Jaunākais izdevums

SEB banka pārfinansējusi uzņēmuma Daiļrade Koks saistības un piešķīrusi papildus finansējumu kopumā 5,5 miljonu eiro apmērā uzņēmuma attīstības plānu īstenošanai, informē bankas pārstāvji.

Banka finansējusi uzņēmuma ilgtermiņa kredītsaistības 3 miljonu eiro apmērā, piešķīrusi overdrafta limitu līdz 2 miljoniem eiro, kā arī atvērusi faktoringa kredītlīniju 500 tūkstošu eiro apmērā.

Uzņēmuma Daiļrade Koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons: «Mēbeļu nozare ir specifiska, jo tā prasa relatīvi lielus kapitālieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus, lai spētu sekmīgi konkurēt startautiskos tirgos. Daudz pūļu un zināšanu jāiegulda produktu attīstībā un tirgus apguvē. Sadarbība ar dizaineriem, savu zīmolu attīstība, izstādes, ieinteresētu klientu atrašana – tas viss prasa laiku un naudu. Arī tūlītēja atdeve no investīcijām ne vienmēr ir augsta, taču, sasniedzot noteiktu līmeni, var sagaidīt labus rezultātus.»

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: «Ar uzņēmumu Daiļrade Koks mūs vieno ne tikai sadarbība finanšu jomā, bet arī līdzīgs skatījums uz ilgtspējīgu biznesa attīstību. Novērtējam uzņēmuma līdzšinējos sasniegumus, ceļot sava darba efektivitāti, attīstot jaunas produktu līnijas, kā arī mērķtiecīgi iegūstot jaunus klientus Eiropā un citur pasaulē.»

Daiļrade Koks ir viena no lielākajām un modernākajām mēbeļu ražošanas kompānijām Latvijā, kas spēj mērķtiecīgi audzēt pievienoto vērtību savai produkcijai, nodrošināt augstu kvalitāti un veiksmīgi konkurēt ārvalstu tirgos. Uzņēmums pārvalda četras ražotnes – Vaiņodē, Tukumā, Viļakā un Valmierā, nodarbinot vairāk nekā 500 darbiniekus, lielākoties Latvijas reģionos. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir mēbeļu ražošana no priedes un bērza masīvkoka, kā arī no krāsota MDF un finierētas skaidu plātnes.

Daiļrade Koks ir izveidojis veiksmīgu sadarbību ar dažādu valstu, īpaši Vācijas, Dānijas, Somijas un ASV mēbeļu importētājiem un dažādiem katalogiem, kas ļauj katru gadu palielināt eksporta apjomu un uzņēmuma apgrozījumu.

Uzņēmums iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2014.gada apgrozījuma ieņemot 418.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Daiļrade Koks tuvākajos gados plāno kāpināt ražošanas apjomus

Žanete Hāka, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājs SIA «Daiļrade Koks» 2018. gadā strādājis ar neto apgrozījumu 22,013 miljona eiro apmērā, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa bija 167 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 1,1% jeb 235 tūkstošiem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies par 62,5% jeb 279 tūkstošiem eiro.

SIA «Daiļrade Koks» pagājušajā gadā eksportējusi produkciju 15,211 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 15,7% salīdzinājumā ar 2017. gadu), savukārt ieņēmumi no tirdzniecības Latvijā veidoja 6,803 miljonus eiro (samazinājums par 21,2%), liecina uzņēmuma gada pārskats.

Pagājušajā gadā notikušas izmaiņas mēbeļu ražotāja klientu portfelī - viens tā klients pārcēla ražošanu uz Ķīnu. Tā kā SIA «Daiļrade Koks» bija informēti par šo notikumu attīstību, uzņēmumam izdevās atrast citus klientus, kas nosedza iztrūkstošo pārdošanas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsniedz 2,5 miljonu eiro finansējumu Daiļrade Koks attīstībai

Db.lv, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) noslēgusi finansēšanas darījumu ar SIA Daiļrade Koks, kura ietvaros banka mēbeļu ražotājam izsniegs 2,5 miljonu eiro kredītu uzņēmuma attīstībai – jaunas ražošanas iekārtas iegādei, apgrozāmajiem līdzekļiem un esošo saistību refinansēšanai.

Daiļrade Koks ir viens no vadošajiem Latvijas mēbeļu ražotājiem un mēbeļu furnitūras vairumtirgotājiem, kas nodarbina gandrīz 500 darbiniekus četrās ražotnēs – Valmierā, Vaiņodē un divās ražotnēs Tukumā.

“Banka mērķtiecīgi meklē jaunus uzņēmumus kreditēšanai – tādus, kuriem jau ir gan spēcīgas tirgus pozīcijas, gan būtisks nākotnes potenciāls. Daiļrade Koks ir uzņēmums, kas ir izveidojis diversificētu un veiksmīgu darbību, eksportējot vairāk kā 90% visas produkcijas, pie tam, uz atšķirīgiem tirgiem, kuros ir dažādas pircēju prasības. Tāpat uzņēmumam ir sabalansēts, elastīgs ražošanas portfelis. Daiļrade Koks ir piemērs tam, kādi Latvijas uzņēmumi spēj attīstīties un piesaistīt kredītus, un esam gandarīti par šo sadarbības iespēju,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotājs SIA "Daiļrade koks" šajā un nākamajā gadā plāno attīstībā investēt kopumā 2,6 miljonus eiro, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Tostarp ražotnē Valmierā 2021. un 2022.gadā plānots ieguldīt kopumā apmēram 1,8 miljonus eiro, savukārt pārējās uzņēmuma ražotnēs šogad plānots ieguldīt apmēram 0,8 miljonus eiro.

Jansons skaidroja, ka "Daiļrade koks" ir iecerējis 2021.gada laikā realizēt ilgi lolotu ideju - uzņēmuma Valmieras ražotnes apdares līnijas pilnīgu nomaiņu, aizvietojot nokalpojušās iekārtas un vienlaikus arī esošajā ēkā uzstādot vēl vienu līniju, kas paredzēta detaļu krāsošanai.

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību 

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai...

"Krāsoto detaļu smidzināšanas līnija paredzēta arī ūdensbāzes krāsu pielietošanai, kas ir ekoloģiska un īpaši piemērota bērnu mēbeļu ražošanai. Bez tam projekts paredz arī vairāku darbagaldu nomaiņu ar modernām, enerģiju taupošām CNC iekārtām un citu aprīkojumu," teica kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš minēja, ka projekta realizācija ļaus paaugstināt gan darba ražīgumu, gan sekmēs būtisku elektroenerģijas ietaupījumu.

Investīcijas "Daiļrades koks" Valmieras ražotnē plānots īstenot ar daļēju Eiropas Savienības Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" atbalstu, atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā.

Komentējot uzņēmuma plānus šim gadam, Jansons atzina, ka dažādo ierobežojumu dēļ, kas noteikti saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ir grūti veikt precīzas prognozes, taču patlaban tiek cerēts, ka "Daiļrade koks" apgrozījums 2021.gadā sasniegs pieaugumu 5-10% robežās. "Optimismu vieš lielie eksportam paredzēto mēbeļu pasūtījumi, kas izvietoti jau līdz gada vidum," sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, vienlaikus gan arī atzīmējot, ka ļoti liela nenoteiktība valda izejmateriālu tirgū.

Jansons pauda cerību par drīzu mēbeļu un mēbeļu furnitūras veikalu atvēršanu, uzsverot, ka mēbeļu tirdzniecības veikali var nodrošināt visas epidemioloģiskās prasības.

"Mēs pilnīgi droši varam ievērot visus epidemioloģiskos noteikumus un nodrošināt katram pircējam nepieciešamo 25 kvadrātmetru tirdzniecības platību. Patlaban tirdzniecība ir ļoti apgrūtināta, mēbeles ir tā prece, ko pircēji vēlas apskatīt pirms pirkuma izdarīšanas," uzsvēra Jansons.

Kompānija "Daiļrade koks" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,5 miljoni eiro. Uzņēmums 2019.gadā strādāja ar apgrozījumu 23,238 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 4,6 reizes un sasniedza 777 045 eiro. Uzņēmumam "Daiļrade koks" ir piecas ražotnes - divas ražotnes Tukumā un pa vienai Valmierā, Vaiņodē un Viļakā.

Uzņēmuma kapitālā 70% apmērā pieder Jansonam, savukārt 30% - Jurim Naglam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nav vajadzības pēc liela skaita jaunu klientu

Elīna Pankovska, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Daiļrade Koks turpina kāpināt eksporta apjomu; uzņēmumā saražotās mēbeles nonāk arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidkorejā

Pašlaik uzņēmums fokusējas uz tādu klientu iegūšanu, kuri atbilstu tā paša vajadzībām, lai varētu optimālāk izmantot jaudas.

SIA Daiļrade Koks atrodas četrās ražotnēs – Vaiņodē, Tukumā, Viļakā un Valmierā; katra specializējas savā jomā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir mēbeļu ražošana no masīva priedes un bērza koka, kā arī no krāsota MDF un finierētas skaidu plātnes. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumu par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. 2016. gadā uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošie, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā SIA Daiļrade Koks pagājušajā gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb par 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot nepilnu miljonu eiro, SIA Daiļrade Koks Tukuma ražotnē veic ražošanas korpusu renovāciju un siltināšanu, uzstāda modernas iekārtas un programmatūru, kas ļaus strādāt efektīvāk, vienlaikus paaugstinot kopējo ražotnes energoefektivitāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade Koks, šogad īsteno investīciju projektu, kas mainīs uzņēmuma iespējas reaģēt uz pasūtījumu izpildes termiņiem. Šīs investīcijas ir lielākās šajā ražotnē pēdējos piecos gados, pēc tam, kad uzņēmums iegādājās bankrotējušās SIA Sāga ražotni. Tam bez ražotnes Tukumā ir arī rūpnīcas Vaiņodē, Valmierā un Viļakā. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumus par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. Pērn uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošo, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā Daiļrade koks 2016.gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Daiļrade RC ražotnē, kur top Latvijas karogi.

Agrāk uzņēmumā notika vērienīga ražošana un strādāja 12 tūkstoši darbinieku, stāsta SIA Daiļrade RC rīkotājdirektore Gaļina Driviniece. 1995.gadā tika uzsākta uzņēmuma sadalīšana un tika atdalīta SIA Daiļrade RC (Daiļrade Radošais centrs). Tā kā šeit bija filiāle, tad tajā ietilpta arī eksperimentālā grupa ar dažādiem speciālistiem, kas radīja tehnoloģijas, pirmos rasējumus un produktus, un vajadzēja sākt tos pārdot.

Tajā laikā bija 350 darbinieki, bet nu palikuši vien 50, viņa stāsta.

Uzņēmums aizvien atrodas ražošanas ēkā Čiekurkalnā, kur četros stāvos izvietoti dažādi ražošanas sektori.

SIA Daiļrade RC patlaban darbojas četros virzienos – ādas izstrādājumi, tekstils, metāls un koks. Šos elementus iespējams arī kombinēt, tādēļ uzņēmumam ir plašas ražošanas iespējas, viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik mēbeļu piegādēs aktivitāte pieklususi, tomēr ir ļoti liela interese par sadarbību no dažādiem potenciālajiem ārvalstu tirgotājiem, jo Covid-19 pandēmijas laikā nebija iespēju tikties un attīstīt produktus. Izmantojot šīs iespējas, nākotnē ražošanā būs kāpums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Viņš norāda, ka uzņēmums izmantos šo situāciju, jo īpaši, ja daudzi Eiropas tirgotāji ir apdedzinājušies ar mēbeļu pasūtījumiem Āzijā, tāpēc meklē iespējas šos pasūtījumus izvietot tepat Eiropā, kaut arī nenoliedzami tie izmaksās dārgāk nekā ražotājiem ārpus Eiropas, tomēr līdztekus tam vēl jāpieskaita transporta izdevumi un piegādes laiks.

Kāda ir pašreizējā situācija mēbeļu ražošanā, ja Latvijā inflācija ir vairāk nekā divas reizes augstāka par to cenu pieaugumu, kāds ir eirozonā, ar nākamā gada 1. janvāri tiek būtiski paaugstināta minimālā alga, ir loģistikas pārrāvumi piegādēm no dienvidaustrumu Āzijas valstīm, ir jautājumi par konkrētu izejvielu un komponentu piegāžu apjomu un termiņiem, vienlaikus Eiropas Centrālā banka paaugstina procentu likmes, kā ietekmē kredītņēmējiem pieaug izmaksas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asociācijām Latvijas Koks un Latvijas Mēbeles ir iecelti jauni izpilddirektori, sacīja līdzšinējais asociāciju izpilddirektors Andris Plezers.

Viņš pastāstīja, ka no šodienas devies pensijā un turpmāk vairs nevadīs abas asociācijas.

Par Latvijas Koks izpilddirektoru turpmāk nozīmēts Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācijas (LNMA) izpilddirektors Artūrs Bukonts. Savukārt asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektora amatā Plezera vietā iecelta Ieva Erele.

Informācija Firmas.lv liecina, ka Erele Latvijas Mēbeles izpilddirektores amata pienākumus sākusi pildīt šā gada 30.janvārī.

Asociācijā Latvijas Koks ir apvienojušies kokapstrādes un mēbeļu uzņēmumi, no kuriem lielākie uzņēmumi ir kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, kokskaidu plātņu ražotājs Kronospan Riga un Latvijas Finiera meitasuzņēmums Verems. 2016.gadā Latvijas Koks uzņēmumi strādāja ar 481,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,6% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmumu eksporta apmērs palielinājās par 10,8%, sasniedzot 369,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka 11.maijā izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Zvaigžņu putekļi", kas veltīta izcilajam latviešu kultūras darbiniekam Imantam Ziedonim.

Imants Ziedonis (1933. gada 3. maijs–2013. gada 27. februāris) atstājis par sevi atmiņu kā radošs, rosīgs, enerģisks, viens no latviešu izcilākajiem dzejniekiem. Sapņotājs un iedvesmotājs. Vizionārs, kuram piemita spēja redzēt un radīt pāri robežām. Un šķietami ikdienišķajā saskatīt zvaigžņu putekļus.

I. Ziedoņa daiļrade ir viena no 99 Latvijas Kultūras kanona vērtībām. Viņš ir dzejas filozofs, kas mazos vārdos spēja ietvert lielas domas. Sarežģīta un daudzšķautņaina personība, kuras darbības lauks izgāja tālu ārpus dzejošanas telpas: dižkoku atbrīvošanas kustības rosinātājs, Latvijas Kultūras fonda Daugavas, Spīdolas, Cilvēkarhīva programmas ideju autors. Latviskās identitātes kritēriju iezīmētājs atjaunotās neatkarīgās Latvijas kultūrtelpā. Allaž mudināja izzināt mūsu zemi, tāpēc viņa daiļradē nozīmīgs bija ceļa motīvs – iešana, kustība, skaistā, būtiskā meklēšana. Vertikāle kā princips un nepieciešamība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzzini, kuri uzņēmumi tikuši konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 otrajā kārtā!

Lelde Petrāne, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Energoefektivitātes nodeva tukšos makus

Māris Ķirsons, 25.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētā energoefektivitātes nodeva patukšos daudzu uzņēmēju makus, ražotāji to uzskata par kārtējo pilienu konkurētspējas samazināšanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ekonomikas ministrijas sagatavotais noteikumu projekts (tas gan vēl jāskata Ministru kabinetā), kurš paredz no 2017. gada 1. aprīļa ieviest energoefektivitātes nodevu.

Ministrija lēš, ka varētu būt kādi 10 uzņēmumi, kuri maksās šo energoefektivitātes nodevu, tomēr anotācijā norādījusi, ka nākamgad tajā tiks iekasēti 0,55 milj. eiro, 2018. gadā varot būt 2,52 milj. eiro, bet 2019. gadā tie sarukšot līdz 1,45 milj. eiro.

«Pašreizējos apstākļos, kad daudzi ražotāji ir nospiesti uz ceļiem, tas būs kārtējais akmens kaklā,» komentē zivju konservu ražošanas a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Zviedrijas zīmola Ikea ienākšanu Latvijā vietējie mēbeļu ražotāji neparedz īpaši lielu ietekmi uz tirgu, tirgotāji bažīgāki, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jau šā gada maijā Stopiņu novadā tiks uzsākti celtniecības darbi, lai 2018. gada augusta beigās durvis varētu vērt Zviedrijas mēbeļu mazumtirdzniecības lielveikals Ikea.

DB aptaujātie mēbeļu nozares uzņēmumu pārstāvji īpašu satraukumu par Ikea ienākšanu Latvijā neizrāda. Tā, piemēram, SIA Daiļrade Koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons uzskata, ka Ikea ir nopietns spēlētājs, bet tas darbojas savā nišā, un runāt par tā būtisku ietekmi uz vietējo mēbeļu ražotāju biznesu ir pārspīlēti. «Tādi paši Ikea veikali, kāds ir iecerēts Rīgā, jau darbojas tepat salīdzinoši netālajā Viļņā, arī Varšavā, Helsinkos, un nekādas ievērojamas izmaiņas tirgū tā dēļ nav notikušas. Ikea niša tomēr ir vairāk lētā gala produkcija jauniem cilvēkiem, un nav tā, ka Latvijas ražotāji pastiprināti darbotos šai virzienā,» norāda A. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #46

DB, 15.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik mēbeļu piegādēs aktivitāte pieklususi, tomēr ir ļoti liela interese par sadarbību no dažādiem potenciālajiem ārvalstu tirgotājiem, jo Covid-19 pandēmijas laikā nebija iespēju tikties un attīstīt produktus. Izmantojot šīs iespējas, nākotnē ražošanā būs kāpums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.novembra žurnālā lasi:

Statistika. IKP aug straujāk nekā nodokļu ieņēmumi

Tēma. Pusei Latvijas iedzīvotāju šoziem sagaidāms ievērojams dzīves līmeņa, dzīves standartu un pārtikas kvalitātes kritums

Attīstība. Rīgas lidostas pilsētā plāno 300 miljonu eiro investīcijas

Ilgtspēja. Uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspēju

Informācijas tehnoloģijas. EPAM Systems plāno Rīgā atvērt ofisu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ienākumu kāpumu ģenerē eksports

Māris Ķirsons, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotāju ienākumu kāpumu šogad vairāk sekmējis pārdošanas apjomu pieaugums ārzemēs, kas spējis kompensēt vietējās pārdošanas kritumu

To apliecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati par uzņēmumu neto apgrozījuma izmaiņām šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn.

Asociācijā Latvijas mēbeles ietilpstošo uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sasniedzis 44,49 milj. eiro, kas, salīdzinot ar pērno gadu, ir par 0,8% jeb 0,36 milj. eiro vairāk. Interesanti, ka kopumā eksporta pieaugums ir 1,33 milj. eiro, kas nozīmē, ka ienākumu palielinājuma lauvas tiesu nodrošinājis realizācijas apjomu kāpums tieši eksporta tirgū.

Asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers atzīst, ka 0,8% apgrozījuma pieaugums ir savdabīga «vidējā temperatūra slimnīcā». «Neto apgrozījumu būtiski teju par nepilnu miljonu eiro kāpinājis SIA Dižozols Plus, par nepilniem 0,5 miljoniem eiro – SIA Bolderāja serviss, kas vidējiem ražotājiem ir ļoti liels kāpums. Turklāt SIA Daiļrade koks neto apgrozījumu palielinājusi par 0,246 milj. eiro. Lai arī skaitliskā izteiksmē pieaugums par nepilniem 0,2 milj. eiro nav liels, tomēr šādu pieaugumu sasniegušajai SIA Sencis tas ir 18% apmērā,» skaidro A. Plezers. Viņš norāda, ka kopumā labus izaugsmes tempus uzrāda liekti līmēto mēbeļu un mēbeļu detaļu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Asociācija: Latvijas mēbeļu ražotājiem ir grūti realizēt produkciju ārvalstīs saistībā ar pārprodukciju Eiropā

LETA, 14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotājiem ir grūti realizēt produkciju ārvalstīs saistībā ar pārprodukciju Eiropā, aģentūrai LETA pastāstīja asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

«Eiropā ir liela mēbeļu pārprodukcija. Līdz ar to Eiropa pati meklē noieta tirgus citās valstīs, un mēbeļu ražotājiem ir ļoti grūti, arī Latvijas mēbeļu ražotājiem, jo šeit iekšējais patēriņš ir tikai līdz 30% no tā, ko Latvija var saražot,» teica Plezers, piebilstot, ka pārprodukcijas dēļ ārvalstu tirgus ir ļoti piesātināts un konkurence - ļoti liela.

Tajā pašā laikā asociācijas mēbeļu ražotāju realizācijas apmēri vietējā tirgū šogad pirmajā pusgadā ir kritušies, bet eksporta apmēri, neraugoties uz piesātināto tirgu, palielinājušies - uzņēmumi aktīvi strādā pie eksporta attīstības.

Vienlaikus viņš piebilda, ka šogad Latvijas mēbeļu ražotāji nav papildinājuši eksporta valstu loku, jo šeit ražotās gaišās mēbeles ir pieprasītas tikai Eiropas ziemeļu daļā. Pēc viņa teiktā, Latvijas ražotāju mēģinājumi iekarot Saūda Arābijas un Āfrikas tirgu nav izdevušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Nordi Furniture lieli plāni

Kristīne Stepiņa, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai dizaina priekšmetu pamanītu, nepietiek vien ar oriģinālu ideju, neparastu formu vai krāsu, svarīga ir tā koncepcija un vēstījums

Tā uzskata dizainers Miks Pētersons, kurš ir arī SIA Nordi Furniture īpašnieks un zīmola radītājs. Ar mēbelēm viņš ir saistīts jau 20 gadus, taču tikai pērn savas kolekcijas pieteica starptautiskā arēnā. Šoruden Ķelnes izstādē Kind + Jugend viņš pārsteidza ar bērnu gultiņu kraukļa melnā krāsā. Šogad SIA Nordi Furniture plāno teju četras reizes palielināt apgrozījumu, sasniedzot 200 tūkstošus eiro.

M. Pētersons ir pabeidzis Rīgas Lietišķās mākslas koledžu (tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola), kur ieguvis rūpnieciskā dizainera izglītību. Pēc koka mēbeļu dizaina prasmju apgūšanas viņš ieguva maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Latvijas Universitātē un izveidoja savu uzņēmumu. «Tas ir balstīts uz trim kājām – projektiem, kas pēc pasūtījuma tiek veikti gan privātajiem klientiem, gan dažādiem uzņēmumiem – pamatā nekustamo īpašumu attīstītājiem, Nordi Furniture zīmola kolekcijai dizainētiem objektiem un rūpnieciskā dizaina projektiem, piemēram, uzņēmumiem Daiļrade koks, Magrens, Sencis, kā arī Hiberna, kuram esmu radījis ziemas vindsērfinga dēļa dizainu,» stāsta M. Pētersons. Šobrīd lielāko darbu īpatsvaru nodrošina bizness biznesam (B2B) projekti, tostarp šogad tapuši risinājumi Jaunās Teikas dzīvokļiem un birojiem (t.s. demo versijas), kā arī atjaunotajai VEF kultūras pilij (akustiskie paneļi orķestra bedrei), tāpat arī vairākiem jaunajiem projektiem Jūrmalā, bet turpmāk M. Pētersons vēlas vairāk pievērsties Nordi Furniture zīmola mēbelēm. Daudzus projektus SIA Nordi Furniture ir realizējusi sadarbībā ar Zviedrijas uzņēmuma Zenit International AB zīmolu Nils Holger. Labiekārtotas vairākas viesnīcas un restorāni Stokholmā. SIA Nordi Furniture dizaina mēbeles ir Rīgas birojos, veikalos un sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, piemēram, ziņu aģentūrā LETA, Møller Auto birojā, Madara Cosmetics veikalā, Reaton Gastronome, kafejnīcā Raušu meistars u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksports stutē mēbeļu ražotājus

Māris Ķirsons, 12.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta pieaugums kompensējis mazākus pārdošanas apjomus pašmāju tirgū un ļauj mēbeļu ražotājiem kopumā gūt lielākus ienākumus

To liecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati. Šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn asociācijas uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pieaudzis tikai par 0,4 milj. eiro jeb 1%. Pēc asociācijas izpilddirektora Andra Plezera sacītā, «vidējā temperatūra» – neto apgrozījums it kā rāda stagnāciju, jo kopējais tā pieaugums ir ļoti niecīgs, savukārt eksporta apjoms pieaudzis par 7,2%. «Tas liecina, ka eksporta noiets ir spējis kompensēt pašmāju tirgū pārdotā kritumu šogad salīdzinājumā ar pērnā gada analogu laiku,» skaidroja A. Plezers. Jāatgādina, ka pērn mēbeļu nozares vilcējspēks bija vairāku mēbeļu ražotāju apvienības iegūtais mēbeļu piegādes pasūtījums jaunajai Nacionālās bibliotēkas ēkai, kādas šogad nav.

Komentāri

Pievienot komentāru