Dalībvalstu līderi vienojušies par ES amatu sadali 

Pēc trīs dienas ilgušajām mokošajām sarunām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdien beidzot panākuši vienošanos par bloka augstāko amatu sadali.

LETA—DPA, 02.7.2019

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks tviterī paziņojis, ka dalībvalstu līderi uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu oficiāli izvirzījuši pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP).

Tusks piebildis, ka viņa paša pēctecis būs līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, kas pārstāv liberāļus.

Lai Leiena kļūtu par EK prezidenti, viņas kandidatūra vēl ar vienkāršu balsu vairākumu jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP).

Taču lielākā daļa EP frakciju līdz šim ir uzstājusi, ka deputāti šajā amatā apstiprinās vienīgi pretendentu, kurš EP vēlēšanās startēja kā kādas partijas vadošais kandidāts, bet Leiena šim kritērijam neatbilst.

Sociālistu frakcijas priekšsēdētāja Irati Garsija jau atzinusi, ka Leienas izvirzīšana ir «liela vilšanās».

60 gadu vecā Leiena pēdējos 14 gadus ir bijusi ministre Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdībā. Viņa aizstāv ciešāku ES integrāciju un aicinājusi veidot «Eiropas Savienotās Valstis».

Saskaņā ar panākto vienošanos uz ES ārlietu dienesta vadītāju amatu izvirzīts sociālistu pārstāvis un pašreizējais Spānijas ārlietu ministrs Žozeps Borreljs.

Savukārt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda izvirzīta uz Eiropas Centrālās bankas vadītāja amatu.

Viņa jau paziņojusi, ka «uz laiku» atkāpjas no sava pašreizējā amata, kurā atrodas kopš 2011.gada.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

EP apstiprinājums nepieciešams visiem amatiem, izņemot Eiropadomes prezidenta kandidātam.

Ja EP apstiprinās kandidatūras, Leiena EK prezidenta amatā stāsies 1.novembrī - dienu pēc pašreizējā termiņa, kurā Lielbritānijai būtu jāizstājas no ES.

Abi Lielbritānijas premjera amata kandidāti ir solījuši, ka breksits oktobra beigās notiks neatkarīgi no tā, vai būs panākta izstāšanās vienošanās, tādēļ jaunā EK sastāva pirmais uzdevums varētu būt vadīt bloku pēc Lielbritānijas izstāšanās bez vienošanās par tālākām abu pušu attiecībām.

Leienas kandidatūru atbalsta Francijas prezidenta Emanuels Makrons, kā arī Višegrādas grupa - Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija -, kas asi iebilda pret sociālistu kandidāta Fransa Timmermansa, kas pašlaik ir EK viceprezidents, virzīšanu.

Višegrādas grupa un Itālija iebilda pret Timmermansa maigo migrācijas politiku, savukārt citas valstis, tostarp Latvija, Īrija un Horvātija, iebilda pret Timmermansa virzīšanu, jo uzskatīja, ka nav uzklausīts to viedoklis, kad nedēļas nogalē Osakā notikušajā G20 valstu samitā Francijas un Vācijas līderi vienojās par plānu augstāko ES amatu sadalei.

Maija beigās ievēlētais Eiropas Parlamenta sastāvs ir sadrumstalots, tādēļ sarunas par amatu sadali ir sarežģītas.

EPP joprojām ir lielākā frakcija jaunajā EP sasaukumā, tomēr tai vairs nav vairākuma, kāds bija iepriekš.

Liberāļi, kuru vidū ir arī Makrona atbalstītāji, un zaļie palielinājuši savu ietekmi uz lēmumiem par kandidātiem uz augstākajiem amatiem blokā, jo EP vēlēšanu rezultāti liecina, ka šiem spēkiem būtiski audzis vēlētāju atbalsts.

ES augstāko amatu kandidātu izvēle ne vienmēr ir bijusi vienkārša. Pēc iepriekšējām EP vēlēšanām 2014.gadā bija nepieciešami trīs samiti, lai vienotos par amatu sadali.

Tevi varētu interesēt

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka bloķēs jebkādus Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas...

Eiropas Savienība atrodas pārmaiņu priekšā, taču, kāda tā būs pēc izmaiņām, pašlaik...

No oktobra sākuma reģionālajās klātienes diskusijās un tīmekļa platformā «Mana Eiropa» tiek ...

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir panākušas vienošanos par kopīgiem soļiem tirdzniecības...

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām;...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Strasbūrā darbu sācis Eiropas Parlamenta 9. sasaukums, kurā strādās arī astoņi no...

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka bloķēs jebkādus Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas...

Eiropas Savienībā (ES) joprojām saglabājas augsts terorisma drauds, it īpaši no džihādistu...

Ķīna ir apturējusi daļu cūkgaļas importu no Kanādas, palielinot spriedzi abu valstu...

Bezvienošanās breksits Lielbritānijā bāzētajiem autoražotājiem varētu izmaksāt līdz pat...

Izrādās, ka superbagātie amerikāņi labprāt maksātu lielākus nodokļus, ziņo BBC....

Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) nav izturējis uzticības balsojumu, līdz ar...

40 miljoni eiro neatjaunos vēsturisko taisnīgumu, taču jautājumam par ebreju īpašumu restitūciju...

AS «Latvenergo» atceltā padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu...

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) skāris kārtējais skandāls, jo Iekšējās drošības...