Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, informē FKTK.

Nosakot akcionāriem piemērojamo soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā to finanšu stāvokli, kā arī to, ka akcionāri ir atzinuši pārbaudes rezultātā atklātos pārkāpumus.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK, konstatēja, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler likumā paredzētajā termiņā nebija izpildījuši FITL 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tika konstatēts, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler kopš 2005. gada, ir rīkojušies saskaņoti, tieši un netieši iegūstot vairāk nekā 50% AS «Valmieras stikla šķiedra» lielu balsstiesību īpatsvaru. FITL 66. pants (redakcija, kas bija spēkā 13.07.2006.) paredz, ka personām, kuras rīkojas saskaņoti un kuras tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 50 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, ir pienākums izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu. Pārbaudes gaitā FKTK konstatēja arī pārkāpumus informācijas par veiktajiem darījumiem ar akcijām atklāšanas jomā (informācija, kas bija jāsniedz saskaņā ar FITL 86.¹ pantu) no Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler puses.

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību Zviedrijas un Latvijas pilsonim Raimondam Krastiņam, kurš ir sens paziņa citam šajā lietā apsūdzētajam bijušajam SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietniekam Leonardam Tenim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma direktoram Krastiņam apsūdzība uzrādīta par to, ka viņš atbalstīja kukuļa izspiešanu un kukuļa pieņemšanu lielā apmērā. Tāpat viņam apsūdzība uzrādīta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu lielā apmērā legalizēšanas atbalstīšanu.

Pēc prokuratūras domām, Krastiņš atbalstījis kukuļa izspiešanu no Daimler AG grupas uzņēmuma Evo Bus, bet atbalstīja kukuļa pieņemšanu no citiem autobusu un trolejbusu ražotājiem - Ikarus Special Coach Factory Ltd., Neoplan Polska (pašreizējais Solaris Bus&Coach) un Ganz Transelektro Traction Electrics. Tā, piemēram, Evo Bus epizodē kukuļi figurē aptuveni pusotra miljona latu apmērā.

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību vēl vienam bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomniekam, uzņēmējam Armandam Zeihmanim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zeihmanim apsūdzība šodien uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Prokuratūra plašāku informāciju par uzrādīto apsūdzību nesniedza, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, pēc likumsargu domām, Zeihmanis kopā ar citām šajā lietā iesaistītajām personām iegādājies viesnīcu Austrijā, tādā veidā atbalstot kukuļa naudas legalizēšanu. Pašam Zeihmanim par kukuļošanu apsūdzība nav celta.

Zaļūksne nenoliedza, ka šajā lietā pagaidām aizdomās turētā statusā ir vēl vairākas personas, taču par to, vai arī tām tiks uzrādītas apsūdzības, tiks lemts tuvākajā laikā. Plašsaziņas līdzekļos jau iepriekš izskanējis, ka lietā iesaistīta Zeihmaņa dzīvesbiedre Vita, Sergejs Zambers un vēl pāris personu.

Vācijas automašīnu ražotājs Daimler pērn pārdevis rekordlielu Mercedes-Benz automašīnu skaitu, kā arī uzstādījis pārdošanas rekordus Ķīnas, Indijas un Krievijas tirgū, vēsta BBC.

Mercedes-Benz pārdošanas apjomi 2011. gadā pieauguši par 8%, kopumā pārdodot vairāk nekā 1,260 miljonus automašīnu.

Ieskaitot tādas markas automašīnas kā Smart car un luksusa klases Maybach, Daimler kopumā pērn pārdevis 1,36 miljonus automašīnu. Kompānija pārdevusi rekordlielu skaitu automašīnu Ķīnas, Krievijas un Indijas tirgos.

Automašīnu piegādes ASV palielinājušās par 13%, sasniedzot 245 tūkstošus, bet Ķīnā pārdoti 193 tūkstoši automašīnu, kas ir par 31% vairāk Daimler ražoto automašīnu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Investori iesnieguši prasību Vācijas tiesā, no Vācijas autobūves uzņēmuma "Daimler" cenšoties piedzīt 896 miljonu eiro saistībā ar dīzeļautomobiļu kaitīgo izmešu datu manipulēšanu.

219 prasītāji apsūdz "Daimler" par fakta slēpšanu, ka tas dīzeļautomobiļos izmantoja pretlikumīgu programmatūru, lai viltotu datus par kaitīgajiem izmešiem, un par to, ka uzņēmums nav informējis investorus par šīs krāpniecības riskiem un izmaksām.

"Tāpēc prasītāji par "Daimler" akcijām maksājuši pārāk lielu cenu, un mēs uzskatām, ka "Daimler" nepieciešams izmaksāt kompensācijas," norāda juridiskā firma "TILP Litigation".

Starp prasītājiem ir bankas, pensiju fondi un apdrošināšanas uzņēmumi no Eiropas Savienības, Ziemeļamerikas, Āzijas un Austrālijas, kas iegādājušies "Daimler" akcijas no 2012.gada līdz 2018.gadam.

"Daimler" pretēji "Volkswagen" vienmēr noliedzis manipulēšanu ar datiem par dīzeļautomašīnu kaitīgajiem izmešiem. Taču, neskatoties uz to, uzņēmums Vācijā piekritis samaksāt 870 miljonu eiro naudassodu par kaitīgo izmešu noteikumu pārkāpumiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veicis kratīšanu pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) un, iespējams, vēl citur lietā par Vācijas autobūves koncerna Daimler dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Patlaban nav zināms, vai izmeklētāji nolēmuši kādu amatpersonu aizturēt. Ne KNAB preses pārstāvji, ne priekšnieks Normunds Vilnītis aģentūrai LETA nekādus komentārus nesniedza.

KNAB izmeklētāji RS ieradās ap plkst.13, novēroja aģentūra LETA, un joprojām ir uzņēmuma telpās. Neoficiāla informācija liecina, ka galvenokārt viņus interesējuši RS arhīvā pieejamie dokumenti.

RS vadītājs Leons Bemhens visu dienu uz tālruņa zvaniem neatbildēja, bet neilgi pēc plkst.18 pameta biroja telpas, aģentūrai LETA apstiprinot KNAB darbinieku "vizīti" viņa vadītajā uzņēmumā. Par KNAB izmeklētāju ierašanās iemesliem esot jāvaicā KNAB, Bemhens neesot tiesīgs sniegt šādu informāciju.

Tā dēvētajā Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā nedēļas nogalē aizturēts bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks transporta jautājumos un SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien veica kratīšanu RS telpās un, iespējams, vēl citur lietā par Daimler dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām.

Nedēļas nogalē izmeklētāji veikuši vēl vairākas procesuālās darbības šajā lietā. Kopējo aizturēto skaitu un citas ar lietu saistītas detaļas KNAB izmeklēšanas interesēs neatklāj. Aģentūrai LETA zināms, ka Tenis aizturēts sestdienas vakarā Daugavpilī.

50 gadus vecais daugavpilietis Tenis savulaik ieņēmis daudzus ietekmīgus amatus, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Padomju laikā ieguvis dzelzceļnieka izglītību un strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā, kā arī bijis aktīvs komjaunietis, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Tenis pievērsās uzņēmējdarbībai, bet nedaudz vēlāk - arī politikai. Viņš bija 6.Saeimas deputāts (ievēlēts no Demokrātiskās partijas Saimnieks), Akcizēto preču padomes un Spirta monopola padomes priekšsēdētājs.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa apcietinājusi bijušo pašvaldības SIA Rīgas satiksme padomes priekšsēdētāja vietnieku Leonardu Teni.

Viņa aizstāvis Andrejs Elksniņš šādu tiesas lēmumu nodēvēja par nepamatotu un to noteikti pārsūdzēs.

Db.lv jau ziņoja, ka tā dēvētajā Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā pagājušās nedēļas nogalē aizturēts bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks transporta jautājumos un SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien veica kratīšanu RS telpās un, iespējams, vēl citur lietā par Daimler dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām.

Iepriekš ziņots, ka ASV Tieslietu ministrija kompāniju Daimler apsūdzēja kukuļdošanā miljoniem dolāru apjomā amatpersonām vismaz 22 valstīs. Daimler pērn aprīlī atzina savu vainu apsūdzībās un piekrita samaksāt 185 miljonus dolāru (96,9 miljonus latu), lai noregulētu šo lietu. ASV izmeklētāju pērn publiskotie materiāli liecina, ka Rīgas amatpersonas savulaik piekukuļotas, lai pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmumi iegādātos Daimler ražotos Mercedes Benz autobusus, kurus pasažieru pārvadāšanai RS izmanto joprojām. Nelegālie maksājumi veikti laika posmā no 1998. līdz 2002.gadam.

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Autoražotājs Daimler piedāvājis pārdot 7,5% Airbus māteskompānijas EADS akciju Vācijas valdībai, atsaucoties uz neoficiāliem informācijas avotiem, ziņo Reuters.

«Tā ir taisnība, bet lēmumu valdība vēl nav pieņēmusi,» stāstījis informācijas avots, apstiprinot Financial Times vēstīto.

Daimler un EADS komentārus šajā sakarā pagaidām nesniedz.

Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel ) ar ekonomikas ministru Raineru Brūderli (Rainer Bruederle) un finanšu ministru Volfgangu Šeibli (Wolfgang Schaeuble) šo piedāvājumu apspriedīšot nākamās nedēļas trešdienā.

Financial Times, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem, ziņoja, ka Merkele izskatīs priekšlikumu iegādāties kopumā 15% no EADS - pusi no Daimler, pusi no banku grupas. Trešdien Daimler vadītājs Dīters Zetče (Dieter Zetsche) ieminējies, ka varētu sekot kādas izmaiņas attiecībā uz Vācijas autoražotāja līdzdalību EADS. Tomēr nekādi lēmumi vēl neesot pieņemti.

Rīgas apgabaltiesa atstājusi spēkā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmumu, tāpēc Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā aizturētajam Leonardam Tenim būs jāpaliek apcietinājumā.

Centra rajona tiesa 14.februārī apcietināja bijušo pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieku. Viņa aizstāvis Andrejs Elksniņš šādu tiesas lēmumu nodēvēja par nepamatotu.

Savukārt Neatkarīgā rakstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki esot centušies panākt L.Teņa atzīšanos. Aizturētajam ticis klāstīts, ka viss šajā lietā jau esot noskaidrots, un pēc tam dots mājiens, ka viņam neesot uz ko cerēt, – tiesa lemšot tā, kā to prasīs prokurors.

DB jau rakstīja, ka L.Tenis savu laiku bijis bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks transporta jautājumos un RS padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Horvātijas policija otrdien aizturējusi trīs personas, kas tiek turētas aizdomās par dalību iespējamā vietējo amatpersonu kukuļošanā, ko veicis Vācijas autoražotājs Daimler, atsaucoties uz valsts iekšlietu ministrijas sniegto informāciju, ziņo thelocal.de.

Trīs arestētās personas tiekot turētas aizdomās varas ļaunprātīgā izmantošanā un naudas atmazgāšanā, kā rezultātā nelegāli nopelnīti 921 320 eiro.

Iekšlietu ministrijas pārstāvis skaidrojis, ka konkrētās personas arestētas Daimler iespējamās kukuļošanas izmeklēšanas sakarā.

Saskaņā ar vietējo plašsaziņas līdzekļu vēstīto 2003.gadā tā laika valdība, kuru vadīja sociāldemokrāti, noslēdza līgumu ar Daimler, lai iegādātos 210 ugunsdzēsības transportlīdzekļus aptuveni 110 miljonu eiro vērtībā.

Mediji vēsta, ka autoražotājs Horvātijā «kukuļos», lai nodrošinātu darījuma izdošanos, samaksājis 4,7 miljonus eiro.

Luksusa auto ražotājs Daimler paziņojis par rekordlielu ceturkšņa peļņu 1,7 miljardu eiro apmērā, ko tas guvis trīs mēnešos - līdz 30.jūnijam, ziņo BBC.

Saskaņā kompānijas sniegto informācija pieauguši gan Mercedes-Benz vieglo automašīnu, gan Daimler kravas automašīnu pārdošanas apjomi.

Daimler prognozē, ka gada pārdošanas apjomi «ievērojami pārsniegs 100 miljardus eiro».

Vienlaikus Daimler boss Dīters Zetče norāda, ka, lai gan pieprasījums pēc automašīnām lielajos attīstības tirgos - Ķīnā, Indijā, Brazīlijā un Krievijā turpinās augt, pieauguma līmenis Ķīnā un Indijā, visticamāk, būs daudz zemāks nekā pieredzēts pagājušajā gadā.

Neraugoties uz šo tendenci, kompānija sagaidot, ka 2011.gads tomēr būs viens no veiksmīgākajiem gadiem visā tās vēsturē.

Ģenerālprokuratūra pabeigusi pirmstiesas kriminālprocesu tā saucamjā Daimler krimināllietā, kur par kukuļņemšanu lielā apmērā no Ungārijas autobusu ražotāja Ikarus special Coach factory Ltd., Ungārijas trolejbusu ražotāja Ganz Transelektro Traction Electric, Polijas autobusu ražotāja Neoplan Polska Sp.z o.o. un kukuļa izspiešanu no Daimler AG grupā ietilpstošā uzņēmuma EvoBus GmbH.

Prokuratūra lietu nosūtījusi izskatīšanai Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai. Krimināllietā tiek apsūdzētas sešas personas. Viena no personām apsūdzēta par par kukuļņemšanu un kukuļa izspiešanu lielā apmērā, uzkūdīšanu dot kukuli, par starpniecību kukuļošanā, kukuļa piesavināšanos kā arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Otra persona apsūdzēta par kukuļņemšanu lielā apmērā atbalstīšanu, kukuļa izspiešanu lielā apmērā atbalstīšanu un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu. Savukārt četras personas apsūdzētas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Vācijas autobūves uzņēmumi Daimler un BMW trešdien paziņoja, ka apvienos savus kopbraukšanas pakalpojumus Car2Go un DriveNow, izveidojot Eiropas mēroga gigantu ar aptuveni četriem miljoniem lietotāju, lai konkurētu ar tādām kompānijām kā Uber.

«Mēs neatstāsim pilsētu mobilitātes nākotnes veidošanu citu rokās,» norādīja Daimler vadītājs Dīters Ceče.

Car2Go un DriveNow pakalpojumi nodrošina iespējas lietotājiem iznomāt Smart un Mini, kā arī Mercedes-Benz un BMW automašīnas, un savākt un novietot tās jebkurā ērtā vietā, ne tikai nomas punktos.

Daimler un BMW kopumā 30 pilsētās Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī Ķīnā piedāvā aptuveni 20 000 automobiļu.

Abi uzņēmumi skaidro, ka sākumā klientu pieredzē nekas nemainīsies, taču vēlāk tie plāno sadarbībā ar pilsētām nodrošināt dažādu mobilitātes pakalpojumu ekosistēmu, jo sevišķi koncentrējoties uz elektrisko transportu.

Daimler un BMW ne tikai apvienos savas kopbraukšanas aplikācijas, bet arī apvienos citas biznesa jomas, tostarp taksometru izsaukšanas aplikācijas vai pakalpojumus, kas atrod autostāvvietas un elektrisko automašīnu uzlādes stacijas.

«Daimler AG» mērķis ir dīzeļdzinēju uzlabošana, nevis aizliegšana. Dzinēju optimizēšana viennozīmīgi ir viens no stūrakmeņiem, lai mazinātu CO2 izmešu daudzumu, kas atstātu pozitīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām.»

«Daimler AG» jau līdz šim ir ieguldījuši miljardiem eiro, lai attīstītu dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju tehnoloģijas. Tuvāko desmit gadu laikā «Daimler AG» plāno atvērt četras jaunas un modernas ražotnes, kurās tiks ražoti hibrīddzinēji - Polijā, Ungārijā, Krievijā un Ķīnā.

Daimler» arī jau vairākus gadus ražo elektromobiļus. Plānots, ka līdz 2022. gadam mēs piedāvāsim ar elektrodzinēju aprīkotus Mercedess-Benz modeļus katrā no mūsu ražotajiem auto segmentiem.»

Otra VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes locekļa Edgara Stroda lietā aizturētā persona ir saistīta ar kādu kapitālsabiedrību, liecina rīcībā esošā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš paziņoja, ka lietā ir aizturētas divas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tomēr to personības neatklāja. Latvijas televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka otrs aizturētais ir bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks uzņēmējs Armands Zeihmanis.

Jau ziņots, ka Zeihmanis patlaban ir apsūdzētā statusā tā dēvētajā «Daimler» kukuļošanas krimināllietā, kuru jau vairākus gadus skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Zeihmanim apsūdzība «Daimler» krimināllietā uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka Zeihmanis patlaban ir amatpersona SIA «Viesnīca «Vita»". Šis uzņēmums ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra un 37% tā kapitāldaļu pieder Leonardam Tenim, kurš arī atrodas uz apsūdzēto sola tā dēvētajā «Daimler» krimināllietā, savukārt 63% - viņa sievai Vitai Zeihmanei, kura arī apsūdzēta «Daimler» lietā.

Pirmais korporatīvais grands vaino tirdzniecības karus pie mazākām peļņas prognozēm, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ ar jaunu sparu aktualizējušās runas par tirdzniecības kariem, kur ASV un Ķīna, šķiet, sākusi maratonu, kas paredz apmainīšanos ar arvien jauniem savstarpējiem tarifiem. Rezultātā pakāpeniski piesardzīgāki ar savām prognozēm par nākotni kļūst gan ekonomisti, gan arī uzņēmēji.

Vācijas autoražotājs Daimler (pieder Mercedes brends) kļuvis par pirmo no lielajiem globālajiem korporatīvās vides līderiem, kas atklāja, ka tieši tirdzniecības karu eskalēšanās iespaidā cērp savas nākotnes peļņas aplēses. Kompānija skaidroja – viss novedīšot pie tā, ka ķīnieši pirks mazāk automašīnu. Kopumā Daimler teica, ka jau šogad nopelnītais, visticamāk, tādējādi būšot nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gadā. Daudzi no Daimler auto, kas pēc tam savu ceļu mēro uz Ķīnu, tiek ražoti ASV, Alabamā. Rezultātā šie spēkrati nonākuši pa sitienam tarifiem. «Tie (tarifi) novedīs pie mazāka pārdoto auto skaita un augstākām izmaksām, kas vēl nav pilnībā pārliktas uz patērētājiem,» lakoniska mēģina būt pati Daimler vadība. Katrā ziņā valda bažas, ka šis varētu būt tikai sākums, jo līdz ar atklātiem tirdzniecības kariem dzīve sarežģīsies arī daudzām citām starptautiskām kompānijām, kas pieradušas darboties dažādos tirgos.

Vācijas autobūves uzņēmums «Daimler» ceturtdien paziņoja, ka plāno likvidēt darbavietas, lai līdz 2022.gada beigām ietaupītu vairāk nekā vienu miljardu eiro.

Uzņēmums norāda, ka hibrīda un elektrisko automobiļu piedāvājumu paplašināšana veicina izmaksu pieaugumu, radot negatīvu ietekmi uz kompānijas finanšu rezultātiem.

Tāpat «Daimler» darbību negatīvi ietekmējuši automobiļu atsaukumi, globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un septembrī tam piemērotais 870 miljonu eiro naudassods par kaitīgo izmešu standartiem neatbilstošu automašīnu pārdošanu. "Daimler» gan neprecizē, cik daudz darbavietu paredzēts likvidēt.

Kā ziņots, «Daimler», kam pieder zīmols «Mercedes-Benz», šogad otrajā ceturksnī strādāja ar 1,2 miljardu eiro zaudējumiem, kas ir pirmais ceturksnis nepilnu desmit gadu laikā, kad uzņēmums nav guvis peļņu. Iepriekšējo reizi ceturkšņa zaudējumus kompānija cieta 2009.gada pēdējos trīs mēnešos.

RTU zinātnieki ir izstrādājuši līdzstrāvas elektroapgādes sistēmu, kas ražošanas uzņēmumiem ļaus ietaupīt līdz pat 25 % elektroenerģijas, kā arī samazināt izmaksas tā dēvētajās jaudas kulminācijas stundās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban pasaulē ražošanā izmanto maiņstrāvas elektrotīklus, taču Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem Rīgā ir izveidojuši pirmo laboratoriju, kurā elektroapgādei tiek izmantota līdzstrāvas enerģija. Jaunā sistēma vēl tiek testēta, ražošanā to plāno ieviest tikai pēc vairākiem gadiem.

Ekonomija liela

Elektroapgādes tehnoloģija ir izstrādāta starptautiskajā projektā Automatizācija un robotika Eiropas ilgtspējīgai ražošanai (AREUS), kurā ir iesaistīti desmit partneri no sešām Eiropas valstīm — Latvijas, Itālijas, Vācijas, Zviedrijas, Somijas un Dānijas. RTU projektā izstrādā elektrisko aprīkojumu, kā arī aprobē tehnoloģijas pielietojumu mazos un vidējos uzņēmumos. Šis ir pirmais solis ceļā uz nākotnes rūpnīcu ideju, kad, izmantojot inovatīvus rīkus, metodes un tehnoloģijas, būs iespējams nodrošināt energoefektīvu un ilgtspējīgu robotizētu ražošanu, atzīst RTU Enerģētikas un elektrotehnikas (EEF) Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta pētnieks Ansis Avotiņš. Jaunā tehnoloģija ļaus izstrādāt labākus energoefektivitātes uzlabošanas tehniskos risinājumus līdzstrāvas elektroapgādes tīklam. RTU ir vienīgā universitāte pasaulē, kuras īpašumā ir industriālā robota prototips un testēšanas stendi, kas speciāli izstrādāti pieslēgumam līdzstrāvas elektrotīklam un paredzēti jaudas plūsmu emulēšanai un mērīšanai. Šo sistēmu RTU izstrādā un aprobē sadarbībā ar Vācijas autoražošanas uzņēmumu Daimler AG izmantošanai Mercedes-Benz automobiļu rūpnīcā. «Sistēma, ko saucam par viedo līdzstrāvas mikrotīklu, ļauj ekonomēt 20 – 25% elektroenerģijas, kas ir liels ekonomisks ieguvums, jo ir mazāk pārveidotāju un efektīvāks process,» stāsta RTU rektors Leonīds Ribickis. Šobrīd vēl nav runa par visas rūpnīcas pāreju uz šādu sistēmu. Šī sistēma ir radīta ļoti kvalitatīvai industrijai, industriālam robotizētam iecirknim, tās kopējā jauda ir ap 1000 kilovatiem – tādam mērogam tā ir pirmā šāda veida iekārta, kas ir zināma pasaulē, skaidro augstskolas rektors, kura vadībā tehnoloģija ir izstrādāta. Par to ir ieinteresējušies vairāki lielie ražotāji, piemēram, Daimler AG, Siemens, Kuka Roboter.

Vācijas luksusa automašīnu ražotāja Daimler peļņa šā gada trešajā ceturksnī bija 1,6 miljardi eiro. Attiecīgajā laika periodā pirms Mercedes-Benz automašīnu ražotāja peļņa bija 56 miljoni eiro, ziņo AFP.

Analītiķi kompānijai bija prognozējuši peļņu 1,12 miljardu eiro apmērā.

Daimler visā pasaulē trešajā ceturksnī pārdeva 475,1 tūkstoti automašīnu, kas ir par 23% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Izmaksu samazināšanas nolūkos Daimler arī veica optimizāciju kompānijas darbinieku veselības aprūpes un pensiju jomā, kas turpmāk ļaus ietaupīt 183 miljonus eiro.

Pēc finanšu rezultātu paziņošanas Daimler akcijas cena palielinājās par 0,17% līdz 47,7 eiro par akciju.

Mercedes-Benz ražotājs Daimler AG izskatīs SIA Domenikss autoservisa darbību Latvijā.

Tas darīts, atsaucoties uz vairāk nekā 50 Mercedes-Benz automašīnu īpašnieku lūgumu izvērtēt autoservisa darbību, kā arī tā sniegto pakalpojumu un servisa kvalitāti. Savā atbildes vēstulē Daimler AG norādījis, ka šis jautājums tiks nekavējoties risināts.

Apvienojoties Mercedes-Benz automašīnu īpašniekiem, tika izveidota domubiedru grupa www.sliktsserviss.lv, kur tika apkopoti šīs auto markas īpašnieku pieredzes stāsti un vākti paraksti.

Domubiedru grupa savā vēstulē Daimler AG norādīja, ka SIA Domenikss autoservisa pakalpojuma un servisa kvalitāte, viņuprāt, neatbilst vispārpieņemtajiem standartiem un apkalpošanas kritērijiem, skaidrojot, ka autoīpašnieki saskārušies ar neskaitāmām situācijām, kad SIA Domenikss autoservisa sniegtie pakalpojumi bijuši nekvalitatīvi un klientu apkalpošanas serviss neatbilstošs standartiem.

#Noslēgtā konteinerā tika ievietoti desmit pērtiķi, kuriem četras stundas nācās ieelpot izplūdes gāzes no Volkswagen automašīnas.

Vācijas autobūvnieks Volkswagen otrdien paziņoja par sava administratora atstādināšanu pēc plašas sabiedrības kritikas, kuru izpelnījās pērtiķu izmantošana testos par dīzeļdegvielas izplūdes gāzu ietekmi uz veselību.

Kompānija otrdien paziņoja, ka Tomass Štegs, kura pārziņā bija attiecības ar valdību un ilgtspējība, pēc paša lūguma ir atstādināts no amata pienākumiem.

Paziņojumā teikts, ka kompānija «izdara pirmos secinājumus», izmeklējot Eiropas izpētes grupas vides un veselības jomās transporta sektorā (European Research Group on Environment and Health in the Transport Sector - EUGT) darbību. EUGT savulaik izveidoja autoražotāji Volkswagen, Daimler un BMW, bet tagad šī institūcija vairs nedarbojas.

Luksusa automašīnu ražotāja Daimler peļņa šī gada pirmajā ceturksnī ir 1,18 miljardi eiro. Pērn uzņēmuma peļņa šajā pašā periodā bija 612 miljoni eiro. Augstos realizācijas apjomus nodrošinājusi Mercedes-Benz pārdošana un lielais pieprasījums pēc sporta automašīnām Ķīnā, vēsta BBC.

Peļņa pieaugusi arī Eiropā un Ziemeļamerikā. Pirmajos trīs šī gada mēnešos šajos reģionos nopelnīti 415 miljoni eiro, kas ir par 285 miljoniem vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Daimler jau iepriekš paredzējis ieņēmumu kāpumu no Mercedes-Benz pārdošanas.

«Teicamie pārdošanas rezultāti pirmajā ceturksnī mūsu cerības ne tikai attaisno, bet arī iezīmē prognozes šim gadam vēl pozitīvākas,» norāda Daimler vadītājs Dīters Cetše (Dieter Zetsche).

Automašīnu ražošanas industrija Eiropā nākotnē būs balstīta nevis uz pašmāju tirgu, bet gan Āziju – šis reģions nākotnē būs automašīnu ražošanas nozeres galvenais virzītājspēks, norāda D. Cetše.

Vācijas autobūves koncerns Daimler trešdien paziņoja, ka nākamgad savu amatu pametīs uzņēmuma vadītājs Dīters Ceče un viņa vietā stāsies zviedrs Ola Kalleniuss.

«Ceče pametīs «Daimler» valdes [priekšsēdētāja] un «Mercedes-Benz Cars» vadītāja amatus 2019.gada 22.maijā, kad noslēgsies ikgadējā akcionāru sanāksme,» norāda uzņēmums.

Kompānija plāno Ceči, kurš «Daimler» vadītāja amatā atradies kopš 2006.gada, no 2021.gada iecelt par grupas uzraudzības padomes vadītāju. Taču viņam nepieciešams nogaidīt divu gadu periodu, pirms viņš varēs stāties šajā amatā.

Cečes vietā stāsies Kalleniuss, kurš «Daimler» sāka strādāt 1993.gadā un kopš 2017.gada vada «Mercedes-Benz» izpētes un izstrādes nodaļu.

Šīs pārmaiņas tiek piedzīvotas sarežģītā laikā uzņēmumam un plašākai Vācijas autorūpniecības nozarei, ko skāris tā dēvētais dīzeļgeitas skandāls. Eiropas autoražotājiem nepieciešams pielāgoties jauniem un bargākiem kaitīgo izmešu kontrolēšanas noteikumiem, kamēr vienlaikus vairākās Vācijas pilsētās varētu tikt ieviesti vecāku dīzeļautomašīnu lietošanas aizliegumi.