Līdz ar vasaras svelmi un Saulgriežu tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo atspirdzinošie dzērieni, jo karstais laiks ļaudīm liek meklēt veldzējumu. Kvasam jau izsenis bijusi īpaša nozīme cilvēku ikdienas uzturā, un šis dzēriens ir populārs ne vien Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Latvijas kvasa tirgu var iedalīt divās daļās – tiek piedāvāts gan raudzēts kvass, gan neraudzēts kvass, kas ražots, izmantojot iesala ekstraktu, atšķaidot to ar ūdeni un pievienojot krāsvielas un dažādus garšas aromatizētājus un mākslīgus saldinātājus.

Šobrīd Latvijā savu popularitāti atgūst kvass, ko gatavoto pēc senās, mūsdienām speciāli piemērotās iesala graudu raudzēšanas tehnoloģijas. Jau 20. gadsimta sākumā izstrādātā graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras pārstrādes procesā pāriet kvasā un dod tam neaizmirstamu un neatkārtojamu garšu.

Ņemot vērā, ka dzērieni skārdeņu iepakojumā kļūst aizvien populārāki, Ulmaņlaiku kvass tagad pieejams skārdenes iepakojumā, informē a/s Cēsu alus.

«Attīstot Ulmaņlaiku kvasa produktu portfeli, šovasar piedāvājam to iegādāties arī pintes tilpuma skārdenē. Jāatzīmē, ka Ulmaņlaiku kvass ir arī pirmais kvass Latvijā, kas pildīts skārdenē, tādēļ mēs saskatām, ka mērķauditorija ir tie, kas izvēlas tradicionālas vērtības aktuālākā mūsdienu iepakojumā,» stāsta a/s Cēsu alus mārketinga nodaļas vadītāja Inese Kublicka.

Kopš 2009.gada nogales, kad raudzētā jeb īstā kvasa pārstāvji iniciēja likumdošanas sakārtošanu, turpmāk paredzot skaidri nodalītas divas dzērienu kategorijas – kvass un kvasa dzēriens, dabīgi raudzētā kvasa īpatsvars Latvijas kopējā kvasa tirgū pēc pārdotajiem apjomiem ievērojami audzis – no 7% 2009.gadā līdz 25% 2011.gadā. Šī tendence ir īpaši iepriecinoša Latvijā noteiktā pārmēru augstā bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa kontekstā, kas paredz augstāko nodokļa likmi Eiropā.

Tikai pāris gados Ilgezeem izdevies iekarot Polijas tirgu, turklāt bez īpašas reklāmas, pateicoties produktam un sadarbības partneru azartam. Veiksmīgi attīstās arī darbība abās kaimiņvalstīs, un tikko kompānija sākusi kvasa tirdzniecību Krievijā, kur potenciāls ir milzīgs.

Bez aizmugures

Ilgezeem valdes loceklis Roberts Volfs īsumā atgādina vēsturi – Iļģuciema rūpnīca dibināta pirms vairāk nekā 100 gadiem, par īpašniekiem viņš kopā ar partneriem kļuvis 1997. gadā, kad tā bijusi nožēlojamā stāvoklī, «arī bez aprīkojuma, kurš daļēji bija nodots metāllūžņos». Tolaik tā ražoja produkciju ar Kok & Co preču zīmi, kas gan ar laiku tika pārdota, bet īpašnieki pievērsušies dzērienu segmenta attīstībai. Sākotnēji ļoti grūti bijis izveidot kvasa «īsto» tehnoloģiju, jo «produkts ir īsts – dzīvs, un tas ļoti būtiski atšķiras no citiem kvasiem, kas būtībā ir limonādes». Sākotnēji kvass ražots, pievienojot konservantus, bet jau gadus četrus produkts top bez tiem, taču kvasa derīguma termiņš ir seši mēneši. Kā tas izdevies, protams, ir tehnoloģiskais noslēpums, kas panākts teju pēc 10 gadu darba.

No piektdienas spēkā stājas valdības noteikumu, kas paredz sakārtot kvasa tirgu.

Ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu ir pieņemtie valdības noteikumi definēs un klasificēs kvasu un iesala dzērienu produktu grupu, reglamentēs šo produktu marķējumu, kā arī regulēs šo produktu nosaukumu lietošanu citu bezalkoholisko dzērienu marķējumā.

Patlaban Latvijā dabīgi raudzēts kvass un kvasa dzērieni tiek pārdoti ar vienotu nosaukumu kvass, kas maldina patērētājus, jo pēc būtības ražošanas procesa un uzturvērtības tie ir divi dažādi dzērieni. Ievērojami atšķiras arī ražošanas izmaksas īstā kvasa un dzēriena ar kvasa garšu ražošanai, tas padara šos divus dažādos produktus nekonkurētspējīgus arī cenas ziņā. Valdības noteikumos kvass ir definēts kā bezalkoholisks dzēriens un lietoti termini, kas ievieš atšķirību starp raudzētu un neraudzētu kvasu, nosaka ražošanā izmantojamās izejvielas, gatavās produkcijas drošības un kvalitātes rādītājus.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu ir pieņemti Ministru Kabineta noteikumi, kas definēs un klasificēs kvasu un iesala dzērienu produktu grupu, reglamentēs šo produktu marķējumu, kā arī regulēs šo produktu nosaukumu lietošanu citu bezalkoholisko dzērienu marķējumā.

Jaunie MK noteikumi stāsies spēkā nākamā gada 1. jūlijā, paredzot pārejas posmu 3 mēnešus jauno prasību ieviešanai. Dabīgā kvasa ražotāji SIA Ilgezeem un AS Cēsu alus uzskata, ka jaunās kārtības ieviešana ir nozīmīgs solis kvasa tirgus sakārtošanā Latvijā, jo tādējādi turpmāk netiks maldināti patērētāji un būs nodrošināta godīga konkurence produktu ražotāju un izplatītāju starpā.

A/s Cēsu alus valdes loceklis Gustavs Zatlers uzsver, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos; pircējiem ir jāzina fakti par produkciju, ko tie iegādājas, lai varētu izdarīt savām vajadzībām adekvātu un objektīvu izvēli. Arī SIA Ilgezeem valdes loceklis Roberts Volfs domā, ka kvasa tirgū konkurence būs godīgāka, jo raudzēta kvasa izgatavošanas process ir dārgāks, līdz ar to arī cena veikalos ir augstāka, nekā kvasa dzērieniem. Turklāt pārējie tirgus dalībnieki sāks domāt par dabīga kvasa ieviešanu arī savā sortimentā, un pircējiem būs lielākas izvēles iespējas.

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

Pārtikas produktu ražotāja SIA Ilgezeem apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 4,9 miljonus eiro, DB pastāstīja uzņēmuma pārstāve Alīna Kļaviņa.

2017.gadā apgrozījums bija 4,4 miljoni eiro, tādējādi gada laikā tas pieaudzis par 11%. Dzērienu segmentā apgrozījums audzis par 16%. Uzņēmums ražošanā ieviesis jaunu limonādi – Sulunāde ar divām garšām – ābolu un ābolu-upeņu, tāpat kvasam tiek piedāvāts jauns kvass - Baltais Iļģuciema kvass. Veselības dzērienam tiks ieviestas jaunas garšas – upeņu un bez cukura, kā arī trīs jaunas garšas medalum gan Latvijas tirgum, gan eksportam. Arī alum plānots ieviest trīs jaunas garšas eksporta tirgiem un ābolu-ķiršu sidru fasēt mazajās 0,33 litru pudelēs eksporta tirgiem.

Lai šos plānus īstenotus, Ilgezeem reģistrējis divas komercķīlas - vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 469 tūkstoši eiro, bet otras - 1,26 miljoni eiro.

Latvijas lielākā alus darītava Aldaris uzsākusi Miestiņa kvasa ražošanu visām Baltijas valstīm, izmantojot 100% kvasa ražošanas jaudas.

Miestiņa kvass tiks pildīts 1 l un 0,5 l PET pudelēs. Tehnoloģijās un produkta attīstība investēti 50 tūkstoši latu. A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka iepriekš Miestiņa kvass tika ražots Ukrainā, kas vairākos vēstures avotos ir minēta kā kvasa dzimtene. Tomēr jau sākotnēji plānots, ka, sasniedzot noteiktus pārdošanas apjoms, ražošana tiks pārcelta uz Aldari. Šogad kompānija plāno realizēt aptuveni divus miljonus litru kvasa visās Baltijas valstīs.

Uzņēmums Liepkalni paplašinājis savu darbību — Klintaines pagasta Liepsalās tas sācis ražot rudzu maizes kvasu. Pirms pāris dienām tur atvērta tirdzniecības vieta, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Sākot īstenot šo ideju, SIA Liep­kalni vadītājs Dagnis Čākurs atzinis, ka tādējādi vēlējušies dažādot produkciju. Līdzās pašu ražotajai maizei un konditorejas izstrādājumiem kvass šķitis labs papil­dinājums un pietiekami liels izaicinājums.

No brīža, kad Liepkalnos sāka izmēģināt rudzu maizes kvasa gatavošanu, līdz gatavās produkcijas tirdzniecībai pagājis apmēram gads. Uzņēmuma pārtikas tehnoloģe Aina Linde stāstījusi, ka šajā laikā recepte izmēģināta un «pieslīpēta», lai dzērienam rastu visatbilstošāko garšu. Kvasu degustējuši gan paši uzņēmuma darbinieki, gan klienti.

Lielākā alus darītava Latvijā Aldaris sāk piedāvāt dabīgi raudzētu Miestiņa kvasu, kura ieviešanā tirgū ieguldīti ap 40 tūkstoši Ls.

Miestiņa kvass ir dabīgi raudzēts graudu iesala kvass, gatavots, izmantojot tradicionālu dabīgu raudzēšanas tehnoloģiju. Sākotnēji tas tiks brūvēts Carlsberg Grupai piederošajā alus darītavā Ukrainā, kas vairākos vēstures avotos tiek minētā kā kvasa dzimtene. Tomēr, sasniedzot noteiktus pārdošanas apjomus, tiek plānots pārņemt Ukrainas uzņēmuma pieredzi un uzsākt dabīgi raudzēta kvasa ražošanu Aldarī.

Šogad iecerēts realizēt vairāk nekā 400 tūkstošus litru šī dzēriena.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Alus ražotājs SIA Bauskas alus februārī sāks ražot dabīgi raudzētu kvasu. Projektā paredzēts ieguldīt aptuveni 80 tūkstošus eiro. Sākotnēji kvasu paredzēts pildīt 1,5 l pudelēs un vēlāk atkarībā no pieprasījuma iepakojumu plānots dažādot.

Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs DB informēja, ka lēmums par kvasa ražošanas uzsākšanu pieņemt pieaugošā pieprasījuma dēļ. «Kvass ir populārs dzēriens, pieprasījums pēc tā aug, īpaši tas bija vērojams pagājušajā sezonā un iedzīvotājiem dabīgas lietas interesē arvien vairāk,» lēmumu pamato uzņēmuma vadītājs.

Jāatgādina, ka dabīgi raudzētu kvasu Latvijā ražo vēl tikai SIA Ilgezeem, bet pārējie to importē. Tādējādi Bauskas alus būs otrs dabīgā kvasa ražotājs valstī. Jāatgādina, ka no šī gada 1. jūlija stāsies spēkā noteikumi, kas paredz sakārtot kvasa tirgu.

SIA Ilgezeem reģistrētas divas jaunas komercķīlas, liecina Lursoft dati. Abu ķīlu ņēmējs ir AS Danske Bank un par labu bankai uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Vienas ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,56 miljoni eiro, bet otras – 910 tūkstoši eiro.

SIA Ilgezeem publicētajā gada pārskatā pieejamā informācija liecina, ka aizvadītajā gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 3,427 miljonus eiro. Uzņēmuma vadība norāda, ka, neskatoties uz eksporta samazinājumu, Ilgezeem spēja palielināt apgrozījumu. Samaksāto nodokļu summa pērn bija par 1% lielāka salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu. Finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar peļņu 402,719 tūkstošu eiro apmērā.

Uzņēmuma vadība norāda, ka 2012. gadā tika pabeigts uzņēmuma rekonstrukcijas pirmais etaps, kas nodrošināja dzērienu gatavošanas un pildīšanas ceha apjomīgu modernizāciju. Savukārt pārskata gadā tika uzsākts otrais rekonstrukcijas etaps, kas paredz jauna aprīkojuma iegādi dzērienu aprites atbalstam, noliktavas saimnieciskā aprīkojuma un laboratorijas iekārtu modernizācijai.

Bez lielas pieredzes pārtikas jomā divi uzņēmīgi puiši Kaspars Bērze un Gundars Kļaviņš pērn sāka tirgoties ar izlejamo alu, raksta žurnāls Lietišķā Diena.

Spontāna ideja

Kas rosināja stūrēt šajā biznesā? Vai tās nebija nostalģiskās atmiņas par dzeltenajām alus mucām ielās desmitiem gadu atpakaļ? Iespējams, teic Kaspars, taču šī tomēr vairāk bijusi spontāna, nevis pārdomāta ideja. Pamudināja krīze, «jūti, ka viss jūk, viss put», šī gan ir pirmā prakse šajā nozarē, piebilst Kaspars. Tā, sākot darbību Jelgavā, īres maksa bijusi tik liela, ka pat prātā nenācis paplašināt veikalu skaitu, taču pats no sevis sanācis tā, ka pirmā tirdzniecības vieta guvusi piekrišanu, īpaši studentu vidū.

«Cēsu alus» laidis klajā jaunu tumšā alus šķirni «Cēsu Premium Bohemian». Kopējās investīcijas «Cēsu Premium» zīmola paplašināšanā un jaunas alus šķirnes izveidē sastāda apmēram 75 000 eiro, informē AS «Cēsu alus» Komunikāciju vadītāja Agita Kārkliņa.

«Atbalstot alus pasaules daudzveidību un attīstot Latvijas alus kultūru, «Cēsu alus» nepārtraukti domā par inovācijām produktu attīstībā un jaunu alus šķirņu radīšanu,« saka Eva Sietiņsone, AS «Cēsu alus» valdes priekšsēdētāja.

Viņa atzīmē, ka Latvijā pieaug tumšā alus popularitāte un līdzīga tendence ir vērojama arī Baltijas valstīs, īpaši Lietuvā, kur tumšā alus tirgus ir gandrīz divas reizes lielāks kā Latvijā. »Mēs redzam potenciālu tumšā alus tirgus attīstībai un šogad esam ieguldījuši sava vadošā alus zīmola «Cēsu Premium» attīstībā, alus baudītājiem piedāvājot jaunu tumšā alus šķirni - «Cēsu Premium Bohemian».»

«Cēsu Premium Bohemian» ir samtains, tumšs un viegls alus, karamelizētais iesals piedod alum greznu sarkankoka krāsu un patīkami saldenu garšu.

SIA Ilgezeem šā gada 5.–7. augustā piedalījās Eiropas lielākajā alus nozares pasākumā – 20. Berlīnes starptautiskajā alus festivālā. Latvijas uzņēmums apmeklētājiem piedāvāja savus produktus, kas ārvalstu tirgos tiek tirgoti ar zīmolu TANHEISER.

Šajā festivālā Ilgezeem piedalījās otro reizi, un šogad apmeklētājiem tika piedāvātas piecas medalus šķirnes (oriģinālais, dzērveņu, keņepju-ingvera, ābolu, upeņu), kā arī gaišais EXTRA alus un oriģinālais kvass. Kopumā Latvijas uzņēmuma produkcija festivālā esot nogaršota aptuveni 7000 reižu.

Īpašu interesi par Ilgezeem produkciju izrādījuši pārtikas speciālisti no Vācijas. Pēc uzņēmuma datiem, Ilgezeem bija vienīgā alus darītava no Latvijas un no Baltijas, kas piedalījās šajā festivālā.

Ilgezeem mārketinga un pārdošanas daļas vadītājs Rihards Jablokovs komentē: «Šādi pasākumi ir ne tikai eksporta tirgus paplašināšanas iespēja, bet arī emocionāli ļoti piesātināts pasākums, kas iedod milzu enerģijas lādiņu un pārliecību, lai darbotos turpmāk. Noteikti turpināsim paplašināt eksporta iespējas.»

Pārtikas produktu ražotājs «Ilgezeem» («Iļģuciema kvass», «Veselība» «Iļģuciema alus») pagājušajā gadā strādāja ar 4,815 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 95,6% - līdz 303 046 eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānija strādāja pie ražošanas procesu efektivitātes uzlabošanas un izdevumu optimizēšanas. Kompānija pabeidza arī vienu Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstītu projektu ar mērķi modernizēt ražošanas iekārtas, kā arī iesniedza jaunu projekta pieteikumu, lai iegūtu atbalstu no ES fondiem.

Tāpat kompānijas vadība atgādina, ka aizvadītajā gadā izstrādāja vairākas klasiskā alus šķirnes, kā arī sāka ražot vairāku veidu sidrus, kuri paredzēti tikai eksportam, ņemot vērā augsto akcīzes nodokli sidriem Latvijā. Tāpat kompānija sāka ražot bezalkoholiskos dzērienus «Morss» un «Veselības dzērienu» bez cukura.

2018.gadā «Ilgezeem» piedalījās arī vairākās starptautiskajās izstādēs, kā arī turpināja sadarbību ar partneriem no Palestīnas, Kuveitas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Irānas, Korejas, Šanhajas, Honkongas, Maldīvu salām, Izraēlas un Spānijas. Kompānija ieguva HALAL standarta produktu apstiprinājumu eksportam uz valstīm, kurās dominējošā ir islāma ticība. Arī šogad plānots piedalīties starptautiskās izstādēs ārpus Latvijas ar mērķi piesaistīt eksporta partnerus, tostarp NVS valstīs.

Bezalkoholisko dzērienu ražotāja a/s Gutta pērno gadu noslēgusi ar 1,52 miljonu Ls apgrozījumu un 753 tūkst. Ls zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

2012. gadā a/s Gutta veica aukstās aseptiskās pildīšanas līnijas vērtības samazinājumu, un zaudējumi no aktīvās vērtības samazināšanās 735 tūkst. Ls apmērā atzīti par izdevumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Vērtējot situāciju šogad, a/s Gutta vadība norāda, ka lielākie riski ir saistīti ar situāciju ārējā vidē un eirozonā. Lai arī vērojama situācijas stabilizācija, izaugsme ir negatīva. Līdz šim Latvijas ekonomika ir izrādījusies ļoti noturīga pret ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanos, tomēr attiecībā uz izaugsmes pieaugumu nākamajā gadā ir nepieciešams saglabāt piesardzību, teikts kompānijas vadības ziņojumā.

Rīgas Dinamo hokeja komandas panākumi būtiski nepalielina interesi par Dinamo līnijas produktiem, atzīst mazumtirgotāji.

SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere norāda, ka kopumā pieprasījums ir liels, jo Dinamo ir atpazīstams un lielā sabiedrības daļā iecienīts zīmols. Tomēr «īsti nevar vilkt paralēles starp šo produktu pārdošanas rezultātiem un spēlēm; visvairāk pārdošanas apjomus iespaido šo preču akciju periodi, kad tie ir iegādājami par zemāku cenu».

Pēc pārdošanas apjomiem pirktākie produkti Rimi veikalos ir Dinamo čipsi ar krējuma un sīpolu garšu, Ādažu čipsi Dinamo, Aldara ražotais Dinamo alus, Dinamo plombīra saldējums, kā arī Dinamo pelmeņi.

Krievijas Valsts Dome ir sākusi izskatīt grozījumus alkohola aprites likumdošanā, kuri paredz, ka valstī tiks aizliegta alus tirdzniecība laika posmā no 23.00 līdz 8.00, vēsta Krievijas masu saziņas līdzekļi.

Grozījumi arī paplašinās vietas, kurās tiks aizliegta alkoholisko dzērienu lietošana. Tagad Krievijā lietot alkoholu nedrīkstēs māju pagalmos, kāpņu telpās, liftos, bērnu spēļu laukumos, atpūtas zonās, tostarp parkos un pludmalēs.

Iepriekš likumprojekts paredzēja, ka alkohola tirdzniecība naktīs neattieksies uz alu, kura spirta saturs ir zemāks par 5%, tomēr jaunajos grozījumos paredzēts, ka tiks aizliegta dzērienu pārdošana, kuriem spirta saturs pārsniedz 0,5%.

Tas izsauca plašu rezonansi Krievijā, jo saskaņā ar šādu lēmumu par alkoholisku dzērienu būtu uzskatāms arī kvass un kefīrs, un tos nebūtu iespējams iegādāties naktīs.

Odzienas muižā izveidots kvasa brūzis. Jau tuvākajā laikā tur sāks darīt šo atspirdzinošo dzērienu, lai vasaras sākumā piedāvātu pircējiem, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Brūzis izveidots bijušajā Odzienas muižas pienotavas ēkā. Agrāk tur tecēja piena un krējuma «upes», bet tuvākajā nākotnē raudzēs kvasu un, iespējams, arī alu.

Uzņēmums Odzienas muiža projektu īstenoja, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Iegādātas nepieciešamās ražošanas iekārtas — iesala dzirnavas, kvasa vārāmais katls, raudzēšanas tvertnes un filtrēšanas iekārta, kas izvietotas ēkas pirmajā stāvā. Tur ir telpas arī izejvielu glabāšanai. Savukārt pagrabstāvā vēsumā novietotas mucas, kur glabāsies atspirdzinošais dzēriens, un to pildīs gan muciņās, gan pudelēs.

Dabiski raudzēta kvasa ražotājs SIA Ilgezeem parakstījis līgumu ar a/s Swedbank par 1,67 miljonu eiro kredītu, kas tiks ieguldīts rūpnīcas rekonstrukcijā.

Rekonstrukcijas rezultātā uzņēmums plāno palielināt eksporta īpatsvaru apgrozījumā līdz 80%, informē banka. Saņemtais finansējums tiks ieguldīts rekonstrukcijas 1.posmā – dzērienu ražošanas modernizācijā un jaudu trīskāršā palielināšanā. Rekonstrukcijā uzņēmums iegulda arī pašu finansējumu un piesaista ES fondus.

SIA Ilgezeem valdes loceklis Roberts Volfs prognozē, ka pēc rekonstrukcijas Ilgezeem būs modernākā šāda veida rūpnīca Latvijā. «Plānojam palielināt izlaides jaudas un koncentrēties uz eksporta daļas palielināšanu, kas ļaus palielināt produkcijas noietu. Arī iekšējā tirgus pieprasījumam ir potenciāls palielināties, jo cilvēki arvien vairāk izvēlas pirkt dabiskus dzērienus. Šogad stāsies spēkā arī izmaiņas likumdošanā, līdz ar kurām tikai dabiski raudzētam kvasam varēs izmantot apzīmējumu «kvass», un tas vēl vairāk palīdzēs patērētājiem atšķirt un veikt apzinātu izvēli pirkumam,» viņš komentē.

SIA Voldemārs, kas līdz šim bija pazīstams kā pārtikas preču ražotājs un izplatītājs, uzsākusi arī nepārtikas preču izplatīšanu.

Kā vēsta kompānija, a/s Ķīmiskā rūpnīca Spodrība nomainījusi savu stratēģisko izplatītāju Latvijā, turpmāk produkcijas izplatīšanu uzticot SIA Voldemārs.

«Sadarbības uzsākšana ar Spodrību mums aizsāk jaunu virzienu - nepārtikas preču distribūciiju. Šo lēmumu daudz pārdomājām un esam pārliecināti, ka līdzšinējās pozīcijas pārtikas distribūcijā no tā necietīs, gluži otrādi - plašāks sortiments vēl vairāk aktivizēs sadarbību ar veikaliem,» stāsta SIA Voldemārs komercdirektore Iveta Švarce. Voldemārs pazīstams gan ar Valdo, Tautas, Draugu un Pepi pārtikas produktiem un to izplatīšanu, gan arī kā distributors un vairumtirgotājs citu vietējo un ārvalstu ražotāju produkcijai, tai skaitā Ķekavas avots ūdens, Piebalgas alus alus un kvass, Anatols garšvielas, Gamma-A zivju konservi un citu.

Uzņēmumā «Bauskas alus» jau nepilnu mēnesi nepilda dzērienu stikla pudelēs. Tas tādēļ, ka vecās iekārtas demontētas, to vietā tiek uzstādītas jaunas. SIA «Bauskas alus» stikla pudeļu pildīšanas cehā jauno iekārtu uzstādīšana tuvojas noslēgumam, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Uzņēmuma vadītājs Vladimirs Barskovs stāsta, ka stikla pudeļu pildīšanas iekārta, kas nokalpoja 14 gadus, neesot bijusi jauna, bet gan pēc kapitālā remonta. Tagad uzņēmums iegādājies pilnīgu jaunu Čehijas firmā «NATE» ražotu līniju. Komplektā ietilpst stikla pudeļu mazgāšanas iekārta, jauna transportieru sistēma, kā arī moderna pildīšanas mašīna. Šīm iekārtām pievienos esošo etiķešu pielīmēšanas mašīnu, kuru uzņēmums iegādājies pirms diviem gadiem. Kopumā rekonstrukcija «Bauskas alum» izmaksājusi ap 550 000 eiro.

Iekārtas Bauskā montē Čehijas firmas «NATE» speciālisti, viņiem palīdz uzņēmuma strādnieki. Paredzēts, ka šonedēļ pamatdarbus pabeigs. Janvāra pirmajā pusē čehi atgriezīsies, lai līniju palaistu un pabeigtu iekārtu regulēšanu.