biržās visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, indeksam "Standard & Poor's 500" pat sasniedzot jaunu rekordu.

FRS Federālā atvērto tirgu komiteja otrdien sāka divu dienu ilgas diskusijas par procentlikmēm.

Kamēr investori turpina gaidīt procentlikmju pazemināšanu šogad, jaunākie ASV inflācijas dati ir radījuši šaubas par to, ka FRS sāks šo pazemināšanu jau jūnijā.

"Tieši kad Japānas Banka beidzot sāk celt procentlikmes, investori vēl cer, ka FRS tās samazinās," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmuma "Unilever" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 3% pēc paziņojuma, ka tas atsevišķā kompānijā atdalīs saldējuma ražošanas biznesu, kas ietver zīmolus "Ben & Jerry's" un "Magnum", kā arī nākamajos trīs gados plāno likvidēt aptuveni 7500 darbavietas un ietaupīt 800 miljonus eiro.