Ražošana

Daiļrades receptes efekts

Māris Ķirsons, 11.09.2012

Daiļrade koks uzņēmumu grupas vadītājs Andris Jansons: «Inovatīvu ideju iedzīvināšana mēbeļu pārdošanā ārvalstu tirgotājiem, plašs produktu klāsts ir galvenie uzņēmumu grupas veiksmes receptes sastāvdaļas.»

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

http://www.db.lv/uploads/ck/images/IdejuMezs(1).png

Pēdējos gados, it īpaši ekonomiskās recesijas ietekmē arvien straujāk notiek izmaiņas mēbeļu tirdzniecībā, loģistikā un jo īpaši ražošanā. Dažādu segmentu mēbeļu ražotāji šajos pārmaiņu laikos ir izvēlējušies atšķirīgu stratēģiju un arī taktiku gan esošo pircēju noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Lai arī bieži vien valda uzskats, ka augsta specializācija komplektā ar kvalitāti un cenu ir panākumu atslēga, tomēr Dailŗade koks grupa iezīmē citu veiksmīgas darbības ceļu – plašs iespējamo produktu loks, vairākas ražotnes, spēja ļoti ātri mainīt produktu sortimentu.

«Šobrīd nevar strādāt pa vecam, jo situācija rāda, ka savas pozīcijas tirgū ļoti strauji zaudē agrāko daudzu gadu desmitu tirgus līderi, viņu pozīcijām ļoti agresīvi uzbrūk jaunā paaudze – interneta veikali, tāpēc nepieciešama inovatīva pieeja gan ražošanai, gan tirdzniecībai,» secina Daiļrades grupas uzņēmumu (SIA Daiļrade koks, SIA Valmieras mēbeles, SIA Tukuma mēbeles) vadītājs Andris Jansons.

Viņš uzsver, ka inovatīvas idejas ieviestas faktiski visos ķēdes posmos, sākot no ražošanas un beidzot ar pārdošanu. «Nu nevar saražot un tad tirgot, gaidot kādu nezināmu pircēju, kurš kaut kad varētu atnākt un kaut ko nopirkt. Tas laiks ir pagātnē. Tai pat laikā pie plaša sortimenta bez noliktavas krājumiem strādāt nav iespējams, jo ražošana nespēs nodrošināt ritmiskas piegādes un klients būs neapmierināts » skaidro A. Jansons.

Maina pieeju

Tieši ekonomiskā krīze Eiropas mēbeļu tirdzniecībā radījusi būtisku grūdienu, kas novedis pie ražotājiem ne pārāk patīkamām pārmaiņām. «Agrāk svarīgākais bija nopirkt pēc iespējas lētāk, un līdz ar to bieži vien tika ignorētas loģistikas izmaksas un termiņi, brāķa risks, kvalitātes un servisa jautājumi vispār palika novārtā. Tagad viss tiek pakļauts izmaksām, tiek rēķinātas preču uzglabāšanas un piegādes izmaksas, jo neviens nevēlas turēt milzīgu noliktavu un vairāk vadās pēc izstādes principa ar minimālu rezervi, bet lielākās preces tiek ražotas tikai pēc pasūtījuma,» tendences maiņu mēbeļu tirdzniecībā rāda A. Jansons.

Tas gan nenozīmējot, ka mēbeļu veikalos vairs nav mēbeļu, tomēr tās tiek piegādātas vairākas nedēļas pēc pasūtījuma, un tādu ko uzreiz varētu vest uz mājām, ir ļoti maz. «Noliktavu izslēgšana no spēles nozīmē, ka viss slogs tiek pārlikts uz ražotāju – piegādātāju, un Eiropas mēbeļu tirgotāji to ļoti labi saprot un arī izmanto, bet mums nekas cits neatliek kā piemēroties šim prasībām un ar inovācijām savā pusē veicināt savu konkurētspēju,» inovāciju nepieciešamību tieši tirdzniecībā rāda A. Jansons. Viņš norāda, ka pirms gadiem 5 vai pat 10 nevarēja iedomāties, ka par labiem tiks uzskatīti pircēji, kuriem vajadzētu piedāvāt ļoti mazas mēbeļu partijas 30 – 50 vienību. «Tas nekas, ka vairumam mēbeļu mazumtirgotāju tīklu tie ir niecīgi apjomi, taču, no otras puses, tiek pozitīvi novērtēts tas, kas komplektā ar servisu, kvalitāti un ātrām piegādēm tas ļauj atvērt pircēju durvis un pārdot savus ražojumus,» tirgus tendenci vērtē A. Jansons. Viņš zina teikt, ka ar šādu inovatīvu risinājumu ir izdevies piesaistīt ne tikai jaunus pircējus, bet arī atgūt veco uzticību.

Plašs grozs

Plašs iespējamo piegādājamo mēbeļu spektrs ir otrs stūrakmens, kas ļauj piesaistīt pircējus. «Pozicionējamies, ka Daiļrade koks grupai ir vairākas rūpnīcas, kurās ražo priedes, bērza, dižskābārža, oša un ozola masīvkoka mēbeles, finierētas skaidu plātņu, MDF (vidēja blīvuma kokšķiedru plātņu) un masīvkoka mēbeles, krāsotas MDF mēbeles, kā arī liekti līmētās mēbeles pērn iegādātajā Tukuma rūpnīcā,» klientiem prezentēto rāda A. Jansons.

Viņš norāda, ka netiek aizmirstas tā dēvētās «vecās labās mēbeles», taču šobrīd teju vai puse no visām mēbelēm ir dažādās krāsās nokrāsotu MDF mēbeļu ražošana. «Ja mūsu ražotnes tehnoloģiski nespētu ražot krāsotu MDF plātņu mēbeles, uzņēmums šobrīd būtu pavisam citā situācijā,» tā uz jautājumu par MDF mēbeļu ražošanas efektu atbild A. Jansons. Viņš norāda, ka ir vairāki gadījumi, kad notiek atgriešanās pie veco modeļu ražošanas, kaut arī šajā jomā daudz vieglāk ir tirgū nemitīgi iepludināt jaunus produktus. «Agrākajiem modeļiem nevar īsti palielināt cenas, lai tie būtu ar mēbeļu ražošanai atbilstošu rentabilitāti, nevis tikko virs 0,» tā A. Jansons. Pavisam nesen par jau vairākus gadus ražotu mēbeļu komplektu, kuru bija plānots noņemt no ražošanas, jo to īsti nepirka un arī cenu pieaugumam tieši šim modelim nešķita iespējams, tomēr negaidot par to milzīgu interesi izrādija 3- 4 jauni pircēji. «Rezultātā šim pašam produktam ir «iepūsta» jauna dzīvība, kaut arī sākotnēji šiem pircējiem tika piedāvāts pilnīgi cits mūsu produkts,» stāsta A. Jansons.

Bez tam arvien izplatītāka Rietumeiropā kļūst tendence, ka mēbeļu ražotāji arvien vairāk iepērk komplektējošas detaļas vai pat atsevišķas mēbeles un tādējādi samazina savu ražošanu, jo tā ir kļuvusi ļoti dārga. Un diezgan loģiski, ka šeit paveras jaunas iespējas daudziem vietējiem uzņēmumiem.

Investēti miljoni

Lai arī Daiļrade koks uzņēmumu grupā kopumā strādā vairāk kā 500 cilvēku un pērnā gada kopējais neto apgrozījums pārsniedza 10 milj. Ls, tomēr Eiropā, nemaz jau nerunājot par pasaules līmeni, tas ir ļoti mazs ražotājs. «Šogad kopējam apgrozījumiem vajadzētu būt labākam – ap 11 milj. Ls –, tomēr gads vēl ir tikai pusē un tāpēc konkrētus skaitļus saukt vēl ir pāragri,» tā uz jautājumu par šā gada prognozēm piesardzīgi atbild A. Jansons. Viņš norāda, ka uzņēmuma konkurētspējā būtisku impulsu ir devusi Tukuma mēbeļu ražotne, kura ražo liekti līmētās mēbeles.

«Tas pavēra plašākas tirgus iespējas, taču vēl nav apgūta pat ne puse no ražotnes jaudām,» tā pēdējo pirkumu vērtē A. Jansons. Viņš arī zina teikt, ka pēdējo gadu laikā ir ieviesti daudz dažādi knifiņi – inovācijas – ražošanas procesā, kas to padara efektīvāku. «Bez investīcijām un vēl jo īpaši inovācijām nevar iztikt, ja vien vēlies saglabāt savu konkurētspēju tirgū,» tā A. Jansons.

Viņš gan piebilst, ka mēbeļu biznesā par investīciju atpelnīšanu nevar runāt viena vai dažu gadu laikā, bet gan 5- 7 un pat 10 gadu laikā. Kopumā uzņēmumu izaugsmē pēdējos piecus gadu laikā ir investēti nopietni naudas līdzekļi. «Klientu uzticību nevar iegūt dažu minūšu laikā, tam ir vajadzīgi daudzi gadi, bet iegūto uzticību nedrīkst pazaudēt dažu sīkumu dēļ,» uzsver A. Jansons.

Biznesa fakti:

Daiļrade koks uzņēmumu grupa

UzņēmumsSIA Daiļrade koksSIA Valmieras mēbelesSIA Tukuma mēbelesNeto apgrozījums 2011. (milj. Ls)9.32,70,1Neto apgrozījums 2012. (milj. Ls)9,3*2,5*1.4*Strādājošo skaits34011065Dibināšanas gads199420032011

Avots: SIA Daiļrades koks

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot nepilnu miljonu eiro, SIA Daiļrade Koks Tukuma ražotnē veic ražošanas korpusu renovāciju un siltināšanu, uzstāda modernas iekārtas un programmatūru, kas ļaus strādāt efektīvāk, vienlaikus paaugstinot kopējo ražotnes energoefektivitāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade Koks, šogad īsteno investīciju projektu, kas mainīs uzņēmuma iespējas reaģēt uz pasūtījumu izpildes termiņiem. Šīs investīcijas ir lielākās šajā ražotnē pēdējos piecos gados, pēc tam, kad uzņēmums iegādājās bankrotējušās SIA Sāga ražotni. Tam bez ražotnes Tukumā ir arī rūpnīcas Vaiņodē, Valmierā un Viļakā. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumus par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. Pērn uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošo, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā Daiļrade koks 2016.gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Daiļrade Koks tuvākajos gados plāno kāpināt ražošanas apjomus

Žanete Hāka, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājs SIA «Daiļrade Koks» 2018. gadā strādājis ar neto apgrozījumu 22,013 miljona eiro apmērā, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa bija 167 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 1,1% jeb 235 tūkstošiem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies par 62,5% jeb 279 tūkstošiem eiro.

SIA «Daiļrade Koks» pagājušajā gadā eksportējusi produkciju 15,211 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 15,7% salīdzinājumā ar 2017. gadu), savukārt ieņēmumi no tirdzniecības Latvijā veidoja 6,803 miljonus eiro (samazinājums par 21,2%), liecina uzņēmuma gada pārskats.

Pagājušajā gadā notikušas izmaiņas mēbeļu ražotāja klientu portfelī - viens tā klients pārcēla ražošanu uz Ķīnu. Tā kā SIA «Daiļrade Koks» bija informēti par šo notikumu attīstību, uzņēmumam izdevās atrast citus klientus, kas nosedza iztrūkstošo pārdošanas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trīs zem viena jumta - Daiļrade koks konsolidējas

Māris Ķirsons, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu izmaksas, trīs mēbeļu ražošanas uzņēmumi – SIA Tukuma mēbeles, SIA Daiļrade koks un SIA Valmieras mēbeles – konsolidējas vienā SIA Daiļrade koks, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Apvienotais uzņēmums sāk strādāt 1. decembrī, tomēr nekādas pārmaiņas tādēļ nejutīs nedz mēbeļu pircēji, nedz ražošanai nepieciešamo izejmateriālu pārdevēji,» uzsver SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. Viņš norāda, ka juridiski ir veikta reorganizācija, kurā SIA Daiļrade koks ir pievienotas tās meitas kompānijas SIA Valmieras mēbeles un SIA Tukuma mēbeles. «Darbinieku skaits paliek tāds pats, kāds tas bija, – 576,» tā uz jautājumu, vai apvienotajā uzņēmumā strādās tikpat cilvēku, cik visos trijos uzņēmumos kopā, atbild A. Jansons.

«Sasniedzot zināmu sadarbības līmeni, secinājām, ka esošā – vairāku uzņēmumu uzbūve sāk kavēt attīstību ar dažādām birokrātiskām lietām. Piemēram, Valmierā saražo detaļas, kuras SIA Daiļrade koks ražotnē tiek ieliktas mēbelēs, tad Daiļradei par šo piegādi ir jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis valstij, arī darījumam jābūt ar peļņu un jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas nozīmē, ka detaļas vairs nav par pašizmaksu, bet jau ar krietnu uzcenojumu. Turklāt mēbeļu ražošanai nepieciešamās preces un pakalpojumi tika iepirkti visiem grupas uzņēmumiem, bet, tos reāli nododot – pārdodot Valmierai vai Tukumam, ir jāievēro transfertcenu nosacījumi, jārēķina un jāmaksā valstij pievienotās vērtības nodoklis un peļņas nodoklis. Kopš 2014. gada uzņēmumu grupā vairs nevar pārnest peļņu un zaudējumus,» uzņēmumu konsolidācijas iemeslus izskaidro A. Jansons. Viņš min, ka pēdējais piliens triju uzņēmumu konsolidācijā bijis jaunas datorizētās uzskaites sistēmas ieviešana, kas izdevīgāk bijis vienam, nevis trijiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsniedz 2,5 miljonu eiro finansējumu Daiļrade Koks attīstībai

Db.lv, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) noslēgusi finansēšanas darījumu ar SIA Daiļrade Koks, kura ietvaros banka mēbeļu ražotājam izsniegs 2,5 miljonu eiro kredītu uzņēmuma attīstībai – jaunas ražošanas iekārtas iegādei, apgrozāmajiem līdzekļiem un esošo saistību refinansēšanai.

Daiļrade Koks ir viens no vadošajiem Latvijas mēbeļu ražotājiem un mēbeļu furnitūras vairumtirgotājiem, kas nodarbina gandrīz 500 darbiniekus četrās ražotnēs – Valmierā, Vaiņodē un divās ražotnēs Tukumā.

“Banka mērķtiecīgi meklē jaunus uzņēmumus kreditēšanai – tādus, kuriem jau ir gan spēcīgas tirgus pozīcijas, gan būtisks nākotnes potenciāls. Daiļrade Koks ir uzņēmums, kas ir izveidojis diversificētu un veiksmīgu darbību, eksportējot vairāk kā 90% visas produkcijas, pie tam, uz atšķirīgiem tirgiem, kuros ir dažādas pircēju prasības. Tāpat uzņēmumam ir sabalansēts, elastīgs ražošanas portfelis. Daiļrade Koks ir piemērs tam, kādi Latvijas uzņēmumi spēj attīstīties un piesaistīt kredītus, un esam gandarīti par šo sadarbības iespēju,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotājs SIA "Daiļrade koks" šajā un nākamajā gadā plāno attīstībā investēt kopumā 2,6 miljonus eiro, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Tostarp ražotnē Valmierā 2021. un 2022.gadā plānots ieguldīt kopumā apmēram 1,8 miljonus eiro, savukārt pārējās uzņēmuma ražotnēs šogad plānots ieguldīt apmēram 0,8 miljonus eiro.

Jansons skaidroja, ka "Daiļrade koks" ir iecerējis 2021.gada laikā realizēt ilgi lolotu ideju - uzņēmuma Valmieras ražotnes apdares līnijas pilnīgu nomaiņu, aizvietojot nokalpojušās iekārtas un vienlaikus arī esošajā ēkā uzstādot vēl vienu līniju, kas paredzēta detaļu krāsošanai.

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību 

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai...

"Krāsoto detaļu smidzināšanas līnija paredzēta arī ūdensbāzes krāsu pielietošanai, kas ir ekoloģiska un īpaši piemērota bērnu mēbeļu ražošanai. Bez tam projekts paredz arī vairāku darbagaldu nomaiņu ar modernām, enerģiju taupošām CNC iekārtām un citu aprīkojumu," teica kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš minēja, ka projekta realizācija ļaus paaugstināt gan darba ražīgumu, gan sekmēs būtisku elektroenerģijas ietaupījumu.

Investīcijas "Daiļrades koks" Valmieras ražotnē plānots īstenot ar daļēju Eiropas Savienības Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" atbalstu, atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā.

Komentējot uzņēmuma plānus šim gadam, Jansons atzina, ka dažādo ierobežojumu dēļ, kas noteikti saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ir grūti veikt precīzas prognozes, taču patlaban tiek cerēts, ka "Daiļrade koks" apgrozījums 2021.gadā sasniegs pieaugumu 5-10% robežās. "Optimismu vieš lielie eksportam paredzēto mēbeļu pasūtījumi, kas izvietoti jau līdz gada vidum," sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, vienlaikus gan arī atzīmējot, ka ļoti liela nenoteiktība valda izejmateriālu tirgū.

Jansons pauda cerību par drīzu mēbeļu un mēbeļu furnitūras veikalu atvēršanu, uzsverot, ka mēbeļu tirdzniecības veikali var nodrošināt visas epidemioloģiskās prasības.

"Mēs pilnīgi droši varam ievērot visus epidemioloģiskos noteikumus un nodrošināt katram pircējam nepieciešamo 25 kvadrātmetru tirdzniecības platību. Patlaban tirdzniecība ir ļoti apgrūtināta, mēbeles ir tā prece, ko pircēji vēlas apskatīt pirms pirkuma izdarīšanas," uzsvēra Jansons.

Kompānija "Daiļrade koks" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,5 miljoni eiro. Uzņēmums 2019.gadā strādāja ar apgrozījumu 23,238 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 4,6 reizes un sasniedza 777 045 eiro. Uzņēmumam "Daiļrade koks" ir piecas ražotnes - divas ražotnes Tukumā un pa vienai Valmierā, Vaiņodē un Viļakā.

Uzņēmuma kapitālā 70% apmērā pieder Jansonam, savukārt 30% - Jurim Naglam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Restarts: Tukuma mēbeles reanimē bijušo Sāgas rūpnīcu

Māris Ķirsons, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka pārfinansējusi uzņēmuma Daiļrade Koks saistības un piešķīrusi papildus finansējumu kopumā 5,5 miljonu eiro apmērā uzņēmuma attīstības plānu īstenošanai, informē bankas pārstāvji.

Banka finansējusi uzņēmuma ilgtermiņa kredītsaistības 3 miljonu eiro apmērā, piešķīrusi overdrafta limitu līdz 2 miljoniem eiro, kā arī atvērusi faktoringa kredītlīniju 500 tūkstošu eiro apmērā.

Uzņēmuma Daiļrade Koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons: «Mēbeļu nozare ir specifiska, jo tā prasa relatīvi lielus kapitālieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus, lai spētu sekmīgi konkurēt startautiskos tirgos. Daudz pūļu un zināšanu jāiegulda produktu attīstībā un tirgus apguvē. Sadarbība ar dizaineriem, savu zīmolu attīstība, izstādes, ieinteresētu klientu atrašana – tas viss prasa laiku un naudu. Arī tūlītēja atdeve no investīcijām ne vienmēr ir augsta, taču, sasniedzot noteiktu līmeni, var sagaidīt labus rezultātus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nav vajadzības pēc liela skaita jaunu klientu

Elīna Pankovska, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Daiļrade Koks turpina kāpināt eksporta apjomu; uzņēmumā saražotās mēbeles nonāk arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidkorejā

Pašlaik uzņēmums fokusējas uz tādu klientu iegūšanu, kuri atbilstu tā paša vajadzībām, lai varētu optimālāk izmantot jaudas.

SIA Daiļrade Koks atrodas četrās ražotnēs – Vaiņodē, Tukumā, Viļakā un Valmierā; katra specializējas savā jomā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir mēbeļu ražošana no masīva priedes un bērza koka, kā arī no krāsota MDF un finierētas skaidu plātnes. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumu par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. 2016. gadā uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošie, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā SIA Daiļrade Koks pagājušajā gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb par 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Daiļrades kokam pievienos Valmieras mēbeles un Tukuma mēbeles

Žanete Hāka, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par reorganizāciju paziņojis mēbeļu ražošanas uzņēmums SIA Daiļrade koks, liecina Lursoft dati.

Daiļrade Koks dalībnieku sapulcē šā gada 23.oktobrī pieņemts lēmums uzņēmumu reorganizēt, apvienošanas ceļā tam pievienojot SIA Valmieras mēbeles un SIA Tukuma mēbeles. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības ziņo, ka visi kreditoru prasījumi piesakāmi viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas brīža Daiļrade Koks juridiskajā adresē - Čiekurkalna 1.līnija 11.

Daiļrades koka vadības ziņojumā redzams, ka izvadītais gads uzņēmumam finansiālā ziņā ir bijis samērā veiksmīgs. Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 14,74 miljonus eiro, savukārt peļņa bija mērojama ar 264,26 tūkstošiem eiro pēc nodokļu nomaksas, un tā pieauga 2,58 reizes, salīdzinot ar peļņu 2012. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ideju mežs: Izmanto koka suvenīru vilkmi

Māris Ķirsons, 05.12.2017

Anda Miķelsone un Ēriks Miķelsons, SIA Kreder factory īpašnieki


Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka interjera un dekoratīvie izstrādājumi kļūst arvien pieprasītāki ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā; lai paplašinātu savu iespēju arsenālu, SIA Kreder factory uzstāda jaunu CNC frēzi

Tādējādi uzņēmumā līdzās lāzergriešanas iekārtai būs vēl viena, kas paver jaunas iespējas gan dažādu produktu izstrādē, gan esošo, potenciālo klientu vēlmju materializēšanai dzīvē. Uzņēmums pašlaik vairāk strādā tieši ar pircējiem Latvijā, tomēr vairāki radītie izstrādājumi ir nonākuši ārzemēs, un perspektīvā SIA Kreder factory īpašnieks Ēriks Miķelsons neizslēdz eksporta iespējas. «Produkcija ir nosūtīta uz Islandi, Franciju un Zviedriju, iespējams, ka ir vēl kādā citā valstī. Tiesa, tur tā ir nonākusi, pateicoties mūsu klientiem – produkcijas pircējiem, nevis mūsu pašu apzinātām aktivitātēm ārvalstu tirgus apguvē,» viņš skaidro.

Uzņēmums izgatavo dažādus koka izstrādājumus – vizītkartes, medaļas, ielūgumus, atslēgu piekariņus, rotaslietas, ķemmes, koka kastītes, glāžu paliktņus, apsveikumus, svečturus, reklāmas stendus, saliekamos plauktus un dažādas korporatīvās dāvanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Daiļrade RC ražotnē, kur top Latvijas karogi.

Agrāk uzņēmumā notika vērienīga ražošana un strādāja 12 tūkstoši darbinieku, stāsta SIA Daiļrade RC rīkotājdirektore Gaļina Driviniece. 1995.gadā tika uzsākta uzņēmuma sadalīšana un tika atdalīta SIA Daiļrade RC (Daiļrade Radošais centrs). Tā kā šeit bija filiāle, tad tajā ietilpta arī eksperimentālā grupa ar dažādiem speciālistiem, kas radīja tehnoloģijas, pirmos rasējumus un produktus, un vajadzēja sākt tos pārdot.

Tajā laikā bija 350 darbinieki, bet nu palikuši vien 50, viņa stāsta.

Uzņēmums aizvien atrodas ražošanas ēkā Čiekurkalnā, kur četros stāvos izvietoti dažādi ražošanas sektori.

SIA Daiļrade RC patlaban darbojas četros virzienos – ādas izstrādājumi, tekstils, metāls un koks. Šos elementus iespējams arī kombinēt, tādēļ uzņēmumam ir plašas ražošanas iespējas, viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Ideju mežs: Pēta betulīna ražošanu no bērza mizas

Māris Ķirsons, 02.10.2017

AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs (no labās), AS Latvijas Finieris investīciju projektu vadītājs Kristaps Stankus

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Finieris pēta iespējas bērza mizu izmantot betulīna ražošanai, ko pieprasa kosmētikas izgatavošanā un farmācijā, šim mērķim uzņēmums kopumā investējis vairāk nekā 0,2 milj. eiro

Pētījums tiek īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu Kompetences centru programmas ietvaros, kas notiek SIA Meža nozares kompetences centrs. Pašlaik ir izstrādāta eksperimentālā betulīna ieguves iekārta, par šīs idejas komercializāciju vēl gan ir pāragri runāt, jo tas ir atkarīgs ne tikai no šī produkta tirgus ietilpības, bet arī pieprasījuma un ražošanas izmaksām. Atbildes uz šiem jautājumiem pēc vairākiem gadiem sniegs tirgus, taču AS Latvijas Finieris pētījuma rezultātā būs gatavs attiecīgi rīkoties.

«Bērza saplākšņa ražošanas procesā rodas dažādi blakusprodukti – bērza miza, zāģskaidas, tehnoloģiskā šķelda, slīpputekļi – faktiski no trijiem m3 finierkluču top viens m3 saplākšņa, tāpēc jau teju pirms 10 gadiem sākām meklēt dažādas iespējas, kā šos minētos produktus izmantot,» stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Tukumā ražotajām mājas biroja mēbelēm uzrunās Eiropas un Skandināvijas jauniešu auditoriju.

Darbu pie jaunā dizaina produkta – mājas biroja mēbeļu kolekcijas ELF – SIA Daiļrade koks sāka šā gada maijā. Nupat ir noslēgti pirmie produkcijas piegādes līgumi Vācijā un Šveicē. LIAA konkursā Eksporta un inovācijas balva 2012 ar mēbeļu kolekciju ELF uzņēmums Daiļrade koks startē kategorijā Rūpnieciskais dizains.

Mājas biroja mēbeļu kolekcija ELF izgatavota no liekti līmēta bērza saplākšņa kombinācijā ar ērti kopjamu un izturīgu plastikāta virsmu. Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons stāsta, ka sākotnēji kolekciju veidoja tikai galds, krēsls un skapītis, šobrīd tā pēc Vācijas pasūtītāja vēlmēm jau ir «apaugusi» ar vairākiem jauniem elementiem – dokumentu skapjiem, TV plauktu, sienas plauktu u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik mēbeļu piegādēs aktivitāte pieklususi, tomēr ir ļoti liela interese par sadarbību no dažādiem potenciālajiem ārvalstu tirgotājiem, jo Covid-19 pandēmijas laikā nebija iespēju tikties un attīstīt produktus. Izmantojot šīs iespējas, nākotnē ražošanā būs kāpums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Viņš norāda, ka uzņēmums izmantos šo situāciju, jo īpaši, ja daudzi Eiropas tirgotāji ir apdedzinājušies ar mēbeļu pasūtījumiem Āzijā, tāpēc meklē iespējas šos pasūtījumus izvietot tepat Eiropā, kaut arī nenoliedzami tie izmaksās dārgāk nekā ražotājiem ārpus Eiropas, tomēr līdztekus tam vēl jāpieskaita transporta izdevumi un piegādes laiks.

Kāda ir pašreizējā situācija mēbeļu ražošanā, ja Latvijā inflācija ir vairāk nekā divas reizes augstāka par to cenu pieaugumu, kāds ir eirozonā, ar nākamā gada 1. janvāri tiek būtiski paaugstināta minimālā alga, ir loģistikas pārrāvumi piegādēm no dienvidaustrumu Āzijas valstīm, ir jautājumi par konkrētu izejvielu un komponentu piegāžu apjomu un termiņiem, vienlaikus Eiropas Centrālā banka paaugstina procentu likmes, kā ietekmē kredītņēmējiem pieaug izmaksas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu ražotājs Daiļrade koks palielinājis apgrozījumu un peļņu

Gunta Kursiša, 19.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads bijis finansiāli veiksmīgs mēbeļu ražotājai SIA Daiļrade koks, kura palielinājusi gan apgrozījumu, gan peļņu, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums pērn pieauga līdz 14,7 miljoniem eiro jeb par 12,2%, salīdzinot ar 2012. gadu. Savukārt uzņēmuma peļņa gada laikā pakāpusies līdz 264,2 tūkstošiem eiro.

52,6% no kopējā apgrozījuma uzņēmumam nodrošināja mēbeļu eksports. Lielākie ieņēmumi gūti tādās valstīs kā Vācija, ASV, Somija, Dānija un Zviedrija. Pērn par 11,5% palielinājusies arī mēbeļu pārdošana vietējā tirgū – augusi kā mēbļu komponenšu vairumtirdzniecība, tā arī uzņēmumam piederošā veikala Čiekurs apgrozījums, teikts vadības ziņojumā.

SIA Daiļrade koks reģistrēta 1993. gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir Juris Nagla un Andris Jansons. Kompānijai pieder daļas SIA Tukuma mēbeles un SIA Valmieras mēbeles. SIA Daiļrade koks ir arī pilnsabiedrības 4MB biedre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asociācijām Latvijas Koks un Latvijas Mēbeles ir iecelti jauni izpilddirektori, sacīja līdzšinējais asociāciju izpilddirektors Andris Plezers.

Viņš pastāstīja, ka no šodienas devies pensijā un turpmāk vairs nevadīs abas asociācijas.

Par Latvijas Koks izpilddirektoru turpmāk nozīmēts Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācijas (LNMA) izpilddirektors Artūrs Bukonts. Savukārt asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektora amatā Plezera vietā iecelta Ieva Erele.

Informācija Firmas.lv liecina, ka Erele Latvijas Mēbeles izpilddirektores amata pienākumus sākusi pildīt šā gada 30.janvārī.

Asociācijā Latvijas Koks ir apvienojušies kokapstrādes un mēbeļu uzņēmumi, no kuriem lielākie uzņēmumi ir kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, kokskaidu plātņu ražotājs Kronospan Riga un Latvijas Finiera meitasuzņēmums Verems. 2016.gadā Latvijas Koks uzņēmumi strādāja ar 481,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,6% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmumu eksporta apmērs palielinājās par 10,8%, sasniedzot 369,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija savu pievilcību holdingiem nespēj pierādīt, turklāt to aptumšojis pērn iedzīvinātais liegums zaudējumu pārnešanai uzņēmumu grupas ietvaros un minimālā domājamā ienākuma nodokļa noteikšana valdes locekļiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par vislielāko triecienu holdingiem Latvijā tiek uzskatīts tieši liegums zaudējumu pārnešanai uzņēmumu grupā. DB jau rakstīja, ka šis bija viens no iemesliem, kādēļ trīs mēbeļu ražošanas uzņēmumi – SIA Tukuma mēbeles, SIA Daiļrade koks un SIA Valmieras mēbeles – konsolidējās vienā SIA Daiļrade koks. Savulaik par šīs normas kaitīgo ietekmi DB slejās brīdināja arī uzņēmējs Jānis Ošlejs, norādot, ka tādējādi riskantākie – lielākoties ražošanas investīciju projekti var arī netikt īstenoti, jo šādiem ieguldījumiem visbiežāk tiek nodibināts atsevišķs uzņēmums, kura neveiksmes gadījumā zaudējumu segšanas iespēja pāriet uzņēmumu grupai. Ja tādas iespējas vairs nebūs, tad, viņaprāt, diez vai grupas vadošais uzņēmums būs gatavs riskēt un savā iekšienē realizēt riskantu projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas ražotāji apmēbelēs jauno bibliotēku

Māris Ķirsons, 02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno Nacionālo bibliotēku apmēbelēs četru uzņēmumu šim nolūkam izveidota pilnsabiedrība 4 MB par 3,49 miljoniem Ls.

Pilnsabiedrības 4 MB izveidotāji ir mēbeļu ražošanā un tirdzniecībā strādājošie SIA Daiļrade koks, SIA Coppa Ltd, SIA Pinus E un SIA Kate. «Līgums ar Kultūras ministriju ir parakstīts, tagad jāatrota piedurknes darbam,» situāciju lakoniski komentē pilnsabiedrības 4 MB pārstāvis, SIA Pinus E valdes priekšsēdētājs Aivars Einauss. Savukārt SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons uzsver, ka līgumā paredzētais mēbeļu piegādes termiņš ir tikai seši mēneši, kuru laikā ir jāpaspēj ne tikai saražot, bet arī piegādāt pasūtīto.

«Būs jāsaspringst,» tā uz jautājumu par to, vai visu var paspēt un jau 2014. gada janvārī piegādāt tās mēbeles, kuras nepieciešamas iecerētās grāmatu pārnešanas akcijas īstenošanai, atbild A. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bērnu mēbeles – niša ar potenciālu

Anda Asere, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir labas mēbeļu ražošanas tradīcijas; bērniem paredzēto priekšmetu izgatavošana ir ar lielām eksporta iespējām

Tā secināms pēc nozares uzņēmēju teiktā. «Bērnu mēbeles ražojam jau aptuveni desmit gadus un šobrīd esam vieni no tirgus līderiem Latvijā šajā segmentā,» saka Andris Jansons, SIA Daiļrade Koks valdes priekšsēdētājs. Uzņēmumam ir piecas ražotnes, tajās strādā aptuveni 570 darbinieki. Konsolidētais uzņēmuma apgrozījums 2014. gadā sasniedza 19,8 miljonus eiro, no kuriem bērnu mēbeļu ražošana nodrošina aptuveni sešus līdz septiņus miljonus eiro, tostarp gan pašu zīmola, gan citiem uzņēmumiem ražotas mēbeles. Pamatā SIA Daiļrade Koks visu saražoto eksportē, bet aptuveni 10% paliek Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Koksnes atgriezumus pārvērš dārgos produktos

Māris Ķirsons, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līvbērzē ražotās koka kastītes monētu kolekcionāriem un koferi celtniecības instrumentiem pircējus rod Vācijā un Zviedrijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Jelgawood Plus ir vienīgais salīdzinoši šauras, bet specifiskas nišas produktu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Kokorevičs atzīst, ka koka kastīšu specifiskajā biznesā par nopietnākajiem konkurentiem ir jāuzskata Ķīnā un Polijā strādājošie komersanti. «Ķīnā noteikti var saražot lētāk nekā Eiropā, toties Latvijā varam ne tikai ātri saražot, bet arī īstenot mazu partiju ātras – divās trijās dienās – piegādes klientam, Āzijas konkurentam piegāde būs teju pēc diviem mēnešiem,» priekšrocības rāda E. Kokorevičs. Kā apgalvo Vācijas klienti, arī komunikācija ar Ķīnas uzņēmumiem esot daudz sarežģītāka nekā ar Eiropas uzņēmumiem. Viņš norāda, ka SIA Jelgawood Plus ir salīdzinoši plašs produktu klāsts, kas ne tikai rada drošības apziņu, bet vienlaikus ļauj ātri un operatīvi reaģēt uz tirgus pasūtījumu konjunktūru un tās izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz mēbeļu tirgus svārstībām un modes maiņu, Daiļrade koks uzņēmums ir spējis atvērt jaunus tirgus.

To, kādus inovatīvus risinājumus un paņēmienus izmanto Daiļrades koks uzņēmums, varēs redzēt pirmdien, 10. septembra vakarā, LTV 1 kanāla raidījumā Viss notiek un 11. septembra Dienas Biznesa rubrikā «Ideju mežs».

Rubrika top laikraksta Dienas Bizness sadarbībā ar Hansa media raidījumu Viss notiek un a/s Latvijas valsts meži.

Tieši ekonomiskā krīze Eiropas mēbeļu tirdzniecībā radījusi būtisku grūdienu, kas novedis pie ražotājiem ne pārāk patīkamām pārmaiņām. Rubrikas veidotāji vēlas parādīt dažādus interesantus un inovatīvus risinājumus un produktus, ko Latvijā strādājošie uzņēmēji spēj ne tikai saražot, bet arī virzīt tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka 11.maijā izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Zvaigžņu putekļi", kas veltīta izcilajam latviešu kultūras darbiniekam Imantam Ziedonim.

Imants Ziedonis (1933. gada 3. maijs–2013. gada 27. februāris) atstājis par sevi atmiņu kā radošs, rosīgs, enerģisks, viens no latviešu izcilākajiem dzejniekiem. Sapņotājs un iedvesmotājs. Vizionārs, kuram piemita spēja redzēt un radīt pāri robežām. Un šķietami ikdienišķajā saskatīt zvaigžņu putekļus.

I. Ziedoņa daiļrade ir viena no 99 Latvijas Kultūras kanona vērtībām. Viņš ir dzejas filozofs, kas mazos vārdos spēja ietvert lielas domas. Sarežģīta un daudzšķautņaina personība, kuras darbības lauks izgāja tālu ārpus dzejošanas telpas: dižkoku atbrīvošanas kustības rosinātājs, Latvijas Kultūras fonda Daugavas, Spīdolas, Cilvēkarhīva programmas ideju autors. Latviskās identitātes kritēriju iezīmētājs atjaunotās neatkarīgās Latvijas kultūrtelpā. Allaž mudināja izzināt mūsu zemi, tāpēc viņa daiļradē nozīmīgs bija ceļa motīvs – iešana, kustība, skaistā, būtiskā meklēšana. Vertikāle kā princips un nepieciešamība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzzini, kuri uzņēmumi tikuši konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 otrajā kārtā!

Lelde Petrāne, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru