Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

Apskatot tuvāk jaunos “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai.

Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par Nord Pool biržas spot cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi: “Augstsprieguma tīkls” tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu gadā, bet “Sadales tīkls” – aptuveni 255 gigavatstundas elektroenerģijas gadā.

Abu tīkla operatoru zudumu apjomi ierindo tos valstī lielāko elektroenerģijas patērētāju saraksta pašā augšgalā. Attiecīgi ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītā iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm abos tīkla operatoru iesniegtajos tarifu projektos. Šobrīd “Augstsprieguma tīkls” tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet “Sadales tīkls” – 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis pārkāpumus saistībā ar SIA "Rīgas Ūdens" ūdens patēriņa skaitītājiem.

PTAC 2019.gadā, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām no SIA "Rīgas ūdens" klientiem, uzsāka ūdens patēriņa skaitītāju māju ievados izņemšanu ārpuskārtas verificēšanai. Laika posmā no 2019.gada 31.oktobra līdz 2020.gada 3.martam tika veiktas 28 skaitītāju pārbaudes, no kuriem par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām atzīti 23 skaitītāji jeb 82%.

Skaitītāji tika izņemti uz ārpuskārtas verificēšanu dažāda tipa mājās, piemēram, vienģimeņu māja, vairāku stāvu daudzīvokļu māja, uzņēmuma telpas, veikals, ražošanas uzņēmums, kā arī dažādos Rīgas mikrorajonos - Pļavniekos, Imantā, Zolitūdē, Torņakalnā, Purvciemā, Āgenskalnā un Centra rajonā.

Pēc skaitītāju noņemšanas no mājas ievada konstatēts, ka skaitītāji ir piesārņoti ar dažādiem netīrumiem un to iekšpusē konstatēti nosēdumi, taču filtrs pirms skaitītājiem nevienā gadījumā nav uzstādīts. Ārpuskārtas verificēšanas rezultātā par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīta lielākā daļa no pārbaudītajiem skaitītājiem, līdz ar to secināms, ka netīrumi un nosēdumi ietekmē skaitītāju metroloģiskos parametrus. Izvērtējot ārpuskārtas verificēšanas rezultātus, PTAC secinājis, ka metroloģiskajām prasībām neatbilstošie skaitītāji nenodrošina uzticamus ūdens patēriņa mērījumus, turklāt tas, visticamāk, attiecas ne tikai uz pārbaudītajiem skaitītājiem, bet arī citiem Rīgas teritorijā esošajiem skaitītājiem, jo tos ietekmē ūdens kvalitāte.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

SIA Valmieras ūdens laboratorija apkopojusi datus par dzeramā ūdens kvalitāti, kas ņemts no lokālām ieguves vietās (akās, dziļurbumos u.c.). No 86 ūdens paraugiem tikai 15 procentos gadījumu no akām iegūtais dzeramais ūdens uzskatāms par kvalitatīvu un drošu cilvēka veselībai lietošanai ikdienā, informē SIA Valmieras ūdens pārstāve Ingrīda Kraukle.

No aprīļa mēneša SIA Valmieras ūdens akcijas ietvaros aicināja ikvienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju bez maksas pārbaudīt ikdienā izmantotās akas vai dziļurbuma dzeramā ūdens kvalitāti. Paraugiem veica testēšanu pēc mikrobioloģiskajiem (koliformas baktērijas, Escherichia coli (E.coli) un ķīmiskajiem (amonija jonu saturs) rādītājiem. Vairāk nekā 82 procentos ūdens paraugu konstatēta baktēriju un piesārņojuma klātbūtne, tāpēc to iespējams droši lietot uzturā tikai pēc termiskas apstrādes jeb vārīšanas.

«Nekvalitatīvs dzeramais ūdens no akām saistīts ar diviem faktoriem. Akām reizi gadā būtu nepieciešams veikt profilaktiskos darbus, kas ļautu to uzturēt labā tehniskajā kārtībā, un daudzām akcijas laikā pārbaudītajām akām tas nav darīts. Akas hermetizācija un tīrība vistiešāk ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Kā otrs faktors minams tas, ka minimālajam attālumam no kanalizācijas nosēdbedres līdz dzeramā ūdens ieguves akai jābūt vismaz 50 metru. Pilsētā šādu distanci ir sarežģīti nodrošināt, bet, ja abi šie objekti ir tuvāk, tad bieži vien notekūdeņi ieplūst akās un rada piesārņojumu ūdenim, jo visbiežāk arī šīs asenizācijas nosēdbedres nav hermētiski noslēgtas un bieži vien ir noplūdes. Vēl jāņem vērā, ka ūdens kvalitāte šāda veida akās var mainīties ļoti strauji, tāpēc principā vienīgā alternatīva kvalitatīva dzeramā ūdens saņemšanai pilsētā ir pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai,» skaidro SIA Valmieras ūdens tehniskais direktors Ivars Ķiksis.

Rīgas siltumapgādes kompānija Rīgas siltums (RS) otrdien, 30. jūnijā, veiks Daugavas labā krasta siltumtīklu hidraulisko pārbaudi, tāpēc tiks pārtraukta karstā ūdens padeve, informē RS.

Pārbaudes laikā no plkst. 8.00 līdz hidrauliskās pārbaudes beigām - orientējoši plkst. 20.00 - visiem siltumenerģijas patērētājiem jābūt droši atslēgtiem no siltumtīkliem, tādējādi iedzīvotājiem Vecrīgā, Rīgas centrā, Ķengaragā, Dārzciemā, Dreiliņos, Pļavniekos, Purvciemā, Mežciemā, Teikā, Juglā, Čiekurkalnā, Sarkandaugavā un Mežaparkā nebūs pieejams karstais ūdens.

Lai siltumtīklos radušos bojājumu gadījumā apkārtējā vidē neizplūstu karsts siltumnesējs (ūdens), pirms hidrauliskās pārbaudes to atdzesē līdz +45 grādiem, tāpēc daļai namu karstā ūdens temperatūra pakāpeniski pazemināsies pirmdienas pēcpusdienā.

Pēc hidrauliskās pārbaudes karstā ūdens padeve tiks atjaunota jau otrdienas vakarā, bet, ja atsevišķu siltumtīklu posmos tiks atklāti bojājumi, iespējami karstā ūdens piegādes pārtraukumi līdz to novēršanai.

Piektdien avārija ūdens padevē skārusi SIA «Rīgas ūdens» klientus Torņa ielā, tostarp «Balzāmbāru», kura līdzīpašnieks Andris Reizenbergs sociālajā tīklā Facebook pauž satraukumu par ietekmi uz biznesu.

«Piektdiena. Atnākot uz darbu pusstundu pirms «Balzambārs» durvju atvēršanās, mums paziņo, ka ir avārija ūdens padevē. SIA «Rīgas ūdens atbrauc, meklē visā ielas garumā, kur ir problēma! Atrod, iezīmē vietu, bet mums neviens neko konkrēti nepasaka, tik vien, ka varbūt vakarā būs ūdens. Mūsdienās taču, manuprāt, to problēmu var ātri atrisināt! Kurš par to atbildēs, kas segs radušos zaudējumus? Es saprotu, ka tas ir neparedzams gadījums, bet rēķinos atlaide tā dēļ nebūs! Domāsim labas domas,» savā Facebook kontā raksta A.Reizenbergs.

Db.lv sazinājās ar SIA «Rīgas ūdens» pārstāvi Artūru Mucenieku, kurš pastāstīja, ka uzņēmums strādā pie tā, lai situāciju novērstu, taču pagaidām nav zināms, cik nopietna ir problēma un cik ilgā laikā izdosies to novērst. «Šī ir forsmažora situācija. Un to nevar paredzēt,» komentēja A.Mucenieks.

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju saņem labas kvalitātes un visām normatīvajām prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni, liecina jaunākais Veselības inspekcijas pētījums.

Šodien, 22. martā, pasaulē tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules ūdens diena. Šogad Pasaules ūdens diena veltīta tēmai – Ūdens un darbs ar mērķi pievērst uzmanību tiem, kuru ikdienas nodarbošanās saistīta ar ūdeni, tā piegādi un izmantošanu.

Latvijā dzeramo ūdeni galvenokārt iegūst no pazemes ūdens avotiem, kuru krājumi pilnībā nodrošina iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni.

2015. gadā auditmonitoringa programmā tika iekļautas 159 ūdens apgādes sistēmas ar piegādes apjomu virs 100 m3, un laboratoriski izmeklēti 207 dzeramā ūdens paraugi.

Izvērtējot dzeramā ūdens uzraudzības rezultātus, var apgalvot,. Kopš 2006. gada dzeramā ūdens ķīmiskā kvalitāte ar katru gadu uzlabojas. 2015. gadā samazinājusies ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju neatbilstība no 16,1% neatbilstošu paraugu 2014. gadā līdz 14% paraugu 2015. gadā.

Peļķes un lietus ūdens appludinātas zonas pagalmā - šīs parādības privātmāju vai lauku īpašumu saimniekiem nav svešas. Pārlieku liela mitruma ietekmē apgrūtināta var būt ne tikai pārvietošanās pa savu īpašumu vai teritorijas estētiskais koptēls, bet arī var tikt nodarīts būtsisks kaitējums ēkas pamatiem, pagrabam un citiem svarīgiem būvelementiem. Lai no tā izvairītos, efektīvs risinājums ir lietus ūdens drenāža. Lietus ūdens novadīšana visbiežāk tiek organizēta, ierīkojot notekcaurules, pa kurām ūdens tālāk tiek novadīts uz tuvumā esošām ūdenstilpnēm (upe, ezers, dīķis u.tml.) vai gruntī (lietus ūdeņu novadīšana zemē).

Kā un kur novadīt lietus ūdeni?

Zemāk esam apkopojuši izplatītākos lietus ūdens novadīšanas sistēmu veidus, atkarībā no īpašuma atrašanās vietas un tuvumā esošo ūdenstilpņu pieejamības.

Ja teritorijā vai tās tuvumā atrodas upe vai dīķis

Šādos gadījumos lietus ūdens var tikt novadīts šajās ūdenstilpnēs. Šādos gadījumos tiek izmantotas speciālas drenāžas caurules - 110mm diametrā. Turklāt obligāti jāparedz kritums vismaz 5mm uz 1 metru.

Ja teritorijā vai tās tuvumā neatrodas upe vai dīķis

Tādos gadījumos tiek veidotas drenāžas tranšejas līdz 1 metra dziļumā, kurās tiek ievietotas speciālas drenāžas caurules ar kokosa vai ģeotekstila apvalku. Tranšejas pamatni nostiprina ar rupjas frakcijas granti vai oļiem, kam seko pašu cauruļu ievietošana. Tāpat arī cauruļu ierakšanai ieteicama vai nu rupjas frakcijas grants vai oļi, lai tādējādi izveidotu drenāžas lauku, kurā lietus ūdenim dabīgā veidā uzsūkties gruntī.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Ņemot vērā pirmdienas spēcīgās lietavas pilsētā, Rīgas domes vadība ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem otrdien apsekoja problemātiskās Rīgas ielas, lai novērtētu paveiktos darbus plūdu mazināšanai.

«Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā ir lietus ūdens apsaimniekošana pilsētā - 210 kilometru garumā kolektori, kas savāc lietus ūdeņus no ielām, astoņas apkaimes nozīmes sūkņu stacijas un sešas vietējās nozīmes sūkņu stacijas. Tomēr, neskatoties uz apjomīgo saimniecību, Rīgā ir ielu posmi, kas sistemātiski pie spēcīgām lietus gāzēm aplūst – Vienības gatve, Krasta iela zem Salu tilta, Ulmaņa gatve, Viestura prospekts, Čiekurkalna 1. līnija zem Vairoga pārvada. Par šīm vietām un vēl citām vakar saņēmām neskaitāmus zvanus no iedzīvotājiem. Šodien uzdevu Rīgas domes Satiksmes departamentam veidot prioritāri veicamo darbu sarakstu ar ielu posmiem, kuros, ieguldot pat nelielus līdzekļus, kā arī ņemot vērā veicamo darba apjomu un izpildes laiku, būtu jau šogad iespējams novērst sistemātisku ielu aplūšanu,» norādīja RD priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" pašlaik plāno zaļo obligāciju emisiju 35 miljonu eiro apnērā, kas varētu notikt vairākos posmos, intervijā sacīja "Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pagaidām nevar pateikt, kad obligāciju emisija notiks, jo tā būs jāsalāgo ar laiku, kad "Rīgas ūdens" būs gatavs īstenot atbilstošus ar vidi saistītus projektus. Visdrīzāk, tā būs bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" paplašināšana vai līdzīgi projekti.

"Tehniskā specifikācija mums ir sagatavota, lai mēs varētu izsludināt iepirkumu bankām par to, kura varētu nodrošināt obligāciju emisijas procesu. Jautājums ir drīzāk par to, vai tajā brīdī, kad notiek emisija, mums jau ir projekti, kur šo naudu jēgpilni izmantot. Tādēļ mums no sākuma ir jāplāno zaļie investīciju projekti. Tas pašlaik ir procesā," teica Krūmiņš.

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Vairākiem dzīvokļiem Baldonē martā atslēgta ūdens padeve, jo ir uzkrāts parāds par daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotāja sniegtajiem pakalpojumiem, informēja SIA BŪKS.

Trīs dzīvokļu īpašnieki ilgstoši nav norēķinājušies ar uzņēmumu, tāpēc ir atslēgta ūdens padeve. Vēl astoņiem parādniekiem ir noteikts termiņš parādu nomaksai, brīdinot par ūdens atslēgšanu, pamatojoties uz noslēgto apsaimniekošanas līgumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr.298 Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana.

Uzņēmumā atgādina, ka, ja lietotājs par saņemtajiem pakalpojumiem nemaksā līgumā noteiktajā termiņā, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt sniegt ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, par to rakstiski brīdinot lietotāju 30 dienas iepriekš. Atkārtoti lietotājs tiek rakstiski brīdināts trīs darbdienas pirms pakalpojuma pārtraukšanas.

Dzeramā ūdens segmentā dārgāks imports ir izspiedis Latvijas lētākos ražojumus. Kas par to ir atbildīgs?

Latvija ir ES dalībvalsts, tāpēc mēs varam ražot un vietējam un ES patēriņam nodot dzeramo ūdeni, kas atbilst ES prasībām. Ir ES direktīva, kas nosaka visā ES kopīgus dzeramā ūdens un pārtikas produktu aprites standartus. Relatīvi vienkārši ir ražot gāzētas un negāzētas fasētas ūdens preces no ES standartam atbilstoša dzeramā ūdens.

Lai ražotu kaut vai vietējam tirgum domātus minerālūdeņus vai avota ūdeņus, ir jāveic ļoti komplicētas ķīmiskās analīzes sertificētā laboratorijā. Līdz ar to Latvijā ir ļoti maz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzītu dzeramā ūdens ražotāju.

PVD reģistrā ir 35 ar ūdeni vai ar to saistītu produktu (gāzēts ūdens, ledus utt.) ražotāji. Tikai nedaudzi no tiem ir PVD sertificētie ražotāji ( SIA Karaļavoti, SIA PIEBALGAS ALUS, SIA NAUKŠĒNI u.c. ), kuri savām ūdens ieguves vietām ir veikuši pilnas ķīmiskās analīzes un ir atzīti. Ūdeni pudelēs drīkst fasēt arī tie, kas to importē no citu valstu PVD atzīta resursa vai pudelēs iepilda ūdeni, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām.

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot. Tāpat ir paradoksāla situācija, ka Latvijā kafija maksā dārgāk nekā citur Eiropā vai Baltijā tikai tāpēc, ka pie mums ir ieviests šīs preces akcīzes nodoklis, bet citur Eiropā tāda nav.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija tirgū?

Ūdens ir stratēģisks produkts, kas ir vajadzīgs ik dienu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan augiem. Situācija ūdens tirgū ir interesanta, tā nav nedz slikta, nedz laba. Venden avota un dabīgo minerālūdeņu tirgū strādā jau 25 gadus, tāpēc šajā ceturtdaļgadsimtā ir pieredzēts daudz. Savulaik, saimnieciskās darbības pirmsākumos, Latvijā nebija tādas šodien tik ikdienišķas lietas ka ūdens iekārtas, kas pašlaik atrodamas teju vai visos birojos un klientu apkalpošanas centros. Jā, ūdens bija karafēs vai kādos citos traukos, bet ne tik plaši kā šodien. Arī ūdens pudelēs bija ļoti neierasta parādība, bet šodien tā ir ikdienišķa lieta. Situāciju mainīja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē Venden pieauga klientu skaits un arīdzan loģistikas izmaksas, jo iepriekš vienā adresē (birojā) tika izkrauta teju visa mašīna, bet tagad vienā adresē piegādā tikai dažas pudeles, un, lai savāktu pilnu mašīnu, ir jāapmeklē 30 adreses. Ja nebūtu pandēmijas, visticamāk, nebūtu klientu skaita pieauguma privātpersonu kategorijā.

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Gaidāmais ūdens deficīts rada gan investīciju riskus, gan iespējas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Investori savus investīciju lēmumus izdara, balstoties uz dažādu faktoru kopumu. Pasaule mainās un jau tuvākajā nākotnē daudziem ieguldītājiem var nākties pastiprināti rēķināties ar tādām lietām, kas līdz šim bijušas pašsaprotamas. Šajā gadījumā runa ir par pasaules ūdens pieejamības problēmām. Tieši ūdeni pasaulē lielā mērā var uzskatīt par pašu svarīgāko resursu (ja neņem vērā to, ka dzīvībai vēl svarīgāks ir gaiss) un nākotnē, visticamāk, gaidāms tā deficīts. Ierobežota ūdens pieejamība rada gan investīciju riskus, gan iespējas. Daži norāda, ka nākotnē ūdens būs gluži vai «zilais zelts». Svarīgi, ka pieprasījumu pēc ūdens neietekmē arī inflācija, recesija, procentlikmju līmenis vai patērētāju gaumes maiņa.

Ekonomikas ministrija rosina pagarināt tādu ūdens patēriņa skaitītāju, kuru darbībā tiek izmantots elektromagnētiskais lauks vai ultraskaņa patērētā ūdens daudzuma uzskaitei.

Ministrijas sagatavotie priekšlikumi paredz pagarināt verificēšanas periodu elektromagnētiskajiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem no 4 gadiem uz 6 gadiem. Savukārt mehāniskajiem ūdens patēriņa skaitītājiem plānots saglabāt līdzšinējo verificēšanas periodiskumu – reizi 4 gados.

Elektromagnētiskajiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem nav kustīgu detaļu, un ūdens radītais piesārņojums (ūdens pievades sistēmā nonākušās sīkās daļiņas un nogulsnes) to darbību un rādījumu precizitāti ietekmē daudz mazākā mērā. Savukārt mehāniskajiem ūdens patēriņa skaitītājiem ar laiku no ūdens piesārņojošo vielu uzkrāšanās uz kustīgajām sastāvdaļām palēninās riteņa rotācija, tādējādi saīsinot mērītāja ekspluatācijas laiku un precizitāti. Arī inspicējošo institūciju dati apliecina, ka vidēji 13% līdz pat 70% mehānisko skaitītāju neiztur atkārtoto verifikāciju un neatbilst noteiktajām prasībām.